Lieta T‑345/12 R

Akzo Nobel NV u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Pagaidu noregulējums – Konkurence – Lēmuma, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums, publicēšana – Lūguma par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz informāciju, kas Komisijai sniegta, piemērojot tās paziņojumu par sadarbību, noraidījums – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu – Steidzamība – Fumus boni juris – Interešu izvērtēšana

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 16. novembra rīkojums

1.      Pagaidu noregulējums – Pagaidu noregulējuma tiesneša kompetence – Ierobežojumi – Pieteikums, ar kuru jau iepriekš tiek lūgts aizliegt Komisijai pieņemt lēmumu par piekļuves kādam dokumentam piešķiršanu – Pieteikums, kas neietilpst pagaidu noregulējuma tiesneša kompetencē – Nepieņemamība

(LESD 278. un 279. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Piešķiršanas nosacījumi – Fumus boni juris – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izvērtēšana – Izmeklēšanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša novērtējuma brīvība

(LESD 256. panta 1. punkts un 278. un 279. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 104. panta 2. punkts)

3.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Piešķiršanas nosacījumi – Visu attiecīgo interešu izvērtēšana – Pieteikums apturēt Komisijas lēmuma par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz kādā no tās lēmumiem ietverto informāciju izpildi – Nepieciešamība saglabāt Vispārējās tiesas sprieduma lietderīgo iedarbību attiecībā uz pamatprasību

(LESD 278. pants)

4.      Pamattiesības – Privātās dzīves neaizskaramība – Privātās dzīves jēdziens – Piemērošana uzņēmumiem – Piemērojamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants)

5.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Piešķiršanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma pamattiesībām nodarīšanas risks

(LESD 278. un 279. pants)

6.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Piešķiršanas nosacījumi – Fumus boni juris – Pamatu, kas norādīti pamatprasības pamatojumam, prima facie izvērtēšana – Prasība par Komisijas lēmumu, ar ko ir noraidīts lūgums par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz kādā no tās lēmumiem, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums, ietverto informāciju – Pamati, kas ir saistīti ar informācijas, kura tiek paziņota atbilstoši paziņojumam par sadarbību, konfidencialitāti – Pamati, kas prima facie nav nepamatoti

(LESD 278. un 339. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants)

1.      Pagaidu noregulējuma tiesneša kompetence ir ierobežota ar tiesas kontroles par Komisijas jau pieņemtiem administratīviem aktiem veikšanu, un šī kontrole neaptver jautājumus, par kuriem šī iestāde vēl nav pieņēmusi nostāju. Šādu pilnvaru sekas būtu priekšlaicīga lietas izskatīšana pēc būtības un administratīvā procesa un tiesvedības sajaukšana, kas nav saderīgi ar kompetenču sadalījumu starp Komisiju un Eiropas Savienības Tiesu. Tādēļ pagaidu noregulējuma tiesnesis tikai ārkārtas apstākļos var neļaut Komisijai īstenot tās administratīvās pilnvaras, vēl pirms tā ir pieņēmusi galīgo lēmumu, kura īstenošanu prasītājs vēlas novērst.

Tādējādi nav pieņemams pieteikums par pagaidu noregulējumu, ciktāl ar to ir gribēts panākt, pirmkārt, lai tiktu apturēta Komisijas lēmuma, ar kuru ir noraidīts lūgums par konfidencialitātes ievērošanu informācijai, kas ietverta kādā no tās lēmumiem, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums, piemērošana tiktāl, ciktāl tajā saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ir atļauta piekļuve pilnam minētā lēmuma tekstam, un, otrkārt, lai tiktu piespriests Komisijai atturēties atļaut šādu piekļuvi.

(sal. ar 17. un 18. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 19.–22. punktu)

3.      Dažādu pastāvošo interešu līdzsvarošana nozīmē, ka pagaidu noregulējuma tiesnesis nosaka, vai lietas dalībnieka, kurš prasa noteikt pagaidu pasākumus un panākt to piemērošanu, intereses ir vai nav pārākas par interesēm tūlītēji piemērot strīdīgo aktu, it īpaši viņš pārbauda, vai iespējamā šī akta atcelšana, ko veiks Tiesa, izskatot lietu pēc būtības, ļaus mainīt situāciju, ko varētu radīt tūlītēja šī akta izpilde, un otrādi, vai minētā akta piemērošanas apturēšana liks šķēršļus tā mērķu sasniegšanai, ja prasība pamatlietā tiktu noraidīta.

Pagaidu noregulējuma procedūras mērķis ir tikai garantēt, lai tālākajam nolēmumam pēc būtības būtu pilnīga efektivitāte, tādēļ lēmumam šajā procedūrā jābūt ar pagaidu raksturu tajā ziņā, ka tas nevar ietekmēt tālākā nolēmuma pēc būtības jēgu, ne arī to padarīt iluzoru, atņemot tam lietderīgo iedarbību.

No tā katrā ziņā izriet, ka intereses, kuras aizstāv viens lietas dalībnieks pagaidu noregulējuma tiesvedībā, nav jāaizsargā tiktāl, ciktāl šis lietas dalībnieks lūdz, lai pagaidu noregulējuma tiesnesis pieņemtu lēmumu, kuram ne tikai nebūtu pagaidu rakstura, bet kura rezultātā tiktu ietekmēta tālākā nolēmuma pēc būtības jēga un tas padarīts par iluzoru, atņemot tam lietderīgo iedarbību.

Attiecībā uz lietu, kurā Vispārējai tiesai saistībā ar pamatlietu būs jāpieņem nolēmums par to, vai ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ar kuru Komisija ir noraidījusi prasītāja pieteikumu nepublicēt konfidenciālu informāciju, ir acīmredzami, ka, lai saglabātu sprieduma, ar kuru tiek atcelts apstrīdētais lēmums, lietderīgo iedarbību, prasītājam ir jābūt iespējai novērst, ka Komisija pretlikumīgi publicē strīdīgo informāciju.

Šos apsvērumus neatspēko apstāklis, ka, pat ja strīdīgā informācija būtu publicēta, prasītājs, visdrīzāk, nezaudētu interesi celt prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.

Līdz ar to prasītāja aizstāvētām interesēm jādod priekšroka pār Komisijas interesi prasības par pagaidu noregulējumu noraidīšanā, vēl jo vairāk tāpēc, ka prasītie pagaidu pasākumi nebūtu nekas vairāk kā vairākus gadus pastāvējuša status quo saglabāšana uz ierobežotu laikposmu.

(sal. ar 24.–29. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 32. punktu)

5.      Attiecībā uz steidzamības nosacījumu un ar nosacījumu, ka ir jāpārbauda nosacījums par fumus boni juris, prasītie pagaidu pasākumi ir jānosaka, tiklīdz pamattiesības var tikt būtiski un neatgriezeniski aizskartas pieteikuma par pagaidu noregulējumu noraidīšanas dēļ.

(sal. ar 33. punktu)

6.      Pagaidu noregulējuma tiesvedībā nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts tad, ja vismaz viens no prasītāja pamatprasības pamatojumam izvirzītajiem pamatiem prima facie šķiet nozīmīgs un katrā ziņā nešķiet nepamatots, jo liecina par to, ka pastāv sarežģīti juridiski jautājumi, kuru risinājums nav acīmredzams no paša sākuma un attiecībā uz kuriem tātad būtu jāveic padziļināta izvērtēšana, ko nevar veikt pagaidu noregulējuma tiesnesis, bet kas jāizskata pamatlietā, vai arī ja strīds pušu starpā atklāj, ka pastāv nozīmīga juridiska pretruna, kuras risinājums nav skaidrs no paša sākuma.

Saistībā ar pieteikumu apturēt Komisijas lēmuma piemērošanu, ar kuru Komisija ir noraidījusi prasītāju pieteikumu nepublicēt konfidenciālu informāciju, kas ir ietverta kādā no tās lēmumiem, nosacījums par fumus boni juris sākotnēji ir izpildīts attiecībā uz lietu, kurā ir jāatrisina sarežģīti tiesību jautājumi, kas sākotnēji nešķiet neatbilstoši, bet kuru risinājums prasa padziļinātu pārbaudi saistībā ar tiesvedību pamatlietā.

Prasītāja argumentācijā ir izvirzīts judikatūrā vēl neatrisināts jautājums par to, vai ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāptas prasītāja tiesības uz profesionālo noslēpumu, kas ir garantētas LESD 339. pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā, jo Komisijas iecerētā publikācija ietver norādes, ko prasītājs tai ir paziņojis saskaņā ar paziņojumu par sadarbību un kuras to izcelsmes un satura dēļ tādējādi ir konfidenciālas un aizsargājamas no publicēšanas.

(sal. ar 34., 46. un 56. punktu)