VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
2022. gada 7. septembrī (*)
Enerģētika – Elektroenerģijas iekšējais tirgus – Regula (ES) 2019/942 – ACER Apelācijas valdes lēmums – Atcelšanas prasība – Nepārsūdzams akts – Nepieņemamība – ACER kompetence – Regulas (EK) Nr. 713/2009 8. pants – Regulas 2019/942 6. panta 10. punkts – Regulas (ES) 2015/1222 9. panta 12. punkts – Piemērojamās tiesības – Regula (ES) 2019/943
Lietā T‑631/19
Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen (BNetzA), Bonna (Vācija), ko pārstāv H. Haller, N. Gremminger, L. Reiser, V. Vacha un C. Dietz‑Polte, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), ko pārstāv P. Martinet un E. Tremmel, pārstāvji,
atbildētāja,
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja V. Tomljenoviča [V. Tomljenović], tiesneši V. Kreišics [V. Kreuschitz], F. Šalīns [F. Schalin], P. Škvaržilova‑Pelcla [P. Škvařilová‑Pelzl] (referente) un I. Nemms [I. Nõmm],
sekretāre: S. Junda [S. Jund], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu, tostarp:
– prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 21. septembrī,
– iebildumu rakstu, replikas rakstu un atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2019. gada 16. decembrī, 2020. gada 30. janvārī un 2020. gada 14. aprīlī,
– ņemot vērā Vispārējās tiesas lēmumu pēc tās otrās palātas priekšlikuma nodot lietu paplašinātam iztiesāšanas sastāvam, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 28. pantu,
– ņemot vērā Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) pēc tiesneša referenta priekšlikuma pieņemto lēmumu Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdot lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus, uz kuriem tie atbildēja noteiktajos termiņos,
– ņemot vērā Vispārējās tiesas priekšsēdētāja lēmumu, tā kā viens otrās palātas paplašinātā sastāvā loceklis nevarēja piedalīties lietas izskatīšanā, iecelt citu tiesnesi, lai papildinātu iztiesāšanas sastāvu,
pēc 2021. gada 17. novembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen (BNetzA) lūdz, pirmkārt, daļēji atcelt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) Lēmumu Nr. 02/2019 (2019. gada 21. februāris) par reģionu pārvades sistēmu operatoru priekšlikumiem pamatjaudas aprēķināšanai attiecībā uz kopējo reģionālo metodiku nākamās dienas un tekošās dienas jaudas aprēķinam (turpmāk tekstā – sākotnējais lēmums) un, otrkārt, atcelt ACER Apelācijas valdes 2019. gada 11. jūlija lēmumu A‑003‑2019, ar kuru noraidīta tās apelācijas sūdzība par sākotnējo lēmumu (turpmāk tekstā – “Apelācijas valdes lēmums”).
Tiesvedības priekšvēsture
2 Komisijas Regulā (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV 2015, L 197, 24. lpp.), ir minēta virkne prasību attiecībā uz starpzonu jaudas piešķiršanu un pārslodzes vadību nākamās dienas un tekošās dienas tirgos elektroenerģijas nozarē. Šīs prasības ietver tostarp kopīgu koordinētas jaudas aprēķināšanas metodiku (turpmāk tekstā arī –“JAM”) katrā jaudas aprēķināšanas reģionā (turpmāk tekstā arī –“JAR”) saskaņā ar Regulas 2015/1222 II sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļas “Jaudas aprēķināšanas metodikas” noteikumiem. Šī minētās regulas iedaļa ietver 20.–26. pantu; 20. pantā ir paredzēti noteikumi “plūsmbalstītas jaudas aprēķināšanas metodikas ieviešanai”.
3 Saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 1. punktu un 20. panta 2. punktu katra jaudas aprēķināšanas reģiona pārvades sistēmas operatoriem (turpmāk tekstā arī – “PSO”) ir jāpieņem priekšlikums par jaudas aprēķināšanas metodiku attiecīgajā jaudas aprēķināšanas reģionā un tas jāiesniedz attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm (turpmāk tekstā arī – “VRI”) apstiprināšanai.
4 Saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 10. un 12. punktu attiecīgās VRI pēc tam cenšas panākt vienošanos un pieņemt lēmumu par PSO priekšlikumu par jaudas aprēķināšanas metodiku vai par pārvades sistēmas operatoru pēc VRI pieprasījuma veikto priekšlikuma grozīto versiju. Saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 11. un 12. punktu, ja attiecīgajām VRI nav izdevies panākt šādu vienošanos, ACER lemj par PSO priekšlikumu par jaudas aprēķināšanas metodiku vai tā grozīto versiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2019, L 158, 22. lpp.), 6. panta 10. punktu, iepriekš – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2009, L 211, 1. lpp.), 8. panta 1. punkts.
5 Šajā lietā 2017. gada 15. septembrī jaudas aprēķināšanas reģiona Core (kas ietver Beļģiju, Čehijas Republiku, Vāciju, Franciju, Horvātiju, Luksemburgu, Ungāriju, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju) PSO saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 7. punktu un 20. panta 2. punktu iesniedza minētā jaudas aprēķināšanas reģiona VRI apstiprināšanai divus saskaņā ar šo pašu regulu izstrādātos priekšlikumus, attiecīgi – reģionālo projektu par nākamās dienas jaudas aprēķināšanas metodiku un reģionālo projektu par tekošās dienas jaudas aprēķināšanas metodiku.
6 2018. gada 9. martā Core jaudas aprēķināšanas reģiona VRI saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 12. punktu iesniedza divus grozījumu pieprasījumus – attiecīgi par katru no diviem priekšlikumiem – par nākamās dienas JAM un tekošās dienas JAM.
7 2018. gada 4. jūnijā PSO saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 12. punkta pirmo teikumu iesniedza jaudas aprēķināšanas reģiona Core VRI divu priekšlikumu – par nākamās dienas JAM un tekošās dienas JAM – grozītās versijas (turpmāk tekstā kopā – “divi grozītie priekšlikumi par JAM”). Pēdējā no minētajām VRI tos saņēma 2018. gada 19. jūnijā.
8 Ar 2018. gada 20. jūlija un 21. augusta vēstulēm jaudas aprēķināšanas reģiona Core energoregulatoru reģionālā foruma priekšsēdētājs (turpmāk tekstā – “CERRF”) būtībā visu minētā reģiona VRI vārdā informēja ACER, ka tās nav panākušas vienprātīgu vienošanos saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 12. punktu nedz par to, lai apstiprinātu divus grozītos priekšlikumus par JAM, nedz par to, lai lūgtu ACER pagarināt divu mēnešu termiņu, kurā tām būtu jāpieņem lēmums, sākot no minēto priekšlikumu iesniegšanas, nedz arī par to, lai lūgtu tai pašai pieņemt lēmumu par abiem grozītajiem priekšlikumiem par JAM.
9 2018. gada 18. septembrī jaudas aprēķināšanas reģiona Core VRI nosūtīja ACER “visu jaudas aprēķināšanas reģiona Core [VRI] neoficiālo dokumentu par [JAR] Core pārvades sistēmas operatoru reģionālo projektu attiecībā uz [diviem grozītājiem priekšlikumiem par JAM]” (turpmāk tekstā – “2018. gada 18. septembra dokuments”), lai saskaņā ar CERRF priekšsēdētāja paziņojumu, kas minēts šī sprieduma 8. punktā, darītu zināmu ACER par to attiecīgajām kopējām un atšķirīgām nostājām. Šajā ziņā tās tostarp norādīja, ka abos grozītajos priekšlikumos par JAM nav ņemti vērā visi VRI grozījumu pieprasījumi, ka minētie priekšlikumi nav pietiekami detalizēti vai pilnīgi saskanīgi un atbilstoši Regulai 2015/1222 un ka tajos trūkst skaidru, pārredzamu un saskaņotu definīciju, kā arī noteiktu un pamatotu robežvērtību un vērtību. Tās piebilda, ka no 29 dažādiem punktiem, kuri ietverti divos grozītos priekšlikumos par JAM, VRI apstiprināja 19, ko tās ierosināja ACER ņemt vērā, bet 10 netika apstiprināti.
10 Atbilstoši Regulas 2015/1222 9. panta 12. punktam, ja jaudas aprēķināšanas reģiona Core VRI nav vienojušās par diviem grozītajiem priekšlikumiem par JAM, saskaņā ar Regulas Nr. 713/2009 8. panta 1. punktu par minētajiem priekšlikumiem bija jālemj ACER.
11 Pēc sabiedriskās apspriešanas par diviem grozītajiem priekšlikumiem par JAM un pēc sadarbības ar visām attiecīgajām VRI un PSO, ACER saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 12. punktu pieņēma sākotnējo lēmumu. Ar minēto lēmumu tā pieņēma Core JAR nākamās dienas un tekošās dienas JAM, kas ir ietverta šī paša lēmuma I un II pielikumā.
12 2019. gada 23. aprīlī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 713/2009 19. pantu par sākotnējo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ACER Apelācijas valdē (turpmāk tekstā – “Apelācijas valde”).
13 Ar Apelācijas valdes lēmumu minētā valde noraidīja apelācijas sūdzību par sākotnējo lēmumu kā nepamatotu.
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– galvenokārt – atcelt sākotnējā lēmuma noteikumus, kuru uzskaitījums dots turpmāk tekstā, kā arī Apelācijas valdes lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz tiem:
– sākotnējā lēmuma I pielikuma 5. panta 5.–9. punktu;
– sākotnējā lēmuma I pielikuma 10. panta 4. punkta otrā teikuma otro daļu un 10. panta 5. punktu;
– sākotnējā lēmuma I pielikuma 16. panta 2. punkta otro teikumu un 16. panta 3. punkta d) apakšpunkta vii) punktu;
– sākotnējā lēmuma II pielikuma 5. panta 5.–9. punktu;
– sākotnējā lēmuma II pielikuma 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta vii) punktu;
– visus sākotnējā lēmuma I un II pielikuma noteikumus, kuros ir tieša atsauce uz iepriekš minētajiem noteikumiem;
– pakārtoti – pilnībā atcelt sākotnējo lēmumu un Apelācijas valdes lēmumu;
– piespriest ACER atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ACER prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– pilnībā noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par pieņemamību
16 ACER lūdz noraidīt prasību kā daļēji nepieņemamu, ciktāl tā ir vērsta pret sākotnējo lēmumu.
17 Pirmkārt, tā būtībā apgalvo, ka, ņemot vērā Apelācijas valdes kompetenci pārbaudīt tādus lēmumus kā sākotnējais lēmums, kurus tā pati esot pieņēmusi, un tādiem parastiem prasītājiem kā prasītāja piemērojamo noteikumu par iekšējās apstrīdēšanas procedūras pabeigšanu, tikai Apelācijas valdes lēmums var būt atcelšanas prasības priekšmets. Otrkārt, katrā ziņā divu mēnešu termiņš atcelšanas prasības par sākotnējo lēmumu celšanai, pamatojoties uz LESD 263. pantu, šīs prasības celšanas brīdī esot beidzies, līdz ar to pēdējā minētā esot novēlota un tātad acīmredzami nepieņemama.
18 Prasītāja apstrīd ACER argumentus. Pirmkārt, tā apgalvo, ka prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā nozīmē, ka gan Apelācijas valdes lēmumu, gan sākotnējo lēmumu var pārbaudīt tiesā. Otrkārt, prasītāja apstrīd, ka būtu pagājis termiņš atcelšanas prasības par sākotnējo lēmumu celšanai, jo pirms tā varēja celt prasību Eiropas Savienības tiesās, tai bija jāpabeidz iekšējā apstrīdēšanas procedūra Apelācijas valdē.
19 Vispirms jāatgādina, kā izriet no šī sprieduma 14. punkta, ka prasītājas atcelšanas prasījumi ir vērsti gan pret sākotnējo lēmumu, gan pret Apelācijas valdes lēmumu.
20 Turpinājumā, pirmkārt, ir jānorāda, ka prasītāja kā Vācijas Federatīvās Republikas VRI ir juridiska persona LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. Attiecībā uz juridisko personu celtām prasībām LESD 263. panta piektajā daļā ir precizēts, ka “tiesību aktos par Savienības struktūru izveidi var paredzēt īpašus nosacījumus un kārtību attiecībā uz prasībām, ko fiziskas un juridiskas personas ceļ pret šo struktūru tiesību aktiem, kuru mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz šīm personām”.
21 Otrkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru procesuālos noteikumus parasti sāk piemērot datumā, kurā tie stājas spēkā (skat. spriedumu, 2015. gada 26. marts, Komisija/Moravia Gas Storage, C‑596/13 P, EU:C:2015:203, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 Šajā lietā attiecībā uz enerģētikas nozarē kompetento Savienības struktūru ir jāatsaucas uz Regulu 2019/942, kura aizstāj Regulu Nr. 713/2009 un kura saskaņā ar tās 47. pantu ir stājusies spēkā 2019. gada 4. jūlijā, proti, pirms šīs prasības celšanas 2019. gada 21. septembrī, un starpposmā starp sākotnējā lēmuma pieņemšanu 2019. gada 21. februārī un Apelācijas valdes lēmuma pieņemšanu 2019. gada 11. jūlijā. Šajā regulā tostarp ir noteikti iekšējie ACER darbības un procesuālie noteikumi.
23 Tomēr, ciktāl Regulā 2019/942 nav ietvertas nekādas atkāpes no šā spriedumā 21. punktā minētā pārejas tiesību noteikuma, ir jāuzskata, ka šīs prasības celšanas datumā, no kura atkarīgs tās pieņemamības novērtējums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 22. jūnijs, Whirlpool Europe/Komisija, T‑118/13, EU:T:2016:365, 49. punkts, un rīkojums, 2019. gada 21. novembris, ZW/EIB, T‑727/18, nav publicēts, EU:T:2019:809, 27. punkts un tajā minētā judikatūra), tai piemērojamie procesuālie noteikumi, kuri nosaka tās pieņemamību, bija minētajā regulā paredzētie noteikumi.
24 Treškārt, attiecībā uz nosacījumiem par atcelšanas prasības celšanu Eiropas Savienības Tiesā par sākotnējo lēmumu, kā arī par Apelācijas valdes lēmumu, no Regulas 2019/942 28. panta 1. punkta un 29. panta, lasot tos, ņemot vērā šīs pašas regulas 34. apsvērumu, izriet, ka fiziskās un juridiskās personas, kas vēlas apstrīdēt ACER lēmumu, kura adresātes tās ir vai kurš tās skar individuāli un tieši, var vērsties minētajā Apelācijas valdē un ka, ja šāda iespēja tām ir pieejama, tās ir tiesīgas Vispārējā tiesā pārsūdzēt tikai šīs valdes lēmumu.
25 Visbeidzot – Regulas 2019/942 29. pantā ir precizēts, ka “prasības atcelt lēmumu, ko pieņēmusi ACER saskaņā ar [šo pašu] regulu, [..] var tikt iesniegtas [Eiropas Savienības] Tiesā tikai tad, kad ir pabeigta [šīs regulas] 28. pantā minētā apstrīdēšanas procedūra”.
26 Regulas 2019/942 28. panta 1. punktā un 29. pantā, lasot tos, ņemot vērā šīs pašas regulas 34. apsvērumu, attiecībā uz LESD 263. panta piektajā daļā paredzētajām atcelšanas prasībām ir paredzēti īpaši nosacījumi un kārtība, kurus Savienības likumdevējs ir pieņēmis leģislatīvajā aktā, ar ko izveido ACER, proti, Regulā 2019/942. Līdz ar to Regulas 2019/942 28. pantā paredzētās iekšējās apstrīdēšanas procedūras, uz kuru ir tieša atsauce šīs pašas regulas 29. pantā, pabeigšana būtībā nozīmē, ka Savienības tiesa attiecīgajā gadījumā rīkojas tikai tad, ja ir jāpārbauda galīgais rezultāts, kāds izriet no iekšējās apstrīdēšanas procedūras, proti, lai izvērtētu lēmumu, kas pieņemts pēc šīs iekšējās apstrīdēšanas procedūras pabeigšanas, un tātad – Apelācijas valdes lēmumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 28. janvāris, Heli‑Flight/AESA, C‑61/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:59, 81. un 82. punkts).
27 Tādējādi prasība atcelt ACER lēmumu, ja par šo lēmumu ir uzsākta iekšējā apstrīdēšanas procedūra, var tikt uzskatīta par pieņemamu tikai daļā, kurā tā ir vērsta pret Apelācijas valdes lēmumu, ar kuru ir noraidīta šī iekšējā apelācija (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 28. janvāris, Heli‑Flight/AESA, C‑61/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:59, 84. punkts) vai attiecīgā gadījumā ir apstiprināts sākotnējais lēmums. Līdz ar to šīs prasības pamati un argumenti, kuri balstīti uz sākotnējā lēmuma trūkumiem un kurus nevar interpretēt kā tādus, kas vērsti arī pret Apelācijas valdes lēmumu, ir jānoraida kā neiedarbīgi, jo Savienības tiesa lemj tikai par šī pēdējā minētā lēmuma tiesiskumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 11. decembris, Heli‑Flight/AESA, T‑102/13, EU:T:2014:1064, 32. punkts).
28 Šajā lietā prasītāja prasības pieteikuma 84. punktā ir norādījusi, ka šī prasība ir vērsta pret sākotnējo lēmumu tādā formā, kādu tas ieguvis pēc Apelācijas valdes lēmuma. Tādējādi, ciktāl šis pēdējais lēmums ir balstīts uz sākotnējā lēmumā norādīto pamatojumu vai pat netieši vai tieši apstiprina minēto pamatojumu, visi minētās prasības pamati un argumenti, kas vērsti pret šo pašu pamatojumu, ir jāuzskata par pilnībā iedarbīgiem, lai pārbaudītu Apelācijas valdes lēmuma tiesiskumu, un tādējādi, lai pamatotu atcelšanas prasību, ciktāl tā vērsta pret šo pēdējo minēto lēmumu, un šī prasība ir vienīgā prasība, kas ir pieņemama. Savukārt atcelšanas prasība, ciktāl tā ir vērsta pret sākotnējo lēmumu, jānoraida kā nepieņemama.
Par lietas būtību
29 Savas prasības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza sešus pamatus. Ar pirmo pamatu apgalvots Regulas 2015/1222 9. panta 7. un 12. punkta pārkāpums, jo ACER esot pārsniegusi savas kompetences robežas. Ar otro pamatu būtībā apgalvota tiesību kļūda, nosakot piemērojamās tiesības, jo Apelācijas valdei esot bijis jāpiekrīt pārbaudīt sākotnējā lēmuma tiesiskumu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 2019, L 158, 54. lpp.) 14.–16. pantu. Ar trešo pamatu tiek apgalvoti vairāki Regulas 2019/943 pārkāpumi. Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas 2015/1222 pārkāpums. Ar piekto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums. Ar sesto pamatu tiek apgalvots diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpums.
Par pirmo pamatu – Regulas 2015/1222 9. panta 7. un 12. punkta pārkāpumu, jo ACER esot pārsniegusi savas kompetences robežas
30 Prasītāja apgalvo, ka, pieņemot sākotnējo lēmumu, ACER esot pārsniegusi savas kompetences robežas. Šajā ziņā, pirmkārt, tā apgalvo, ka saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 7. un 12. punktu ACER kompetence ir atkarīga un pakārtota, jo tā kļūst kompetenta tikai tad, ja un ciktāl VRI nav piekritusi pieņemt lēmumu par abiem grozītajiem priekšlikumiem par JAM. Prasītāja uzsver, ka citas Regulas 2015/1222 9. panta 12. punkta valodu versijas – tādas kā versija angļu valodā – ir formulētas “atvērtāk” nekā versija vācu valodā, uz kuru atsaucas ACER. Otrkārt, prasītājas ieskatā tiesiskā regulējuma mērķis esot panākt kopējas JAM, kas nenozīmē, ka ACER varētu neņemt vērā daļēji panāktas vienošanās un VRI līmenī formulētas prasības. Tādējādi ACER būtu jāņem vērā iespējamās vienošanās starp VRI un tikai jālemj par atlikušajiem domstarpību punktiem starp pēdējām minētajām. Treškārt, prasītāja paskaidro, ka 2018. gada 20. jūlija vēstulē VRI formāli informēja ACER, ka tās nav panākušas pilnīgu vienošanos par grozīto priekšlikumu par JAM dažiem galvenajiem elementiem un ka vēlāk tās tai paziņos sīkāku informāciju par apspriedēm, kuras starp tām notikušas par šiem galvenajiem elementiem un dažiem citiem jautājumiem, ko tās pēc tam izdarīja 2018. gada 18. septembra dokumentā. Līdz ar to brīdī, kad ACER saņēma minēto vēstuli, tai jau bija zināmas visas VRI nostājas un tai tika izvirzīti tikai desmit punkti – kurus VRI konkrēti precizēja 2018. gada 18. septembra dokumentā –, lai ACER lemtu par tiem. Tātad, kā tas izrietot no 2018. gada 18. septembra dokumenta, ACER esot kļūdaini lēmusi arī par punktiem, kas tai neesot tikuši izvirzīti lēmuma pieņemšanai. Ceturtkārt, prasītāja uzsver, ka ar sākotnējo lēmumu esot pārkāpts subsidiaritātes princips, saskaņā ar kuru – vispārīgi – visām Savienības iestādēm ir jārīkojas saskaņā ar tām piešķirto kompetenci un – it īpaši – ACER nedrīkst neievērot panāktās daļējās vienošanās un VRI līmenī formulētās prasības.
31 ACER apstrīd prasītājas argumentus un lūdz noraidīt pirmo pamatu. Tās ieskatā Apelācijas valde savā lēmumā pamatoti konstatēja, ka tās kompetencē bija pieņemt sākotnējo lēmumu un, šādi rīkojoties, tā esot rīkojusies savas kompetences robežās.
32 Šajā lietā atbilstoši prasības pieņemamības un tās pamatojumam izvirzīto pamatu lietderības noteikšanai, kas veikta šī sprieduma 28. punktā, ir jāpārbauda, vai Apelācijas valde ir pieļāvusi tiesību kļūdu, savā lēmumā nekonstatējot, ka, pieņemot sākotnējo lēmumu, ACER ir pārsniegusi savas kompetences robežas, kā to izvirzīja prasītāja, pamatojot tai iesniegto apelāciju.
33 Šajā ziņā no judikatūras par noteikumiem, kas reglamentē Savienības iestāžu un struktūru kompetenci, izriet, ka tiesību normai, kas veido akta juridisko pamatu un pilnvaro Savienības iestādi pieņemt attiecīgo aktu, ir jābūt spēkā šī akta pieņemšanas datumā (skat. spriedumus, 2015. gada 26. marts, Komisija/Moravia Gas Storage, C‑596/13 P, EU:C:2015:203, 34. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2011. gada 3. februāris, Cantiere navale De Poli/Komisija, T‑584/08, EU:T:2011:26, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Brīdī, kad tika pieņemts Apelācijas valdes lēmums, kas ir vienīgais tiesību akts, kura tiesiskumu prasītāja ir tiesīga apstrīdēt šajā prasībā (skat. šā sprieduma 28. punktu), proti, 2019. gada 11. jūlijā, Regula 2019/942 jau bija stājusies spēkā un bija piemērojama un aizstāja iepriekš piemērojamo Regulu Nr. 713/2009 (skat. šī sprieduma 22. punktu). Turklāt Regula 2015/1222 arī bija spēkā un piemērojama kopš 2015. gada 14. augusta saskaņā ar tās 84. pantu, proti, divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2015. gada 25. jūlijā. Regulas 2019/942 6. panta 10. punktā, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, un Regulas 2015/1222 9. panta 12. punktā ACER tika piešķirtas tiesības sešu mēnešu laikā lemt vai pieņemt individuālus lēmumus par regulatīviem jautājumiem vai problēmām, kas ietekmē pārrobežu tirdzniecību vai pārrobežu tīkla drošību un ietilpst VRI kompetencē, piemēram, katra jaudas aprēķināšanas reģiona nākamās dienas un tekošās dienas JAM pieņemšana, ja kompetentās VRI nav panākušas vienošanos tām šim nolūkam noteiktajā termiņā vai ja kompetentās VRI ir iesniegušas tai adresētu kopīgo pieprasījumu šajā izpratnē. Apelācijas valde lēmuma pieņemšanas dienā tikai šīs tiesību normas varēja būt minētā lēmuma juridiskais pamats.
35 Tādējādi, izskatot šo pamatu, ir jāinterpretē Regulas 2019/942 6. panta 10. punkts, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, un Regulas 2015/1222 9. panta 12. punkts, lai pārbaudītu, vai šīs tiesību normas varēja pamatot ACER kompetenci galīgi pieņemt Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM, kā noteikts Apelācijas valdes lēmuma I un II pielikumā.
36 Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normas, ir jāņem vērā ne tikai to teksts, bet arī to konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šīs normas ir ietvertas, izvirzītie mērķi (skat. spriedumus, 2018. gada 11. jūlijs, COBRA, C‑192/17, EU:C:2018:554, 29. pants un tajā minētā judikatūra, un 2020. gada 28. janvāris, Komisija/Itālija (Maksājumu kavējumu novēršanas direktīva), C‑122/18, EU:C:2020:41, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Šajā lietā Core jaudas aprēķināšanas reģiona PSO, kā tiem bija pienākums rīkoties saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 1. punktu un 7. punkta a) apakšpunktu, kā arī 20. panta 2. punktu, iesniedza apstiprināšanai visām minētā jaudas aprēķināšanas reģiona VRI priekšlikumus par minētā JAR nākamās un tekošās dienas JAM. Saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 10. punktu VRI par šiem priekšlikumiem ir jālemj sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pēdējā iesaistītā VRI tos saņēmusi. Tomēr, tā kā minētās VRI ir iesniegušas pieprasījumus grozīt attiecīgos priekšlikumus par JAM, pēc kā PSO tām apstiprināšanai iesniedza divus grozītos priekšlikumus par nākamās un tekošās dienas JAM, PSO saskaņā ar minētās regulas 9. panta 12. punktu bija noteikts papildu divu mēnešu termiņš lēmuma pieņemšanai par minētajiem grozītajiem priekšlikumiem pēc to iesniegšanas. Nav strīda par to, ka Core jaudas aprēķināšanas reģiona VRI tām noteiktajā termiņā nespēja panākt vienošanos par šiem pašiem grozītajiem priekšlikumiem, par ko ACER tika informēta ar CERRF priekšsēdētāja 2018. gada 20. jūlija un 21. augusta vēstulēm.
38 Tādējādi, kā pamatoti apgalvo ACER, pēdējās minētās kompetence lemt vai pieņemt galīgo lēmumu par diviem grozītajiem priekšlikumiem par nākamās un tekošās dienas JAM šajā lietā bija balstīta uz Regulas 2019/942 6. panta 10. punktā un Regulas 2015/1222 9. panta 12. punktā norādīto apstākli, ka Core jaudas aprēķināšanas reģiona VRI nav panākušas vienošanos par minētajiem priekšlikumiem tām noteiktajā divu mēnešu termiņā.
39 Tomēr, pirmkārt, no Regulas 2019/942 6. panta, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, un Regulas 2015/1222 9. panta formulējuma neizriet, ka, īstenojot šādu kompetenci un ārpus pienākuma, kas ACER uzlikts, piemērojot Regulas 2019/942 6. panta 11. punktu, apspriesties ar attiecīgajām VRI un PSO lēmuma sagatavošanas stadijā, pēdējo minēto iesniegtie apsvērumi būtu ACER saistoši. It īpaši no minētajām tiesību normām neizriet, ka ACER kompetence būtu ierobežota tikai ar aspektiem, par kuriem VRI nav izdevies panākt vienošanos. Gluži pretēji – Regulas 2019/942 6. panta 10. punktā, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. panta 1. punkts, un Regulas 2015/1222 9. panta 12. punktā “regulatīvi jautājumi” vai “problēma”, kas sākotnēji ietilpst VRI kompetencē, bet pēc tam – vienošanās starp šīm pēdējām minētajām neesamības dēļ – ACER kompetencē, tiek aplūkoti kā nedalāms veselums, kur VRI un pēc tam ACER ir jāskata kopumā, neveicot šādu nošķiršanu. Ņemot vērā to formulējumu, Regulas 2019/942 6. pants, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, un Regulas 2015/1222 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, tā kā kompetentās VRI nav panākušas vienošanos par visiem regulējuma problēmas aspektiem, kuri tām ir iesniegti noteiktajā termiņā, ACER ir tiesīga lemt vai pati pieņemt lēmumu par šo problēmu, un tās kompetence nav ierobežota tikai ar atsevišķiem jautājumiem vai aspektiem, par kuriem VRI būtu izkristalizējušās domstarpības.
40 Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Regulas 2015/1222 9. panta 12. punkta redakcija angļu valodā, kur paredzēts, ka ACER ir pilnvarota lemt par PSO priekšlikumiem, “[w]here the competent regulatory authorities have not been able to reach an agreement” (ja kompetentās regulatīvās iestādes [..] nav spējušas vienoties), varētu likt domāt, ka ACER kompetence būtu ierobežota tikai ar attiecīgajiem regulējuma problēmas aspektiem, par kuriem VRI nav izdevies panākt vienošanos.
41 Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienā no Savienības tiesību normas valodu versijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai un tam arī nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējām valodu versijām. Proti, Savienības tiesību normas ir interpretējamas un piemērojamas vienveidīgi, ņemot vērā visu Savienības valodu versijas (skat. spriedumu, 2018. gada 6. jūnijs, Tarragó da Silveira, C‑250/17, EU:C:2018:398, 20. punkts un tajā minētā judikatūra). Gadījumā, ja Savienības tiesību normas teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atkarībā no tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa, kurā šī tiesību norma ietilpst (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 7. jūlijs, Ambisig, C‑46/15, EU:C:2016:530, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).
42 Šajā lietā ir jākonstatē, ka šī sprieduma 40. punktā citētās versijas angļu valodā tekstā nav ietverta norma, kas būtiski atšķirtos no normas, kura izriet no redakcijām citās valodās, piemēram, [teksta] redakcijām čehu, vācu vai franču valodā, kurās ir noteikts, ka “ACER ir kompetenta lemt attiecīgi par “[p]okud příslušné regulační orgány nedokážou [..] dosáhnout dohody”, “[f]alls es den Regulierungsbehörden nicht gelingt, [..] eine Einigung [..] zu erzielen” vai “[l]orsque les autorités de régulation compétentes ne sont pas parvenues à un accord”. Šo [teksta] versiju formulējums citās valodās apstiprina šīs tiesību normas interpretāciju šī sprieduma 39. punktā norādītajā nozīmē.
43 Otrkārt, šo Regulas 2019/942 6. panta 10. punkta, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, un Regulas 2015/1222 9. panta 12. punkta gramatisko interpretāciju apstiprina tiesiskā regulējuma, kurā šīs tiesību normas ietilpst, konteksts un mērķi, kā tie izskaidroti tā sagatavošanas darbos.
44 Šajā ziņā no priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (COM/2007/530, galīgā redakcija), kas ir Regulas Nr. 713/2009 pamatā, pamatojuma izklāsta izriet, ka tajā ietvertās tiesību normas tostarp balstītas uz konstatējumu, ka, “lai gan ir notikusi iekšējā enerģijas tirgus nozīmīga attīstība, vēl aizvien vērojams nepietiekams regulējums attiecībā uz pārrobežu jautājumiem” un, ka “pieeja [..] ir visnotaļ nerezultatīva, jo praksē tā parasti nozīmē, ka 27 regulatoriem un vairāk nekā 30 pārvades sistēmu operatoriem jāpanāk vienošanās” un” tomēr nav pieņemti nekādi reāli lēmumi par sarežģītiem jautājumiem, par kuriem jāizlemj tagad”. Šo iemeslu dēļ tika nolemts izveidot “aģentūr[u], [kas] Eiropas līmenī papildināt[u] regulatīvās funkcijas, ko valsts līmenī veic valstu regulatori”, it īpaši pateicoties pilnvaru “pieņemt [individuālus] lēmumus” piešķiršanai. Minētās pilnvaras bija jāpiešķir ACER, “lai varētu risināt specifiskus pārrobežu jautājumus”, it īpaši “pieņemt lēmumus par regulējumu, kas piemērojams infrastruktūrai vairāku dalībvalstu teritorijā”, kā tas galu galā tika paredzēts Regulas Nr. 713/2009 8. pantā.
45 Turklāt no priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (COM/2016/863, galīgā redakcija), kas ir Regulas 2019/942 pamatā, pamatojuma izklāsta izriet, ka tajā ietvertajām tiesību normām tostarp bija jāļauj veikt “regulatīvās uzraudzības pielāgošan[u] reģionālajiem tirgiem”. Šo tirgu jaunajai realitātei it īpaši vairs nešķita atbilstoši, ka “visus galvenos regulatīvos lēmumus pieņem valstu regulatori – pat gadījumos, kad vajadzīgs kopējs reģionāls risinājums”, un ka “regulatīvā uzraudzība joprojām ir sadrumstalota, radot atšķirīgu lēmumu un nevajadzīgu kavējumu risku”. Šo iemeslu dēļ tika uzskatīts, ka “ACER pilnvaru stiprināšana attiecībā uz tiem pārrobežu jautājumiem, kam vajadzīgs saskaņots reģionālais lēmums, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumus par pārrobežu jautājumiem”, ņemot vērā, ka “valstu regulatori, kas ACER pieņem lēmumus par šiem jautājumiem ar balsu vairākumu, varētu joprojām būt pilnībā iesaistīti šajā procesā”. “Ierobežotā apjomā [..] papildu pilnvar[u]” piešķiršana ACER tika uzskatīta par atbilstošu subsidiaritātes principam, jo tā notika “jomās, kur sadrumstalotība valstu lēmumu pieņemšanā par pārrobežu nozīmes jautājumiem varētu radīt problēmas vai nesaskaņotību iekšējā tirgū”. Turklāt tā tika atzīta par atbilstošu samērīguma principam, ciktāl “ACER ir jādod papildu uzdevumi, jo īpaši saistībā ar energosistēmas reģionālo darbību, vienlaikus saglabājot [VRI] galveno nozīmi enerģijas tirgus regulēšanā”. Tieši šajā kontekstā regulas priekšlikumā “[I] nodaļā ACER noteikti [..] vairāki jauni uzdevumi attiecībā uz to, kā [ACER] koordinēt konkrētas funkcijas saistībā ar reģionālajiem operatīvajiem centriem, uzraudzīt nominētos elektroenerģijas tirgus operatorus un apstiprināt metodes un priekšlikumus, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanas pietiekamību un riskgatavību”. Šie jaunie ACER uzdevumi tostarp tika formalizēti Regulas 2019/942 6. panta 10. punktā.
46 No šo regulas priekšlikumu pamatojuma izklāsta izriet skaidra Savienības likumdevēja vēlme padarīt efektīvāku un ātrāku lēmumu pieņemšanu sarežģītos, bet nepieciešamos pārrobežu jautājumos, pastiprinot ACER pilnvaras individuālu lēmumu pieņemšanai, kas būtu saskaņotas ar VRI centrālās lomas saglabāšanu enerģētikas regulēšanas jomā.
47 Tas atbilst arī dažiem Regulā Nr. 713/2009 un 2019/942 izvirzītajiem mērķiem. Patiešām, kā atgādināts Regulas 2019/942 10. apsvērumā, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 5. apsvērums, dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas, likvidējot šķēršļus elektroenerģijas un dabasgāzes pārrobežu tirdzniecībai, lai sasniegtu Savienības enerģētikas politikas mērķus, proti, ACER tika izveidota, lai novērstu regulatīvās funkcijas deficītu Savienības līmenī un lai veicinātu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu efektīvu darbību. Tādējādi, kā norādīts Regulas 2019/942 11. apsvērumā, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 6. apsvērums, ACER ir jānodrošina, lai regulatīvās funkcijas, ko VRI veic, tiek atbilstīgi koordinētas un vajadzības gadījumā papildinātas Savienības līmenī. Tātad, kā precizēts Regulas 2019/942 33. un 34. apsvērumā, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 18. un 19. apsvērums, tai ir savas lēmuma pieņemšanas pilnvaras, lai tai ļautu veikt šīs funkcijas efektīvi, pārredzami, pamatoti un galvenokārt neatkarīgi no elektroenerģijas un gāzes ražotājiem, PSO un patērētājiem. Tai ir jāīsteno savas pilnvaras, nodrošinot tās lēmumu atbilstību Savienības tiesībām enerģētikas jomā, ko kontrolē Apelācijas valde, kas ir ACER daļa, vienlaikus būdama neatkarīga šīs pēdējās minētās ietvaros, un Eiropas Savienības Tiesa.
48 No tā izriet, ka ACER tostarp ir piešķirtas savas regulatīvās un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, ko tā īsteno pilnīgi neatkarīgi un uz savu atbildību, lai varētu aizstāt VRI, ja to brīvprātīgā sadarbība neļauj tām pieņemt individuālus lēmumus par konkrētiem jautājumiem vai problēmām, kas ietilpst to reglamentējošajā kompetencē. Kā norādīts Regulas 2019/942 11. un 45. apsvērumā, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 6. un 29. apsvērums, ACER tādējādi kļūst kompetenta neatkarīgi un pati uz savu atbildību lemt par regulatīviem jautājumiem vai problēmām, kuras ir svarīgas elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu efektīvai darbībai, tikai tad, ja un ciktāl saskaņā ar LES 5. pantā noteiktajiem subsidiaritātes un samērīguma principiem Savienības mērķus nevar pietiekami sasniegt ar attiecīgo dalībvalstu sadarbību, jo to VRI nav panākušas vispārēju vienošanos par regulatīviem jautājumiem vai problēmām, kas sākotnēji ir to kompetencē.
49 Tādējādi Regulas 2019/942 6. panta, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, un Regulas 2015/1222 9. panta pamatā esošās sistēmas loģika ir tāda, ka, ja VRI tām noteiktajā termiņā dalībvalstu līmenī nav spējušas pieņemt individuālu lēmumu par to kompetencē esošiem regulatīviem jautājumiem vai problēmu, kas ir svarīga iekšējā elektroenerģijas tirgus efektīvai darbībai, piemēram, Regulas Nr. 2015/1222 9. panta 1. punktā un 7. punkta a) apakšpunktā un 20. panta 2. punktā paredzēto reģionālo JAM sagatavošanu, kompetence pieņemt šo lēmumu ir ACER, neparedzot, ka daļu šīs kompetences valsts līmenī saglabā VRI, piemēram, par dažiem regulatīviem jautājumiem vai dažiem attiecīgas problēmas aspektiem, par kuriem tās ir panākušas vienošanos.
50 Turklāt, tā kā ACER īsteno savu kompetenci pilnīgi neatkarīgi un pati uz savu atbildību, Apelācijas valde sava lēmuma 157. punktā pamatoti norāda, ka tai nevar būt saistoša nostāja, ko kompetentās VRI ir paudušas par atsevišķiem regulatīviem jautājumiem vai atsevišķiem tām izvirzīto problēmu aspektiem, par kuriem tās ir varējušas vienoties, it īpaši, ja tā uzskata, ka šī nostāja neatbilst Savienības tiesībām enerģētikas jomā. Bez tam šajā prasībā prasītāja arī neapstrīd šo Apelācijas valdes vērtējumu.
51 Turklāt, tā kā ACER ir piešķirtas savas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, lai tā varētu efektīvi pildīt savas reglamentēšanas funkcijas, Regulas 2019/942 6. pants, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, un Regulas 2015/1222 9. pants ir jāsaprot tādējādi, ka ar tiem ACER ir atļauts grozīt PSO priekšlikumus, lai nodrošinātu to atbilstību Savienības tiesībām attiecībā uz enerģiju pirms priekšlikumu apstiprināšanas. Šīs pilnvaras ir nepieciešamas, lai ACER varētu efektīvi pildīt savas reglamentējošās funkcijas, jo, kā Apelācijas valde pamatoti uzsvērusi apstrīdētā lēmuma 150. punktā, nevienā Regulas 2019/942, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009, vai Regulas 2015/1222, tiesību normā, tāpat kā Regulas 2015/1222 9. panta 12. punkta pirmajā un otrajā teikumā, attiecībā uz VRI nav paredzēts, ka ACER pirms apstiprināšanas varētu lūgt PSO grozīt to priekšlikumu. Proti, pēdējās minētās tiesību normas ir piemērojamas tikai dažādu VRI koordinēšanas un sadarbības procedūrā Regulas 2015/1222 9. panta 10. punkta izpratnē, lai atvieglotu VRI savstarpēju vienošanos, nevis ACER piešķirto lēmumu pieņemšanas pilnvaru vārdā šādas vienošanās neesamības gadījumā atbilstoši šīs pašas regulas 9. panta 12. punkta trešajam teikumam.
52 Visbeidzot, ir jānorāda, ka Regulā 2019/942, iepriekš – Regulā Nr. 713/2009, ACER piešķirtās pašu lēmumpieņemšanas pilnvaras tika saskaņotas ar VRI piešķirtās centrālās lomas saglabāšanu enerģētikas regulēšanas jomā, jo saskaņā ar minētās regulas 24. panta 2. punkta pirmo daļu, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 17. panta 3. punkts, ACER – tās direktora personā – lemj vai pieņem lēmumus tikai pēc tam, kad ir saņēmusi vai ieguvusi labvēlīgu atzinumu no regulatoru valdes, kurā ir pārstāvētas visas VRI kopā ar Eiropas Komisiju; katram valdes loceklim ir viena balss, un valde pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kā paredzēts minētās regulas 21. pantā un 22. panta 1. punktā, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 14. pants.
53 Tādējādi Regulas 2019/942 6. panta, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, un Regulas 2015/1222 9. panta mērķis, kā arī šo tiesību normu konteksts apstiprina, ka, tā kā tam paredzētajā termiņā kompetentās VRI nav panākušas vienošanos par visiem tām iesniegtā regulējuma problēmas aspektiem, ACER pati ir tiesīga lemt vai pieņemt lēmumu par šo problēmu, neskarot VRI atzītās centrālās lomas saglabāšanu caur regulatoru valdes piekrišanas atzinumu, un tās kompetence nav ierobežota tikai ar īpašiem aspektiem, par kuriem VRI būtu izkristalizējušās domstarpības.
54 Treškārt, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, šo Regulas 2019/942 6. panta, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, un Regulas 2015/1222 9. panta interpretāciju nevar apšaubīt.
55 Pirmām kārtām, no Regulas 2015/1222 9. panta 1. punkta un 7. punkta a) apakšpunkta un 20. panta 2. punkta izriet, ka katra no reģionālajām JAM ir iecerēta kā nenodalāms regulatīvs kopums, par kuru ir jāsaņem vienots apstiprinājums no kompetento regulatīvo iestāžu puses. Tādējādi sava lēmuma 156. punktā Apelācijas valde pamatoti uzsvēra, ka “varētu nebūt iespējams lemt par konkrētu minēto JAM aspektu (domstarpību priekšmets [starp VRI]), negrozot citu [šo pašu JAM] aspektu (par kuru [starp minētajām VRI] ir panākta vienošanās), ņemot vērā iespējamo mijiedarbību un savstarpējo ietekmi starp dažādiem [konkrētiem] aspektiem”. Turklāt prasītāja šajā prasībā nav ne apstrīdējusi šo Apelācijas valdes vērtējumu, ne a fortiori pierādījusi, ka šajā lietā Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM regulatīvie jautājumi vai aspekti, par kuriem minētā jaudas aprēķināšanas reģiona VRI būtu izdevies panākt vienošanos, kā liecina 2018. gada 18. septembra dokuments, būtu atdalāmi no citiem jautājumiem vai citiem aspektiem, kas aplūkoti šajās JAM.
56 Otrām kārtām un ciktāl prasītāja šajā ziņā atsaucas uz 2018. gada 18. septembra dokumenta saturu, ir jānorāda, ka šis dokuments ir VRI izdots dokuments, kas nav juridiski saistošs ACER un kas nevar ietekmēt nedz Regulas 2019/942 6. panta, iepriekš – Regulas Nr. 713/2009 8. pants, vai Regulas 2015/1222 9. panta tvēruma noteikšanu, nedz no tiem izrietošo ACER kompetenci vai uzdevumiem. Katrā ziņā prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru 2018. gada 18. septembra dokumentā esot konkrēti nošķirti jaudas aprēķināšanas reģiona Core nākamās un tekošās dienas JAM regulatīvie jautājumi vai aspekti, par kuriem minētā jaudas aprēķināšanas reģiona VRI esot izdevies panākt vienošanos, un tie, par kuriem tās nav panākušas šādu vienošanos noteiktajā termiņā un kuri tādējādi ir ACER kompetencē, nav apstiprināts ar šī dokumenta saturu.
57 Proti, 2018. gada 18. septembra dokumentā jaudas aprēķināšanas reģiona Core VRI pilnībā neformāli konstatēja, ka PSO priekšlikumi par šī paša JAR nākamās un tekošās dienas JAM neatbilst visām Regulas 2015/1222 prasībām, ka tie ir “tālu no izpildāmības” un ka tāpēc VRI nevar tos apstiprināt pašreizējā stāvoklī. Turklāt tās norādīja, ka minētie priekšlikumi neesot balstīti uz skaidriem, pārskatāmiem un precīziem, kā arī skaidri definētiem un pamatotiem robežlielumiem un vērtībām. Šie apsvērumi apliecina, ka tas, ka kompetentās VRI nav apstiprinājušas PSO priekšlikumus par Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM, šajā gadījumā izrietēja ne tik daudz no domstarpību esamības starp šīm iestādēm par noteiktiem jautājumiem vai noteiktiem precīziem un konkrētiem minēto JAM aspektiem, bet no tā, ka tika identificēta nopietna vispārēja problēma saistībā ar PSO tām iesniegto priekšlikumu atbilstību Regulai 2015/1222.
58 Turklāt un katrā ziņā no 2018. gada 18. septembra dokumenta izriet, ka tajā jaudas aprēķināšanas reģiona Core VRI ne tik daudz norādīja, ka starp tām pastāv domstarpības par noteiktiem regulatīviem jautājumiem vai par noteiktiem precīziem un konkrētiem minētā jaudas aprēķināšanas reģiona nākamās un tekošās dienas JAM aspektiem, bet gan neiespējamība panākt pilnīgu vienošanos par tādiem jautājumiem vai par tādiem aspektiem. Proti, minētajā dokumentā daži jautājumi bija norādīti gan starp tiem, par kuriem panākta vienošanās, gan starp tiem, par kuriem ir domstarpības. Tā tas it īpaši ir attiecībā uz metodiku kritisko tīkla elementu un risku izvēlei, ko izmanto jaudas aprēķināšanā, ilgtermiņā piešķirtās jaudas integrēšanu vai jaudas apstiprināšanai izmantotās metodikas aprēķināšanu. Tādējādi, pat pieņemot, ka daži regulatīvie jautājumi vai daži precīzi un konkrēti minētā JAR nākamās un tekošās dienas JAM aspekti būtu nodalāmi no citiem, tomēr Core reģiona starp VRI panāktās vienošanās vai domstarpību punkti par minētā JAR nākamās un tekošās dienas JAM šajā lietā neatbilst minēto JAM skaidri noteiktiem regulatīviem jautājumiem vai aspektiem.
59 Visbeidzot – no 2018. gada 18. septembra dokumenta satura izriet, ka jaudas aprēķināšanas reģiona Core VRI no ACER sagaidīja, ka tā, īstenojot savu kompetenci, kontrolē un garantē, ka Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM ietver noteikumus, kādi vajadzīgi, lai novērstu jebkādu nepamatotu diskrimināciju starp iekšējo apmaiņu un apmaiņu starp tirdzniecības zonām, kā prasīts Regulas 2015/1222 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, kas ir regulatīvs jautājums, par kuru tās nespēja panākt pilnīgu vienošanos. Tomēr šāda mērķa sasniegšana varētu nozīmēt jaudas aprēķināšanas noteikumu pārskatīšanu un, ja nepieciešams, grozīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību noteikumiem, kuru mērķis ir novērst jebkādu diskrimināciju starp iekšējo apmaiņu un apmaiņu starp tirdzniecības zonām. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka tas tā bija šajā lietā, jo sākotnējā lēmuma I un II pielikuma noteikumi, kurus apstrīd prasītāja, pieņemti, lai nodrošinātu nediskriminācijas principa ievērošanu iekšējā apmaiņā un apmaiņā starp tirdzniecības zonām. Tas vēlreiz pierāda, ka punkti, par kuriem starp Core reģiona VRI panākta vienošanās vai pastāv domstarpības par minētā JAR nākamās un tekošās dienas JAM, ne vienmēr sakrita ar regulatīviem jautājumiem vai minēto JAM skaidri noteiktiem aspektiem.
60 Trešām kārtām un visbeidzot, attiecībā uz prasītājas iebildumu par subsidiaritātes principa pārkāpumu jānorāda, ka tā minētā iebilduma pamatojumam nav izvirzījusi nevienu pamatotu argumentu, kas varētu pierādīt šādu pārkāpumu. Šajā lietā sākotnējais lēmums un Apelācijas valdes lēmums tika pieņemti, ievērojot Regulā Nr. 713/2009 un Regulā 2015/1222 paredzētās procedūras, kas saskaņā ar LES 5. pantā paredzētajiem piešķiršanas, subsidiaritātes un samērīguma principiem, kā atgādināts Regulas 2019/942 29. apsvērumā, paredz, ka ACER kļūs kompetenta pieņemt individuālus lēmumus par regulatīviem jautājumiem vai problēmām, kas sākotnēji ietilpst VRI kompetencē, tikai skaidri noteiktos apstākļos un saistībā ar jautājumiem, kuri saistīti ar tās izveides mērķi (skat. šī sprieduma 37. un 48. punktu). Šīs procedūras it īpaši garantē, ka ACER attiecībā pret VRI iesaistās tikai pakārtoti, ja tās nav panākušas vienošanos par elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvai darbībai svarīgiem regulatīviem jautājumiem vai problēmām (skat. šī sprieduma 48. punktu). Katrā ziņā ir jānorāda, kā tas jau precizēts šī sprieduma 52. un 53.punktā, ka Regulā 2019/942, iepriekš – Regulā Nr. 713/2009, ACER piešķirtās pašu lēmumpieņemšanas pilnvaras tika saskaņotas ar VRI piešķirtās centrālās lomas saglabāšanu caur regulatoru valdes piekrišanas atzinumu. Līdz ar to ir jānoraida prasītājas iebildums par subsidiaritātes principa pārkāpumu.
61 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Apelācijas valde nav pieļāvusi tiesību kļūdu, savā lēmumā nekonstatēdama, ka, pieņemot sākotnējo lēmumu, ACER būtu pārsniegusi savas kompetences robežas, lemjot par Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM punktiem, kuri minēti 2018. gada 18. septembra dokumentā kā minētā jaudas aprēķināšanas reģiona VRI vienošanās priekšmets.
62 Tātad pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par otro pamatu – tiesību kļūdu, ko Apelācijas valde esot pieļāvusi, nosakot piemērojamās tiesības, jo tai esot bijis jāpiekrīt pārbaudīt sākotnējā lēmuma tiesiskumu, ņemot vērā Regulas 2019/943 14.–16. pantu
63 Otrais pamats attiecas uz tiesību kļūdu, ko Apelācijas valde esot pieļāvusi savā lēmumā, jo būtībā tā neesot pārbaudījusi sākotnējā lēmuma tiesiskumu saistībā ar Regulas 2019/943 14.–16. pantu, kuri ACER pašai pēdējā minētajā lēmumā esot bijuši jāņem vērā.
64 Pirmām kārtām, prasītāja pārmet Apelācijas valdei, ka tā būtībā neesot piemērojusi Regulas 2019/943 14.–16. pantu, lai gan tie bija spēkā brīdī, kad tā pieņēma savu lēmumu. Tā atgādina, ka Savienības tiesību akta tiesiskuma pārbaude tiek veikta, pamatojoties uz faktisko un tiesisko situāciju, kāda pastāvēja minētā akta pieņemšanas brīdī. Tomēr, pirmkārt, tā norāda, ka Regula 2019/943 stājās spēkā 2019. gada 4. jūlijā, proti, pēc attiecīgā sākotnējā lēmuma pieņemšanas, bet pirms minētā Apelācijas valdes lēmuma pieņemšanas. Otrkārt, šī prasība esot vērsta pret sākotnējo lēmumu, ko apstiprina Apelācijas valdes lēmums, proti, būtībā par diviem lēmumiem, kas veido vienu un to pašu juridisko vienību. Līdz ar to Apelācijas valdei a fortiori esot bijusi jāpiemēro Regula 2019/943, ciktāl tā savā lēmumā esot veikusi jaunu neatkarīgu un pilnīgu lietas pārbaudi, tas tai būtu ļāvis ņemt vērā starplaikā notikušās jaunākās tiesību izmaiņas, piemēram, Regulas 2019/943 14.–16. panta stāšanos spēkā.
65 Otrām kārtām, pirmkārt, prasītāja pārmet ACER, ka tā sākotnējā lēmumā esot pārkāpusi lojālas sadarbības principu starp Savienības iestādēm. Šajā ziņā tā apgalvo, ka sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī ACER jau esot bijušas precīzas zināšanas par Regulas 2019/943 14.–16. pantā ietvertajām izšķirošajām prasībām. Proti – vispirms – pēdējais minētais lēmums tika pieņemts tā likumdošanas procesa vēlīnā stadijā, kurā minētās regulas iepriekš minētos pantus bija definējušas un pieņēmušas visas kompetentās Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta komitejas. Turpinot – presē jau bija publicēti detalizēti izstrādāti ziņojumi par jauno Regulu 2019/943. Turklāt prasītāja norāda, ka ar 2019. gada 4. februāra elektroniskā pasta vēstuli tā ir vērsusi ACER uzmanību uz prasībām, kas formulētas Regulas 2019/943 14.–16. pantā, un par tās šaubām par Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM, ko ACER bija iecerējusi piemērot, atbilstību minētajām prasībām. Visbeidzot – prasītāja norāda, ka, lai gan sākotnējā lēmumā bija ietvertas vairākas atsauces uz jaunās Regulas 2019/943 noteikumiem, šīs atsauces attiecās uz aspektiem, kas pamatojot ACER nostāju un nozīmējot patvaļīgu un selektīvu nākotnes Savienības tiesību ņemšanu vērā un līdz ar to lojālas sadarbības principa pārkāpumu.
66 Otrkārt, prasītāja pārmet ACER, ka sākotnējā lēmumā tā esot pārkāpusi tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus. Tā norāda, ka saskaņā ar judikatūru (spriedums, 1997. gada 22. janvāris, Opel Austria/Padome, T‑115/94, EU:T:1997:3) tiesiskās drošības princips noteiktās robežās var likt ņemt vērā arī nākotnē pieņemtus tiesību aktus, it īpaši, ja šāds akts ir paredzams, pietiekami noteikts un nav saderīgs ar pieņemamo tiesisko regulējumu.
67 Treškārt, prasītāja kā neiedarbīgu noraida ACER argumentāciju, kas balstīta uz iespējamu atpakaļejoša spēka aizlieguma principa pārkāpumu. Tās ieskatā, no vienas puses, ir jānošķir gaidāmo Savienības tiesību īstenošana no Savienības iestāžu pienākuma savos lēmumos iekļaut nākotnes tiesību attīstību, kas jau ir paredzama, un, no otras puses, ir jāatturas pieņemt pasākumus, kas ir pretrunā nākotnes augstāka ranga tiesību aktiem.
68 ACER apstrīd prasītājas argumentus un lūdz noraidīt otro pamatu. Pirmām kārtām, tā apgalvo, ka, pārbaudot sākotnējo lēmumu, Apelācijas valdei esot bijis jāpārbauda, vai šajā lēmumā tā bija pieļāvusi kļūdu piemērojamo tiesību noteikšanā. Šajā ziņā tā apgalvo, ka tai savi lēmumi esot bijuši jāpieņem, pamatojoties uz faktisko situāciju un tiesību normām, kuras pastāvēja to pieņemšanas brīdī. Sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienā Regula 2019/943 un it īpaši tās 14.–16. pants vēl nebija spēkā un Savienības likumdevējs tos pat nebija galīgi apstiprinājis. Tāpēc esot pamatoti, ka tā sākotnējo lēmumu neesot balstījusi uz Regulu 2019/943, it īpaši tās 14.–16. pantu, un ka līdz ar to Apelācijas valde neesot izvērtējusi minēto lēmumu saistībā ar šiem pašiem pantiem, uz kuriem prasītāja atsaucās ACER iesniegtajā apelācijas sūdzībā. ACER apstrīd arī prasītājas argumentus attiecībā uz Apelācijas valdes veiktās kontroles par sākotnējo lēmumu autonomo raksturu. Proti, saskaņā ar Regulas 2019/942 28. panta 5. punktu tās kompetencē neesot aizstāt sākotnējo lēmumu ar savu lēmumu, ne arī pašai izspriest lietu. Prasītājas arguments saistībā ar jaunāko pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas notikušo tiesību izmaiņu ņemšanu vērā, ko Apelācijas valde veic savā lēmumā, nenozīmējot, ka minētajai Apelācijas valdei būtu jāpārbauda sākotnējā lēmuma saderība ar noteiktām Regulas 2019/943 tiesību normām, kuras stājās spēkā pēc tā pieņemšanas.
69 Otrām kārtām, ACER, pirmkārt, norāda, ka sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī likumdošanas procedūra attiecībā uz Regulu 2019/943 joprojām turpinājās un ka šī regula nebija daļa no spēkā esošās tiesību sistēmas, līdz ar to tā nevarēja zināt, vai šī regula patiešām tiks pieņemta, un, a fortiori, kāds būs tās saturs un precīzs pieņemšanas datums. ACER uzskata, ka nebija ne acīmredzams, ne paredzams, ka sākotnējais lēmums varētu būt nesaderīgs ar dažām vēlāk pieņemtām Regulas 2019/943 tiesību normām. Līdz ar to ACER nevarēja pamatot sākotnējo lēmumu ar minētajām tiesību normām. Turklāt ACER uzskata, ka nav nozīmes, no vienas puses, jautājumam par to, vai tai bija zināmi tiesību aktu priekšlikumi sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī un, no otras puses, faktam, ka pēdējā minētajā lēmumā tā atsaucās uz jaunās regulas priekšlikumu.
70 Otrkārt, ACER apgalvo, ka atšķirībā no lietas, kurā tika pasludināts 1997. gada 22. janvāra spriedums Opel Austria/Padome (T‑115/94, EU:T:1997:3), šajā lietā sākotnējā lēmuma pieņemšanas laikā Regula 2019/943 nebija pieņemta, līdz ar to tai nebija nekādas skaidrības ne par tās precīzu saturu, ne par datumu, kurā tā stāsies spēkā. Tātad Apelācijas valde savā lēmumā esot pamatoti uzskatījusi, ka 1997. gada 22. janvāra spriedumā Opel Austria/Padome (T‑115/94, EU:T:1997:3) piemērotais risinājums nav piemērojams šajā lietā.
71 Treškārt, šajā lietā neesot pārkāpti tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, jo sākotnējā lēmumā tā pieņemšanas brīdī bija skaidri noteikumi, kuru piemērošanu ieinteresētajām personām esot bijis iespējams paredzēt.
72 Ceturtkārt, ACER uzsver, ka lojālas sadarbības, institucionālā līdzsvara, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principi tai neļauj neievērot spēkā esošās tiesības un pieņemt lēmumu, pamatojoties tikai uz tiesību aktu priekšlikumiem.
73 Šajā lietā nav strīda par to, ka prasītāja apelācijas sūdzībā, ko tā iekšējā apstrīdēšanas procedūrā iesniedza Apelācijas valdē, ir atsaukusies uz atšķirībām vai nekonsekvenci starp Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM, ko ACER bija apstiprinājusi sākotnējā lēmumā, un prasībām, kas saskaņā ar Regulas 2019/943 14.–16. pantu reglamentē šādu JAM pieņemšanu.
74 Savā lēmumā Apelācijas valde noraidīja iebildumus, kurus tai bija izvirzījusi prasītāja, pamatojoties uz to, ka Regulas 2019/943 14.–16. pantam nebija nozīmes, lai pārbaudītu ACER pieņemtā sākotnējā lēmuma tiesiskumu, jo minētā lēmuma pieņemšanas brīdī šī regula vēl nebija piemērojama.
75 Tā kā prasītāja otrā pamata pamatojumam ir konkrēti norādījusi uz attiecīgo Regulas 2019/943 tiesību normu pārkāpumu, izvērtējot minēto pamatu, ir jāpārbauda, vai Apelācijas valde ir pieļāvusi tiesību kļūdu, savā lēmumā nepārbaudot Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM, ko ACER bija apstiprinājusi sākotnējā lēmumā, likumību, ņemot vērā prasības, kādas attiecīgu JAM pieņemšanai noteiktas Regulas 2019/943 14.–16. pantā.
76 Šajā ziņā jāatgādina, ka, pirmkārt, ar Regulu 2019/943 atbilstoši tās 1. apsvērumam tiek pārstrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009, L 211, 15. lpp.) saskaņā ar [Regulas 2019/943] 70. pantu. Otrkārt, Regulas 2019/943 mērķis atbilstoši tās 4. apsvērumam ir paredzēt noteikumus elektroenerģijas iekšējā tirgus pareizas darbības nodrošināšanai.
77 Precīzāk – Regulas 2019/943 14.–16. pants ietilpst minētās regulas III nodaļas “Piekļuve tīklam un pārslodzes vadība” 1. iedaļā “Jaudas piešķiršana”. Tie ir respektīvi: “tirdzniecības zonu izvērtēšana” (14. pants), “rīcības plāni” (15. pants) un “jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vispārīgie principi” (16. pants). Minētajos pantos tātad ir regulēta jaudas piešķiršana nākamās un tekošās dienas elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecības tirgos un tādējādi tie nosaka prasības, kuras jāņem vērā, pieņemot nākamās un tekošās dienas JAM. Līdz ar to šajos pantos principā ir ietvertas materiālo tiesību normas, kuras reglamentē JAM pieņemšanu.
78 Turklāt ir jāatgādina, ka jauna tiesību norma ir piemērojama, sākot no tā tiesību akta, ar ko tā ir ieviesta, stāšanās spēkā un ka, lai gan tā nav piemērojama tiesiskajām situācijām, kuras ir radušās un galīgi iestājušās agrāka likuma spēkā esamības laikā, tā ir piemērojama to sekām nākotnē, kā arī jaunām tiesiskām situācijām. Ievērojot tiesību aktu atpakaļejoša spēka neesamības principu, citādi var būt tikai tad, ja jaunajai tiesību normai ir pievienoti īpaši noteikumi, kas īpaši nosaka tā piemērošanas laikā noteikumus (skat. spriedumus, 2020. gada 14. maijs, Azienda Municipale Ambiente, C‑15/19, EU:C:2020:371, 57. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2021. gada 15. jūnijs, Facebook Ireland u.c., C‑645/19, EU:C:2021:483, 100. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2015. gada 3. septembris, A2A, C‑89/14, EU:C:2015:537, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
79 Regula 2019/943 pieņemta 2019. gada 5. jūnijā un, tā kā tā publicēta 2019. gada 14. jūnijā, saskaņā ar tās 71. panta 1. punktu tā stājās spēkā 2019. gada 4. jūlijā, proti, pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas, kas pieņemts 2019. gada 21. februārī, un pirms Apelācijas valdes lēmuma pieņemšanas 2019. gada 11. jūlijā. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Regulas 2019/943 71. panta 2. punkta otro daļu, atkāpjoties no vispārējā principa par tās piemērošanu no 2020. gada 1. janvāra, kas izriet no minētās regulas 71. panta 2. punkta pirmās daļas, tās 14. un 15. pants ir piemērojami no regulas spēkā stāšanās dienas, proti, no 2019. gada 4. jūlija. Tas pats attiecas uz Regulas 2019/943 16. pantu, lai piemērotu šīs pašas regulas 14. panta 7. punktu un 15. panta 2. punktu. No iepriekš minētā izriet, ka sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī Regulas 2019/943 14.–16. pants vēl nebija ne stājušies spēkā, ne piemērojami, toties tie bija piemērojami, protams, ar noteiktiem ierobežojumiem attiecībā uz 16. pantu, Apelācijas valdes lēmuma pieņemšanas brīdī.
80 Šajā lietā aplūkotā tiesiskā situācija atbilst ACER galīgi pieņemtajiem nākamās un tekošās dienas JAM, kuru tiesiskums šajā strīdā tiek apstrīdēts.
81 Šajā ziņā jāuzsver, ka Regulas 2019/942 28. panta 5. punkta procesuālie noteikumi, kuri šajā lietā bija piemērojami saskaņā ar šī spriedumā 21. punktā minēto judikatūru, piešķīra Apelācijas valdei pilnvaras apstiprināt sākotnējo lēmumu vai nepiekrišanas gadījumā nodot to atpakaļ ACER. Ar šiem noteikumiem tika ieviestas izmaiņas iepriekš piemērojamajos Regulas Nr. 713/2009 19. panta 5. punkta noteikumos, kuri Apelācijas valdei piešķīra tiesības vai nu īstenot pilnvaras, kas ir ACER kompetencē, vai nodot lietu ACER kompetentajai iestādei. Saskaņā ar Regulā 2019/942 noteikto procesuālo kārtību Apelācijas valde lietā, ko tā izskata, vairs nevar pati grozīt sākotnējo lēmumu, kā tas bija iepriekš. Tomēr tas nekādi nemaina pārbaudes, ko tā īsteno pār minēto lēmumu, tvērumu un apjomu.
82 Proti, ir jāuzskata, ka – tāpat kā saskaņā ar iepriekš piemērojamo procesuālo kārtību – Apelācijas valdes lēmumi, ievērojot Regulā 2019/942 noteiktās procedūras, aizstāj ACER sākotnēji pieņemtos lēmumus (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 28. janvāris, Heli‑Flight/AESA, C‑61/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:59, 84. punkts). Gadījumā, ja, kā tas ir šajā lietā, Apelācijas valdē ir iesniegta apelācijas sūdzība par ACER lēmumu par nākamās vai tekošās dienas JAM, tieši Apelācijas valdes lēmums, ar kuru ir apstiprināts šis lēmums, galīgi nosaka ACER nostāju par šo metodiku pēc tam, kad minētā valde ir pilnībā izskatījusi attiecīgo faktisko un juridisko situāciju, ņemot vērā tās lēmuma pieņemšanas brīdī piemērojamos tiesību aktus.
83 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka JAM, kuru tiesiskums šajā lietā tiek apstrīdēts, ACER galīgi pieņēma datumā, kad Apelācijas valde pieņēma savu lēmumu, apstiprinot Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM tiesiskumu, ko ACER bija apstiprinājusi ar sākotnējo lēmumu, proti, 2019. gada 11. jūlijā.
84 No tā izriet, ka Regulas 2019/943 14.–16. panta spēkā stāšanās un piemērošanas dienā, proti, 2019. gada 4. jūlijā, ACER vēl nebija galīgi pieņēmusi Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM. Līdz ar to šajā datumā attiecīgā situācija šajā lietā, kā tā definēta šī sprieduma 80. punktā, bija jāanalizē kā nākotnes tiesiskā situācija un tātad kā jauna vai vismaz kā radusies situācija, kas nav galīgi iestājusies agrāko noteikumu spēkā esamības laikā šī sprieduma 78. punktā minētās judikatūras izpratnē, un jaunie šajos pantos paredzētie materiālo tiesību noteikumi, kādi laika ziņā bija piemērojami līdz ar šiem pantiem, bija jāpiemēro nekavējoties.
85 Līdz ar to brīdī, kad Apelācijas valde pieņēma savu lēmumu, tai bija jāpārbauda, vai Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM, ko ACER bija apstiprinājusi ar sākotnējo lēmumu, varēja likumīgi apstiprināt, ņemot vērā jaunās tiesību normas, kuras reglamentē šādu JAM pieņemšanu un kuras izriet no Regulas 2019/943 14.–16. panta, jo tās jau bija piemērojamas (skat. šī sprieduma 79. punktu).
86 Jebkurš cits risinājums varētu radīt paradoksālu situāciju, kurā ACER attiecīgā gadījumā ar Apelācijas valdes starpniecību varētu tiesību sistēmā ieviest metodiku, kas tās galīgās pieņemšanas brīdī, pirmkārt, būtu balstīta uz tiesisko regulējumu, kas vairs nebūtu piemērojams, un, otrkārt, neatbilstu jaunajam tiesiskajam regulējumam, kurš pa to laiku ir kļuvis piemērojams.
87 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Apelācijas valde savā lēmumā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nepārbaudot, vai Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM, ko ACER bija apstiprinājusi sākotnējā lēmumā, atbilda Regulas 2019/943 14.–16. panta prasībām, uz kurām prasītāja īpaši atsaucās iekšējā apstrīdēšanas procedūrā Apelācijas valdē, ciktāl tās bija piemērojamas. Tikai atbilde uz šo jautājumu varēja ļaut Apelācijas valdei nolemt, ņemot vērā jaunās piemērojamās materiālo tiesību normas, kuras izriet no Regulas 2019/943 14.–16. panta, nodot Core JAR nākamās un tekošās dienas JAM pieņemšanu ACER, lai tā to saskaņotu ar minētajām normām, vai apstiprināt JAM, ko jau bija apstiprinājusi ACER, tiesiskumu atbilstoši šīm pašām normām ar lēmumu, kas pēc tam būtu aizstājis sākotnējo lēmumu.
88 Tātad ir jāapmierina otrais pamats, kas attiecas uz tiesību kļūdu, ko Apelācijas valde pieļāvusi savā lēmumā par attiecīgajai situācijai piemērojamo tiesību noteikšanu, kura varēja ietekmēt šī lēmuma pamatotību.
89 Līdz ar to un pat neizvērtējot pārējos prasītājas izvirzītos pamatus un iebildumus, Apelācijas valdes lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
90 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
91 Tā kā ACER spriedums saistībā ar tās prasījumu būtību ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) Apelācijas valdes 2019. gada 11. jūlija lēmumu A‑003‑2019.
2) Pārējā daļā prasību noraidīt kā nepieņemamu.
3) ACER atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Tomljenović | Kreuschitz | Schalin |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2022. gada 7. septembrī.
Paraksti