TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2024. gada 21. martā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Aviopārvadājumi – Regula (EK) Nr. 261/2004 – 7. panta 3. punkts – 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Tiesības uz aviobiļetes cenas atlīdzinājumu lidojuma atcelšanas gadījumā – Atlīdzināšana ceļojumu kuponu veidā – Jēdziens “pasažiera parakstīta piekrišana” – Atlīdzināšanas procedūra, kurā tiek izmantota apkalpojošā gaisa pārvadātāja tīmekļvietnē pieejama veidlapa
Lietā C‑76/23
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Landgericht Frankfurt am Main (Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa, Vācija) iesniegusi ar 2023. gada 2. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 13. februārī, tiesvedībā
Cobult UG
pret
TAP Air Portugal SA,
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda trešās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši N. Pisarra [N. Piçarra], N. Jēskinens [N. Jääskinen] un M. Gavalecs [M. Gavalec] (referents),
ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Francijas valdības vārdā – J.‑L. Carré, B. Herbaut un B. Travard, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – G. Braun, G. von Rintelen, G. Wilms un N. Yerrell, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.), 7. panta 3. punktu un 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp kādas aviopasažieres tiesību cesionāru Cobult UG un gaisa pārvadātāju TAP Air Portugal SA par šīs pasažieres, kurai lidojums tika atcelts, biļetes cenas atlīdzināšanu.
Atbilstošās tiesību normas
3 Regulas Nr. 261/2004 1., 2., 4. un 20. apsvērumā ir teikts:
“(1) Kopienas rīcībai gaisa satiksmes nozarē cita starpā ir jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu augsta līmeņa pasažieru aizsardzību. Turklāt ir jāņem vērā vispārējās patērētāju aizsardzības prasības.
(2) Iekāpšanas atteikums un lidojumu atcelšana vai ilga kavēšanās rada nopietnas problēmas un sarežģījumus pasažieriem.
[..]
(4) Tādēļ Kopienai ir jāpaaugstina ar minēto regulu noteiktie aizsardzības standarti, lai pastiprinātu pasažieru tiesības un nodrošinātu, ka gaisa pārvadātāji strādā liberalizētā tirgū atbilstīgi saskaņotiem nosacījumiem.
[..]
(20) Pasažieriem jābūt pilnīgi informētiem par savām tiesībām iekāpšanas atteikuma un lidojumu atcelšanas vai ilgas aizkavēšanās gadījumā, lai viņi varētu šīs tiesības efektīvi izmantot.”
4 Šīs regulas 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā ir paredzēts:
“Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:
a) apkalpojošais gaisa pārvadātājs piedāvā atbalstu saskaņā ar 8. pantu un
[..]
c) ir tiesības saskaņā ar 7. pantu no apkalpojošā gaisa pārvadātāja saņemt kompensāciju [..].”
5 Minētās regulas 7. panta “Tiesības saņemt kompensāciju” 1. un 3. punktā ir noteikts:
“1. Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju [..].
“3. Kompensāciju, kas minēta 1. punktā, izmaksā skaidrā naudā, izmantojot elektronisku bankas pārskaitījumu, bankas pārveduma rīkojumu vai bankas čekus, vai, saņemot pasažiera parakstītu piekrišanu, ceļojumu kuponus un/vai citus pakalpojumus.”
6 Šīs regulas 8. panta “Tiesības saņemt atlīdzinājumu vai mainīt maršrutu” 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:
“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieriem dod iespēju izvēlēties:
a) – vai [nu] septiņās dienās saskaņā ar 7. panta 3. punktu saņemt biļetes pilnas cenas atlīdzinājumu tās summas apmērā, par kuru tā ir pirkta, attiecībā uz to ceļojuma daļu vai daļām, kas nav veiktas, un attiecībā uz jau veikto daļu vai daļām, ja lidojumam vairs nav jēgas, ņemot vērā pasažiera sākotnējo ceļojuma plānu [..].”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
7 Aviopasažierei, kura pie TAP Air Portugal par 1447,02 EUR bija rezervējusi 2020. gada 1. jūlijā ieplānotu savienoto lidojumu maršrutā no Fortalezas [Fortaleza] (Brazīlija) uz Frankfurti pie Mainas (Vācija) caur Lisabonu (Portugāle), minētais apkalpojošais gaisa pārvadātājs šo lidojumu atcēla.
8 Kopš 2020. gada 19. maija minētā gaisa pārvadātāja tīmekļvietnes mājaslapā aviopasažieriem ir pieejama informācija par kārtību, kādā iespējams iesniegt pieteikumu atlīdzinājuma saņemšanai, tajā skaitā lidojuma atcelšanas gadījumā. Tādējādi pasažieri var izvēlēties starp tūlītēju atlīdzinājumu ceļojumu kuponu veidā, kuru saņemšanas nolūkā tiešsaistē ir jāaizpilda veidlapa, un cita veida atlīdzinājumu, piemēram, naudā, bet tad ar nosacījumu, ka iepriekš ir jāsazinās ar klientu apkalpošanas dienestu, kas pārbauda faktiskos apstākļus.
9 Tikai angļu valodā pieejamajos piekrišanas noteikumos, kuriem pasažierim – pēc nepieciešamās informācijas (biļetes numurs, uzvārds, e‑pasta adrese un tālruņa numurs) sniegšanas – jāpiekrīt, ir precizēts, ka tad, ja viņš izvēlas atlīdzinājumu ceļojumu kupona veidā, biļetes cenas atlīdzināšana naudā vairs nav iespējama.
10 Kā norāda TAP Air Portugal, attiecīgā pasažiere 2020. gada 4. jūnijā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atlīdzinājumu ceļojumu kuponu veidā, un pa e‑pastu saņēma ceļojumu kuponu 1737,52 EUR apmērā, kas atbilst sākotnējās biļetes cenai, kurai pieskaitīta papildmaksa.
11 2020. gada 30. jūlijā šī pasažiere savas tiesības attiecībā pret TAP Air Portugal cedēja Cobult, kas tajā pašā dienā lūdza šo apkalpojošo gaisa pārvadātāju 14 dienu laikā atlīdzināt naudā atceltā lidojuma cenu.
12 Tā kā TAP Air Portugal atteicās maksāt prasīto atlīdzinājumu, Cobult vērsās pie attiecīgās pirmās instances tiesas, kas tās prasību noraidīja ar tādu pamatojumu, ka cedējošās pasažieres tiesības bija zudušas līdz ar atlīdzinājumu ceļojumu kupona veidā.
13 Cobult šo spriedumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā – Landgericht Frankfurt am Main (Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa, Vācija).
14 Minētā tiesa šaubās par to, kā interpretēt Regulas Nr. 261/2004 7. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru biļetes cenu var atlīdzināt ceļojumu kupona veidā, bet vienīgi ar “pasažiera parakstītu piekrišanu”. Konkrētāk – tā jautā par jēdziena “pasažiera parakstīta piekrišana” (“mit schriftlichem Einverständnis” šīs regulas vācu valodas versijā) tvērumu, lai tai būtu iespējams novērtēt, vai atlīdzināšanas procedūra, ko TAP Air Portugal ir ieviesusi, izmantojot savu tīmekļvietni, atbilst šai tiesību normai. Šajā ziņā minētā tiesa norāda, ka saskaņā ar vienu pieeju varētu uzskatīt, ka prasības par pasažiera parakstītu piekrišanu ir procesuāls papildu nosacījums, ar kuru paredzēts brīdināt pasažieri no sasteigtas un nepārdomātas izvēles par labu ceļojumu kuponam, kas ir atlīdzinājuma veids, kuru Savienības likumdevējs esot atzinis par tādam pasažierim mazāk labvēlīgu. Šādos apstākļos Regulas Nr. 261/2004 7. panta 3. punkts nepieļaujot tādu procedūru biļetes cenas atlīdzināšanai ceļojumu kupona veidā kā TAP Air Portugal praktizētā.
15 Saskaņā ar otru pieeju tas, ka ir nepieciešama pasažiera parakstīta piekrišana tādas piekrišanas veidā, kas tiek nosūtīta pa pastu vai elektroniski, varētu pagarināt atlīdzināšanas termiņus, vienlaikus palielinot ar šo atlīdzinājumu administrēšanu saistīto slogu gaisa pārvadātājiem. Tāpēc varētu uzskatīt, ka tāda no vairākiem posmiem sastāvoša procedūra atlīdzināšanai tiešsaistē kā pamatlietā aplūkojamā atbilst Regulas Nr. 261/2004 7. panta 3. punkta prasībām.
16 Šādos apstākļos Landgericht Frankfurt am Main (Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [Regulas Nr. 261/2004] 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieris ir devis rakstveida piekrišanu saņemt biļetes cenas atlīdzinājumu Regulas (EK) Nr. 261/2004 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē, izmantojot ceļojumu kuponu, ja pasažieris šādu kuponu izvēlas apkalpojošā gaisa pārvadātāja tīmekļvietnē un saņem to e‑pastā, tādējādi izslēdzot iespēju vēlāk saņemt naudas atmaksu par biļeti, savukārt biļetes cenas atlīdzinājums naudā ir iespējams tikai pēc sazināšanās ar apkalpojošo gaisa pārvadātāju?”
Par prejudiciālo jautājumu
17 Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 261/2004 7. panta 3. punkts kopsakarā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad apkalpojošais gaisa pārvadātājs atceļ lidojumu, ir uzskatāms, ka pasažieris ir devis “parakstītu piekrišanu” atlīdzinājumu par biļetes cenu saņemt ceļojumu kupona veidā, ja viņš šā gaisa pārvadātāja vietnē tiešsaistē ir aizpildījis veidlapu, kurā ir izvēlējies šāda veida atlīdzinājumu, izslēdzot atlīdzinājumu naudas summas veidā, savukārt pēdējā minētā veida atlīdzinājuma saņemšanas nolūkā bija jāievēro procedūra, kas ietver papildus veicamus posmus saziņā ar minētā gaisa pārvadātāja klientu apkalpošanas dienestu.
18 Saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu kopsakarā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu lidojuma atcelšanas gadījumā pasažierim ir tiesības septiņu dienu laikā saņemt biļetes cenas atlīdzinājumu minētās regulas 7. panta 3. punktā paredzētajā kārtībā.
19 Pēdējā minētajā normā ir paredzēts, ka kompensāciju izmaksā skaidrā naudā, izmantojot elektronisku bankas pārskaitījumu, bankas pārveduma rīkojumu vai bankas čekus, vai, saņemot pasažiera parakstītu piekrišanu, ceļojumu kuponus un/vai citus pakalpojumus.
20 No Regulas Nr. 261/2004 7. panta 3. punkta – kopsakarā ar tās 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu – izriet, ka Savienības likumdevējs ar šīm normām ir radījis ietvaru biļetes cenas atlīdzināšanas kārtībai lidojuma atcelšanas gadījumā. Šajā ziņā šīs regulas 7. panta 3. punkta struktūra liecina, ka biļetes cenas atlīdzināšana galvenokārt notiek naudas summas veidā. Savukārt atlīdzinājums ceļojumu kuponu veidā ir pakārtots atlīdzināšanas veids, jo tas ir pakļauts papildu nosacījumam par “pasažiera parakstītu piekrišanu”.
21 Jēdziena “pasažiera parakstīta piekrišana” nozīme Regulā Nr. 261/2004 nav definēta.
22 Pirmkārt, šajā ziņā ir jānorāda, ka ar jēdzienu “piekrišana” tā parastajā nozīmē saprot brīvu un apzinātu piekrišanu. Tātad šīs regulas 7. panta 3. punkta kontekstā šis jēdziens nozīmē, ka ir nepieciešama pasažiera brīva un apzināta piekrišana savas biļetes cenas atlīdzināšanai ceļojumu kupona veidā.
23 Otrkārt, ciktāl minētās regulas 7. panta 3. punktā runa ir par pasažiera “parakstītu” piekrišanu, jānorāda, ka šīs tiesību normas dažādās valodu versijas savstarpēji atšķiras.
24 Proti, lai gan prasībai par accord signé du passager, ko ietver šīs normas franču valodas versija, atbilstoša nozīme ir konstatējama arī tādās valodu versijās kā bulgāru (“с подписано съгласие на пътника”), spāņu (“previo acuerdo firmado por el pasajero”), čehu (“v případě dohody podepsané cestujícím”), grieķu (“εφόσον συμφωνήσει ενυπογράφως ο επιβάτης”), angļu (“with the signed agreement of the passenger”), itāļu (“previo accordo firmato dal passeggero”), latviešu (“saņemot pasažiera parakstītu piekrišanu”), lietuviešu (“keleiviui savo parašu patvirtinus, kad jis su tuo sutinka”), maltiešu (“bil-ftehim iffirmat tal- passiġġier”) un somu (“matkustajan allekirjoitetulla suostumuksella”), no minētās normas tādām valodu versijām kā dāņu (“med passagerens skriftlige billigelse”), vācu (“mit schriftlichem Einverständnis des Fluggasts”, igauņu (“kirjalikul kokkuleppel reisijaga”), horvātu (“uz pisanu suglasnost putnika”), ungāru (“az utas írásos beleegyezése esetén”), holandiešu (“met de schriftelijke toestemming van de passagier”), poļu (“za pisemną zgodą pasażera”), portugāļu (“com o acordo escrito do passageiro”), rumāņu (“cu acordul scris al pasagerului”), slovāku (“s písomným súhlasom cestujúceho”), slovēņu (“s pisnim soglasjem potnika”) un zviedru (“med passagerarens skriftliga samtycke”) izriet, ka saskaņā ar šo pašu normu iespējamība atlīdzināt ceļojumu kuponu veidā ir atkarīga nevis no parakstītas piekrišanas, bet gan no “pasažiera rakstveida piekrišanas”.
25 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību normas interpretāciju nevar balstīt tikai uz tās formulējumu, kas izmantots vienā valodas versijā, un tas nevar būt prioritārs salīdzinājumā ar pārējām valodu versijām. Proti, Savienības tiesību normas ir jāinterpretē un jāpiemēro vienveidīgi, ņemot vērā to versijas visās Savienības valodās. Ja pastāv pretrunas starp Savienības tiesību akta teksta dažādām valodu versijām, attiecīgā norma ir jāinterpretē atbilstoši tā regulējuma vispārējai sistēmai un mērķim, kura sastāvdaļa tā ir (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2022. gada 2. decembris, Compania Naţională de Transporturi Aeriene Tarom, C‑229/22, EU:C:2022:978, 21. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
26 Šajā ziņā no Regulas Nr. 261/2004 1., 2. un 4. apsvēruma izriet, ka ar šo regulu ir paredzēts nodrošināt pasažieru un patērētāju tiesību aizsardzību augstā līmenī, stiprinot viņu tiesības virknē situāciju, kas rada nopietnas problēmas un sarežģījumus, kā arī standartizēti un nekavējoties atrisinot tādas situācijas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 22. aprīlis, Austrian Airlines, C‑826/19, EU:C:2021:318, 26. punkts).
27 Savukārt no šīs regulas 20. apsvēruma izriet, ka pasažieriem, kuriem atcelts lidojums, ir nepieciešama pilnīga informācija par viņu tiesībām, lai viņi varētu iedarbīgi izmantot šīs tiesības.
28 Tādēļ Tiesa, atsaucoties uz Regulas Nr. 261/2004 20. apsvērumu, ir nospriedusi, ka apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāsniedz pasažieriem nepieciešamā informācija, lai viņi varētu iedarbīgi izdarīt apzinātu izvēli attiecībā uz šīs regulas 8. panta 1. punktā paredzēto tiesību uz atbalstu izmantošanu, un tiesību uz atlīdzinājumu izmantošanu nav atkarīga no pasažiera aktīvas iesaistīšanās (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Rusu, C‑354/18, EU:C:2019:637, 50.–55. punkts).
29 Šajā kontekstā, ņemot vērā mērķi nodrošināt aviopasažieru tiesību aizsardzību augstā līmenī un apkalpojošā gaisa pārvadātāja pienākumu sniegt informāciju, ir uzskatāms, ka šīs regulas 7. panta 3. punktā minētais jēdziens “pasažiera parakstīta piekrišana” nozīmē, pirmām kārtām, ka šim pasažierim ir bijusi iespēja iedarbīgi izdarīt apzinātu izvēli un līdz ar to brīvi un apzināti piekrist savas biļetes cenas atlīdzināšanai drīzāk ceļojumu kupona, nevis naudas summas veidā.
30 Šajā nolūkā šim gaisa pārvadātājam ir godprātīgi jāsniedz pasažierim, kura lidojums atcelts, skaidra un pilnīga informācija par dažādiem viņa biļetes cenas atlīdzinājuma veidiem, kas pieejami uz minētās regulas 7. panta 3. punkta pamata.
31 Turpretī, ja pasažierim šādas informācijas trūkst, nav uzskatāms, ka viņš spētu iedarbīgi izdarīt apzinātu izvēli un līdz ar to brīvi un apzināti piekrist savas biļetes cenas atlīdzināšanai ceļojumu kupona veidā.
32 Tātad, ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs, citastarp savā tīmekļvietnē, informāciju par biļetes cenas atlīdzināšanas kārtību sniedz neviennozīmīgā vai nepilnīgā veidā vai valodā, kuras zināšanas nevar – saprātīgi spriežot – sagaidīt no pasažiera, vai pat negodprātīgi, piemēram, šīs biļetes cenas atlīdzināšanu naudas summas veidā pakļaujot nosacījumam, ka ir jāievēro procedūra, kas ietver vairāk posmu nekā procedūra atlīdzināšanai ceļojumu kupona veidā, nav uzskatāms, ka pasažieris būtu devis savu “piekrišanu” Regulas Nr. 261/2004 7. panta 3. punkta izpratnē.
33 Vēl jo vairāk tas ir secināms tāpēc, ka šādu papildu posmu pievienošana varētu sarežģīt atlīdzinājuma saņemšanu naudas summas veidā un tādējādi apvērst saikni starp abiem atlīdzināšanas veidiem, ko, kā izriet no šā sprieduma 20. punkta, ir izveidojis Savienības likumdevējs, bet tas būtu pretrunā Regulas Nr. 261/2004 mērķim nodrošināt aviopasažieru tiesību aizsardzību augstā līmenī.
34 Otrām kārtām, turklāt attiecībā uz pasažiera piekrišanas formu ir jāpiebilst: ja vien attiecīgais pasažieris ir saņēmis skaidru un pilnīgu informāciju, viņa “parakstītā piekrišana” šīs regulas 7. panta 3. punkta izpratnē var – kā būtībā izriet no Francijas valdības apsvērumiem – citastarp ietvert viņa tieši formulētu, galīgu un nepārprotamu piekrišanu biļetes cenas atlīdzināšanai ceļojumu kupona veidā, nosūtot veidlapu, ko minētais pasažieris aizpildījis apkalpojošā gaisa pārvadātāja tīmekļvietnē, lai gan nav iespējams šai veidlapai pievienot pasažiera pašrocīgu vai digitalizētu parakstu.
35 Tātad izmantotā Regulas Nr. 261/2004 7. panta 3. punkta interpretācija joprojām ievēro aviopasažiera interešu un apkalpojošā gaisa pārvadātāja interešu līdzsvaru, ko Savienības likumdevējs bija paredzējis nodrošināt līdz ar Regulas Nr. 261/2004 pieņemšanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 67. punkts, kā arī 2012. gada 23. oktobris, Nelson u.c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 39. punkts).
36 Proti, ne tikai pārmērīgi, bet arī neatbilstoši šķiet izslēgt, ka “pasažiera parakstīta piekrišana” biļetes cenas atlīdzināšanai ceļojumu kupona veidā var tikt pausta, aizpildot veidlapu apkalpojošā gaisa pārvadātāja tīmekļvietnē, jo šāda izslēgšana šim gaisa pārvadātājam palielinātu ar šādu atlīdzinājumu administrēšanu saistīto slogu un varētu aizkavēt atlīdzinājuma izmaksāšanu pasažierim, bet tas galu galā varētu izrādīties esam pretrunā viņa interesēm.
37 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 7. panta 3. punkts kopsakarā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā tās 20. apsvērumu, ir jāinterpretē šādi: ir uzskatāms, ka – gadījumā, kad apkalpojošais gaisa pārvadātājs atceļ lidojumu, – aviopasažieris ir devis “parakstītu piekrišanu” biļetes cenas atlīdzināšanai ceļojumu kupona veidā, ja viņš šā gaisa pārvadātāja tīmekļvietnē tiešsaistē ir aizpildījis veidlapu, kurā viņš izvēlējies šādu atlīdzinājuma veidu, atsakoties no atlīdzinājuma naudas summas veidā, ja šim pasažierim faktiski bija iespējams izdarīt apzinātu izvēli un līdz ar to apzināti piekrist savas biļetes cenas atlīdzināšanai drīzāk ceļojumu kupona veidā, nevis naudas summas veidā – ar nosacījumu, ka šis gaisa pārvadātājs minētajam pasažierim ir godprātīgi sniedzis skaidru un pilnīgu informāciju par dažādajiem viņam pieejamajiem atlīdzinājuma veidiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
38 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 7. panta 3. punkts kopsakarā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā tās 20. apsvērumu,
ir jāinterpretē tādējādi, ka
ir uzskatāms, ka – gadījumā, kad apkalpojošais gaisa pārvadātājs atceļ lidojumu, – aviopasažieris ir devis “parakstītu piekrišanu” biļetes cenas atlīdzināšanai ceļojumu kupona veidā, ja viņš šā gaisa pārvadātāja tīmekļvietnē tiešsaistē ir aizpildījis veidlapu, kurā viņš izvēlējies šādu atlīdzinājuma veidu, atsakoties no atlīdzinājuma naudas summas veidā, ja šim pasažierim faktiski bija iespējams izdarīt apzinātu izvēli un līdz ar to apzināti piekrist savas biļetes cenas atlīdzināšanai drīzāk ceļojumu kupona veidā, nevis naudas summas veidā – ar nosacījumu, ka šis gaisa pārvadātājs minētajam pasažierim ir godprātīgi sniedzis skaidru un pilnīgu informāciju par dažādajiem viņam pieejamajiem atlīdzinājuma veidiem.
[Paraksti]