Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 5. jūlijā OHB System AG iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2023. gada 26. aprīļa spriedumu lietā T-54/21 OHB System AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-415/23 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: OHB System AG (pārstāvis: W. Würfel, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Itālijas Republika, Airbus Defence un Space GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 26. aprīļa sprieduma lietā T-54/21 OHB System/Komisija rezolutīvo daļu un atcelt apelācijas saudzības iesniedzējai 2021. gada 19. janvārī paziņoto Eiropas Komisijas lēmumu neizvēlēties tās piedāvājumu konkursa procedūrā 2018/S 091‑206089 un apelācijas sūdzības iesniedzējai ar 2021. gada 22. janvāra vēstuli paziņoto Eiropas Komisijas lēmumu līgumslēgšanas tiesības piešķirt Thales Alenia Space Italia (TASI) un Airbus Defence & Space GmbH (ADS);

pakārtoti, atcelt Vispārējās tiesas sprieduma rezolutīvo daļu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzības pamati un būtiskie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus pamatus.

1. Kļūdaina interpretācija un vienlīdzības principa piemērošana

Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 1 160. panta 1. punktu spēkā esošo vienlīdzīgas attieksmes principu. Vispārējā tiesa, proti, esot kļūdaini pieņēmusi, ka piedāvājuma izslēgšana esot iespējama tikai tad, ja ir izpildīti Regulas 2018/1046 136. pantā iekļautie izslēgšanas kritēriji. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot vērtējusi, vai ADS piedāvājuma izslēgšanai bija jānotiek, pamatojoties uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. To, vai Eiropas Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, Vispārējā tiesa esot vērtējusi, nevis izmantojot vienlīdzīgas attieksmes principam piemērojamo vērtējuma skalu, bet gan izvēloties Regulas 2018/1046 136. pantā ietvertos kritērijus.

Turklāt Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Tiesas izvirzītos principus attiecībā uz pierādīšanas standartu iepirkuma procedūrās, kas balstītas uz efektivitātes principu.

2. Nepilnīga subsumēšana

Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī izvirza argumentu, ka Vispārējā tiesa nav veikusi pilnīgu subsumciju, jo tā satura ziņā neesot izskatījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas otrajā 2021. gada 28. janvāra sūdzībā minēto, lai gan tajā ir minēti svarīgi fakti, kuri esot bijuši jāņem vērā vērtējumā par to, vai Eiropas Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Vispārējā tiesa esot tikai balstījusies uz to, ka Eiropas Komisija sūdzību ir saņēmusi pēc lēmuma par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas un neesot pārbaudījusi, vai Eiropas Komisijai pēc saviem ieskatiem bija jāaptur līguma parakstīšana.

3. Kļūdains pamatojuma trūkuma izvērtējums

Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai saistībā ar otro pamatu ir ievērots pienākums norādīt pamatojumu. Noraidītajam pretendentam, kurš to nepārprotami pieprasa, esot jāpaziņo iemesli, kādēļ līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka izraudzītā piedāvājuma cena nav neparasti zema. Vispārējā tiesa nepārbaudīja, vai Eiropas Komisijai bija jāinformē apelācijas sūdzības iesniedzēja par iemesliem, kāpēc ADS piedāvājums nav neparasti lēts, pamatojoties uz tās 2021. gada 28. janvāra pieprasījumu. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu (pēc savas ierosmes) pārbaudīt, vai ir konstatējams pamatojuma trūkums.

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).