Prasība, kas celta 2010. gada 14. septembrī - ArcelorMittal España/Komisija
(lieta T-399/10)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ArcelorMittal España, SA (Gozón, Spānija) (pārstāvji - A. Creus Carreras un A. Valiente Martin, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt lēmuma 1., 2., 3. un 4. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz ArcelorMittal España, SA;
pakārtoti - atcelt ArcelorMittal España, SA noteikto naudas sodu;
un vēl pakārtotāk - samazināt ArcelorMittal España, SA noteiktā naudas soda summu.
Pamati un galvenie argumenti
Savā prasības pieteikumā prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmuma C (2010) 4387, galīgā redakcija, lietā COMP/38.344 - priekšspriegojuma tērauds, 1., 2., 3. un 4. pantu, kuros Komisija konstatēja, ka [prasītāja] kopā ar citiem uzņēmumiem ir pārkāpusi LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, būdama Eiropas un/vai valsts/reģionāla mēroga turpinātas vienošanās vai saskaņotas darbības dalībniece priekšspriegojuma tērauda nozarē. Turklāt tā lūdz atcelt vai samazināt tai noteikto naudas sodu.
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza [piecus] pamatus.
Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas ("ECPK") 6. panta 1. punktā un Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētās pamattiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā, jo naudas sodu noteica pārvaldes iestāde, kurai ir vienlaikus gan izmeklēšanas, gan soda noteikšanas pilnvaras.
Otrkārt, tā apgalvo, ka Komisija ir izdarījusi kļūdas naudas soda aprēķinā, kuru iznākumā prasītājai ir noteikts lielāks naudas sods.
Treškārt, tā iebilst, ka Komisija ir kļūdaini konstatējusi, ka prasītājai līdz 1997. gada decembrim esot bijusi izšķiroša ietekme [uzņēmumos] Emesa un Galycas.
Ceturtkārt, tā apgalvo, ka Komisija ir nelikumīgi atteikusies piešķirt prasītājai noteikto naudas sodu samazinājumu saskaņā ar 2002. gada Paziņojuma par sadarbību
1 23. punktu, lai gan tā ir sniegusi izšķirošus pierādījumus par pārkāpuma ilgumu un smagumu un tādējādi izpildījusi tajā noteiktās prasības.
Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi Komisijas 2006. gada Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai
2 30. punktā paredzēto "īpašo naudas soda palielinājumu preventīvā nolūkā", kura iznākumā prasītājai noteiktais naudas sods ir nelikumīgi palielināts par 20 %.