Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 25. februārī Oriol Junqueras i Vies iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2020. gada 15. decembra rīkojumu lietā T-24/20 Junqueras i Vies/Parlaments

(Lieta C-115/21 P)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Oriol Junqueras i Vies (pārstāvis: A. Van den Eynde Adroer, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sestās palātas 2020. gada 15. decembra rīkojumu lietā T-24/20;

atzīt šo apelācijas sūdzību par pilnībā pieņemamu;

atgriezt šo lietu agrākā tiesvedības stadijā, lai pēc prasības atzīšanas par pieņemamu Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sestā palāta turpinātu tās izskatīšanu;

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar iebildes par nepieņemamību procedūru un šo apelācijas tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais: Tiesību kļūda, interpretējot un piemērojot šajā lietā 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 1 13. panta 3. punktu un 7. panta 3. punktu. Šajā lietā nevis tika atsaukts mandāts, bet gan tika piemērots kāds amata nesavienojamības pamats, kas nav pierādīts atbilstoši 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 7. panta 3. punktam. Eiropas Parlaments nevarēja pieņemt zināšanai nekādu Oriol Junqueras mandāta atsaukšanu, nedz arī kāda atbilstoši 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 7. panta 3. punktam pierādīta amata nesavienojamības pamata esamību, jo šajā lietā nav noticis ne viens, ne otrs; “pieņemot zināšanai” attiecīgo lēmumu, Eiropas Parlaments to apvelta ar tiesiskām sekām, kuras tam nevarētu būt, un tāpēc šis lēmums kļūst apstrīdams saskaņā ar LESD 263. pantu, jo ar to tiek pārkāptas Oriol Junqueras tiesības (konkrēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 39. pants un Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pants).

Otrais: Tiesību kļūda, interpretējot un piemērojot [Eiropas Parlamenta] Reglamenta 4. panta 7. punktu. Pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo tajā tiek uzskatīts, ka Eiropas Parlamenta kompetencē nav atteikties atzīt amata nesavienojamības pamatus atbilstoši šim pantam. Tā kā ar Eiropas Parlamenta lēmumu netika piemērots Reglamenta 4. panta 7. punkts, šis lēmums groza Oriol Junqueras tiesisko stāvokli, skarot viņa tiesības (konkrēti tās, kas paredzētas Hartas 39. pantā un Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantā), un tāpēc pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo tajā tiek uzskatīts, ka minētais lēmums nav pārsūdzams saskaņā ar LESD 263. pantu.

Trešais: Kļūdaina 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 8. un 12. panta un Reglamenta 3. panta 3. punkta interpretācija, jo attiecībā uz Oriol Junqueras piemērotais amata nesavienojamības pamats nav saistīts ar vēlēšanu procesu. Nav secināms, ka valsts varētu noteikt minēto amata nesavienojamības pamatu atbilstoši tiesību aktiem par vēlēšanu procesu, kas paredzēti 1976. gada Eiropas Vēlēšanu aktā. Rīkojumā ir tiesību kļūda tāpēc, ka tajā par pretējiem Hartas 39. pantam (abiem tā punktiem), 41. pantam (tā 1. un 2. punktam) un 21. pantam (tā 2. punktam) netiek uzskatīti 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 13. panta 3. punkts un Reglamenta 4. panta 7. punkts, kuros ir paredzēti tiesību ierobežojumi pretēji Hartas 52. panta 1. un 3. punktam. Rīkojums ir kļūdains tāpēc, ka tajā nav ņemts vērā, ka normatīvo aktu hierarhijā Harta atrodas Eiropas Savienības primāro tiesību rangā. Tā kā apstrīdētajā aktā ir tikušas piemērotas Hartai pretrunā esošas tiesību normas, ir skaidri redzams, ka apstrīdētais akts ir lēmums, kas ietekmē Oriol Junqueras tiesisko stāvokli un ir apstrīdams atbilstoši LESD 263. pantam, un tāpēc pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda. Pakārtoti, 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 13. panta 3. punkts un Reglamenta 4. panta 7. punkts rīkojumā bija jāinterpretē atbilstīgi Hartā aizsargātajām tiesībām un Tiesas judikatūrai, ņemot vērā arī konkrētās lietas īpašos apstākļus un informāciju, kura jau bija Eiropas Parlamenta rīcībā. Pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo tajā netiek uzskatīts, ka konkrētajā gadījumā patiesībā bija secināma būtiskas kļūdas esamība atbilstoši Reglamenta 4. panta 7. punktam, kas ļāva Eiropas Parlamentam atteikties izsludināt deputāta amata vietu par atbrīvojušos vai atzīt piemēroto amata nesavienojamības pamatu. Ievērojot iepriekš minēto, pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo apstrīdētais akts ir lēmums, kas rada tiesiskas sekas Oriol Junqueras un ir apstrīdams atbilstoši LESD 263. pantam.

Ceturtais: Apelācijā pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo tajā tiek uzskatīts, ka Reglamenta 8. pantā paredzētā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīva saskaņā ar Savienības tiesībām nav saistoša. Tiesiskais regulējums ir jāinterpretē kopumā, un Hartas 39. pants (kas saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu dalībvalstīm ir obligāti jāpiemēro), lojālas sadarbības pienākums un Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pants, kā arī Reglamenta 6. pants padara par obligātu pienākumu ievērot Oriol Junqueras tiesības, ja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamenta 8. pantu ir paziņojis dalībvalstij par attiecīgo situāciju. Apelācijā pārsūdzētajā rīkojumā ir kļūdaini interpretēts, ka šajā lietā nav īpašu apstākļu, kuru dēļ par apstrīdamu aktu ir kvalificējama Eiropas Parlamenta bezdarbība (vairāku iepriekšēju lūgumu aizsargāt Oriol Junqueras imunitāti atstāšana bez ievērības un pats galvenais – Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kurā viņš ir atzīts par ievēlētu [Eiropas Parlamenta locekli] un kas ļauj konstatēt viņa tiesību pārkāpumu ar to, ka nav pieteikuma atņemt viņa imunitāti). Pārsūdzētajā rīkojumā ir kļūdaini interpretēts, ka konkrētā gadījuma īpašajos apstākļos atteikums izskatīt pieteikumu par aizsardzību steidzamā kārtā saskaņā ar Reglamenta 8. pantu ir lēmums, ar kuru Oriol Junqueras tiek liegtas tiesiskās sekas saistībā ar viņa imunitātes aizsardzību, un līdz ar to tas ir apstrīdams atbilstoši LESD 263. pantam.

____________

1 OV 1976, L 278, 5. lpp.