EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2015. gada 8. oktobrī

Apvienotās lietas F‑106/13 un F‑25/14

DD

pret

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA)

Civildienests – FRA personāls – Pagaidu darbinieks – Karjeras attīstības ziņojums – Iekšēja pārsūdzība – Apsūdzības diskriminācijā – Apsūdzības pakļaušanā netaisnībai Direktīvas 2000/43 izpratnē – Administratīva izmeklēšana – Disciplinārlieta – Disciplinārsods – Rājiens – Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2., 3. un 11. pants – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – PDNK 47. panta c) punkta i) apakšpunkts – Tiesības tikt uzklausītam – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru DD apstrīd rājienu, ko tam izteica Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) direktors, kā arī šī direktora lēmumu izbeigt viņa pagaidu darbinieka līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, un lūdz piespriest FRA atlīdzināt zaudējumus, kurus tas esot cietis šo aktu rezultātā

Nolēmums      Atcelt 2013. gada 20. februāra lēmumu, ar kuru Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktors piemēroja DD rājienu. Atcelt 2013. gada 13. jūnija lēmumu, ar kuru Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktors izbeidza DD pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku. Pārējā daļā prasības apvienotajās lietās F‑106/13 un F‑25/14 noraidīt. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra sedz savus, kā arī atlīdzina DD tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Disciplinārlietas uzsākšana un lēmuma par sodu pieņemšana vienas uzklausīšanas laikā – Iepriekšējas izmeklēšanas secinājumu, kas bija pamatā lēmumam uzsākt disciplinārlietu un soda noteikšanai, nepaziņošana pirms tā pieņemšanas – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2., 3. un 11. pants)

2.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Sods – Tiesiskums – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Pārkāpums – Sekas – Atcelšana – Nosacījumi

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pants)

3.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Iepriekšēja izmeklēšana pirms disciplinārlietas uzsākšanas – Norise bez vispārīgiem īstenošanas noteikumiem šajā jomā – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 110. pants un IX pielikuma 2. pants)

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Lēmuma pieņemšana, nedodot iespēju ieinteresētajai personai iepriekš iesniegt savus apsvērumus – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Sekas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pants)

5.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Lēmuma pieņemšana, nedodot iespēju ieinteresētajai personai iepriekš iesniegt savus apsvērumus – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Iespēja veikt labojumus “a posteriori” sūdzības procedūrā – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pants)

6.      Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Spriedums, ar ko atceļ lēmumu izbeigt pagaidu darbinieka darba līgumu – Prasība atlīdzināt prasītājai nodarīto mantisko kaitējumu – Prasības priekšlaicīgums

(LESD 266. pants)

1.      Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2. panta 2. un 3. punktā ir noteikts iecēlējinstitūcijas pienākums, ja tā paredz uzsākt disciplinārlietu, pamatojoties uz administratīvās izmeklēšanas beigās sastādītu ziņojumu, attiecīgo ierēdni iepriekš informēt, ka izmeklēšana beigusies, un darīt viņam zināmus izmeklēšanas ziņojuma secinājumus, kā arī visus lietas materiālus, lai tas varētu sagatavot savu aizstāvību saprātīgā termiņā un iesniegt jebkādus lietderīgus apsvērumus.

Šajā ziņā, ja iecēlējinstitūcija balstās uz administratīvās izmeklēšanas ziņojumu, lai sāktu disciplinārlietu un uzreiz pieņemtu lēmumu par disciplinārsodu tikai vienas uzklausīšanas laikā, tas, ka šī izmeklēšanas ziņojuma secinājumi mutiski ir darīti zināmi attiecīgajam ierēdnim šīs uzklausīšanas laikā, nav pietiekami, lai nodrošinātu Civildienesta noteikumu normu ievērošanu, jo šāda paziņošana nevar garantēt atbilstošu informāciju šim ierēdnim un tam ļaut efektīvi īstenot savas tiesības tikt uzklausītam.

Turklāt, lai Civildienesta noteikumu IX pielikuma 11. pantā garantētajām tiesībām tikt uzklausītam piešķirtu lietderīgo iedarbību, administrācijai, ja tā paredz piemērot rakstveida brīdinājuma sodu vai rājienu, attiecīgajam ierēdnim vai darbiniekam ir jānodrošina iespēja sagatavot savu aizstāvību, kas nozīmē, ka viņam lietderīgā laikā tiek paziņoti visi lietā esošie pierādījumi pret viņu Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. panta 1. punkta izpratnē. Līdz ar to, ja administrācija tikai pēc vienas uzklausīšanas nolemj uzsākt disciplinārlietu un tad piemērot sodu, tiesības tikt uzklausītam, ko garantē Civildienesta noteikumu IX pielikuma 11. pants, ir pārkāptas, jo nav ievērotas Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2. un 3. panta normas.

Tātad, nepaziņojot ierēdnim administratīvās izmeklēšanas secinājumus pirms viņa uzklausīšanas, kuras priekšmets ir tieši viņu uzklausīt šo secinājumu sakarā un kuras laikā tika pieņemts lēmums par sodu, viņam neļaujot sagatavot savu aizstāvību, administrācija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2., 3. un 11. pantu.

(skat. 57.–60., 62. un 63. punktu)

2.      Lai tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma rezultātā varētu atcelt lēmumu, ar kuru ticis piemērots disciplinārsods, vēl ir jāpārbauda, vai šāda pārkāpuma neesamības gadījumā procedūras iznākums varētu būt citāds. Šajā sakarā, ņemot vērā tiesību tikt uzklausītam, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ievērošanas būtisko raksturu, iecēlējinstitūcijai, kas pieņēma lēmumu par sodu un kurai tādēļ ir labākas zināšanas par informāciju pirms lēmuma pieņemšanas, ir jāpierāda, ka, pat ja ieinteresētā persona būtu bijusi tiesiski uzklausīta, citādāku lēmumu pieņemt nevarēja.

Tomēr apstākļos, kad administrācija tikai pēc vienas uzklausīšanas nolemj uzsākt disciplinārlietu un tad piemērot sodu, nepaziņojot attiecīgajam ierēdnim administratīvās izmeklēšanas secinājumus, piekrist tam, ka administrācija būtu pieņēmusi tādu pat lēmumu kā šis pat tad, ja tā būtu uzklausījusi ieinteresēto personu par minētā ziņojuma secinājumiem, kā arī par paredzamo sodu, nozīmētu tikai pamattiesību tik uzklausītam padarīšanu par bezjēdzīgām, jo pat jau šo tiesību saturs nozīmē, ka ieinteresētajai persona ir iespēja ietekmēt lēmuma pieņemšanas procedūru šajā lietā.

(skat. 65. un 67. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 2014. gada 3. jūlijs, Kamino International Logistics un Datema Hellmann Worldwide Logistics, C‑129/13 un C‑130/13, EU:C:2014:2041, 79. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2014. gada 14. maijs, Delcroix/EĀDD, F‑11/13, EU:F:2014:91, 44. punkts.

3.      Disciplinārlietu jomā šajā izmeklēšanā nav pārkāpums apstāklis, ka administratīvo izmeklēšanu veica Savienības aģentūra, iepriekš nepieņemot Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2. panta vispārīgos īstenošanas noteikumus un tādējādi nedefinējot izmeklēšanā piemērojamās procesuālās normas. Protams, Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka katras iestādes iecēlējinstitūcijai jāpieņem minētā panta vispārīgie īstenošanas noteikumi saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu. Tomēr šādu noteikumu nepieņemšana pati par sevi nav šķērslis administratīvā procesa uzsākšanai un norisei, jo tajā jebkurā gadījumā ir jāievēro Civildienesta noteikumu IX pielikuma normas un vispārējie tiesību principi, kā, piemēram, tiesības uz aizstāvību.

(skat. 75. punktu)

4.      Attiecībā uz lēmumu par pagaidu darbinieka līguma izbeigšanu, kurš ir pieņemts, administrācijai pirms tā pieņemšanas tieši neinformējot ieinteresēto personu par šādu paredzamo iespēju un neuzaicinot to iesniegt apsvērumus šajā sakarā, nevar tiesiski apgalvot, ka ieinteresētā persona esot tikusi pienācīgi uzklausīta tādēļ, ka tā jau ir zinājusi faktus, kas tai tika pārmesti, un tai jau ir bijusi iespēja lietderīgi paust savu viedokli par notikumiem, kuru rezultātā tika pieņemts lēmums izbeigt darba līgumu. Faktiski tieši tiesībām tikt uzklausītam ir jāļauj ieinteresētai personai ne tikai sniegt paskaidrojumus par savu rīcību un tās iemesliem, bet arī norādīt argumentus par šajā sakarā paredzēto [soda] pasākumu.

Šajos apstākļos administrācijai ir jāpierāda, ka, pat ja tiesības tikt uzklausītam būtu bijušas ievērotas, tik un tā tiktu pieņemts lēmums izbeigt darba līgumu. Šajā sakarā vienkāršs arguments par uzticības saiknes pārtrūkšanu ar ieinteresēto personu nekādi neļauj izslēgt to, ka gadījumā, ja administrācija nebūtu pārkāpusi ieinteresētās personas tiesības tikt uzklausītai, iespējamie tās sniegtie paskaidrojumi būtu varējuši šo iestādi ietekmēt, pārliecinot to neizbeigt līgumu ar ieinteresēto personu.

Turklāt lēmums izbeigt darba līgumu attiecīgajam darbiniekam, kurš tādējādi zaudē savu amatu un kura karjera var tik ietekmēta negatīvi vairāku gadu garumā, ir īpaši nozīmīgs akts. Papildus tam, ka tiesības tikt uzklausītam, pirms pret viņu tiek pieņemts individuāls pasākums ar negatīvu ietekmi, ir šī darbinieka pamattiesības, šī pēdējā minētā tiesību lietderīgi izteikties par paredzamo lēmumu izbeigt darba līgumu izmantošana ir institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumu, atbildība, kas tai ir jānodrošina īpaši rūpīgi.

(skat. 90., 91., 93. un 95. punktu)

5.      Nevar pamatoti apgalvot, ka darbinieka tiesības uz aizstāvību, kas tika pārkāptas pirms lēmuma par viņa darba līguma izbeigšanu pieņemšanas, tomēr tika ievērotas vēlāk a posteriori tādēļ, ka ieinteresētā persona varēja norādīt savus argumentus pret šo lēmumu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētajā sūdzības procedūrā. Atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam celtās prasības rezultātā apstrīdētā lēmuma izpilde netiek apturēta, tādējādi, neskatoties uz ieinteresētās personas iesniegto sūdzību par lēmumu izbeigt darba līgumu, šim lēmumam ir tūlītēja nelabvēlīga ietekme uz ieinteresētās personas situāciju un šī persona nevar ietekmēt šo lēmumu. Tādējādi izrādās, ka lēmuma izbeigt darba līgumu pieņemšana, iepriekš neuzklausot ieinteresēto personu, acīmredzot ir tāda, kas ietekmē viņas tiesību uz aizstāvību būtisko saturu.

(skat. 97. un 98. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: rīkojums, 2006. gada 22. novembris, Milbert u.c./Komisija, T‑434/04, EU:T:2006:359, 42. punkts.

6.      Atceļot tiesību aktu, šis akts ar atpakaļejošu spēku tiek izņemts no tiesību sistēmas un, ja atceltais akts jau ir izpildīts, tā seku likvidēšana liek atjaunot tiesisko stāvokli, kādā prasītājs bija pirms akta pieņemšanas. Turklāt saskaņā ar LESD 266. pantu iestādei, kuras pieņemtais akts ir atcelts, ir jāveic pasākumi, lai pildītu tai adresēto spriedumu.

Attiecībā uz spriedumu, ar kuru tiek atcelts lēmums par pagaidu darbinieka līguma izbeigšanu tādēļ, ka administrācija ir pārkāpusi ieinteresētās personas tiesības tikt uzklausītai pirms tai nelabvēlīgā akta pieņemšanas, lai gan nevar izslēgt, ka, ja ieinteresētajai personai būtu bijis ļauts paust savu viedokli par paredzamo lēmumu izbeigt darba līgumu, tā būtu varējusi pārliecināt administrāciju nepieņemt lēmumu izbeigt viņas darba līgumu, Savienības tiesa tomēr nevar ietekmēt lēmumu, kurš aģentūrai atbildētājai būs jāpieņem vēlāk, ievērojot spriedumu par atcelšanu. Līdz ar to prasījumi piespriest aģentūrai atbildētājai atlīdzināt materiālos zaudējumus, kuri attiecīgajam darbiniekam esot radušies lēmuma izbeigt darba līgumu prettiesiskuma dēļ, ir jānoraida kā priekšlaicīgi.

(skat. 103. un 104. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums, 2006. gada 26. oktobris, Landgren/EIF, F‑1/05, EU:F:2006:112, 92. punkts un tajā minētā judikatūra.