Lieta T‑38/21
Inivos Ltd
un
Inivos BV
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 21. februāra spriedums
Publiski līgumi – Sarunu procedūra bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas – Dezinfekcijas robotu piegāde slimnīcām Eiropā – Ārkārtēja steidzamība – Covid‑19 – Prasītāju nepiedalīšanās iepirkuma procedūrā – Atcelšanas prasība – Individuāla skāruma neesamība – Strīda līgumiskais raksturs – Nepieņemamība – Atbildība
1. Atcelšanas prasība – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Sagatavojoši tiesību akti – Izslēgšana – Komisijas lēmums veikt sarunu procedūru bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas – Nepieņemamība
(LESD 263. pants)
(skat. 21.–24., 29.–31. un 33. punktu)
2. Atcelšanas prasība – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Komisijas lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības sarunu procedūrā bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas – Iekļaušana
(LESD 263. pants)
(skat. 37. un 39.–41. punktu)
3. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Prasība, kas prasītājam var dot labumu – Prasība, ko iesniedzis tirgus dalībnieks, kurš darbojas tirgū, uz kuru attiecas sarunu procedūra bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas – Iespējamas prasības par zaudējumu atlīdzību pamats – Intereses celt prasību saglabāšana
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 42., 45., 47., 54., 56. un 57. punktu)
4. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tiešs skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības sarunu procedūrā bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas – Tā prasītāja tiešs skārums, kurš nepiedalījās procedūrā, bet darbojas attiecīgajā tirgū
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 60.–67. punktu)
5. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības sarunu procedūrā bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas – Prasība, ko iesniedzis aicinājumu iesniegt piedāvājumu nesaņēmušais tirgus dalībnieks, kurš nepierāda spēju izpildīt kritērijus, kas izmantoti aicināto tirgus dalībnieku atlasē – Individuāla skāruma neesamība – Nepieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 68.–79. punktu)
6. Atcelšanas prasība – Prasība, kas faktiski attiecas uz līgumiska rakstura strīdu – Prasība attiecībā uz Komisijas lēmumu slēgt pamatlīgumus ar izraudzītajiem pretendentiem – Savienības tiesas kompetences neesamība – Nepieņemamība
(LESD 263. pants)
(skat. 81.–84. punktu)
Rezumējums
Vispārējā tiesa, lemdama paplašinātā piecu tiesnešu sastāvā, kā nepieņemamu noraida prasītāju Inivos Ltd un Inivos BV celto prasību atcelt trīs Eiropas Komisijas lēmumus saistībā ar Savienības publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai iegādātos dezinfekcijas robotus. Vispārējā tiesa spriedumā sniedz precizējumus par tirgus dalībnieka, kurš netika aicināts piedalīties sarunu procedūru bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas (turpmāk tekstā – “sarunu procedūra”), prasības pieņemamības nosacījumiem, kurā lūgts atcelt šajā procedūrā pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Komisija, balstoties uz Covid‑19 krīzes radīto steidzamības pamatojumu, nolēma veikt sarunu procedūru, lai iegādātos 200 autonomus dezinfekcijas robotus, kas izmanto UV gaismu, nolūkā tos piegādāt slimnīcām Eiropā (1). Iepriekšējā tirgus izpēte ļāva apzināt sešus piegādātājus (prasītājas starp tiem nebija), kuri atbilda iepriekš noteiktiem kritērijiem, un Komisija tos aicināja iesniegt piedāvājumu sarunu procedūrā. Tā pieņēma lēmumu līguma slēgšanas tiesības piešķirt diviem pretendentiem, un tādējādi ar tiem tika noslēgti pamatlīgumi par dezinfekcijas robotiem.
Pēc 2020. gada 9. decembra paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, saskaņā ar kuru strīdīgie pamatlīgumi tika noslēgti 2020. gada 19. novembrī, publiskošanas prasītājas cēla atcelšanas prasību attiecībā uz lēmumu veikt sarunu procedūru, lēmumu par šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”) un lēmumu slēgt pamatlīgumus ar abiem izraudzītajiem tirgus dalībniekiem, kā arī prasību par zaudējumu atlīdzību.
Vispārējās tiesas vērtējums
Izvērtējot prasījuma, ar kuru tiek lūgts atcelt apstrīdēto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pieņemamību, Vispārējā tiesa tostarp lemj par prasītāju locus standi (2).
Vispirms Vispārējā tiesa pārbauda, vai apstrīdētais lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu prasītājas skar tieši. Tā konstatē, ka, pirmkārt, apstrīdētā lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu sekas bija tādas, ka prasītājām tika galīgi liegta iespēja piedalīties sarunu procedūrā un līdz ar to prasītājas tika izslēgtas no tās. Tādējādi minētais lēmums tieši ietekmēja to tiesisko stāvokli. Vispārējā tiesa, uzsvērdama, ka prasītājām jāpierāda, ka tās ir tirgus dalībnieki, kuri darbojas attiecīgajā tirgū, uzskata, ka tās ir pietiekami pierādījušas, ka tās darbojas autonomo dezinfekcijas robotu, kas izmanto UV gaismu, tirgū.
Otrkārt, apstrīdētajā lēmumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu divi tirgus dalībnieki tika norādīti kā galīgie aplūkoto līguma slēgšanas tiesību saņēmēji ar tūlītēju un saistošu iedarbību. Ņemot vērā, ka šis lēmums rada juridiskas sekas, neparedzot nekādus papildu pasākumus, tas nepieļauj nekādu rīcības brīvību adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā īstenošanu. No tā Vispārēja tiesa secina, ka apstrīdētais lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu prasītājas ir skāris tieši.
Pēc tam Vispārējā tiesa pārbauda, vai apstrīdētais piešķiršanas lēmums prasītājas skar individuāli. Tomēr īpašos apstākļos, kad veikta sarunu procedūra, tirgus dalībnieks, kurš netika aicināts piedalīties šajā procedūrā, lai gan tas varēja izpildīt līgumslēdzējas iestādes piemērotos kritērijus, pēc kuriem tika atlasīti tirgus dalībnieki, kam sūtīt aicinājumu iesniegt piedāvājumu, ir jāuzskata par piederīgu ierobežotam konkurentu lokam, kuri var iesniegt piedāvājumu, ja tie būtu aicināti piedalīties procedūrā.
Šajā ziņā Komisija paskaidroja, ka attiecīgajā procedūrā izmantotie kritēriji bija CE zīme, ražošanas jauda vismaz 20 vienības mēnesī un pieredze robotu uzstādīšanā slimnīcās – vismaz 10 roboti. Šie kritēriji tika darīti zināmi prasītājām tiesvedības laikā.
Pirmkārt, attiecībā uz CE zīmes kritēriju Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītājas ir pierādījušas, ka to robots atbilst šim kritērijam.
Otrkārt, attiecībā uz ražošanas jaudas kritēriju, lai gan prasītājas tiesas sēdē apgalvoja, ka tās ir izpildījušas šo kritēriju un pat spēj palielināt savu ražošanas jaudu, Vispārējā tiesa norāda, ka tās nav iesniegušas nevienu pierādījumu, kas apliecinātu, ka to ražošanas jauda varēja sasniegt 20 robotus mēnesī.
Treškārt, attiecībā uz kritēriju par nepieciešamo pieredzi robotu uzstādīšanā slimnīcās Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītāju iesniegtie pierādījumi neļauj noteikt precīzu uzstādīto robotu skaitu.
No tā Vispārējā tiesa secina, ka prasītājas nav pierādījušas, ka tās varēja izpildīt Komisijas piemērotos kritērijus tirgus dalībnieku, kam sūtīt aicinājumu iesniegt piedāvājumu sarunu procedūrā, atlasei. Tādējādi prasītājas nav sniegušas pierādījumus, ka tās pieder ierobežotam tirgus dalībnieku lokam, kurus var aicināt iesniegt piedāvājumu un kuri var iesniegt piedāvājumu. Līdz ar to apstrīdētais lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu prasītājas neskar individuāli.
Tāpēc Vispārēja tiesa konstatē, ka otrais prasījums attiecībā uz apstrīdētā lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atcelšanu ir nepieņemams. Pēc to prasījumu noraidīšanas, kas vērsti pret abiem pārējiem apstrīdētajiem lēmumiem, tā atcelšanas prasību noraida kopumā. Turklāt Vispārējā tiesa noraida arī prasītāju celto prasību par zaudējumu atlīdzību.