VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2014. gada 16. jūlijā (*)
Pakalpojumu publisko iepirkumu līgumi – Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra – Tulkošanas pakalpojumu sniegšana poļu valodā – Lēmums, ar kuru grozīts lēmums prasītāju ierindot pirmajā vietā izvēlēto pretendentu sarakstā – Galvenā pamatlīguma piešķiršana citam pretendentam – Pieprasījums veikt atkārtotu vērtēšanu – Termiņš – Procedūras apturēšana – Pārskatāmība – Vienlīdzīga attieksme
Lieta T‑48/12
Euroscript – Polska Sp. z o.o., Krakova (Polija), ko pārstāv J.‑F. Steichen, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Parlamentu, ko pārstāv L. Darie un P. Biström, pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību atcelt Parlamenta 2011. gada 9. decembra lēmumu, ar kuru grozīts 2011. gada 18. oktobra lēmums prasītāju klasificēt izvēlēto pretendentu saraksta pirmajā vietā un publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras PL/2011/EU ietvaros tai piešķirt galveno līgumu par tulkošanas pakalpojumu sniegšanu poļu valodā (OV 2011/S 56‑090361), un pakārtoti – par prasību atcelt šo publiskā iepirkuma procedūru.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un E. Kolinss [A. M. Collins] (referents),
sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 30. janvāra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Eiropas Parlamenta pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru reglamentē Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), pirmās daļas V sadaļa, kā arī Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai (OV L 357, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”), pirmās daļas V sadaļa, to redakcijās, kas piemērojamas šīs lietas faktiskajiem apstākļiem.
Finanšu regula
2 Finanšu regulas 100. panta 2. punktā ir noteikts:
“Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā [izvēlētā] piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts.
Tomēr konkrēta informācija nav jāatklāj, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību akta piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām saimnieciskās darbības interesēm, vai arī varētu izkropļot godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.”
3 Finanšu regulas 103. pantā ir noteikts:
“Ja atklājas, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, iestādes procedūru aptur, un tās var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp anulēt procedūru.
Ja pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atklājas, ka piešķiršanas procedūrā vai līguma izpildē ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, tad – atkarībā no procedūras stadijas – iestādes var atturēties no līguma noslēgšanas vai apturēt līguma izpildi, vai, attiecīgos gadījumos, izbeigt līgumu.
[..]”
Īstenošanas kārtība
4 Īstenošanas kārtības 149. pantā ir noteikts:
“1. Līgumslēdzējas iestādes pēc iespējas īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz līguma vai pamatlīguma piešķiršanu, vai pielaišanu dinamiskā iepirkuma sistēmai, ieskaitot iemeslus, kuru dēļ tās nolēmušas atteikt līguma slēgšanu vai pamatlīgumu, vai dinamiskā iepirkuma sistēmas īstenošanu, kuras nolūkā veikta iesaistīšana konkurencē, vai iemeslus, kuru dēļ nolemts atsākt procedūru.
2. Līgumslēdzēja iestāde ne vairāk kā piecpadsmit kalendāro dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz ziņas, kas paredzētas Finanšu regulas 100. panta 2. punktā.
3. Ja līgumu, ko Kopienas iestādes piešķir savā vārdā, vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 158. pantā noteiktajām robežvērtībām un tie nav izslēgti no Direktīvas 2004/18/EK darbības jomas, līgumslēdzēja iestāde informē visus neveiksmīgos [noraidītos] kandidātus vai pretendentus vienlaicīgi un individuāli pa pastu, faksu vai elektronisko pastu, ka to pieteikums vai piedāvājums nav pieņemts [ir noraidīts] vienā no sekojošiem posmiem:
a) drīz pēc tam, kad pieņemts lēmums pamatojoties uz izslēgšanas un izvēles kritērijiem, un pirms tiek pieņemts piešķiršanas lēmums, ja iepirkuma procedūru organizē divos atsevišķos posmos;
b) attiecībā uz piešķiršanas lēmumiem un lēmumiem noraidīt piedāvājumus – iespējami īsā laikā pēc piešķiršanas lēmuma pieņemšanas, un vēlākais nākamās nedēļas laikā.
Abos gadījumos līgumslēdzēja iestāde norāda iemeslus, kāpēc piedāvājums vai pieteikums nav pieņemts, kā arī pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Līgumslēdzējas iestādes vienlaicīgi ar atteikuma paziņojumiem neveiksmīgajiem [noraidītajiem] kandidātiem vai pretendentiem, paziņo piešķiršanas lēmumu veiksmīgajam [izvēlētajiem] pretendentam, precizējot, ka paziņotais lēmums nenozīmē nekādas saistības no attiecīgās līgumslēdzējas iestādes.
Neveiksmīgie [Noraidītie] pretendenti un kandidāti var saņemt papildu informāciju par atteikuma iemesliem, nosūtot rakstisku pieprasījumu pa pastu, pa faksu vai pa elektronisko pastu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, paziņo veiksmīgā [izvēlētā] piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts, neskarot Finanšu regulas 100. panta 2. punkta otrās daļas noteikumus. Līgumslēdzējas iestādes atbild vēlākais piecpadsmit kalendāro dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.”
5 Īstenošanas kārtības 153. pantā tostarp ir paredzēts:
“1. Līguma izpildi aptur saskaņā ar Finanšu regulas 103. pantu, lai pārbaudītu, vai šķietamas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana patiešām pieļauti. Ja to esība neapstiprinās, līguma izpildi atjauno cik ātri vien iespējams.
2. Būtiska kļūda vai pārkāpums ir jebkurš līguma vai regulas noteikuma pārkāpums, kas radies darbības vai bezdarbības rezultātā un rada vai var radīt zaudējumus Kopienas budžetam.”
6 Īstenošanas kārtības 158.a panta 1. punktā ir paredzēts:
“Līgumslēdzēja iestāde nedrīkst parakstīt līgumu vai pamatlīgumu, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, ar veiksmīgo [izvēlēto] pretendentu, pirms nav pagājušas 14 kalendārās dienas.
Šis periods sākas skaitot no vienas no [šīm] dienām:
a) dienas, kad vienlaicīgi nosūtīti piešķiršanas lēmumi un lēmumi par noraidīšanu;
b) ja līgumu vai pamatlīgumu piešķir saskaņā ar pārrunu procedūru bez līguma paziņojuma publicēšanas, dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 118. pantā minētais līguma piešķiršanas paziņojums.
Vajadzības gadījumā līgumslēdzēja iestāde var apturēt līguma parakstīšanu, lai veiktu papildu pārbaudi, ja to attaisno [noraidīto] pretendentu vai kandidātu pieprasījumi vai piezīmes vai jebkura cita attiecīga informācija, ko tā saņēmusi. Pieprasījumi, piezīmes vai informācija jāsaņem pirmajā daļā noteiktajā periodā. Apturēšanas gadījumā visus kandidātus vai pretendentus informē trīs darba dienu laikā pēc apturēšanas lēmuma.
Izņemot 2. punktā minētos gadījumus, neviens līgums, kas parakstīts pirms pirmajā daļā noteiktā perioda beigām, nav spēkā.”
Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra
7 Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras PL/2011/ES (turpmāk tekstā – “publiskā iepirkuma procedūra”) priekšmets bija tulkošanas pakalpojumu no angļu, franču, vācu, itāļu un spāņu valodas sniegšana poļu valodā Parlamentam, Eiropas Savienības Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Eiropas Savienības Reģionu komitejai. To veidoja, pirmkārt, uzaicinājums iesniegt piedāvājumu un, otrkārt, iepirkuma procedūras specifikācijas.
8 Iepirkuma procedūras specifikāciju 23. punktā, kurā ir atsauce uz Finanšu regulas 93. un 94. pantu, ir precizēti izslēgšanas kritēriji no šī iepirkuma.
9 Saskaņā ar iepirkuma procedūras specifikāciju 24. punktu pretendentam, kuram nosacīti piešķirts līgums, desmit darbdienu laikā no līguma pagaidu piešķiršanas paziņošanas ir jāiesniedz pierādījumi, ka uz viņu neattiecas neviens no iepirkuma procedūras specifikāciju 23. punktā paredzētajiem gadījumiem.
10 Iepirkuma procedūras specifikācijas 26.3. punktā ar nosaukumu “Līgumu piešķiršana” ir noteikts:
“Līgumus piešķir pretendentiem, kuri ir iesnieguši ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst piešķiršanas kritērijiem un nodrošina vislabāko kvalitātes un cenas attiecību.
[..]
Tiks izveidots saraksts ar maksimāli pieciem izvēlētiem pretendentiem, un galveno līgumu piešķirs pretendentam, kas iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.”
11 Iepirkuma procedūras specifikāciju 27. punktā ar nosaukumu “Rezultātu paziņošana” ir paredzēts:
“Līgumslēdzēja iestāde vienlaicīgi un individuāli katru noraidīto pretendentu informē ar vēstuli, uz kuru attiecas saņemšanas apstiprināšanas pienākums, un elektronisko pastu vai faksu par to, ka tā pieteikums ir ticis noraidīts. Līgumslēdzēja iestāde katrā gadījumā norāda piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, kā arī iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Līgumslēdzēja iestāde vienlaicīgi ar paziņojumiem par noraidīšanu paziņo izvēlētajam pretendentam lēmumu par [līguma] piešķiršanu, precizējot, ka tas nav uzskatāms par līgumslēdzēju iestādes saistību uzņemšanos. Līgums nevar tikt parakstīts pirms četrpadsmit dienu laikposma no nākamās dienas pēc vienlaicīgas noraidīšanas un piešķiršanas lēmumu paziņošanas dienas. Jebkurā gadījumā piešķiršanas lēmums kļūst galīgs tikai, ja pretendents iesniedz visus prasītos pierādījumus attiecībā uz šo iepirkuma procedūras specifikāciju 23. punktā minētajiem izslēgšanas kritērijiem un ja tos līgumslēdzēja iestāde ir atzinusi par pieņemamiem. Šādu [pierādījumu] atzīšanu vienmēr paziņo rakstiski un izvēlētajam pretendentam līgumu ļauj parakstīt pēc tam, kad beidzies četrpadsmit dienu termiņš.
Jebkurš līgums, kas parakstīts pirms šo četrpadsmit kalendāro dienu laikposma, nav spēkā.
Jebkurš noraidītais pretendents var saņemt papildu informāciju par viņa piedāvājuma noraidīšanas iemesliem pēc vēstulē, e‑pastā vai telefaksā nosūtīta rakstiska pieprasījuma. Vienīgi pretendenti, kuri iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, var lūgt, lai tiem paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta, kuram līgums piešķirts, nosaukumu. Par pieņemamiem tiek uzskatīti tie pretendentu piedāvājumi, kuri nav noraidīti un kuri atbilst atlases kritērijiem. Tomēr konkrēta informācija nav jāatklāj, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību akta piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām saimnieciskās darbības interesēm vai arī varētu kropļot godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.”
12 Saskaņā ar iepirkuma procedūras specifikāciju 28. punktu ar nosaukumu “Procedūras apturēšana” ir paredzēts:
“Ja nepieciešams, pēc rezultātu paziņošanas un pirms līguma parakstīšanas pasūtītājas iestādes var apturēt līguma parakstīšanu, lai veiktu papildu pārbaudi, ja to attaisno noraidīto pretendentu vai kandidātu pieprasījumi vai piezīmes, vai jebkura cita attiecīga informācija, ko tā saņēmusi. Konkrētos pieprasījumus, piezīmes vai informāciju var iesniegt četrpadsmit kalendāro dienu laikposmā no vienlaicīgas lēmumu par noraidīšanu un apstiprināšanu paziņošanas vai attiecīgā gadījumā – paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publicēšanas. [Procedūras] apturēšanas gadījumā trīs darbdienu laikā pēc apturēšanas lēmuma informē visus pretendentus. Pēc papildu pārbaudēm saistībā ar procedūras apturēšanu pasūtītājas iestādes var apstiprināt savu piešķiršanas lēmumu, grozīt to vai attiecīgā gadījumā – atcelt procedūru. Jebkurš jauns lēmums ir jāpamato un jādara zināms rakstiski visiem iesaistītajiem pretendentiem.”
Tiesvedības priekšvēsture
13 2011. gada 22. martā Parlaments izsludināja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā.
14 Prasītāja Euroscript – Polska Sp. z o.o., kas ir Polijas sabiedrība, kura darbojas tulkošanas jomā, iesniedza piedāvājumu noteiktajā laikā.
15 Ar 2011. gada 18. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums”) Parlaments informēja prasītāju, ka tās piedāvājums ticis atlasīts un ka tas ticis ierindots izvēlēto pretendentu saraksta pirmajā vietā. Saskaņā ar iepirkuma procedūras specifikāciju 23. un 24. punktu prasītāja tika aicināta desmit darbdienu laikā no sākotnējā lēmuma saņemšanas iesniegt pierādījumus saistībā ar Finanšu regulas 93. pantā paredzētajiem izslēgšanas kritērijiem. Šajā lēmumā tika noteikts:
“Mēs [..] sev paturam tiesības apturēt līguma parakstīšanu, lai veiktu papildu pārbaudi, ja to attaisno noraidīto pretendentu pieprasījumi vai piezīmes, vai jebkura cita attiecīga informācija, par ko Jūs tiksit informēti.
Šis paziņojums par līguma piešķiršanu nav uzskatāms par mūsu saistību uzņemšanos. Līgumslēdzēja iestāde līdz līguma parakstīšanas brīdim var atteikties parakstīt līgumu vai atcelt publiskā iepirkuma procedūru, kas Jums nedod tiesības uz kompensāciju.”
16 Tajā pašā dienā Parlaments nosūtīja Agencja MAart, kas ir Polijas sabiedrība, kura arī bija iesniegusi pieteikumu konkrētajā publiskā iepirkuma procedūrā, vēstuli, ar kuru tai tika paziņots, ka tā tikusi ierindota visaugstāk novērtēto pretendentu saraksta otrajā vietā. Tā tika aicināta saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā sākotnējā lēmumā iesniegt pierādījumus saistībā ar izslēgšanas kritērijiem.
17 Ar 2011. gada 24. novembra vēstuli Agencja MAart lūdza Parlamentu sniegt detalizētu informāciju par tās piedāvājuma vērtēšanu, pirms tā ar 2011. gada 30. novembra vēstuli lūdza apturēt procedūru un atkārtoti izvērtēt izvēlētos piedāvājumus, balstoties uz elementiem un izlaidumiem saistībā ar tās piedāvājumu, kuri bija detalizēti tās vēstules pielikumā.
18 2011. gada 6. decembrī notika vērtēšanas komitejas sanāksme, lai atkārtoti izvērtētu Agencja MAart piedāvājumu. Tai tika piešķirti papildus 3,58 kvalitātes punkti.
19 Pēc šīs sanāksmes Parlaments 2011. gada 8. decembrī pieņēma jaunu lēmumu, kurā līguma piešķiršanas mērķiem bija iekļauts izvēlēto pretendentu saraksts. Agencja MAart [šajā sarakstā] bija norādīta pirmajā vietā un prasītāja – otrajā vietā.
20 Ar 2011. gada 9. decembra vēstuli Parlaments informēja prasītāju, ka tās piedāvājums no tā brīža atradās visaugstāk novērtēto pretendentu saraksta otrajā vietā, jo Agencja MAart tika piešķirti papildus 3,58 kvalitātes punkti (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
21 Ar 2011. gada 12. decembra vēstuli prasītāja lūdza Parlamentu saskaņā ar Finanšu regulu tai paziņot pirmajā vietā ierindotā pretendenta piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu. Prasītāja arī lūdza Parlamentu tai norādīt datumu, kurā Agencja MAart apstrīdējusi lēmumu, ar kuru prasītāja bija ierindota visaugstāk novērtēto pretendentu saraksta pirmajā vietā, iemeslus, kuru dēļ Agencja MAart bija saņēmusi papildus 3,58 kvalitātes punktus, kā arī iemeslu, kādēļ tā nav tikusi informēta par līguma parakstīšanas apturēšanu.
22 Parlaments prasītājai atbildēja ar 2011. gada 20. decembra vēstuli, kurā tas precizēja, ka vērtēšanas komiteja bija piešķīrusi 94,9 punktus Agencja MAart pēc tam, kad tā ieguva papildus 3 kvalitātes punktus par līgumslēdzējas iestādes komentāru ņemšanu vērā un 0,58 punktus par divu papildu valodu, proti, čehu un bulgāru, nodrošināšanu. Šai vēstulei tika pievienots vērtēšanas komisijas izvērtējums par prasītājas piedāvājumu, detalizēti pamatojot piešķirtos 75,45 punktus, kā arī norādot ar šo vērtējumu saistītos komentārus.
23 Ar 2011. gada 22. decembrī Parlamentam nosūtīto vēstuli prasītāja lūdza Parlamentu paziņot raksturlielumus saistībā ar visaugstāko vērtējumu saņēmušā pretendenta piedāvājumu, kā arī tā nosaukumu un atkārtoja savus 2011. gada 12. decembra vēstulē ietvertos lūgumus saistībā ar datumu, kurā Agencja MAart apstrīdēja tās ierindošanu visaugstāk novērtēto pretendentu [saraksta] pirmajā vietā, un iemeslu, kādēļ prasītāja netika informēta par līguma par tulkošanas pakalpojumiem parakstīšanas apturēšanu.
24 Savā prasītājai 2012. gada 12. janvārī nosūtītajā vēstulē Parlaments detalizēti raksturoja faktus un to hronoloģiju, kuru dēļ tika izdarīti grozījumi izvēlēto pretendentu klasifikācijā, precizējot, ka procedūra nav tikusi apturēta.
25 Ar 2012. gada 12. janvāra vēstuli prasītāja vēlreiz lūdza Parlamentu tai norādīt visaugstāk ierindotā pretendenta piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu. Tā arī norādīja, ka Agencja MAart pieprasījums atkārtoti izvērtēt tās piedāvājumu esot bijis novēlots un līdz ar to nepieņemams un tādējādi vērtēšanas komiteja vairs nevarēja pieņemt 2011. gada 6. decembra lēmumu.
26 Savā 2012. gada 18. janvāra atbildē Parlaments norādīja prasītājai, ka tā sākotnējais lēmums nebija uzskatāms par lēmumu par līguma piešķiršanu, jo tas tika pieņemts 2011. gada 9. decembrī. Līdz ar to no tās dienas bija jāsāk aprēķināt četrpadsmit kalendāro dienu termiņš. Šajā vēstulē Parlaments norādīja prasītājai cenu par standarta lapu, kas tika piedāvāta Agencja MAart, un pievienoja vērtēšanas komisijas izvērtējumu attiecībā uz tās piedāvājumu. Parlaments arī to informēja, ka līgums stājās spēkā 2012. gada 3. janvārī.
27 Ar 2012. gada 18. janvārī Eiropas Parlamenta Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorātam nosūtītu vēstuli prasītāja norādīja uz pārkāpumu esamību līgumu par tulkošanas pakalpojumiem poļu valodā piešķiršanas procedūrās, lūdza ģenerāldirektoru atcelt apstrīdēto lēmumu un tai piešķirt galveno līgumu.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
28 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 6. februārī, prasītāja cēla šo prasību.
29 Tā kā palātu sastāvs tika mainīts, lieta tika nodota Vispārējās tiesas sestajai palātai.
30 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (sestā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.
31 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– pakārtoti atcelt publiskā iepirkuma procedūru;
– piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
32 Parlamenta prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepamatotu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
33 Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva 2014. gada 30. janvāra tiesas sēdē.
34 Tiesas sēdē Parlamentam tika lūgts trīs nedēļu laikā [Vispārējai tiesai] iesniegt vēstuli, kuru tas bija adresējis Agencja MAart. Parlaments šo lūgumu izpildīja 2014. gada 4. februārī.
35 Prasītāja savus apsvērumus par šo dokumentu iesniedza 2014. gada 14. februārī.
36 Mutvārdu process tika pabeigts 2014. gada 24. februārī.
Juridiskais pamatojums
37 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais attiecīgi ir saistīts ar pilnvaru nepareizu izmantošanu un otrais – ar Eiropas Savienības tiesību normu un principu pārkāpumu. Vispirms ir jāvērtē otrais pamats.
Lietas dalībnieku argumenti
38 Saistībā ar savu otro pamatu prasītāja norāda, ka Agencja MAart pēc noteiktā termiņa beigām sazinājās ar Parlamentu un vēlāk lūdza atkārtoti izvērtēt tās piedāvājumu, jo saskaņā ar iepirkumu procedūru specifikācijām tās rīcībā bija tikai četrpadsmit dienu termiņš no sākotnējā lēmuma paziņošanas, lai lūgtu līgumslēdzējai iestādei tai paziņot izvēlētā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu. Tā kā sākotnējais lēmums bija kļuvis galīgs, tā uzskata, ka Parlaments tai varēja atteikt parakstīt līgumu, vienīgi apturot vai atceļot publiskā iepirkuma procedūru, vai arī atsakoties no tās.
39 Prasītājas ieskatā iepirkuma procedūras specifikāciju gan 27., gan arī 28. punktā ir norādīts četrpadsmit dienu termiņš, kurš tādējādi nav piemērojams vienīgi gadījumā, ja noraidīts pretendents iesniedz pieteikumu par apturēšanu. Tieši pretēji no Īstenošanas kārtības 158.a panta izriet, ka šis termiņš ir piemērojams visos gadījumos neatkarīgi no lēmuma par līguma parakstīšanas apturēšanu esamības vai neesamības, izņemot šīs tiesību normas 2. punktā norādītos gadījumus. Minētā termiņa mērķis esot izbeigt publiskā iepirkuma lēmumpieņemšanas procedūru, lai novērstu to, ka tā tiek nebeidzami pagarināta. Šajos apstākļos prasītāja apgalvo, ka Parlaments nevarēja apmierināt Agencja MAart pieteikumu par atkārtotu izvērtēšanu, kuru tā iesniedza vairāk nekā mēnesi pēc sākotnējā lēmuma.
40 Prasītāja uzsver to, ka Agencja MAart Parlamentam savus dokumentus saistībā ar izslēgšanas kritērijiem bija iesniegusi pēc četrpadsmit dienu termiņa beigām, līdz ar to Parlaments nevarēja vairs pārskatīt savu sākotnējo lēmumu bez pieteikuma par līguma parakstīšanas apturēšanu.
41 Parlaments norāda, ka Agencja MAart lūdza atkārtoti izvērtēt tās pieteikumu atbilstības izslēgšanas kritēriju izvērtēšanas laikā. Nepastāvot nekāds termiņš, no kura sākot šāds pieteikums nav pieņemams, un tas varēja tikt iesniegts jebkurā brīdī, kā tas arī bija šajā lietā, līdz līguma parakstīšanai. Parlaments arī norāda, ka neviens pieteikums par līguma parakstīšanas apturēšanu, kas tostarp ir tikai viena no līgumslēdzējas iestādes [rīcības] iespējām, netika iesniegts šim nolūkam paredzēto četrpadsmit dienu termiņā.
42 Parlamenta ieskatā prasītāja jauc, pirmkārt, Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punkta ceturtajā daļā noteikto piecpadsmit dienu termiņu, kas attiecas uz termiņu, kurā līgumslēdzējai iestādei ir jāpaziņo izvēlētā piedāvājuma raksturlielumi un salīdzinošais izdevīgums pretendentam, kurš ir iesniedzis pieņemamu piedāvājumu un to pieprasa, un, otrkārt, Īstenošanas kārtības 158.a panta 1. punkta trešajā daļā minēto četrpadsmit dienu termiņu, kas attiecas uz līguma slēgšanas apturēšanas, lai veiktu papildus pārbaudi, kārtību. Parlaments apgalvo, ka tas neesot pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā, neuzskatot par nepieciešamu apturēt līguma parakstīšanu. Pat pieņemot, ka Īstenošanas kārtības 158.a panta 1. punkta trešajā daļā minētais termiņš ir termiņš lēmuma apstrīdēšanai, Parlaments norāda, ka Agencja MAart bija paziņojusi savus apsvērumus pirms galīgā lēmuma par piešķiršanu pieņemšanas, kas ir uzskatāms par apstrīdēto lēmumu.
43 Parlaments norāda, ka tas ir veicis iesniegto piedāvājumu objektīvu izvērtēšanu saskaņā ar publisko iepirkumu procedūru noteikumiem. Tas arī apgalvo, ka pēc apstrīdētā lēmuma paziņošanas prasītāja nav iesniegusi pieteikumu par līguma parakstīšanas apturēšanu.
Vispārējās tiesas vērtējums
44 No Iepirkumu procedūru specifikācijām izriet, ka var tikt nodalītas trīs publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras secīgi posmi: pirmais posms, kurā tiek pārbaudīta atbilstība 25. punktā precizētajiem atlases kritērijiem; otrais posms, kura laikā piedāvājumi tiek izvērtēti saskaņā ar 26. punktā definētajiem piešķiršanas kritērijiem, un trešais posms, kurā tiek piemēroti 24. punktā noteiktie izslēgšanas kritēriji.
45 Atbilstoši Iepirkumu procedūru specifikāciju 26.3. punktam vērtēšanas komiteja izveido sarakstu, kurā iekļauj lielākais piecus izvēlētos pretendentus un piešķir galveno līgumu pretendentam, kurš iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.
46 No lietas materiāliem izriet, ka sākotnējais lēmums ticis pieņemts, piemērojot Iepirkumu procedūru specifikāciju 26. punktā definētos piešķiršanas kritērijus. Turklāt Parlaments 2011. gada 18. oktobrī informēja iesaistītos pretendentus, ka to piedāvājums ticis izvēlēts, norādot, kurā vietā katrs no tiem klasificēts. Šajā datumā prasītajai un Agencja MAart nosūtītajās vēstulēs bija minēts, ka Parlaments bija “visiem pretendentiem paziņojis publiskā iepirkuma atlases un piešķiršanas posmu rezultātus [..] un lūdzis izvēlētajiem pretendentiem sniegt izslēgšanas posmam nepieciešamos dokumentus”. Tika arī precizēts, ka “šis paziņojums par līguma piešķiršanu nav uzskatāms par [Parlamenta] saistību uzņemšanos”.
47 Lai arī Iepirkumu procedūru specifikāciju 24. punktā sākotnējais lēmums raksturots kā “paziņojums par līguma pagaidu piešķiršanu”, ar to tika izbeigts iepriekš 44. punktā minētais [vērtēšanas] otrais posms un attiecīgajiem pretendentiem tika dota iespēja pierādīt, ka viņi atbilst izslēgšanas kritērijiem. Šajos apstākļos sākotnējais lēmums ir uzskatāms par piešķiršanas lēmumu, pirmkārt, Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punkta trešās daļas izpratnē, kura saturs ir atgādināts Iepirkumu procedūru specifikāciju 27. punkta otrajā daļā, un, otrkārt, Īstenošanas kārtības 158.a panta 1. punkta attiecībā uz nogaidīšanas termiņu pirms līguma parakstīšanas izpratnē, kura 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde līgumu var parakstīt tikai pēc četrpadsmit kalendāro dienu termiņa beigām, kuru aprēķina no nākamās dienas pēc vienlaicīgas lēmumu par piešķiršanu un noraidīšanu paziņošanas. Šis termiņš arī ir atkārtots Iepirkumu procedūru specifikāciju 27. punktā.
48 Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar Īstenošanas kārtības 158.a panta 1. punkta trešo daļu, kas atkārtota Iepirkumu procedūru specifikāciju 28. punktā, noraidīto pretendentu vai kandidātu pieprasījumi vai piezīmes līgumslēdzēja iestāde var pieņemt šo četrpadsmit kalendāro dienu termiņa laikā, kuru skaita no nākamās dienas pēc vienlaicīgas lēmumu par piešķiršanu un noraidīšanu paziņošanas, un ka attiecīgā gadījumā līgumslēdzēja iestāde var apturēt līguma parakstīšanu, lai veiktu papildu pārbaudi, ja to pamato šo noraidīto pretendentu vai kandidātu iesniegtie pieprasījumi vai piezīmes, vai jebkura cita atbilstoša informācija.
49 Tā kā piešķiršanas lēmums prasītājai un Agencja MAart paziņots 2011. gada 18. oktobrī, četrpadsmit dienu termiņš sākas 2011. gada 19. oktobrī un beidzas 2011. gada 2. novembrī.
50 Agencja MAart 2011. gada 24. novembrī Parlamentam nosūtīja vēstuli, lai saņemtu detalizētu informāciju par tās piedāvājuma izvērtēšanu.
51 Ir jānorāda, ka Īstenošanas kārtības 149. panta 2. punktā nav paredzēts nekāds termiņš šāda pieprasījuma iesniegšanai. Tostarp, tā kā šis pieprasījums nebija vērsts uz to, lai saņemtu visaugstāk novērtētā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts, Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punkta pēdējā daļa šajā lietā nav piemērojama.
52 Pamatojoties uz saņemto informāciju, Agencja MAart vēlāk, 2011. gada 30. novembrī, Parlamentam nosūtīja vēstuli, kurā tā lūdza apturēt procedūru un atkārtoti izvērtēt izvēlētos piedāvājumus, pamatojoties uz elementiem un teksta izlaidumiem, kurus tā bija konstatējusi attiecībā uz savu piedāvājumu.
53 Šādu pieteikumu tātad reglamentēja Īstenošanas kārtības 158.a panta 1. punkta trešā daļa, un līdz ar to tas bija jāpieņem tajā noteiktajā četrpadsmit dienu termiņā.
54 Šo interpretāciju apstiprina arī tas, ka ne Finanšu regulā, ne Īstenošanas kārtībā, ne Iepirkumu procedūru specifikācijās nav paredzēts, ka pretendenti līgumslēdzējai iestādei “pieprasījumus, piezīmes vai informāciju” var iesniegt pēc Īstenošanas kārtības 158.a panta 1. punkta trešajā daļā paredzētā termiņa beigām, kāds tas atgādināts Iepirkumu procedūru specifikāciju 28. punktā.
55 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka publiskā iepirkuma procedūras mērķa īstenošana tiktu pakļauta riskam, ja pretendenti jebkurā procedūras brīdī varētu līgumslēdzējai iestādei nosūtīt savus pieprasījumus, piezīmes vai informāciju, tādējādi nosakot līgumslēdzējai iestādei pienākumu uz to atbildēt un attiecīgā gadījumā apturēt un atsākt visu procedūru no jauna, lai labotu iespējamos pārkāpumus (šajā ziņā skat. pēc analoģijas Tiesas 2010. gada 30. septembra spriedumu lietā C‑314/09 Strabag u.c., Krājums, I‑8769. lpp., 37. punkts).
56 Šajā lietā netiek apstrīdēts, ka Agencja MAart vēstule Parlamentam tika nosūtīta 2011. gada 30. novembrī, proti, vairākas nedēļas pēc [Īstenošanas kārtības] 158.a panta 1. punkta trešā daļā šim nolūkam paredzētā termiņa beigām jeb 2011. gada 2. novembra. Tādējādi Agencja MAart pieteikumu par procedūras apturēšanu un izvēlēto piedāvājumu atkārtotu izvērtēšanu iesniedza pēc noteiktā termiņa beigām.
57 Tomēr ir jānorāda, ka Finanšu regulas 103. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts:
“Ja atklājas, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, iestādes procedūru aptur, un tās var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp anulēt procedūru.
Ja pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atklājas, ka piešķiršanas procedūrā vai līguma izpildē ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, tad – atkarībā no procedūras stadijas – iestādes var atturēties no līguma noslēgšanas vai apturēt līguma izpildi, vai attiecīgos gadījumos izbeigt līgumu.”
58 Līdz ar to, pat ja [Īstenošanas kārtības] 158.a panta 1. punkta trešajā daļā paredzētais termiņš bija beidzies, kad Agencja MAart lūdza apturēt procedūru un atkārtoti izskatīt izvēlētos piedāvājumus, Parlaments, ja tas būtu konstatējis nopietnas kļūdas, varēja apturēt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru un attiecīgā gadījumā atkārtoti izvērtēt pretendentu piedāvājumus.
59 Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru publiskā iepirkuma jomā līgumslēdzējai iestādei ir pienākums katrā konkursa procedūras stadijā raudzīties, lai tiktu ievērots ne tikai vienlīdzīgas attieksmes princips pret pretendentiem, bet arī pārskatāmības princips (Tiesas 1996. gada 25. aprīļa spriedums lietā C‑87/94 Komisija/Beļģija, Recueil, I‑2043. lpp., 54. punkts, un Vispārējās tiesas 1998. gada 17. decembra spriedums lietā T‑203/96 Embassy Limousines & Services/Parlaments, Recueil, II‑4239. lpp., 85. punkts). Atbilstoši pārskatāmības principam līgumslēdzējai iestādei ir pienākums publiskot precīzu informāciju par visu [publiskā iepirkuma] procedūras gaitu. Prasības attiecībā uz publicitāti, kas līgumslēdzējai iestādei ir jāievēro pārskatāmības pienākuma ietvaros, mērķis, pirmkārt, ir nodrošināt, lai visiem pretendentiem būtu vienādas iespējas, un, otrkārt, aizsargāt izvēlēto pretendentu tiesisko paļāvību (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 28. janvāra spriedumu lietā T‑125/06 Centro Studi Manieri/Padome, Krājums, II‑69. lpp., 86.–89. punkts).
60 Šajā lietā ir jākonstatē, pirmkārt, ka Parlaments nav apturējis notiekošo procedūru, bet vienīgi 2011. gada 6. decembrī sasauca jaunu vērtēšanas komitejas sanāksmi, par to nepaziņojot nevienam no pretendentiem, kuriem tika paziņots sākotnējais lēmums. Šāda atkārtota piedāvājuma izvērtēšana prasīja, lai Parlaments būtu apturējis publiskā iepirkuma piešķiršanu un par to informējis izvēlētos pretendentus, un tādējādi lai izpildītu savu pienākumu ievērot pārskatāmības principu, ko tas šajā lietā neizdarīja.
61 Otrkārt, Parlaments, neievērojot Finanšu regulā un Īstenošanas kārtībā paredzēto procedūru, veica atkārtotu tikai viena no attiecīgajiem piedāvājumiem, proti, Agencja MAart piedāvājuma, nevis visu tai iesniegto piedāvājumu, izvērtēšanu, tādējādi piemērojot atšķirīgu attieksmi pret viena no pretendentiem, kurš piedalījās publisko iepirkumu procedūrā, piedāvājumu un pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.
62 Līdz ar to apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, nepastāvot nepieciešamībai lemt par pirmo pamatu.
Par tiesāšanās izdevumiem
63 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Parlamentam spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) atcelt Parlamenta 2011. gada 9. decembra lēmumu, ar kuru grozīts 2011. gada 18. oktobra lēmums Euroscript – Polska Sp. z o.o. klasificēt izvēlēto pretendentu saraksta pirmajā vietā un publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras PL/2011/EU ietvaros tai piešķirt galveno līgumu par tulkošanas pakalpojumu sniegšanu poļu valodā (OV 2011/S 56‑090361);
2) Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Dehousse | Collins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 16. jūlijā.
[Paraksti]