Prasība, kas celta 2013. gada 12. jūnijā – Portugāle/Komisija

(lieta T-314/13)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, M. Gorjão-Henriques un J. da Silva Sampaio, advogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

atcelt Eiropas Komisijas Lēmuma C(2013) 1870, galīgā redakcija, 1. un 2. pantu;

atzīt Regulas (EK) Nr. 16/2003 ¹ , konkrētāk, tās 7. panta nepiemērojamību šajā gadījumā, pamatojoties uz būtisku formas prasību pārkāpumu, Regulas (EK) Nr. 1164/94 ² pārkāpumu vai, katrā ziņā, ES tiesību sistēmā spēkā esošo vispārējo tiesību principu pārkāpumu;

atzīt, ka Eiropas Komisijai ir jāmaksā attiecīgais atlikums;

pakārtoti:

a)    atzīt jau samaksāto summu atgūšanas procesa, kā arī tiesību ieturēt vēl nesamaksāto atlikumu noilgumu;

b)    atzīt pienākumu samazināt Eiropas Komisijas veikto korekciju saistībā ar iespējamām pretlikumībām, kas varētu noteikt, ka viss atlikums nav jāmaksā, un to izdevumu, kas samaksāti pēc 2003. gada 3. jūnija, bet par kuriem rēķini izsniegti laikā no 2002. gada jūnija līdz 2003. gada februārim, atgūšanu pilnībā;

katrā ziņā, piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats ir saistīts ar Regulas (EK) Nr. 16/2003 prettiesiskumu, jo ar to ir pārkāptas būtiskas formas prasības un hierarhiski augstāka tiesību norma.

Regula (EEK) Nr. 16/2003 ir prettiesiska, jo to nav pieņēmusi komisāru kolēģija ne atbilstoši pilnvarojuma procedūrai, ne rakstveida procedūrai, ne vienkāršotai procedūrai atbilstoši Eiropas Komisijas Reglamentam ³ redakcijā, kas bija spēkā šīs regulas pieņemšanas dienā, jo netika ievērots Komisijas Iekšējā reglamenta, kurš bija spēkā [regulas] pieņemšanas dienā, 18. pants, un ciktāl Komisija Regulas (EK) Nr. 16/2003 7. pantu ir interpretējusi pretrunā Regulai (EK) Nr. 1164/94.

Otrais pamats ir saistīts ar Eiropas tiesību normu attiecībā uz izdevumu atbilstību pārkāpšanu.

Ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas Līguma piemērošanas juridiskās normas, īpaši attiecībā uz jautājumu par to, vai izdevumi, kas ir samaksāti atbilstības laikposma sākumā un beigās, ir uzskatāmi par Eiropas finansējumam atbilstošiem izdevumiem, lai arī rēķins par tiem ir izrakstīts pirms tam.

Trešais pamats ir saistīts ar tiesiskās paļāvības principa, tiesiskās noteiktības principa un administrācijas pienākuma ievērot pašas izdotos aktus pārkāpumu.

Atbilstoši Eiropas Komisijas pastāvīgajai administratīvajai praksei attiecīgā tiesību norma tika interpretēta Portugāles Republikas norādītajā veidā.

Šo interpretāciju veica Eiropas Komisijas autorizēti avoti un tā tika paziņota gan Portugāles Republikai, gan citām dalībvalstīm; atbilstoši tās saturam Portugāles Republikai bija tiesības uzskatīt, ka rēķini, kas ir saņemti pirms tam, kad viss pieteikums ir saņemts Komisijā, un apmaksāti pēc tam, ir atbilstīgi.

Ar Komisijas šobrīd aizstāvētās interpretācijas noteikšanu acīmredzami tiek pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, radot Portugāles Republikai būtisku finansiālu nastu, lai gan šāda interpretācija nebija ne zināma, ne paredzama.

Ceturtais pamats, kas ir iesniegts pakārtoti, ir saistīts ar samērīguma principa pārkāpumu.

Pat ja ir taisnība, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1164/94 II pielikuma H pantu Eiropas Komisija var veikt finanšu korekcijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām, un kas var radīt pilnīgu vai daļēju projektam piešķirtā atbalsta atņemšanu, arī tai ir jāievēro samērīguma princips, ņemot vērā attiecīgā gadījuma apstākļus, piemēram, pārkāpuma veidu un finanšu ietekmes, kas var būt trūkumiem pārraudzības vai kontroles sistēmās, apmēru. Tādējādi nav saprotams, kā var paredzēt piešķirtā atbalsta atņemšanu pilnībā, jo korekcijas 100 % apmērā tiek piemērotas tikai tad, ja trūkumu apmērs pārraudzības un kontroles sistēmās vai konstatētā pārkāpuma smagums ir tādi, kas ir uzskatāmi par pilnīgu Kopienas noteikumu neievērošanu, kas attiecas uz visiem prettiesiskajiem maksājumiem.

Interpretācijas grūtības ir atbildību mīkstinošs faktors, kas Komisijai vienmēr būtu jāņem vērā. Ievērojot aprakstītos apstākļus, pastāv mazāk ierobežojoši pasākumi – samazinātas likmes piemērošana vai pat atsacīšanās no jebkādas korekcijas veikšanas –, kas ļauj sasniegt vēlamo mērķi.

Piektais pamats, kas ir iesniegts pakārtoti, ir saistīts ar noilgumu.

Katrā ziņā izdevumiem, kas radušies līdz 2003. gada 3. jūnijam, jau ir iestājies noilgums, jo pēdējā rēķina datums ir 2003. gada 28. februāris, proti, trīs mēnešus un divas dienas pirms attiecīgā datuma.

Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2988/95 ⁴ noilgums lietas ierosināšanai ir četri gadi, sākot no pārkāpuma izdarīšanas brīža.

____________

¹      Komisijas 2003. gada 6. janvāra Regula (EK) Nr. 16/2003, ar ko paredz īpašus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1164/94 piemērošanai attiecībā uz izdevumu atbilstīgumu Kohēzijas fonda daļēji finansētu pasākumu kontekstā (OV L 2, 7. lpp.).

²      Padomes 1994. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi (OV L 130, 1. lpp.).

³      OV L 308, 08.12.2000, 26. lpp.

⁴      Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK/Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp.).