Lieta T‑216/21
Ryanair DAC
un
Malta Air ltd.
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. decembra spriedums
Valsts atbalsts – Atbalsts, ko Francija piešķīrusi Air France saistībā ar Covid‑19 pandēmiju – Valsts garantija bankas aizdevumam un valsts subordinētajam aizdevumam – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atcelšanas prasība – Locus standi – Prasītāja pozīcijas tirgū būtisks skārums – Pieņemamība – Atbalsta saņēmēja noteikšana sabiedrību grupas kontekstā
1. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Konkurējoša uzņēmuma prasība, kurā nav pierādīta būtiska ietekme uz tā stāvokli tirgū – Pieņemamība – Konkurējoša uzņēmuma pienākums precīzi noteikt konkrēto tirgu un salīdzināt visu šajā tirgū darbojošos konkurentu stāvokli, lai sevi nošķirtu no tiem – Neesamība
(LESD 263. panta 4. daļa)
(skat. 21.–50. punktu)
2. Atcelšanas prasība – Pieņemamības nosacījumi – Viena un tā pati prasība, kuru iesnieguši divi prasītāji – Prasības, ko iesniedzis viens no prasītājiem, pieņemamība – Nepieciešamība izvērtēt prasības pieņemamību saistībā ar otru prasītāju – Neesamība
(LESD 263. pants)
(skat. 53. punktu)
3. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Komisijas rīcības brīvība – Atbalsta saņēmēja noteikšana – Uzņēmumu grupa, kas viedo vienu saimniecisku vienību – Vērtēšanas kritēriji – Kapitāla, organizatoriskās, funkcionālās un ekonomiskās saiknes starp minētajā grupā ietilpstošajiem uzņēmumiem – Attiecīgo atbalsta pasākumu līgumiskais ietvars un konteksts
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 59.–68., 81., 82., 101., 102., 111., 136. un 143.–149. punktu)
4. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Komisijas rīcības brīvība – Atbalsta saņēmēja noteikšana – Uzņēmums, kas gūst tiešu vai netiešu priekšrocību – Netieša priekšrocība – Jēdziens – Atšķirība starp netiešu priekšrocību un atbalsta pasākuma sekundāro saimniecisko ietekmi
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2016/C 262 /01 115. un 116. punkts)
(skat. 152.–162. punktu)
5. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā – Atbalsts, kas paredzēts aviosabiedrību grupas tūlītēju likviditātes vajadzību finansēšanai Covid‑19 pandēmijas kontekstā – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Komisijas pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, nosakot saņēmējus – Kļūda, kas var ietekmēt atbalsta pasākumu saderīguma ar iekšējo tirgu analīzi
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 163.–167. punktu)
Rezumējums
2020. gada aprīlī Francijas Republika Eiropas Komisijai paziņoja valsts atbalsta projektu par labu aviosabiedrībai Air France, holdinga sabiedrības Air France‑KLM meitasuzņēmumam. Paziņotais atbalsts ietvēra, pirmkārt, valsts garantiju 90 % apmērā banku konsorcija piešķirtam 4 miljardu EUR aizdevumam un, otrkārt, akcionāra aizdevumu ne vairāk kā 3 miljardu EUR apmērā.
Pēc tam 2021. gada martā Francijas Republika paziņoja Komisijai par atbalsta projektu Air France un holdinga Air France‑KLM atbalstam šo abu sabiedrību rekapitalizācijai 4 miljardu EUR apmērā, palielinot kapitālu un pārveidojot iepriekš minēto akcionāra aizdevumu par hibrīdinstrumentu, kas pielīdzināms līdzdalībai holdinga pašu kapitālā.
Šo pasākumu, kas ir viens no virknes citu atbalsta pasākumu, kuru mērķis ir atbalstīt Air France‑KLM grupā ietilpstošās sabiedrības, mērķis bija finansēt Air France un holdinga Air France‑KLM tūlītējās likviditātes vajadzības, lai palīdzētu tām pārvarēt Covid‑19 pandēmijas negatīvās sekas.
Ar 2020. gada 4. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “Air France lēmums”) (1), kas divreiz labots – 2020. gada decembrī un 2021. gada jūlijā, un 2021. gada 5. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “Air France‑KLM un Air France lēmums”) (2) Komisija secināja, ka paziņotie pasākumi ir ar iekšējo tirgu saderīgs valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu (3) un tās 2020. gada 19. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid‑19 uzliesmojuma situācijā” (4).
Air France lēmumā Komisija uzskatīja, ka paziņotā atbalsta saņēmēji bija Air France un tās meitasuzņēmumi. Tādējādi ne holdings Air France‑KLM, ne citi tās meitasuzņēmumi, tostarp KLM un tās kontrolētās sabiedrības, netika uzskatīti par šī pasākuma saņēmējiem. Air France‑KLM un Air France lēmumā Komisija identificēja gan Air France un tās meitasuzņēmumus, gan holdingu Air France‑KLM un tās meitasuzņēmumus kā paziņotā atbalsta saņēmējus, izņemot tikai KLM un tās meitasuzņēmumus.
Aviosabiedrības Ryanair un Malta Air cēla prasības atcelt iepriekš minētos Komisijas lēmumus. Vispārējās tiesas astotā palāta paplašinātā sastāvā apmierināja šīs prasības, konstatējot, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot paziņotā atbalsta saņēmējus, un līdz ar to ir pārkāpusi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa sniedz precizējumus par atbalsta pasākuma saņēmēja noteikšanu sabiedrību grupas kontekstā.
Vispārējās tiesas vērtējums
Prasību atbalstam prasītājas citastarp apstrīdēja holdinga Air France‑KLM un KLM (Air France lēmums), no vienas puses, un KLM (Air France‑KLM un Air France lēmums), no otras puses, izslēgšanu no paziņoto pasākumu saņēmēju loka.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka, lai gan Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot paziņotā atbalsta pasākuma saņēmējus, tomēr Savienības tiesai ir jāpārbauda ne tikai izvirzīto pierādījumu faktiskā pareizība, to ticamība un saskanīgums, bet arī tas, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu atbilstošo informāciju, kas var tikt ņemta vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot izdarītos secinājumus.
Turklāt no judikatūras, kā arī Komisijas Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu (5) izriet, ka vairāki atsevišķi tiesību subjekti valsts atbalsta noteikumu piemērošanas nolūkā var tikt uzskatīti par vienu saimniecisko vienību. Starp elementiem, kas tiek ņemti vērā, lai noteiktu šādas ekonomiskas vienības pastāvēšanu, tostarp ir kapitāla, organizatoriskas, funkcionālas un ekonomiskas saiknes starp attiecīgajām vienībām, līgumi, kuros ir paredzēta paziņotā atbalsta piešķiršana, un konteksts, kādā tas iekļaujas.
Ievērojot šos precizējumus, Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka apstrīdētajos lēmumos aprakstītās kapitāla un organizatoriskās saiknes Air France‑KLM grupā pierāda, ka atsevišķas juridiskās vienības minētās grupas ietvaros veido vienu saimniecisku vienību valsts atbalsta noteikumu piemērošanas nolūkā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzsver, ka no Komisijas konstatējumiem izriet, ka holdings Air France‑KLM faktiski kontrolē Air France un KLM, tieši vai netieši iejaucoties to pārvaldībā, un tādējādi piedalās to veiktajā saimnieciskajā darbībā. Turklāt atbilstoši šiem konstatējumiem Air France‑KLM grupas līmenī pastāv centralizēta lēmumu pieņemšanas procedūra un zināma koordinācija, ko nodrošina jauktas struktūras Air France‑KLM, kurās apvienoti augsta līmeņa pārstāvji no holdinga Air France‑KLM, Air France un KLM, vismaz attiecībā uz atsevišķu svarīgu lēmumu pieņemšanu.
Komisijas secinājumu, ka holdings Air France‑KLM, Air France un KLM nav saimnieciska vienība paziņoto atbalsta pasākumu saņēmēju noteikšanai, atspēko funkcionālās un ekonomiskās saiknes, kas pastāv starp šīm vienībām. Proti, minēto saišu apraksts apstrīdētajos lēmumos, kā arī dažādie piemēri, uz kuriem šajā ziņā atsaucas Ryanair un Malta Air, liecina par zināmu funkcionālu, komerciālu un finansiālu integrāciju un sadarbību starp minētajām vienībām.
Turpinājumā Vispārējā tiesa norāda, ka, pretēji Komisijas argumentācijai, līgumiskais ietvars, uz kura pamata tiek piešķirti paziņotie pasākumi, kā arī saistības, ko uzņēmusies Francijas Republika Air France‑KLM un Air France lēmuma kontekstā, neliedz kvalificēt holdingu Air France‑KLM, Air France un KLM par saimniecisku vienību. Šajā jautājumā Vispārējā tiesa precizē, ka ne Komisijas minētie līguma noteikumi, ne saistības, ko uzņēmusies Francijas Republika, neļauj ierobežot Air France paziņoto pasākumu saņēmēju loku, iekļaujot attiecīgi holdingu Air France‑KLM un Air France. Salīdzinājumā ar Air France‑KLM un Air France lēmumu Vispārējā tiesa turklāt uzsver, ka holdinga Air France‑KLM finansiālā stāvokļa uzlabošanās pēc paziņotā pasākuma katrā ziņā izslēgtu tās un līdz ar to arī tās meitasuzņēmuma KLM un tās kontrolēto sabiedrību saistību neizpildes risku.
Ņemot vērā hronoloģisko un strukturālo saikni starp pasākumiem, kas ir apstrīdēto lēmumu priekšmets, un uzsverot, ka Air France‑KLM un Air France lēmums tika pieņemts pirms otrā lēmuma, ar ko tika labots Air France lēmums, pieņemšanas, Vispārējā tiesa turklāt konstatē, ka Komisijai, pārbaudot paziņotos pasākumus, bija jāņem vērā katra no šiem lēmumiem esamība. Tādējādi Komisija nav izskaidrojusi iemeslu, kādēļ tā apstrīdētajos lēmumos ir noteikusi paziņoto atbalsta pasākumu saņēmējus atšķirīgi.
Visbeidzot, Vispārējā tiesa noraida Komisijas argumentāciju, ka paziņotajiem atbalsta pasākumiem labākajā gadījumā ir tikai sekundāra ekonomiska ietekme attiecībā uz holdingu Air France‑KLM un citiem tā meitasuzņēmumiem (Air France lēmums) un KLM un tās meitasuzņēmumiem (Air France-KLM un Air France lēmums). Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka minēto pasākumu paredzamā ietekme no ex ante viedokļa liek domāt, ka paredzētais finansēšanas risinājums varēja sniegt labumu Air France‑KLM grupai kopumā, uzlabojot tās vispārējo finansiālo stāvokli. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta jēdzienu šāds finansēšanas risinājums norāda vismaz uz netiešu priekšrocību par labu Air France‑KLM grupai, tostarp KLM un tās meitasuzņēmumiem.
Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vispārējā tiesa secina, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izslēdzot holdingu Air France‑KLM un citus tā meitasuzņēmumus, tostarp KLM un tās meitasuzņēmumus (Air France lēmums), no vienas puses, un KLM un tās meitasuzņēmumus (Air France-KLM un Air France lēmums), no otras puses, no paziņoto atbalsta pasākumu saņēmēju loka. Tā kā šī kļūda saņēmēju noteikšanā var ietekmēt visu paziņoto pasākumu saderības ar iekšējo tirgu analīzi atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam un pagaidu regulējumam, Vispārējā tiesa atceļ apstrīdētos lēmumus.