PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2009. gada 19. novembrī

Lieta T‑49/08 P

Christos Michail

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Apelācija – Pretapelācijas sūdzība – Civildienests – Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – 2003. gada novērtējums – Nopelnu punktu piešķiršana, ja nav veicamo uzdevumu – Morālais kaitējums – Civildienesta tiesas pienākums norādīt pamatojumu

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā F‑67/05 Michail/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu. Pretapelācijas sūdzība, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniegusi par iepriekš minēto spriedumu

Nolēmums      Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā F‑67/05 Michail/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) atcelt. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pretapelācijas sūdzība – Iesniegšanas termiņš

(Vispārējās tiesas Reglamenta 141. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pieņemšana

(Civildienesta noteikumu 43. un 110. pants)

3.      Ierēdņi – Principi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 43. un 110. pants)

4.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdēta prettiesiska akta atcelšana – Tāds morālais kaitējums, kas ir nodalāms no prettiesiskuma un ko nevar pilnībā atlīdzināt, atceļot minēto spriedumu

(Civildienesta noteikumu 91. punkts)

1.      Vienīgais termiņš, kas piemērojams attiecībā uz pretapelācijas sūdzību, ir paredzēts Vispārējās tiesas Reglamenta 141. panta 1. punktā saistībā ar atbildes raksta iesniegšanu uz apelāciju, proti, divu mēnešu laikā no dienas, kad lietas dalībniekam ir izsniegta apelācijas sūdzība.

(skat. 38. punktu)

Atsauce: Tiesa, 1994. gada 1. jūnijs, C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c., Recueil, I‑1981. lpp., 72. punkts.

2.      Karjeras attīstības ziņojums ir būtisks dokuments, veicot iestādēs nodarbināto darbinieku novērtēšanu tādēļ, ka tas rada iespēju veikt ierēdņa spēju, efektivitātes un uzvedības darbā novērtēšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 43. pantu. Šāds novērtējums nav vienkāršs konkrētajā periodā veikto pienākumu apraksts, bet tas ietver arī prasmes un cilvēcisko un sociālo īpašību, ko novērtējamā persona ir parādījusi savas profesionālās darbības veikšanā, vērtējumu. Šāds ziņojums ir arī par novērtējamo ierēdni augstākstāvošu ierēdņu novērtējošs lēmums par to, kā minētais ierēdnis ir pildījis tam uzticētos pienākumus, un par viņa uzvedību darbā konkrētajā periodā. Šī ziņojuma sagatavošanā piešķirtais nopelnu punkts, kas ir balstīts uz ierēdņa efektivitātes, prasmes un uzvedības novērtēšanu dienestā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 43. pantu un Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 1. panta 2. punktu, liecina par to, ka minētajam ierēdnim attiecīgajā periodā bija uzticēts veikt pienākumus.

Komisijai, tāpat kā visām Kopienu iestādēm, ir īpašs pienākums ievērot pārskatāmību attiecībā uz savu darbinieku novērtēšanu, izvirzīšanu augstākam līmenim un paaugstināšanu amatā, un šīs pārskatāmības ievērošanu nodrošina Civildienesta noteikumu 43. un 46. pantā paredzētā oficiālā procedūra. Saskaņā ar šo procedūru karjeras attīstības ziņojuma sagatavošana notiek vismaz reizi divos gados, ievērojot noteikumus, ko katra iestāde pieņem atbilstoši Civildienesta noteikumu 110. pantam. Ārkārtas situācijā vai gadījumā, ja konstatēts, ka attiecīgajam ierēdnim, lai arī tas bija aktīvi nodarbināts Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 1. panta 1. punkta otrās daļas pirmā teikuma nozīmē, pēc iestādes iekšējās reorganizācijas attiecīgajā periodā nebija uzticēts nekāds uzdevums, kas var tikt novērtēts, administrācijai jebkurā gadījumā ir jāsagatavo ziņojums, kurā tiek konstatēta minētā situācija, un tas tiek veikts tādēļ, lai administrācija par to būtu informēta un lai attiecīgajam ierēdnim būtu rakstisks un formāls pierādījums tam, ka šāda situācija pastāv.

Īpašs pienākums ievērot pārskatāmību pieprasa, lai karjeras attīstības ziņojums tiktu sagatavots gan labas pārvaldības un Kopienas dienestu racionalizācijas nolūkā, gan arī lai aizsargātu ierēdņu intereses. Šī ziņojuma kā iekšējā dokumenta galvenais uzdevums ir nodrošināt administrācijai periodisku un cik vien iespējams pilnīgu informāciju par tās ierēdņu dienesta pienākumu izpildes apstākļiem. Tā ir neatņemama novērtējuma sastāvdaļa ikreiz, kad augstāki darbinieki vērtē ierēdņa karjeru, un tas tiek sagatavots periodiski, lai gūtu vispārēju priekšstatu par ierēdņa karjeras attīstību.

Ja šādā ārkārtas situācijā, kas attiecas tikai uz administrāciju, vērtētāji nevar piešķirt nopelnu punktu, lai novērtētu individuālu veikumu un pakalpojumus atkarībā no sasniedzamajiem rezultātiem, tiem tomēr ir pienākums pieņemt lēmumu, kurš atbilstoši administrācijas pienākumam ņemtu vērā ierēdņu intereses, respektētu attiecīgā ierēdņa intereses un it īpaši saistībā ar viņa karjeras attīstību Kopienas iestādēs.

(skat. 57.–65. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1980. gada 3. jūlijs, 6/79 un 97/79 Grassi/Padome, Recueil, 2141. lpp., 20. punkts; Pirmās instances tiesa, 1997. gada 28. maijs, T‑59/96 Burban/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑109. un II‑331. lpp., 44. un 73. punkts; 2002. gada 12. jūnijs, T‑187/01 Mellone/Komisija, Recueil FP, I‑A‑81. un II‑389. lpp., 77. punkts; 2005. gada 8. decembris, T‑274/04 Rounis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑407. un II‑1849. lpp., 24. un 42. punkts.

3.      Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, ko Civildienesta noteikumi iedibinājuši attiecībās starp iestādi un civildienesta ierēdņiem. Šis līdzsvars tostarp nozīmē, ka iestāde, kad tā lemj par ierēdņa situāciju, ņem vērā visus apstākļus, kas var ietekmēt tās lēmumu, un šādi ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses.

Izstrādājot karjeras attīstības ziņojumu atbilstoši pienākumam ņemt vērā ierēdņu intereses, vērtētāji attiecīgajam ierēdnim var piešķirt piemērotu nopelnu punktu skaitu, lai aizsargātu viņa intereses un it īpaši tā karjeras attīstības iespējas Kopienu iestādēs.

Nepieciešamība nodrošināt īpašo pienākumu ievērot pārskatāmību tomēr pieprasa, lai šis lēmums tiktu pieņemts saskaņā ar ierēdņu vērtēšanas procedūras noteikumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumu 43. pantā un minētā panta vispārīgajos īstenošanas noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu. Ja lēmuma pieņēmējam ir rīcības brīvība, Kopienas tiesiskajā kārtībā paredzēto procesuālo garantiju ievērošana kļūst vēl nozīmīgāka.

(skat. 66.–68. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1991. gada 21. novembris, C‑269/90 Technische Universität München, Recueil, I‑5469. lpp., 14. punkts; Pirmās instances tiesa, 1995. gada 9. novembris, T‑346/94 France‑aviation/Komisija, Recueil, II‑2841. lpp., 32.–34. punkts; 2000. gada 23. marts, T‑95/98 Gogos/Komisija, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑219. lpp., 37. punkts; 2006. gada 27. septembris, T‑156/05 Lantzoni/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑189. un II‑A‑2‑969. lpp., 88. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      Lai gan Civildienesta tiesas pienākums pamatot savus lēmumus nenozīmē to, ka tai uz katru lietas dalībnieka izvirzīto argumentu jāatbild detalizēti, it īpaši, ja tas attiecas uz argumentu, kurš nav pietiekami skaidrs un precīzs un nav pamatots ar faktu pierādījumiem, tai vismaz ir jālemj par prasības pieteikumā minētajiem prasījumiem.

Runājot par atbildi, kas Civildienesta tiesai jāsniedz saistībā ar prasījumiem par kaitējuma atlīdzību, lai gan prettiesiska akta atcelšana pati par sevi var būt atbilstošs atlīdzinājums un principā pietiekams par visu morālo kaitējumu, ko varēja radīt ar šo aktu, tas tā nav gadījumā, ja prasītājs pierāda, ka tas ir cietis tādu morālo kaitējumu, kas ir nodalāms no atcelšanas pamatā esošā prettiesiskuma un ko nevar pilnībā atlīdzināt, atceļot aktu.

(skat. 87. un 88. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1998. gada 10. decembris, C‑221/97 P Schröder u.c./Komisija, Recueil, I‑8255. lpp., 24. punkts; 2001. gada 6. marts, C‑274/99 P Connolly/Komisija, Recueil, I‑1611. lpp., 121. punkts; 2003. gada 11. septembris, C‑197/99 P Beļģija/Komisija, Recueil, I‑8461. lpp., 81. punkts; 2007. gada 25 oktobris, C‑167/06 P Komninou u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 22. punkts; Pirmās instances tiesa, 2006. gada 6. jūnijs, T‑10/02 Girardot/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑129. un II‑A‑2‑609. lpp., 131. punkts un tajā minētā judikatūra.