VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)
2011. gada 30. novembrī
Lieta T‑51/08 P
Eiropas Komisija
pret
Daniel Dittert
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2005. gada paaugstināšana amatā – Prioritātes punkti – Nepiešķiršana tehniskas kļūmes dēļ – A* amatā paaugstināšanas komiteja – Papildus prioritātes punktu skaita piešķiršana, kas ir mazāks par vadības piedāvāto punktu skaitu – Neiekļaušana amatā paaugstināto ierēdņu sarakstā
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā F‑109/06 Dittert/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑383. un II‑A‑1‑2131. lpp.), lūdzot atcelt šo spriedumu
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Daniel Dittert tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pārsūdzība – Nelabvēlīgs akts – Komisijas ieviestā paaugstināšanas amatā sistēma – Prioritātes punktu nepiešķiršana – Pārsūdzams akts – Nosacījums
(Civildienesta noteikumu 45., 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums
(Civildienesta noteikumu 38. panta f) punkts un 45. pants)
3. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
4. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
5. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
1. Komisijas ieviestajā paaugstināšanas amatā sistēmā lēmums par prioritātes punktu nepiešķiršanu, kas ir pieņemts kļūdas dēļ un nav balstīts uz apzinātu izvēli, kuras pamatā ir attiecīgā ierēdņu nopelnu izvērtējums, ir procesuālo noteikumu pārkāpums tad, kad minēto lēmumu saturs būtu varējis būt citāds, ja procedūras norisē šādu pārkāpumu nebūtu bijis.
(skat. 59. un 60. punktu)
2. No Civildienesta noteikumu 38. panta f) punkta izriet, ka pārceltie ierēdņi saglabā savu amatu, savas tiesības uz izvirzīšanu augstākā līmenī un uz paaugstinājumu. No tā izriet, ka pret šiem ierēdņiem, kuri veic savu karjeru sākotnējā ģenerāldirekcijā, nevar piemērot atšķirīgu attieksmi, salīdzinot ar citiem, paaugstināšanas ziņā un viņiem ir jābūt iespējai izmantot tās pašas iespējas kā viņu kolēģiem, kuri ir nodarbināti tajā pašā ģenerāldirektorātā.
Šajā ziņā iestāde nav tiesīga atsaukties uz iespējamām grūtībām, kādas tai sagādātu pārcelto ierēdņu un nepārcelto ierēdņu attiecīgo nopelnu salīdzināšana, jo pārcelto ierēdņu karjeras attīstības ziņojumu sagatavo viņu sākotnējais ģenerāldirektorāts, nevis viņu vadība “uzņemošajā” iestādē. Tādējādi pārcelto ierēdņu nopelnu salīdzinājums ar nepārcelto ierēdņu nopelniem ir iespējams un pat obligāts, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ierēdņiem.
(skat. 62., 66. un 67. punktu)
3. Nav šķēršļu tam, lai procesuālo noteikumu pārkāpumu, kas radies prioritātes punktu piešķiršanas procedūrā kādā no Komisijas ģenerāldirektorātiem, iecēlējinstitūcija labotu pēc paaugstināšanas amatā. Tomēr ir arī nepieciešams, lai šī labošana tiktu uzsākta un noritētu, ievērojot ar Komisijas iekšējo tiesisko regulējumu ieviestās paaugstināšanas amatā sistēmas vispārējās iezīmes.
Šajā ziņā šajā sistēmā ikvienam ierēdnim neatkarīgi no tā, vai viņš ir pārcelts vai nav, ir tiesības saņemt divkārtēju secīgu viņa nopelnu izvērtējumu, katrs no tiem var palielināt viņa iespējas tikt paaugstinātam: salīdzinošs izvērtējums notiek ģenerāldirektorātā, un to veic ģenerāldirektors, viņa uzdevums ir, iespējams, piešķirt prioritātes punktus, tam seko paplašināts salīdzinošs izvērtējums ģenerāldirektorātos kopumā, ko veic amatā paaugstināšanas komiteja un iecēlējinstitūcija, kuras uzdevums ir, iespējams, piešķirt papildu prioritātes punktus. Tādējādi šī paplašinātā salīdzinošā izvērtējuma ģenerāldirektorātos kopumā uzdevums nav aizstāt izvērtējumu, kuru ir veikuši dažādi ģenerāldirektorāti, bet gan to papildināt, vajadzības gadījumā piešķirot papildu prioritātes punktus.
Turklāt paaugstināšanas amatā sistēmā, kuras pamatā ir nopelnu saskaitīšana, ko raksturo tas, ka ierēdņiem katru gadu tiek piešķirti nopelnu punkti un papildu prioritātes punkti, iespēja iecēlējinstitūcijai labot procesuālo noteikumu pārkāpumu, kas konkrētajā gadījumā ir pieļauts attiecībā uz ierēdni, veicot viņa nopelnu salīdzinošu izvērtējumu viņa ģenerāldirektorātā, to novērš tikai tad, ja ar šo iespēju attiecīgajai personai tiek nodrošināta tikpat labvēlīga attieksme, kāda viņam tiktu piemērota, ja šāda pārkāpuma nebūtu. Šis princips nav ievērots gadījumā, ja iecēlējinstitūcija uzskata, ka tai nekādā ziņā nav saistoši attiecīgā ģenerāldirektora sniegti oficiāli apgalvojumi saistībā ar viņa nolūkiem attiecībā uz minēto ierēdni tad, ja nebūtu pieļauts pārkāpums, lai gan ģenerāldirektora rīcības vienīgais mērķis bija labot procesuālo noteikumu pārkāpumu, kas var ietekmēt lēmuma par kopējo punktu skaitu spēkā esamību saskaņā ar labas pārvaldības principu un pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, kas ir jāievēro administrācijai.
(skat. 70.–73. un 75. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 6. jūnijs, T‑432/04 Parlante/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑133. un II‑A‑2‑921. lpp., 59., 64. un 68. punkts.
4. Komisijas ieviestā paaugstināšanas amatā procedūrā ir paredzēta ģenerāldirektoru piedalīšanās paaugstināšanā amatā, izmantojot to ģenerāldirektorātu prioritātes punktu piešķiršanu. Tādēļ ir normāli, ja ģenerāldirektors, kurš nevarēja paust savu viedokli par kāda no viņa darbinieka lietas materiāliem tehniskas kļūdas dēļ, kas radās neatkarīgi no viņa gribas, kompetentajai amatā paaugstināšanas komitejai un iecēlējinstitūcijai nodod ar attiecīgās personas nopelnu salīdzinošo izvērtējumu viņa ģenerāldirektorātā saistīto būtisko informāciju. Ar šādu rīcību ne tikai šim ierēdnim netiek radīta labāka situācija, salīdzinot ar citiem šī paša ģenerāldirektorāta ierēdņiem, bet, gluži pretēji, tā atbilst ne tikai labas pārvaldības un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses principiem, bet arī vienlīdzīgas attieksmes principam.
(skat. 81. punktu)
5. Komisijas ieviestās paaugstināšanas amatā sistēmas pamatā ir nopelnu saskaitīšana, ko raksturo tas, ka ierēdņiem katru gadu tiek piešķirti nopelnu punkti un papildu prioritātes punkti tā, lai varētu veikt objektīvāku un vieglāku nopelnu salīdzināšanu nekā agrāk. Šādā sistēmā amatā paaugstināmo ierēdņu uzkrāto punktu skaitam ir izšķiroša nozīme paaugstināšanā, jo tie ierēdņi, kuri pārsniedz paaugstināšanas amatā slieksni, principā tiek ipso facto paaugstināti amatā.
(skat. 93. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: Parlante/Komisija, minēts iepriekš, 59. punkts.