Language of document : ECLI:EU:T:2022:268

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2022. gada 4. maijā (*)

Valsts atbalsts – Grieķijas piešķirtais atbalsts – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Privāta tirgus dalībnieka princips – Garantijas maksa – Grūtībās nonācis uzņēmums – Grieķijas iestāžu informētība – Komisijas paziņojums par valsts atbalstu garantiju veidā – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Lietā T‑423/14 RENV

Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE, Atēnas (Grieķija), ko pārstāv I. Drillerakis, E. Rantos un N. Korogiannakis, advokāti,

prasītājs,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv A. Bouchagiar, pārstāvis,

atbildētāja,

par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Lēmumu 2014/539/ES (2014. gada 27. marts) par valsts atbalstu SA.34572 (13/C) (ex 13/NN), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Larco General Mining & Metallurgical Company SA (OV 2014, L 254, 24. lpp.).

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs Ģ. De Bāre [G. De Baere], tiesneši V. Kreišics [V. Kreuschitz] (referents) un K. Kečmārs [K. Kecsmár],

sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE (turpmāk tekstā – “prasītājs” vai “Larko”) ir uzņēmums, kurš ir specializējies laterītu ieguvē un apstrādē, brūnogļu ieguvē un ferroniķeļa un tā blakusproduktu ražošanā.

2        Prasītājs 1989. gadā tika dibināts kā jauns uzņēmums pēc Hellenic Mining and Metallurgical S.A. likvidācijas. Faktu rašanās laikā tam bija trīs akcionāri: Grieķijas valsts, kurai piederēja 55,2 % akciju ar privātas finanšu iestādes Hellenic Republic Asset Development Fund starpniecību, National Bank of Greece SA (turpmāk tekstā – “ETE”), kurai piederēja 33,4 % akciju, un Public Power Corporation (galvenais elektroenerģijas ražošanas uzņēmums Grieķijā, kura vairākuma akcionārs ir valsts), kuram piederēja 11,4 % akciju.

3        Hellenic Republic Asset Development Fund 2012. gada martā informēja Eiropas Komisiju par Larko privatizācijas programmu.

4        Komisija 2012. gada aprīlī pēc savas ierosmes par minēto privatizāciju sāka iepriekšēju izskatīšanu saskaņā ar noteikumiem valsts atbalsta jomā.

5        Minētās izskatīšanas priekšmets bija šādi seši pasākumi:

–        pirmais attiecās, pirmkārt, uz 1998. gada vienošanos par parāda samaksu starp Larko un tā galvenajiem kreditoriem, saskaņā ar kuru šī uzņēmuma parādi minētajiem kreditoriem bija jāsamaksā ar procentu likmi 6 % gadā, un otrkārt, šī parāda neatmaksāšanu Grieķijas valstij (turpmāk tekstā – “1. pasākums”);

–        otrais attiecās uz 2008. gadā izsniegto Grieķijas valsts garantiju aizdevumam 30 miljonu EUR apmērā, ko ATE Bank piešķīra Larko (turpmāk tekstā – “2. pasākums” vai “2008. gada garantija”). Šī garantija ilgākais trīs gadu laikā sedza aizdevumu pilnā apmērā, un garantijas prēmija bija 1 % gadā;

–        trešais attiecās uz kapitāla palielināšanu par 134 miljoniem EUR, ko 2009. gadā ierosināja Larko direktoru padome un apstiprināja trīs tā akcionāri un kurā pilnībā piedalījās Grieķijas valsts un daļēji ETE (turpmāk tekstā – “3. pasākums”);

–        ceturtais attiecās uz 2010. gadā izsniegto valsts garantiju uz nenoteiktu laiku, lai pilnībā segtu garantijas vēstulē, ko ETE bija izsniegusi Larko, minēto summu, aptuveni 10,8 miljonu EUR, un kurā garantijas prēmija bija paredzēta 2 % gadā (turpmāk tekstā – “4. pasākums”). Aplūkotajā garantijas vēstulē Areios Pagos (Kasācijas tiesa, Grieķija) apņēmās apturēt tāda sprieduma izpildi, ar kuru Efeteio Athinon (Atēnu apelācijas tiesa, Grieķija) bija atzinusi, ka Larko attiecībā pret vienu kreditoru ir 10,8 miljonu EUR parāds;

–        piektais attiecās uz garantijas vēstulēm, ar kurām ar Grieķijas tiesas nolēmumu tika aizstāta nodokļu naudas soda obligātā priekšapmaksa 25 % apmērā (turpmāk tekstā – “5. pasākums”);

–        sestais attiecās uz divām 2011. gadā izsniegtajām valsts garantijām attiecībā uz diviem aizdevumiem, attiecīgi 30 miljonu EUR un 20 miljonu EUR, kurus bija piešķīrusi ATE Bank. Minētās garantijas nodrošināja pilnīgu šo aizdevumu segumu, un to prēmija bija 1 % gadā (turpmāk tekstā – “6. pasākums”).

6        Šīs izskatīšanas laikā Komisija lūdza Grieķijas iestādēm papildu informāciju, ko minētās iestādes iesniedza 2012. un 2013. gadā. Komisijas dienesti un Grieķijas iestāžu pārstāvji tikās arī sanāksmju laikā.

7        Ar 2013. gada 6. marta lēmumu (OV 2013, C 136, 27. lpp.; turpmāk tekstā – “lēmums par procedūras sākšanu”) Komisija sāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru par valsts atbalstu SA.34572 (13/C) (ex 13/NN).

8        LESD 108. panta 2. punktā paredzētajā procedūrā Komisija aicināja Grieķijas iestādes un ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus par iepriekš 5. punktā minētajiem pasākumiem. Komisija no Grieķijas iestādēm saņēma apsvērumus 2013. gada 30. aprīlī, taču no ieinteresētajām trešām personām netika saņemts neviens apsvērums.

9        2014. gada 27. martā Komisija pieņēma Lēmumu 2014/539/ES par valsts atbalstu SA.34572 (13/C) (ex 13/NN), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Larco General Mining & Metallurgical Company SA (OV 2014, L 254, 24. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

10      Komisija apstrīdētajā lēmumā vispirms uzskatīja, ka tad, kad tika piešķirti seši aplūkotie pasākumi, Larko bija grūtībās nonācis uzņēmums Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 2004, C 244, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) 9.–11. punkta izpratnē.

11      Saistībā ar iepriekš 5. punktā minēto pasākumu izvērtēšanu Komisija vispirms uzskatīja, ka 2.–4. un 6. pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, turpinājumā – ka šie pasākumi tika piešķirti, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktā paredzētos paziņošanas un īstenošanas aizlieguma pienākumus, un visbeidzot – ka minētie pasākumi ir atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu un kuru ir pienākums atgūt saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108]. panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.), 14. panta 1. punktu.

12      Komisija arī uzskatīja, ka divi pārējie pasākumi, 1. un 5. pasākums, kas attiecīgi bija saistīti ar finanšu ministrijas neiekasēto parādu un divām valsts 2011. gada garantijām (skat. šī sprieduma 5. punktu), nebija valsts atbalsts.

13      Apstrīdētā lēmuma rezolutīvā daļa ir formulēta šādi:

1. pants

Finanšu ministrijas neiekasētais parāds un papildu nodokļa priekšapmaksas aizstāšana ar garantiju vēstulēm 2010. gadā, ko Grieķija īstenoja uzņēmuma [Larko] labā, nav valsts atbalsts [LESD] 107. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

Valsts atbalsts EUR 135 820 824,35 apmērā, kas 2008., 2010. un 2011. gadā uzņēmumam [Larko] piešķirts valsts garantiju veidā, un valsts līdzdalība uzņēmuma kapitāla palielināšanā 2009. gadā, ko Grieķija īstenoja nelikumīgi, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punkta noteikumus, nav saderīgi ar iekšējo tirgu.

3. pants

1.      Grieķijai no saņēmēja jāatgūst 2. pantā minētais nesaderīgais atbalsts.

2.      Atmaksājamās summas ietver procentus par laiku no izsniegšanas brīža saņēmējiem līdz to faktiskās atmaksāšanas brīdim.

3.      Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu.

4.      Attiecībā uz 3. pasākumu Grieķija paziņo precīzu datumu, kad tā 2009. gadā veica savu ieguldījumu akciju kapitāla palielināšanā.

5.      Grieķija no šā lēmuma pieņemšanas dienas atceļ visus 2. pantā minētos neizmaksātos atbalsta maksājumus.

4. pants

1.      Šā lēmuma 2. pantā minētā atbalsta atgūšana stājas spēkā uzreiz, un tā jāveic nekavējoties.

2.      Grieķija nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas.

5. pants

1.      Divos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas Grieķija iesniedz šādu informāciju:

a)      kopējā no saņēmēja atgūstamā summa (sākotnējā summa ar procentiem);

b)      šā lēmuma izpildes nodrošināšanas nolūkā veikto un plānoto pasākumu precīzs apraksts;

c)      dokumenti, kas pierāda, ka saņēmējs ir brīdināts par atbalsta atmaksāšanu.

2.      Grieķija līdz 2. pantā minētā atbalsta atgūšanas beigām informē Komisiju par šā lēmuma izpildei noteikto valsts pasākumu īstenošanas gaitu. Pēc Komisijas vienkārša pieprasījuma tā nekavējoties sniedz ziņas par pasākumiem, ka jau veikti un ieplānoti, lai izpildītu šo lēmumu. Tā sniedz arī precīzu informāciju par atgūstamā atbalsta summām un procentiem, kas jau ir saņemti no atbalsta saņēmēja.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.”

14      Apstrīdētā lēmuma pielikumā ir sniegta “informācija par saņemtā atbalsta summām, kuras jāatgūst un kuras jau ir atgūtas”:

Saņēmēja identitāte – pasākums

Saņemtā atbalsta kopējā summa

Atgūstamā atbalsta kopējā summa (pamatsumma)

Jau atgūtā atbalsta kopējā summa




Pamatsumma

Atgūstamās summas procenti

Lar[k]o – 2. pasākums

30 000 000

30 000 000

0

0

Lar[k]o – 3. pasākums

44 999 999,40

44 999 999,40

0

0

Lar[k]o – 4. pasākums

10 820 824,95

10 820 824,95

0

0

Lar[k]o – 6. pasākums

50 000 000

50 000 000

0

0

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

15      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 6. jūnijā, prasītājs cēla šo prasību.

16      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 9. oktobrī, Elliniki Metalleftiki kai Metallourgiki Larymnis Larko AE lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā prasītāja prasījumu atbalstam. Pieteikums par iestāšanos lietā tika noraidīts ar 2015. gada 11. jūnija rīkojumu Larko/Komisija (T‑423/14, nav publicēts, EU:T:2015:439). Arī apelācijas sūdzība par šo rīkojumu tika noraidīta ar 2015. gada 6. oktobra rīkojumu Metalleftiki kai Metallourgiki Etairia Larymnis Larko/Komisija (C‑385/15 P(I), nav publicēts, EU:C:2015:681).

17      Ar Vispārējās tiesas devītās palātas priekšsēdētāja 2015. gada 3. septembra lēmumu tiesvedība tika apturēta līdz Tiesas spriedumam par tiesvedības izbeigšanu lietā C–385/15 P(I). Tiesvedība tika atsākta 2015. gada 16. oktobrī.

18      Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 27. panta 5. punktu, tiesnesis referents tagad darbojas sestajā palātā, kurai līdz ar to tika nodota šī lieta.

19      Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (sestā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu un Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdeva lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus, aicinot tos atbildēt rakstveidā. Lietas dalībnieki atbildes Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza noteiktajā termiņā.

20      Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Vispārējās tiesas jautājumiem tika uzklausītas 2017. gada 26. janvāra tiesas sēdē.

21      Ar 2018. gada 1. februāra spriedumu Larko/Komisija (T‑423/14, EU:T:2018:57) Vispārējā tiesa prasību noraidīja pilnībā.

22      Ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 4. aprīlī, prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību par 2018. gada 1. februāra spriedumu Larko/Komisija (T‑423/14, EU:T:2018:57).

23      Ar 2020. gada 26. marta spriedumu Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238) Tiesa atcēla 2018. gada 1. februāra spriedumu Larko/Komisija (T‑423/14, EU:T:2018:57) – daļā, kurā Vispārējā tiesa noraidīja prasības pirmā pamata pirmo daļu, ciktāl tā attiecās uz 2. pasākumu, noraidīja apelācijas sūdzību pārējā daļā, nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

24      Attiecībā uz pirmā pamata pirmo daļu Tiesa konstatēja, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu (spriedums, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 61. un 71. punkts).

25      Konkrēti, pirmkārt, no 2020. gada 26. marta sprieduma Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238) 70. punkta izriet – ņemot vērā, ka attiecīgā atbalsta atgūšanas no tā saņēmēja mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus, ko radījusi noteikta konkurences priekšrocība, un tādējādi atjaunot situāciju, kāda bija pirms šā atbalsta piešķiršanas, Komisija nedrīkst pieņemt, ka uzņēmums ir ieguvis no priekšrocības, kas ir valsts atbalsts, pamatojoties vienīgi uz negatīvu pieņēmumu, kas sakņojas tādas informācijas trūkumā, kura ļautu izdarīt pretēju secinājumu, ja trūkst citu pierādījumu, kas ļautu pozitīvi pierādīt šādas priekšrocības esamību (spriedums, 2009. gada 17. septembris, Komisija/MTU Friedrichshafen, C‑520/07 P, EU:C:2009:557, 57. un 58. punkts). Tiesa uzskata, ka tādējādi Vispārējā tiesa, būtībā secinot, ka nav neviena elementa, kas attiektos uz situāciju pirms 2. pasākuma piešķiršanas vai situāciju tā piešķiršanas laikā un kas pierādītu, ka Grieķijas iestādes šī pasākuma piešķiršanas laikā zināja par Larko grūtībām, un vienlaikus prezumējot, ka privātam tirgus dalībniekam, kas būtu Grieķijas iestāžu situācijā, šajā brīdī būtu bijis jāzina par šīm grūtībām, tā nav ievērojusi iepriekšējā punktā minēto judikatūru un nav ņēmusi vērā minētā pasākuma noteikšanas kontekstu (spriedums, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 71. punkts). Turklāt Tiesa precizēja, ka Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai administratīvās lietas materiālos ir zināmā mērā ticama un saskanīga informācija, kas sniedz pietiekamu pamatu tam, lai secinātu, pirmkārt, ka 2. pasākuma piešķiršanas brīdī Grieķijas iestādēm bija zināms vai bija jābūt zināmam par attiecīgajām Larko grūtībām un, otrkārt, ka starp Komisiju un Grieķijas iestādēm administratīvajā procesā par šo punktu strīda nebija (spriedums, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 123. punkts).

26      Otrkārt, Tiesa uzskatīja, ka nav jāizvērtē 2020. gada 26. marta sprieduma Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238) 50. un 51. punktā izklāstītā prasītāja argumentācija attiecībā uz jautājumu, vai gada garantijas prēmija 1 % apmērā atbilst privāta tirgus dalībnieka rīcībai (spriedums, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 72. punkts).

27      Pēc 2020. gada 26. marta sprieduma Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238) pasludināšanas lieta ar numuru T‑423/14 RENV tika nodota Vispārējās tiesas trešajai palātai, kurā bija norīkots tiesnesis referents.

28      Saskaņā ar Reglamenta 217. pantu lietas dalībnieki noteiktajā termiņā iesniedza apsvērumus un papildu apsvērumus par secinājumiem, kas izdarāmi no 2020. gada 26. marta sprieduma Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238), lai atrisinātu strīdu.

29      Pēc tiesneša referenta priekšlikuma Vispārējā tiesa (trešā palāta) Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdeva lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus, aicinot tos atbildēt rakstveidā. Lietas dalībnieki atbildes Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza noteiktajos termiņos.

30      Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 22. novembra lēmumu atbilstoši Reglamenta 27. panta 1. punktam lieta T‑423/14 RENV tika nodota jaunam tiesnesim referentam, kurš darbojas trešajā palātā.

31      Apsvērumos par secinājumiem, kas izdarāmi no 2020. gada 26. marta sprieduma Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238), prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        apmierināt prasību, pamatojoties uz pirmā pamata pirmo daļu;

–        atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, ciktāl tajā 2. pasākums ir kvalificēts kā valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu;

–        atcelt apstrīdētā lēmuma 3. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt ar minēto pasākumu saistītā iespējamā atbalsta summu 30 miljonu EUR apmērā kopā ar procentiem;

–        piespriest atmaksāt kopā ar procentiem visas summas, kas, iespējams, šajā ziņā tieši vai netieši atgūtas no prasītāja, izpildot apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan Vispārējā tiesā, gan Tiesā.

32      Apsvērumos par secinājumiem, kas izdarāmi no 2020. gada 26. marta sprieduma Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238), Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt pirmā pamata pirmo daļu un līdz ar to prasību;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par tiesvedības apmēru

33      Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo un otro daļu, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai, tai ir saistoši Tiesas nolēmumā konstatētie tiesību jautājumi. Tādējādi pēc tam, kad Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu un nodod lietu tai atpakaļ izskatīšanai, Vispārējai tiesai, piemērojot Reglamenta 215. pantu, lieta tiek iesniegta ar Tiesas nolēmumu, un tai ir jālemj par visiem prasītāja izvirzītajiem atcelšanas pamatiem, izņemot tos rezolutīvās daļas elementus, kurus Tiesa nav atcēlusi, kā arī apsvērumus, kas veido minēto elementu nepieciešamo pamatu, jo tie ir kļuvuši par res judicata (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 3. jūlijs, Keramag Keramische Werke u.c./Komisija, T‑379/10 RENV un T‑381/10 RENV, nav publicēts, EU:T:2018:400, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

34      Attiecībā uz šīs tiesvedības apmēru ir jāatgādina, ka tā attiecas tikai uz pirmā pamata pirmo daļu, jo pārējie prasītāja pamati ar 2018. gada 1. februāra spriedumu Larko/Komisija (T‑423/14, EU:T:2018:57) tika galīgi noraidīti, ciktāl tas tika apstiprināts ar 2020. gada 26. marta spriedumu Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238) (skat. iepriekš šā sprieduma 23. punktu).

35      Ar minēto pirmo daļu tiek apšaubīta apstrīdētā lēmuma 73., 74. un 77. apsvērumā izklāstīto iemeslu pamatotība, kuri ir formulēti šādi:

“(73)      Komisija nepiekrīt Grieķijas varas iestāžu apgalvojumam, ka ir izpildīti [Komisijas paziņojuma par LESD 107. un 108. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā] 3.2. [punkta] nosacījumi. Komisija ir konstatējusi, ka 2008. gadā Lar[k]o bija grūtībās nonācis uzņēmums. Turklāt, ņemot vērā Lar[k]o būtiskās finansiālās grūtības, jo īpaši lielo starpību starp parāda un pašu kapitāla summām, nevar uzskatīt, ka gada garantijas prēmija 1 % apmērā atspoguļo garantēto aizdevumu saistību neizpildes risku.

(74)      Komisija uzskata, ka saprātīgs tirgus kreditors šādos apstākļos uzņēmumam Lar[k]o garantiju nepiešķirtu. Tā kā pasākums tika veikts selektīvi uzņēmumam Lar[k]o, Komisija secina, ka 2008. gadā piešķirtā valsts garantija saņēmējam rada selektīvas priekšrocības.

[..]

(77)      Tāpēc Komisija secina, ka 2. pasākums ir valsts atbalsts [LESD] 107. panta 1. punkta izpratnē [..].”

36      Apstrīdētā lēmuma 73. apsvērumā izklāstītajam pamatojumam būtībā ir divas daļas, proti, pirmkārt, Komisijas konstatējums, saskaņā ar kuru 2008. gadā Larko bija “grūtībās nonācis uzņēmums” Komisijas paziņojuma par [LESD 107.] un [108.] panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV 2008, C 155, 10. lpp.), turpmāk tekstā – “Paziņojums par garantijām”), 3.2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, lasot to kopsakarā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9.–11. punktā paredzēto definīciju (turpmāk tekstā – “pamatojuma pirmā daļa”), un, otrkārt, apsvērums, saskaņā ar kuru, “ņemot vērā Lar[k]o būtiskās finansiālās grūtības, jo īpaši lielo starpību starp parāda un pašu kapitāla summām, nevar uzskatīt, ka gada garantijas prēmija 1 % apmērā atspoguļo garantēto aizdevumu saistību neizpildes risku” Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunkta izpratnē (turpmāk tekstā – “pamatojuma otrā daļa”). Turklāt no minētā 73. apsvēruma struktūras izriet, ka no Komisijas viedokļa šīs divas pamatojuma daļas principā ir alternatīvi pamatojumi, kas izriet attiecīgi no minētā paziņojuma 3.2. punkta a) apakšpunkta un 3.2. punkta d) apakšpunkta, lai secinātu, ka Grieķijas iestādes nav pierādījušas, ka 2. pasākums atbilda tirgus apstākļiem, un ka līdz ar to tas radīja priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

37      2020. gada 26. marta spriedumā Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 53.–71. un 121.–123. punkts) Tiesa lēma par Vispārējās tiesas vērtējumu attiecībā uz pamatojuma pirmo daļu, vienlaikus skaidri atsakoties izvērtēt Larko iebildumus par Vispārējās tiesas analīzi attiecībā uz otro daļu (spriedums, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 72. punkts). Turklāt Tiesa nolēmumā par lietas nodošanu atpakaļ Vispārējai tiesai nosprieda, ka Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai administratīvās lietas materiālos ir zināmā mērā ticami un saskanīgi pierādījumi, kas sniedz pietiekamu pamatu tam, lai secinātu, pirmkārt, ka 2. pasākuma piešķiršanas brīdī Grieķijas iestādēm bija zināms vai bija jābūt zināmam par attiecīgajām Larko grūtībām un, otrkārt, ka administratīvajā procesā par šo punktu nebija strīda starp Komisiju un Grieķijas iestādēm (spriedums, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 123. punkts).

38      Ņemot vērā apstrīdētā lēmuma 73. apsvērumā norādītā pamatojuma alternatīvo raksturu, Vispārējā tiesa uzskata par nepieciešamu vispirms izvērtēt argumentu par pamatojuma otro daļu, kas saistīta ar Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunkta piemērošanu, pamatotību, vienlaikus ņemot vērā prasību pārbaudīt, vai Grieķijas iestādēm bija zināms vai tām bija jāzina par apgalvotajām Larko finansiālajām grūtībām vēlākais 2. pasākuma piešķiršanas laikā, kā arī turpinājumā, vai starp šīm iestādēm un Komisiju bija strīds par šo jautājumu administratīvā procesa laikā.

 Par pirmā pamata pirmajā daļā, kas attiecas uz apstrīdētā lēmuma 73. apsvēruma pamatojuma otro daļu par Grieķijas iestāžu informētību par apgalvotajām Larko finansiālajām grūtībām, izvirzīto argumentu pamatotību un par šī aspekta strīdīgo raksturu administratīvajā procesā

39      Attiecībā uz pamatojuma otrās daļas pamatotību, ņemot vērā Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunktā paredzēto kritēriju, prasītājs būtībā vienīgi apgalvo, ka, pirmkārt, gada garantijas prēmija 1 % apmērā atspoguļoja Larko labo maksātspēju 2. pasākuma piešķiršanas brīdī, ņemot vērā uzņēmuma rentabilitāti iepriekšējos trīs gados, otrkārt, Larko tajā pašā 2008. gadā bija saņēmis ATE Bank piešķirto aizdevumu bez garantijas un, treškārt, minētā prēmija bija saderīga ar prēmijām, ko Grieķijas valsts iekasē par tādu aizdevumu garantijām, kas piešķirti citiem uzņēmumiem, kas atrodas līdzīgā situācijā kā Larko.

40      Apsvērumos par secinājumiem, kas izdarāmi no 2020. gada 26. marta sprieduma Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238), prasītājs apstrīd 2018. gada 1. februāra sprieduma Larko/Komisija (T‑423/14, EU:T:2018:57) 91.–98. punktā izklāstīto argumentāciju un norāda, ka neviens apstāklis neļauj uzskatīt, ka privātam tirgus dalībniekam, kas bija Grieķijas iestāžu situācijā, pirms 2. pasākuma piešķiršanas būtu bijis jāzina par apgalvotajām Larko finansiālajām grūtībām. Tas precizē, ka Komisija Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunktā minētos kritērijus ir aizstājusi ar neskaidru atsauci uz Larko finansiālajām grūtībām. Turklāt Komisija neesot ievērojusi pienākumu pašai izvērtēt prēmijas apmēru un pienākumu pārbaudīt tās piemēroto raksturu esot uzlikusi Larko un Grieķijas valstij. Prasītājs uzskata, ka Komisija nav nedz noteikusi finanšu tirgos piedāvāto garantijas atsauces prēmiju, nedz noteikusi līdzīga negarantēta aizdevuma tirgus cenu, nedz arī ierindojusi aizņēmēju kādā noteiktā riska kategorijā. Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 74. apsvērumā izdarītajam apsvērumam neesot nedz pamata, nedz arī pamatojuma.

41      Komisija apstrīd prasītāja argumentus un būtībā uzskata, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida it īpaši apstrīdētā lēmuma 73. apsvērumā norādītā pamatojuma otrās daļas dēļ (skat. iepriekš šā sprieduma 36. punktu).

42      Šajā gadījumā Komisijas arguments ir jāpieņem.

43      Pirmkārt, norādi apstrīdētā lēmuma 73. apsvēruma pamatojuma otrajā daļā “Lar[k]o būtiskās finansiālās grūtības” nedrīkst jaukt ar norādi šī paša apsvēruma pamatojuma pirmajā daļā par Larko kā “grūtībās nonākuša uzņēmuma” statusu 2008. gadā, kas atbilst definīcijai, kura ietverta Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9.–11. punktā un uz kuru vienīgo ir atsauce Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta a) apakšpunktā (skat. iepriekš šā sprieduma 36. punktu). Turklāt, kā izriet no 2018. gada 1. februāra sprieduma Larko/Komisija (T‑423/14, EU:T:2018:57) 104. punkta, kuru Tiesa nav kritizējusi, minētā paziņojuma 3.2. punktā ietvertie nosacījumi ir kumulatīvi tādā ziņā, ka tie, aplūkoti kopā, “ir pietiekams pamats uzskatīt, ka valsts atbalsta nav”. No tā izriet, ka, ja viens no tiem nav izpildīts, kā tas ir šajā lietā, Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunktā, saskaņā ar kuru par garantiju tiek maksāta prēmija atbilstoši tirgus cenai, šis apstāklis ir pietiekams, lai Komisija varētu uzskatīt, ka attiecīgā dalībvalsts nav pietiekami pierādījusi, ka var izslēgt valsts atbalsta pastāvēšanu saskaņā ar šo paziņojumu.

44      Otrkārt, 2020. gada 26. marta spriedumā Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238) Tiesa nelēma ne par apstrīdētā lēmuma 73. apsvēruma pamatojuma otrās daļas pamatotību, ne par vērtējuma, ko Vispārējā tiesa šajā ziņā bija veikusi 2018. gada 1. februāra sprieduma Larko/Komisija (T‑423/14, EU:T:2018:57) 93.–98. punktā, pamatojumu, lai gan prasītājs to bija tieši apstrīdējis apelācijas sūdzībā (spriedums, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 50., 51. un 72. punkts). Tiesa vienīgi kritizēja to, ka Vispārējā tiesa bija nepareizi piemērojusi privāta tirgus dalībnieka principu, jo tā, izmantojot negatīvu prezumpciju un līdz ar to neievērojot judikatūru par pierādīšanas pienākuma sadali saistībā ar minētā principa piemērošanu, pieņēma, ka, 2. pasākuma piešķiršanas laikā 2008. gadā Grieķijas iestādēm bija jāzina, ka Larko 2008. gadā bija “grūtībās nonācis uzņēmums” Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9.–11. punktā minēto definīciju, izpratnē (spriedums, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 53.–70. punkts). Līdz ar to Tiesa pieprasīja, lai Vispārējā tiesa pārbauda, vai attiecīgajā gadījumā pastāvēja tādi apstākļi, ka iestādes zināja vai arī tām bija jāzina par “Larko grūtībām” pirms 2. pasākuma piešķiršanas vai tā piešķiršanas laikā (spriedums, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 71. un 123. punkts).

45      Treškārt, apstrīdētā lēmuma 73. apsvēruma pamatojuma otrajā daļā Komisija ir pierādījusi saikni starp Larko “būtiskajām finansiālajām grūtībām”, no vienas puses, un tā “īpaši lielo starpību starp parāda un pašu kapitāla summām”, kas ietekmē tā “garantēto aizdevumu saistību neizpildes risku”, no otras puses. Proti, apstrīdētā lēmuma 56. apsvērumā ietvertās tabulas otrā un trešā sleja apliecina, ka 2007. gadā šī starpība bija 1,3 miljoni EUR, kopējais parāds bija 141,2 miljoni EUR un pašu kapitāls – 104 miljoni EUR, un mazāk par 575 EUR 2008. gadā ar kopējo parādu 230,1 miljoni EUR un pašu kapitālu mazāku par 0,4 miljoniem EUR. Tādējādi saskaņā ar šo tabulu Larko pašu kapitāls no 2007. līdz 2008. gadam no 104 miljoniem EUR samazinājās līdz 0,4 miljoniem EUR, savukārt tā kopējais parāds pieauga no 141,2 līdz 230,1 miljonam EUR.

46      Ceturtkārt, Vispārējā tiesa uzskata, ka šie konstatējumi, skatot tos kopā ar atbilstošajiem pierādījumiem, kas izriet no lietas materiāliem, ir pietiekami, lai pierādītu, ka vēlākais 2. pasākuma piešķiršanas brīdī Larko saskārās ar būtiskām finansiālām grūtībām un ka Grieķijas iestādes par tām zināja, un tās administratīvā procesa laikā to nav apstrīdējušas. Šo vērtējumu pierāda turpmāk minētie no lietas materiāliem izrietošie apstākļi.

47      Pirmkārt, lēmuma par procedūras sākšanu 36.–38. punktā Komisija skaidri vērsa Grieķijas iestāžu uzmanību uz to, ka garantijas prēmija 1 % apmērā, kuras mērķis bija atlīdzināt 2. pasākumu, iespējams, neatbilst tirgus apstākļiem, ņemot vērā Paziņojuma par garantijām 3.2. punktu, kā arī uz to, ka 2008. gada garantija sedza vairāk nekā 80 % no garantētā aizdevuma atlikuma, proti, 100 % no tā, līdz ar to atbalsta esamību nevarēja izslēgt (skat. minētā paziņojuma 3.2. punkta c) apakšpunktu). Lēmuma par procedūras sākšanu 37. punktā Komisija precizēja, ka tās rīcībā nav nevienas norādes par atbilstošu atsauces vērtību līdzīgām garantijas prēmijām finanšu tirgū un, kā Vispārējā tiesa jau norādīja 2018. gada 1. februāra sprieduma Larko/Komisija (T‑423/14, EU:T:2018:57) 97. punktā, ka Komisija uzskatīja, ka gada prēmija 1 % apmērā prima facie neatspoguļoja Larko garantēto aizdevumu saistību neizpildes risku, ņemot vērā tā būtiskās finansiālās grūtības un, konkrēti, īpaši lielo starpību starp parāda un pašu kapitāla summām un negatīvo pašu kapitālu.

48      Otrkārt, šķiet, ka Komisija ir tieši aicinājusi Grieķijas iestādes tai sniegt visu atbilstošo informāciju, lai, it īpaši ņemot vērā Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunktā paredzētos kritērijus, tai ļautu novērtēt 1 % prēmijas piemērotību, lai samaksātu par aizdevumu, kas pilnībā segts ar 2008. gada garantiju, salīdzinājumā ar “atbilstošo tirgus cenu” un atsaucoties uz Larko, kurš attiecīgā gadījumā ir klasificēts, izmantojot “riska novērtējumu”, piemēram, “salīdzinot cenas, ko maksā uzņēmumi ar līdzīgu reitingu tirgū”, maksājuma saistību neizpildes risku (skat. minētā paziņojuma 3.2. punkta d) apakšpunkta ceturto daļu). Tādējādi lēmuma par procedūras sākšanu rezolutīvās daļas pirmajā daļā Komisija lūdza Grieķijas valsti mēneša laikā iesniegt tai “visu informāciju, kas var palīdzēt novērtēt atbalstu/pasākumu [tostarp 2. pasākumu]”.

49      Treškārt, šajā ziņā Grieķijas iestādes savos apsvērumos par lēmumu par procedūras sākšanu acīmredzami nepietiekami, proti, pat nepilnīgi, ir tikai apgalvojušas, ka Larko 2008. gadā bija “labs kredītreitings” (good credit rating), pamatojoties uz tā peļņu iepriekšējos trīs gados, un ka garantijas prēmija 1 % apmērā bija tā, kas atbilst tirgus nosacījumiem, tomēr neiesniedzot pierādījumus šo apgalvojumu pamatojumam (2013. gada 29. marta apsvērumu 3.52. un 3.53. punkts) (šajā ziņā skat. spriedumu, 2018. gada 1. oktobris, Larko/Komisija, T‑423/14, EU:T:2018:57, 97. punkts). Proti, šī īsā atbilde uz Komisijas aicinājumu detalizēti izskaidrot iemeslus, kuru dēļ minētā prēmija atbilda tirgus cenai atbilstoši tostarp Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunkta ceturtajā daļā paredzētajiem kritērijiem, ir pretrunā minēto iestāžu apgalvojumiem, kas izklāstīti to apsvērumu 2.27.–2.32. punktā, kuros tās atzina Larko finansiālā stāvokļa “strauju pasliktināšanos” 2008. gada otrajā pusē (skat. arī šā sprieduma 51. punktu). Ņemot vērā šos apstākļus, Vispārējā tiesa tātad uzskata, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, uzskatot, ka gada garantijas prēmija 1 % apmērā nevar tikt uzskatīta par tādu, kas atspoguļo Larko saistību neizpildes risku attiecībā uz garantētajiem aizdevumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 1. februāris, Larko/Komisija, T‑423/14, EU:T:2018:57, 92.–98. punkts).

50      Ceturtkārt, šo secinājumu apstiprina ne tikai nemainīgie skaitļi par zaudējumiem, ko Larko cieta 2007. un 2008. gadā, kurus Komisija jau ir ņēmusi vērā un norādījusi lēmuma par sākšanu 18. punktā un kas tika atgādināti apstrīdētā lēmuma 56. apsvērumā (skat. iepriekš 45. punktu), bet arī Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta c) apakšpunkts, no kura izriet, ka valsts atbalsta esamība nevar tikt izslēgta, ja 2008. gada garantija aptver “vairāk par 80 % no aizdevuma [..] nenomaksātās daļas”, kas ir aspekts, uz kuru Komisija jau bija atsaukusies lēmuma par procedūras sākšanu 36. punkta beigās. Tāpat nav strīda par to, ka 2. pasākums bija paredzēts, lai segtu 100 % no aizdevuma 30 miljonu EUR apmērā, ko Larko bija piešķīrusi ATE Bank.

51      Piektkārt, atbilstoši tam, kas prasīts 2020. gada 26. marta sprieduma Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238) 123. punktā, Vispārējā tiesa norāda, ka no administratīvās lietas materiāliem, proti, no Grieķijas iestāžu apsvērumiem par lēmumu par procedūras sākšanu, kādi tie ir apkopoti apstrīdētā lēmuma 32.–34. apsvērumā, izriet, ka tās kopš 2008. gada vidus zināja par Larko ļoti slikto finansiālo situāciju, un tas lika apšaubīt garantijas prēmijas 1 % apmērā atbilstību tirgus cenai garantijas piešķiršanas brīdī, proti, 2008. gada 22. decembrī. Kā norāda Komisija, minēto Grieķijas iestāžu apsvērumu 2.27.–2.32. punktā tostarp ir norādīts:

“Sākot no [2008. gada] otrās puses, Larko finanšu rezultāti ir strauji pasliktinājušies. Šī pasliktināšanās galvenokārt ir notikusi niķeļa cenu straujā krituma 2008. gada vidū dēļ [..]. Šādi apstākļi radīja Larko apgrozījuma būtisku samazināšanos un īpaši negatīvus finanšu rezultātus 2008. gadā. Larko finansiālo situāciju pasliktināja arī riska ierobežošanas līgumu turpināmība, kas radīja papildu zaudējumus bilancē [..]. Larko finanšu rezultātu negatīvais tēls jau bija konstatējams kopš 2008. gada jūlija un turpinājās pēc tam vienlaikus ar niķeļa pasaules cenu kritumu. Lai gan uzņēmums guva peļņu un tam bija labi ekonomiskie rezultāti līdz 2008. gada vidum, tas pēc tam piedzīvoja strauju pasliktināšanos, kā rezultātā Larko bija īpaši negatīvs tēls gada beigās (proporcionāli niķeļa cenu lielajam samazinājumam pasaules mērogā).”

52      Taču papildu apsvērumu par secinājumiem, kas izdarāmi no 2020. gada 26. marta sprieduma Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238), 63.–66. punktā prasītājs tikai samazina šo elementu pierādījuma spēku, lakoniski un maz ticami norādot, ka Larko ekonomiskais vājums bija tikai pārejošs, kas galvenokārt radies niķeļa cenu krituma 2008. gada otrajā pusē dēļ, un ka tas pirmo reizi tika konstatēts Larko 2008. gada finanšu pārskatā, no kā tika secināts, ka šie apstākļi radās pēc 2. pasākuma piešķiršanas dienas. Tomēr šie apgalvojumi ir pretrunā Grieķijas iestāžu apsvērumiem par lēmumu par sākšanu un nav pietiekami, lai apšaubītu, pirmkārt, to, ka kopš 2008. gada septembra, kad tika pieņemts lēmums par 2. pasākuma piešķiršanu, minētās iestādes pilnībā apzinājās Larko finansiālās situācijas drastisko pasliktināšanos un, otrkārt, to, ka starp tām un Komisiju administratīvā procesa laikā nebija strīda par šo jautājumu.

53      Piektkārt, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ar noteikumiem par pierādīšanas pienākuma sadali saistībā ar privāta tirgus dalībnieka principa piemērošanu nevar atspēkot šo secinājumu, jo pretējā gadījumā šis pierādīšanas pienākums nepamatoti tiktu vērsts par sliktu Komisijai un netiktu ievērots dalībvalsts lojālas sadarbības pienākuma tvērums saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu, ņemot vērā to, ka ir nošķirtas zināšanu un atbildības sfēras, kas ir atbilstošās informācijas iesniegšanas prasību pamatā, it īpaši pamatojoties uz Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunktu.

54      Protams, pirmkārt, no iedibinātās judikatūras izriet, ka LESD pamatnoteikumu par valsts atbalstu labas pārvaldības interesēs Komisijai administratīvais process ir jāveic rūpīgi un objektīvi, lai galīgā lēmuma pieņemšanas brīdī tās rīcībā būtu pēc iespējas pilnīgāki un ticamāki pierādījumi, lai to izdarītu. Tādējādi tai ir jālūdz attiecīgajai dalībvalstij sniegt visu atbilstošo informāciju, lai tā varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti privāta tirgus dalībnieka principa piemērošanas nosacījumi. Tomēr, pat ja šī iestāde ir saskārusies ar dalībvalsti, kura, neizpildot sadarbības pienākumu, tai nav iesniegusi informāciju, ko Komisija tai ir likusi sniegt, tai savi lēmumi ir jāpamato ar pietiekami ticamiem un saskaņotiem pierādījumiem, kas ir pietiekams pamats, lai secinātu, ka uzņēmums ir guvis priekšrocību, kas ir valsts atbalsts, un kuri tādējādi var pamatot tās izdarītos secinājumus. Šajā ziņā Komisija nedrīkst pieņemt, ka uzņēmums ir guvis priekšrocību, kas ir valsts atbalsts, pamatojoties vienīgi uz negatīvu pieņēmumu, kas sakņojas tādas informācijas trūkumā, kura ļautu izdarīt pretēju secinājumu, ja trūkst citu pierādījumu, kas ļautu pozitīvi pierādīt šādas priekšrocības esamību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 26. marts, Larko/Komisija, C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 67.–70. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2020. gada 7. maijs, BTB Holding Investments un Duferco Participations Holding/Komisija, C‑148/19 P, EU:C:2020:354, 48.–51. punkts un tajos minētā judikatūra). Turklāt Savienības tiesai lēmuma valsts atbalsta jomā tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kāda varēja būt Komisijas rīcībā brīdī, kad tā pieņēma šo lēmumu, un kuru tā pēc tās lūguma būtu varējusi iegūt administratīvā procesa laikā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. septembris, Komisija/Frucona Košice, C‑300/16 P, EU:C:2017:706, 70. un 71. punkts un tajos minētā judikatūra).

55      Otrkārt, judikatūrā ir atzīts, ka tādi Komisijas pieņemtie rīcības noteikumi kā Paziņojums par garantijām paši par sevi nevar radīt pienākumu dalībvalstīm (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 19. jūlijs, Kotnik u.c., C‑526/14, EU:C:2016:570, 40.–44. punkts), tostarp pienākumu pierādīt atbalsta esamību.

56      Tomēr šajā lietā, ņemot vērā šī sprieduma 45.–51. punktā izklāstīto, Komisijas rīcībā kopš lēmuma par procedūras sākšanu bija pietiekami privāti un saskanīgi pierādījumi, lai pierādītu, ka Grieķijas iestādes zināja par Larko sarežģīto finansiālo situāciju 2. pasākuma piešķiršanas brīdī un ka minētais pasākums neatbilda tirgus apstākļiem. Turklāt šajā lēmumā tā skaidri bija aicinājusi Grieķijas iestādes sniegt atbilstošu informāciju šajā ziņā, līdz ar to tām, lai izpildītu Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunktā paredzētos kritērijus, bija jāsniedz pierādījumi, kas varētu atspēkot šīs norādes. It īpaši Grieķijas iestādes esot varējušas censties pierādīt, ka, neraugoties uz neapstrīdētajām Larko finansiālajām grūtībām, prēmija 1 % apmērā par aizdevuma pilnīgu segšanu atbilda Grieķijas finanšu tirgū pastāvošajai praksei, vai arī tās būtu varējušas iesniegt pierādījumus attiecībā uz savu riska novērtējuma saglabāšanu līdz 2008. gada decembrim, ko neizdarīja nedz minētās iestādes, nedz Larko. Vienīgais fakts, uz kuru atsaukušās šīs iestādes, ka 2008. gadā Larko esot saņēmis ATE Bank piešķirto aizdevumu, neprasot valsts garantiju, neatspēko šo vērtējumu, jo Komisija pamatoti atgādināja, ka šajā posmā šī banka atradās Grieķijas valsts kontrolē un ka minētā aizdevuma piešķiršana neizslēdza vēlāku Larko ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tajā pašā gadā.

57      Šis vērtējums turklāt atbilst to zināšanu un atbildības jomu sadalījumam, kas ir Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta nosacījumu pamatā un kuru mērķis vispirms ir atvieglot dalībvalstij pienākumu pierādīt, ka individuāla valsts garantija neietver valsts atbalstu, par kuru ir jāpaziņo Komisijai. Pat ja ar šādu dalībvalstīm juridiski nesaistošu paziņojumu Komisija nevar vērst tām par sliktu pierādīšanas pienākumu par valsts atbalsta esamību, kas ir atgādināts iepriekš 54. punktā minētajā judikatūrā, tomēr tai ir tiesības minētajā paziņojumā precizēt atbilstošo informāciju, it īpaši ekonomiska rakstura informāciju, kas – pēc tās ieskata – var pietiekami izslēgt valsts atbalsta esamību un ka dalībvalsts atbilstoši tās lojālas sadarbības pienākumam saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu var iesniegt šādu informāciju tieši tā iemesla dēļ, ka šī informācija ietilpst tās zināšanu un atbildības jomā.

58      Visbeidzot šo vērtējumu neatspēko arī 2020. gada 12. marta spriedums Elche Club de Fútbol/Komisija (T‑901/16, EU:T:2020:97, 132.–137. punkts) un 2020. gada 12. marta spriedums Valencia Club de Fútbol/Komisija (T‑732/16, pārsūdzēts, EU:T:2020:98, 134.–136. punkts), par kuriem lietas dalībnieki ir izteikušies pēc Vispārējās tiesas rakstveida jautājuma. Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka šie spriedumi attiecas uz ļoti atšķirīgiem faktiskajiem apstākļiem nekā šajā lietā, it īpaši tādēļ, ka attiecīgajam kredīta devējam bija nodrošinājums, piemēram, galvojums vai hipotēka, kas varēja būtiski ietekmēt garantijas prēmijas atbilstības tirgus apstākļiem vērtējumu, it īpaši saskaņā ar Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunktu.

59      Līdz ar to, ņemot vērā apstākļus, kas minēti apstrīdētā lēmuma 73. apsvēruma pamatojuma otrajā daļā, kura pietiekamais pamatojums tika galīgi apstiprināts ar 2018. gada 1. februāra spriedumu (Larko/Komisija, T‑423/14, EU:T:2018:57, 24.–44. punkts), kā tas tika atstāts spēkā ar 2020. gada 26. marta spriedumu Larko/Komisija (C‑244/18 P, EU:C:2020:238, 102.–117. un 124. punkts), ir jāsecina, ka Komisijas rīcībā, pieņemot minēto lēmumu, bija pietiekami ticami un saskanīgi pierādījumi, lai šī lēmuma 74. un 77. apsvērumā uzskatītu, ka ar 2. pasākumu saistītā garantijas prēmija neatbilda tirgus cenai, it īpaši tādēļ, ka nebija izpildīti Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta d) apakšpunkta kritēriji, un ka tātad tā ir priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

60      Līdz ar to pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida un nav vajadzības lemt par to, vai Larko 2008. gadā bija “grūtībās nonācis uzņēmums” Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, lasot to kopsakarā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9.–11. punktā paredzēto definīciju, un vai Grieķijas iestādes zināja vai arī tām bija jāzina, ka 2. pasākuma piešķiršanas brīdī bija izpildīti visi šīs definīcijas atbilstošie kritēriji.

61      Tādējādi prasība ir jānoraida kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

62      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus lietās T423/14 un T423/14 RENV, kā arī lietā C244/18 P.

De Baere

Kreuschitz

Kecsmár

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2022. gada 4. maijā.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – grieķu.