VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2016. gada 10. maijā (*)
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju – Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā un tās šķērsošanai – Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstā – Žurnālists – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt pamatojumu – Kļūda vērtējumā
Lieta T‑693/13
Aliaksei Mikhalchanka, ar dzīvesvietu Minskā (Baltkrievija), ko pārstāv M. Michalauskas, advokāts,
prasītājs,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv J.‑P. Hix un F. Naert, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību, kas celta atbilstoši LESD 263. pantam, atcelt Padomes 2013. gada 29. oktobra Lēmumu 2013/534/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV L 288, 69. lpp.), un Padomes 2013. gada 29. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1054/2013, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV L 288, 1. lpp.).
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen] (referents), tiesneši I. Pelikānova [I. Pelikánová] un E. Butidžidžs [E. Buttigieg],
sekretāre Dž. Predonsani [G. Predonzani], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2015. gada 12. novembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājs A. Mikhalchanka ir Baltkrievijas valstspiederīgais, valsts televīzijas kanāla Obshchenatsional’noe Televidenie (ONT) žurnālists.
2 No Padomes 2006. gada 10. aprīļa Kopējās nostājas 2006/276/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret dažām Baltkrievijas amatpersonām un ar kuru atceļ Padomes Kopējo nostāju 2004/661/KĀDP (OV L 101, 5. lpp.) izriet, ka pēc vairāku cilvēku pazušanas Baltkrievijā, viltus vēlēšanām un referenduma Baltkrievijā, kā arī nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, apspiežot mierīgus demonstrāciju dalībniekus, kuri bija sapulcējušies pēc vēlēšanām un referenduma, tika nolemts pret vairākām Baltkrievijas personām noteikt tādus ierobežojošus pasākumus kā ieceļošanas vai ceļošanas cauri Eiropas Savienības teritorijai aizliegums, kā arī atļaut līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu.
3 Savienības īstenošanas pasākumi ir izklāstīti Padomes 2006. gada 18. maija Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV L 134, 1. lpp.). Šajos noteikumos ir veikti vairāki secīgi grozījumi, un minētās regulas grozītās redakcijas 8.a panta 1. punktā ir paredzēts, ka, ja Eiropas Savienības Padome nolemj fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai piemērot 2. panta 1. punktā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza pielikumu, kurā ir ietverts saraksts, kurā ir norādīta attiecīgā persona.
4 Kopējā nostājā 2006/276 paredzētie ierobežojošie pasākumi ar Padomes 2009. gada 6. aprīļa Kopējo nostāju 2009/314/KĀDP, ar ko groza Kopējo nostāju 2006/276 un atceļ Kopējo nostāju 2008/844/KĀDP (OV L 93, 21. lpp.), tika pagarināti līdz 2010. gada 15. martam. Taču ceļošanas ierobežojumu piemērošana attiecībā uz dažām augstām Baltkrievijas amatpersonām – izņemot personas, kas ir iesaistītas 1999. un 2000. gadā notikušajā cilvēku pazušanā, un izņemot Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju – tika apturēta līdz 2009. gada 15. decembrim.
5 2009. gada 15. decembrī Padome pieņēma Lēmumu 2009/969/KĀDP, ar ko pagarina ierobežojošus pasākumus pret dažām Baltkrievijas amatpersonām, kuri noteikti Padomes Kopējā nostājā 2006/276, un atceļ Kopējo nostāju 2009/314 (OV L 332, 76. lpp.). Ar to līdz 2010. gada 31. oktobrim tika pagarināti gan Kopējā nostājā 2006/276 paredzētie ierobežojošie pasākumi, gan ceļošanas ierobežojumu attiecībā uz dažām augstām Baltkrievijas amatpersonām apturēšana.
6 Pamatojoties uz Kopējās nostājas 2006/276 pārskatīšanu, Padome ar 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/639/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Baltkrieviju (OV L 280, 18. lpp.), līdz 2011. gada 31. oktobrim pagarināja gan Kopējā nostājā 2006/276 paredzētos ierobežojošos pasākumus, gan ceļošanas ierobežojumu attiecībā uz dažām augstām Baltkrievijas amatpersonām apturēšanu.
7 Ar Padomes 2011. gada 31. janvāra Lēmumu 2011/69/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2010/639 (OV L 28, 40. lpp.) tika nolemts, ka, ņemot vērā viltojumus 2010. gada 19. decembra prezidenta vēlēšanās un vardarbīgās represijas pret politisko opozīciju, pilsonisko sabiedrību un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Baltkrievijā, ir jāizbeidz ceļošanas ierobežojumu apturēšana, kā arī jāievieš citi ierobežojoši pasākumi. Lēmuma 2010/639 1. panta 1. punkts tika papildināts šādi:
“d) [ir atbildīgas] par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, un ar tām saistītās personas, un kā uzskaitīts IIIA pielikumā.”
8 Lēmuma 2010/639 2. pants ar Lēmumu 2011/69 tika aizstāts šādi:
“2. pants
1. Visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras ir atbildīgas par:
[..]
b) starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem 2010. gada 19. decembra prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā un par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, un ar minētajām personām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kā uzskaitīts IIIA pielikumā; tiek iesaldēti.
[..]”
9 Prasītāja vārds bija minēts Lēmuma 2011/69 V pielikumā, ar kuru Lēmumam 2010/639 tiek pievienots IIIA pielikums. Prasītāja vārdam, kurš ir ierakstīts ar 77. numuru, ir pievienota šāda norāde: “Valsts TV kanāla ONT svarīgs žurnālists ar lielu ietekmi”.
10 Ar Padomes 2011. gada 31. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 84/2011, ar ko groza Regulu Nr. 765/2006 (OV L 28, 17. lpp.), Regulas Nr. 765/2006 2. pants tostarp tika aizstāts ar šādu formulējumu:
“2. pants
1. Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir to fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras uzskaitītas I pielikumā vai IA pielikumā.
2. Nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus I pielikumā vai IA pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai šo personu interesēs.
[..]
5. Šīs regulas IA pielikumā iekļauj fiziskās vai juridiskās personas, vienības un struktūras, kas minētas grozītā Padomes Lēmuma 2010/639[..] 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā.”
11 Īstenošanas regulas Nr. 84/2011 II pielikumā (Regulas Nr. 765/2006 IA pielikums, kurā ietverts 2. panta 1., 2. un 5. punktā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksts), prasītāja vārds ir ierakstīts ar tādu pašu norādi kā iepriekš 9. punktā minētā.
12 2011. gada 2. februārī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts Paziņojums to personu ievērībai, kurām piemēro pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2011/69 un Īstenošanas regulā Nr. 84/2011 (OV C 33, 17. lpp.).
13 Ar Padomes 2011. gada 21. marta Īstenošanas lēmumu 2011/174/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2010/639 (OV L 76, 72. lpp.), Lēmuma 2010/639 I–III, IIIA un IV pielikums tika aizstāti ar tekstu šā īstenošanas lēmuma I–V pielikumā. Prasītāja vārds IV pielikumā ir ierakstīts ar tādu pašu norādi kā iepriekš 9. punktā minētā.
14 Ar Padomes 2011. gada 21. marta Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 271/2011, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā Nr. 765/2006 (OV L 76, 13. lpp.) Lēmuma 765/2006/KĀDP I un IA pielikums tika aizstāti ar tekstu šīs īstenošanas regulas I un II pielikumā. Prasītāja vārds II pielikumā ir ietverts ar tādu pašu norādi kā iepriekš 9. punktā minētā.
15 Ar Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV L 285, 1. lpp.) Padome līdz 2013. gada 31. oktobrim pagarināja spēkā esošos ierobežojošos pasākumus un integrēja ar Lēmumu 2010/639 noteiktos pasākumus vienā juridiskā instrumentā. Minētā lēmuma 3. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu, ka to teritorijā ieceļo vai to šķērso personas, kuras:
a) ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā, vai citas personas, kas ar tām saistītas;
b) gūst labumu no Lukašenko režīma vai atbalsta to,
kā uzskaitīts pielikumā.”
16 Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punktā ir noteikts:
“Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir:
a) tādu personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā, vai jebkuru tādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kas ar tām ir saistītas, kā arī tādu juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kas ir to īpašumā vai pārziņā;
b) tādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras gūst labumu no Lukašenko režīma vai atbalsta to, kā arī tādu juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kas ir to īpašumā vai pārziņā,
kā uzskaitīts pielikumā.”
17 Lēmuma 2012/642 pielikumā prasītāja vārdam, kurš ir ierakstīts ar 138. numuru, ir pievienota šāda norāde:
“Valsts TV kanāla ONT žurnālists ar lielu ietekmi. Viņš ir televīzijas programmas “Tā tas ir” vadītājs. Minētā programma ir tāds valsts propagandas instruments televīzijā, ar kuru tiek atbalstītas un attaisnotas represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību. Izmantojot sagrozītu informāciju, demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība tika sistemātiski izceltas nelabvēlīgā un noniecinošā veidā. Šajā ziņā viņš īpaši aktīvi darbojās pēc 2010. gada 19. decembra mierīgo demonstrāciju un turpmāko protestu apspiešanas.”
18 Ar 2012. gada 6. novembra Regulu (ES) Nr. 1014/2012 (OV L 307, 1. lpp.) Padome grozīja Regulu Nr. 765/2006. Tā šīs pēdējās minētās regulas 2. pantu aizstāja ar šādu tekstu:
“1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I pielikumā uzskaitīto fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.
2. Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami I pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai izmantošanai to interesēs.
3. Ir aizliegta apzināta un tīša līdzdalība darbībās, kuru mērķis vai sekas ir tieša vai netieša 1. un 2. punktā minēto pasākumu apiešana.
4. Šīs regulas I pielikumā iekļauj to fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru sarakstu, kuras Padome saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu [..] Lēmumā 2012/642[..] ir atzinusi par atbildīgām par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu Baltkrievijā, vai arī jebkuras fiziskās vai juridiskās personas, vienības un struktūras, kas ir ar tām saistītas, kā arī juridiskās personas, vienības vai struktūras, kas tām pieder vai ir to kontrolē.
5. Šīs regulas I pielikumā iekļauj arī to fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru sarakstu, kuras Padome saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu Lēmumā 2012/642[..] ir atzinusi par tādām, kas gūst labumu no Lukašenko režīma vai to atbalsta, kā arī juridiskās personas, vienības un struktūras, kas tām pieder vai ir to kontrolē.”
19 Turklāt ar Regulu Nr. 1014/2012 atsauces uz grozītajā Regulā Nr. 765/2006 minētajiem “I, IA, un IB pielikumu” vai “I vai IA pielikumu” tika aizstātas ar atsaucēm uz “I pielikumu”.
20 Ar 2012. gada 6. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1017/2012, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā Nr. 765/2006 (OV L 307, 7. lpp.), Padome aizstāja Regulas Nr. 765/2006 I, IA un IB pielikumu tekstu ar vienu vienīgu pielikumu. Šajā pēdējā pielikumā prasītāja vārds ir ierakstīts ar tādu pašu norādi kā iepriekš 17. punktā minētā.
21 Ar 2012. gada 7. novembra vēstulēm Padome paziņoja prasītājam un viņa padomdevējam Lēmumu 2012/642, Regulu Nr. 1014/2012 un Īstenošanas regulu Nr. 1017/2012.
22 Šajā pašā dienā Oficiālajā Vēstnesī (OV 2012, C 339, 9. lpp.) tika publicēts paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kuri paredzēti iepriekš 21. punktā minētajos tiesību aktos.
23 Ar 2013. gada 29. oktobra Lēmumu 2013/534/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2012/642 (OV L 288, 69. lpp.), Padome līdz 2014. gada 31. oktobrim pagarināja spēkā esošos ierobežojošos pasākumus un aizstāja Lēmuma 2012/642 pielikumu. Prasītāja vārdam, kurš Lēmuma 2013/534 pielikumā ir ierakstīts ar 132. numuru, ir pievienota tāda pati norāde kā iepriekš 17. punktā minētā.
24 Ar Padomes 2013. gada 29. oktobra Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1054/2013, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā Nr. 765/2006 (OV L 288, 1. lpp.), Padome grozīja Regulas Nr. 765/2006 pielikumu. Prasītāja vārdam, kurš šajā pielikumā ir ierakstīts ar 132. numuru, arī ir pievienota tāda pati norāde kā iepriekš 17. punktā minētā.
25 Ar 2014. gada 23. septembra spriedumu Mikhalchanka/Padome (T‑196/11 un T‑542/12, Krājumā nav publicēts, EU:T:2014:801) Vispārējā tiesa atcēla Lēmumu 2011/69, Īstenošanas lēmumu 2011/174, Īstenošanas regulu Nr. 271/2011, Lēmumu 2012/642 un Īstenošanas regulu Nr. 1017/2012, ciktāl tie attiecas uz prasītāju.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
26 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 31. decembrī, prasītājs cēla prasību, lūdzot Vispārējo tiesu:
– atcelt Lēmumu 2013/534, ciktāl tas uz viņu attiecas;
– atcelt Īstenošanas regulu Nr. 1054/2013, ciktāl tā uz viņu attiecas;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
27 Ar aktu, kas Vispārējās tiesas kancelejā arī tika iesniegts 2013. gada 31. decembrī, prasītājs iesniedza pieteikumu par juridisko palīdzību atbilstoši 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 94. un 95. pantam.
28 Padome 2014. gada 18. martā iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā iebildumu rakstu, kurā tā lūdz Vispārējo tiesu:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
29 Prasītājs 2014. gada 6. maijā iesniedza replikas rakstu, un Padome 2014. gada 18. jūnijā iesniedza atbildes rakstu uz repliku.
30 Ar 2014. gada 11. decembra rīkojumu Mikhalchanka/Padome (T‑693/13, Krājumā nav publicēts, EU:T:2014:1098) prasītājam tika piešķirta juridiskā palīdzība.
31 Ar aktiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegti 2015. gada 8. un 16. jūnijā, Padome un prasītājs atbildēja uz Vispārējās tiesas procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdoto jautājumu par to, kādas sekas šajā lietā ir apsvērumiem, ko Vispārējā tiesa izdarījusi 2014. gada 23. septembra spriedumā Mikhalchanka/Padome (T‑196/11 un T‑542/12, Krājumā nav publicēts, EU:T:2014:801). Padome savā atbildē izteica lūgumu izbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas. Pakārtoti tā uzskatīja, ka no šī sprieduma neizriet, ka šajā lietā būtu jāuzskata, ka Lēmumā 2013/534 un Īstenošanas regulā Nr. 1054/2013 būtu pieļautas nelikumības.
32 Ar aktu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2015. gada 24. jūlijā, prasītājs iesniedza savus apsvērumus attiecībā uz Padomes lūgumu izbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas.
33 Ar aktiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegti 2015. gada 16. un 22. oktobrī, prasītājs un Padome atbildēja uz Vispārējās tiesas jautājumu, kas tika uzdots procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, lai noskaidrotu, vai prasītājs ir zinājis par Lēmumā 2013/534 un Īstenošanas regulā Nr. 1054/2013 norādīto pamatojumu pirms šo tiesību aktu pieņemšanas, ievērojot, ka ar 2014. gada 23. septembra spriedumu Mikhalchanka/Padome (T‑196/11 un T‑542/12, Krājumā nav publicēts, EU:T:2014:801) Lēmums 2012/642 un Īstenošanas regula Nr. 1017/2012 tika atcelti, ciktāl tie attiecas uz prasītāju.
Juridiskais pamatojums
34 Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza četrus pamatus, no kuriem pirmais izriet no tiesību uz aizstāvību aizskāruma, otrais – no nepietiekama pamatojuma neesamības, trešais – no kļūdas vērtējumā un ceturtais – no pasākuma, kas attiecas uz prasītāju, nesamērīguma.
35 Tā kā Padome izteica lūgumu izbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas, vispirms ir jāizskata šis lūgums.
[..]
Par pirmo prasītāja pamatu, kas izriet no tiesību uz aizstāvību aizskāruma
44 Prasītājs būtībā apgalvo, ka viņš iepriekš nav ticis informēts par ierobežojošo pasākumu atjaunošanu ar Lēmumu 2013/534 un Īstenošanas regulu Nr. 1054/2013. Saskaņā ar prasītāja teikto, lai gan Padome esot zinājusi viņa adresi, viņam par šiem tiesību aktiem esot ticis paziņots tikai 2013. gada 30. oktobrī, proti, pēc to pieņemšanas dienas. Iespēja, ko Padome viņam esot piešķīrusi, lūgt a posteriori pārskatīšanu, neesot pielīdzināma procedūrai atbilstoši sacīkstes principam, kurai būtu jānotiek pirms jebkādu sankciju noteikšanas. Tiesas sēdē prasītājs norādīja, ka sacīkstes principam atbilstošas debates pirms minēto aktu pieņemšanas būtu bijušas lietderīgas, lai izvērtētu to faktu patiesumu, kuri esot mainījušies kopš dienas, kad attiecībā uz viņu tika noteikti pirmie ierobežojošie pasākumi.
[..]
46 Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka procedūrā, kas attiecas uz lēmuma par personas vārda iekļaušanu vai saglabāšanu akta, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus, pielikumā esošajā sarakstā pieņemšanu, tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ievērošana nozīmē, ka kompetentajai Savienības iestādei, lai pamatotu savu lēmumu, ir jāpaziņo attiecīgajai personai informācija, kas ir šīs iestādes rīcībā un kas ir vērsta pret šo personu, lai šī persona pēc iespējas labākos apstākļos varētu aizstāvēt savas tiesības un, zinot visus apstākļus, nolemt, vai ir lietderīgi vērsties Savienības tiesā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 111. punkts).
47 To paziņojot, kompetentajai Savienības iestādei šai personai ir jāļauj lietderīgi paust savus apsvērumus par pamatojumu, kas pret viņu ir vērsts (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 112. punkts).
48 Attiecībā uz lēmumu saglabāt attiecīgās personas vārdu tiesību akta, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus, pielikumā esošajā sarakstā, šī divkāršā procesuālā pienākuma ievērošanai – atšķirībā no sākotnējās iekļaušanas – ir jānotiek pirms šā lēmuma pieņemšanas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 113. punkts).
49 Tiesa ir noteikusi, ka lēmumā par līdzekļu iesaldēšanu, ar kuru personas vārds vai organizācijas nosaukums, kas jau ir iekļauts sarakstā, tiek saglabāts, šis pārsteiguma efekts vairs nav vajadzīgs, lai nodrošinātu pasākuma efektivitāti, kas nozīmē, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir jāpaziņo apsūdzības pamatā esošā informācija, kā arī attiecīgajai personai vai organizācijai ir jādod iespēja tikt uzklausītām (spriedums, 2011. gada 21. decembris, Francija/People’s Mojahedin Organization of Iran, C‑27/09 P, EU:C:2011:853, 62. punkts).
50 Šīs tiesības iepriekš tikt uzklausītam ir jāievēro, ja Padome attiecībā uz personu, uz kuru attiecas ierobežojoši pasākumi un kura tiek paturēta aplūkotajā sarakstā, ir atsaukusies uz jaunu informāciju (spriedums, 2013. gada 13. septembris, Makhlouf/Padome, T‑383/11, EU:T:2013:431, 43. punkts; šajā ziņā skat. arī spriedumu, 2011. gada 21. decembris, Francija/People’s Mojahedin Organization of Iran, C‑27/09 P, EU:C:2011:853, 63. punkts).
51 Šajā lietā, runājot par konkrēto pamatojumu attiecībā uz prasītāju, ir jānorāda, ka ar Lēmumu 2013/534 un Īstenošanas regulu Nr. 1054/2013 prasītāja vārds tika atstāts to personu sarakstā, uz kurām attiecas aplūkotie ierobežojošie pasākumi.
52 Ir skaidrs, ka minētais pamatojums, kā tas tika atgādināts iepriekš 23. un 24. punktā, ir tāds pats kā Lēmumā 2012/642 un Īstenošanas regulā Nr. 1017/2012 norādītais. Turklāt no iepriekš 21. punkta izriet, ka prasītājam ir ticis paziņots Lēmums 2012/642 un Īstenošanas regula Nr. 1017/2012 un ka līdz ar to viņam ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli par šo pamatojumu.
53 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Padome attiecībā uz prasītāju nav ņēmusi vērā jaunu informāciju, lai pieņemtu Lēmumu 2013/534 un Īstenošanas regulu Nr. 1054/2013, un ka, ņemot vērā iepriekš 46.–50. punktā atgādināto judikatūru, Padomei pirms šīs pieņemšanas nebija pienākuma paziņot prasītājam aplūkoto pamatojumu.
54 Šāds konstatējums nevar tikt apšaubīts tādēļ, ka Vispārējā tiesa ar 2014. gada 23. septembra spriedumu Mikhalchanka/Padome (T‑196/11 un T‑542/12, Krājumā nav publicēts, EU:T:2014:801, 74. un 75. punkts) atcēla Lēmumu 2012/642 un Īstenošanas regulu Nr. 1017/2012, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, jo šie akti pirms to pieņemšanas nebija paziņoti prasītājam un prasītājs līdz ar to nevarēja lietderīgi paust savu viedokli pirms minēto aktu pieņemšanas.
55 Pirmkārt, ir jānorāda, ka ne prasītājs, ne Padome nav apgalvojuši, ka Lēmuma 2012/642 un Īstenošanas regulas Nr. 1017/2012 atcelšanai bija sekas dienā, kad prasītājs uzzināja par pamatojumu, kas bija ietverts minētajos tiesību aktos un kas tika pārņemts Lēmumā 2013/534 un Īstenošanas regulā Nr. 1054/2013.
56 Otrkārt un galvenokārt, ir jānorāda, ka, lai arī saskaņā ar LESD 264. panta pirmo daļu, ja prasība atcelt tiesību aktu ir pamatota, Savienības Tiesa attiecīgo tiesību aktu pasludina par spēkā neesošu un lai arī no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības tiesas lēmums atcelt tiesību aktu apstrīdēto aktu atceļ ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz visām personām (spriedumi, 2006. gada 1. jūnijs, P&O European Ferries (Vizcaya) un Diputación Foral de Vizcaya/Komisija, C‑442/03 P un C‑471/03 P, EU:C:2006:356, 43. punkts, un 2008. gada 12. februāris, CELF un ministre de la Culture et de la Communication, C‑199/06, EU:C:2008:79, 61. punkts), tomēr kopš 2014. gada 23. septembra sprieduma Mikhalchanka/Padome (T‑196/11 un T‑542/12, Krājumā nav publicēts, EU:T:2014:801) pasludināšanas Lēmuma 2012/642 un Īstenošanas regulas Nr. 1017/2012 atcelšanai ar atpakaļejošu spēku, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, nebija seku dienā, kad prasītājs uzzināja par šo pēdējo tiesību aktu pamatojumu.
57 Kā to norādījusi Padome, ar Lēmuma 2012/642 un Īstenošanas regulas Nr. 1017/2012 atcelšanu netika atcelta to publicēšana, ne arī par tiem izteiktais viedoklis, ne arī individuālais paziņojums, kas bija ietverts prasītājam un viņa pārstāvim nosūtītajā vēstulē. Tātad faktiskos apstākļus, kādos prasītājs uzzināja par minētajos tiesību aktos ietverto pamatojumu, 2014. gada 23. septembra spriedums Mikhalchanka/Padome (T‑196/11 un T‑542/12, Krājumā nav publicēts, EU:T:2014:801) neietekmēja.
58 No tā izriet, ka prasītājam minētais pamatojums tika paziņots pirms Lēmuma 2013/534 un Īstenošanas regulas Nr. 1054/2013 pieņemšanas un ka tātad viņš varēja iesniegt Padomei savus apsvērumus šajā ziņā.
59 Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
[..]
Par trešo pamatu, kas izriet no kļūdas vērtējumā
[..]
109 No iepriekš minētā izriet, ka trešais pamats ir jāuzskata par pamatotu un ir jāatceļ Lēmums 2013/534 un Īstenošanas regula Nr. 1054/2013, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un nav jāanalizē prasītāja izvirzītais ceturtais pamats.
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) noraidīt Eiropas Savienības Padomes lūgumu par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas;
2) atcelt, ciktāl tie attiecas uz Aliaksei Mikhalchanka:
– Padomes 2013. gada 29. oktobra Lēmumu 2013/534/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju;
– Padomes 2013. gada 29. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1054/2013, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju;
3) Eiropas Savienības Padome sedz savus un atlīdzina A. Mikhalchanka tiesāšanās izdevumus.
Kanninen | Pelikánová | Buttigieg |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2016. gada 10. maijā.
[Paraksti]