VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2021. gada 12. maijā (*)
Civildienests – Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Līgumdarbinieki – Atalgojums – EĀDD darbinieki, kuri pilda pienākumus trešā valstī – Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pants – Piemaksas par dzīves apstākļiem ikgadējais novērtējums – Lēmums, ar ko samazina piemaksu par dzīves apstākļiem personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, no 30 % uz 25 % – Reģionālā saskaņotība – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā
Lietā T‑119/17 RENV
Ruben Alba Aguilera, Adisabeba [Addis‑Abeba] (Etiopija), un citi prasītāji, kuru vārdi minēti pielikumā (1), ko pārstāv S. Orlandi, advokāts,
prasītāji,
pret
Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), ko pārstāv S. Marquardt un R. Spáč, pārstāvji, kam palīdz M. Troncoso Ferrer, C. García Fernández un F.‑M. Hislaire, advokāti,
atbildētājs,
par prasību, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt EĀDD 2016. gada 19. aprīļa Lēmumu ADMIN(2016) 7 par Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā paredzētās PDA noteikšanu – 2016. finanšu gads, ciktāl tas attiecas uz piemaksas par dzīves apstākļiem, ko izmaksā Eiropas Savienības personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, samazinājumu no 2016. gada 1. janvāra,
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni], tiesneši P. Niuls [P. Nihoul] un H. Martins i Peress de Nanklaress [J. Martín y Pérez de Nanclares] (referents),
sekretāre: M. Maresko [M. Marescaux], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2020. gada 11. novembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
Civildienesta noteikumi
1 Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) lietai piemērojamās redakcijas 1.b panta a) punktā ir precizēts – ja vien Civildienesta noteikumos nav norādīts citādi, Eiropas Ārējās darbības dienestu šajos Civildienesta noteikumos uzskata par Savienības iestādi.
2 Civildienesta noteikumu 101.a pants ir vienīgais šo noteikumu VIII sadaļas pants. Šajā pantā ir paredzēts, ka, “neskarot pārējos Civildienesta noteikumu noteikumus, X pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi, kas piemērojami ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī”.
3 Civildienesta noteikumu 110. panta 1. punktā ir noteikts, ka “katras iestādes iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar Personāla komiteju un Civildienesta noteikumu komiteju pieņem vispārīgos noteikumus, ar kuriem īsteno šos Civildienesta noteikumus”.
4 Civildienesta noteikumu X pielikuma 8. pantā “Īpaši noteikumi, kas piemērojami ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī” ir noteikts, ka, “pieņemot pamatotu īpašu lēmumu, iecēlējinstitūcija var izņēmuma kārtā ierēdnim piešķirt atpūtas atvaļinājumu, ņemot vērā sevišķi sarežģītus dzīves apstākļus viņa dienesta vietā. Iecēlējinstitūcija attiecībā uz katru šādu vietu nosaka, kurā pilsētā vai pilsētās drīkst ņemt atpūtas atvaļinājumu”.
5 Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā ir noteikts:
“1. Piemaksu par dzīves apstākļiem nosaka kā procentuālo daļu no atsauces summas atkarībā no ierēdņa dienesta vietas. Minētā atsauces summa ietver kopējo pamatalgu, kā arī ekspatriācijas pabalstu, apgādnieka pabalstu un apgādājamā bērna pabalstu, atņemot no tiem obligātos atskaitījumus, kas minēti Civildienesta noteikumos vai noteikumos, kas pieņemti to īstenošanai.
Šādu piemaksu neizmaksā, ja ierēdnis strādā valstī, kurā dzīves apstākļi ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem tiem apstākļiem, kādi parasti ir Eiropas Savienībā.
Attiecībā uz citām dienesta vietām piemaksu par dzīves apstākļiem nosaka, ņemot vērā inter alia šādus parametrus:
– sanitāros un ārstniecības apstākļus,
– drošību,
– klimatu,
– nošķirtības pakāpi,
– citus vietējos dzīves apstākļus.
Iecēlējinstitūcija, saņemot Personāla komitejas atzinumu, katru gadu pārskata un vajadzības gadījumā koriģē piemaksu par dzīves apstākļiem katrā dienesta vietā.
Iecēlējinstitūcija var pieņemt lēmumu piešķirt papildu prēmiju papildus pabalstam par dzīves apstākļiem gadījumos, kad ierēdnis vairākkārt ticis norīkots izpildīt uzdevumus dienesta vietā, kurā apstākļi ir uzskatāmi par sarežģītiem vai ļoti sarežģītiem. [..]
2. Ja dzīves apstākļi dienesta vietā rada personisku apdraudējumu ierēdnim, tam piešķir pagaidu papildu piemaksu ar īpašu pamatotu lēmumu, ko pieņem iecēlējinstitūcija. [..]
3. Iecēlējinstitūcija pieņem detalizētus šā panta piemērošanas noteikumus.”
Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība
6 Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “PDNK”) lietai piemērojamās redakcijas 10. panta 5. punktā ir precizēts, ka Civildienesta noteikumu VIII b sadaļu pēc analoģijas piemēro pagaidu darbiniekiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī.
7 PDNK 118. pantā ir paredzēts, ka Civildienesta noteikumu X pielikumu pēc analoģijas piemēro līgumdarbiniekiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī, noteiktos apstākļos ievērojot šī pielikuma 21. panta noteikumus. Šī norma attiecas uz dažu izmaksu, kas saistītas ar ierēdņu izmitināšanu dienesta vietā, segšanu, ko veic iestāde.
EĀDD lēmumi
8 Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 17. decembra Lēmums HR DEC(2013) 013 par Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā paredzēto piemaksu par dzīves apstākļiem un papildu pabalstu (turpmāk tekstā – “2013. gada 17. decembra lēmums”) attiecas uz PDNK noteikumiem un it īpaši šo 10. pantu un precizē, ka tas ir pieņemts pēc konsultācijām ar Personāla komiteju. Saskaņā ar tā vienīgo apsvērumu šī lēmuma mērķis ir pieņemt iekšējās direktīvas, kas tostarp saistītas ar piemaksu par dzīves apstākļiem (turpmāk tekstā – “PDA”).
9 2013. gada 17. decembra lēmuma 1. pantā ir noteikts, ka “Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punktā noteiktos parametrus izvērtē [iecēlējinstitūcija], kas tostarp var balstīties uz informāciju, kuru sniegušas uzticamas starptautiskās privātās vai publiskās iestādes, dalībvalstis, kā arī Savienības pārstāvniecības un Savienības iestādes un organizācijas”.
10 Saskaņā ar 2013. gada 17. decembra lēmuma 2. panta pirmo un otro daļu:
“Pēc EĀDD un Komisijas Personāla komiteju atzinuma saņemšanas [iecēlējinstitūcija] katrā dienesta vietā nosaka [PDA] procentuālo daļu, kas attiecas uz dažādām ierēdņu darba vietām. Šīs procentuālās daļas tiek sadalītas astoņās kategorijās (0, 10, 15, 20, 25, 30, 35 un 40 %) [..] atkarībā no parametriem [..].
Neviena šāda piemaksa netiek izmaksāta, ja ierēdnis strādā valstī, kurā dzīves apstākļus var uzskatīt par līdzvērtīgiem parastajiem dzīves apstākļiem Savienībā.”
11 2013. gada 17. decembra lēmuma 7. panta otrajā daļā kā piemērs ir ietverts to parametru saraksts, kuri tostarp jāņem vērā, nosakot PDA, un kuri atbilst tiem parametriem, kas norādīti Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešajā daļā. Šā panta trešajā līdz piektajā daļā ir noteikts:
“Katram parametram [iecēlējinstitūcija] nosaka sarežģītības pakāpi, piešķirot attiecīgu punktu skaitu. Šo informāciju, kas izriet no galīgā vērtējuma, iekļauj salīdzinošajā tabulā, kura savukārt atspoguļo procentuālo daļu, kas piešķirta [PDA].
Izmantotā metodoloģija ir aprakstīta pamatnostādnēs, kuras pieņēmis [EĀDD], vienojoties ar Komisijas atbildīgajiem dienestiem, pēc konsultēšanās ar tehnisko grupu [PDA] jautājumos.
Tehniskā grupa [PDA] jautājumos ir padomdevēja ad hoc grupa, kuras sastāvā, pirmkārt, ir [EĀDD] personāla pārstāvji un, otrkārt, Komisijas pārstāvji. Personāla pārstāvjus ieceļ attiecīgās iestādes Personāla komiteja. Tehniskā grupa [PDA] jautājumos pēc [iecēlējinstitūcijas] pieprasījuma pieņem lēmumu ieteikumu veidā. Tās konsultācijas tostarp tiek lūgtas par lēmumiem, kas minēti 2. panta 1. un 3. punktā.”
12 2013. gada 17. decembra lēmuma 12. panta pirmajā daļā ir precizēts, ka šī lēmuma normas pēc analoģijas tiek piemērotas pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem.
13 Pamatojoties uz 2013. gada 17. decembra lēmumu, it īpaši tā 2. un 7. pantu, kā arī uz Civildienesta noteikumu X pielikumu, it īpaši tā 8. un 10. pantu, un pēc apspriešanās ar EĀDD Personāla komiteju un Eiropas Komisijas Personāla komiteju tika pieņemts EĀDD ad interim administratīvā ģenerāldirektora 2014. gada 3. decembra Lēmums EEAS DEC(2014) 049 par pamatnostādnēm attiecībā uz PDA noteikšanas metodoloģiju (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”).
14 Pamatnostādņu 1. panta 1. punktā ir ietverts saraksts, kurā uzskaitīti parametri, kas jāņem vērā, nosakot PDA, un kas atbilst tiem parametriem, kuri norādīti Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešajā daļā. Pamatnostādņu 1. panta 2. un 3. punktā ir noteikts:
“2. Katrs parametrs ir jāizvērtē, un tam piešķir šādu punktu skaitu:
– 1, ja dzīves apstākļi ir līdzvērtīgi apstākļiem Eiropas Savienībā,
– 2, ja dzīves apstākļi ir sarežģītāki nekā apstākļi Eiropas Savienībā,
– 3, ja dzīves apstākļi ir sarežģīti salīdzinājumā ar apstākļiem Eiropas Savienībā,
– 4, ja dzīves apstākļi ir ļoti sarežģīti salīdzinājumā ar apstākļiem Eiropas Savienībā,
– 5, ja dzīves apstākļi ir ārkārtīgi sarežģīti salīdzinājumā ar apstākļiem Eiropas Savienībā.
3. Kopējo punktu skaitu šajā vērtējumā var labot, balstoties uz apsvērumiem, kas minēti 3. panta 3. [posmā]. Maksimālais kādai valstij piešķirto punktu skaits ir 25. [PDA] tiek noteikt[a] atbilstoši šādai skalai:
– [..]
– 25 % par punktu skaitu 12 vai 13
– 30 % par punktu skaitu 14 vai 15
– [..].”
15 Šo pamatnostādņu 2. panta 1. un 5. punkts ir izteikts šādi:
“1. Sanitārie un ārstniecības apstākļi
Punktu skaitu parametram “sanitārie un ārstniecības apstākļi” nosaka, pamatojoties uz salīdzinošo “sanitāro karti”, ko izstrādājusi International SOS, un, attiecīgā gadījumā, [pamatojoties uz] citu informāciju, ko sniegušas uzticamas starptautiskas publiskas vai privātas iestādes.
International SOS “sanitārā karte” piešķir valstīm ārstniecības klasifikāciju, novērtējot virkni faktoru, tostarp pieejamās medicīniskās un zobārstniecības aprūpes standartus, pieeju recepšu zālēm, smagu infekcijas slimību esamību un kultūras, valodas vai administratīvu barjeru [pastāvēšanu], atbilstoši piecu pakāpju skalai no “neliela riska” līdz “ārkārtējam riskam”.
[..]
5. Citi vietējie [dzīves] apstākļi
Punktu skaitu parametram “citi vietējie dzīves apstākļi” nosaka, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas pārstāvniecības, atbildot uz anketas jautājumiem, un, attiecīgā gadījumā, [pamatojoties uz] citu informāciju, ko sniegušas uzticamas starptautiskas publiskas vai privātas iestādes.
Informācija, kas jāsniedz pārstāvniecībām, attiecas uz:
– piegādes apstākļiem,
– publiskiem pakalpojumiem,
– skolu infrastruktūru darbinieku bērniem,
– darba iespējām dzīvesbiedriem,
– sporta un kultūras aktivitātēm.”
16 Pamatnostādņu 3. pantā “3 posmu sistēma” ir noteikts:
“Valstu novērtēšanu veic trijos posmos:
1. Katras valsts pirmais novērtējums administratīvajā līmenī [..].
2. Starpposma novērtēšana – pirmā novērtējuma pārbaude, lai pārliecinātos par reģionālo saskaņotību un veiktu salīdzinājumu ar līdzīgām valstīm ([..] [EĀDD] dienestiem un Komisijas ģeogrāfiskajiem dienestiem).
3. Galīgais novērtējums un salīdzinājums ar dalībvalstu sniegtajiem datiem, konsultējoties ar EUDEL delegāciju rīkotājkomiteju.
1. posms – pirmais novērtējums.
Administratīvie dienesti sākotnēji novērtē katru parametru, piešķirot punktus no 1 līdz 5 saskaņā ar 2. pantā aprakstīto sistēmu. Rezultātus ieraksta salīdzinošajā tabulā un veic ietekmes uz budžetu novērtējumu.
2. posms – reģionālās saskaņotības un salīdzinājuma ar līdzīgām valstīm novērtējuma pārbaude.
Reģionālajā novērtējumā ņem vērā līdzīgas un atšķirīgas reģionālas iezīmes, nošķirtības faktorus vai vietējos dzīves apstākļus, kas ir salīdzināmi reģionā. Ģeogrāfiskie dienesti izvērtē, vai 1. posmā iegūtie rezultāti šķiet atbilstīgi no reģionāla viedokļa. Šajā procedūras posmā līdzīgā veidā pārbauda salīdzināmo valstu (kas ir salīdzināmas izmēra un attīstības ziņā, valstu rašanās ziņā, ESAO valstis, mazas teritorijas vai salas) rezultātus.
Otrā posma beigās sagatavo ziņojumu, tostarp saņemto atzinumu kopsavilkumu un ietekmes uz budžetu novērtējumu.
3. posms – galīgais novērtējums.
Veicot galīgo novērtējumu, EUDEL delegāciju valdes rīcībā ir 1. un 2. posmā iegūtie starprezultāti. Šajā procedūras posmā EUDEL veic salīdzinošo analīzi un sagatavo galīgo novērtējumu, balstoties uz:
– saskaņotības līmeni starp punktu skaitiem, kas iegūti salīdzināmas sarežģītības shēmās, kuras veido katra dalībvalsts, vai citās publiskās vai privātās salīdzināmas sarežģītības shēmās,
– vispārīgās politikas mērķu, darbā pieņemšanas grūtību un citu elementu, kas nav iekļauti klasiskajos parametros, piemēram, netipisku krīžu situāciju (epidēmija, krīze utt.), pietiekamas vērā ņemšanas padziļinātu pārbaudi 1. un 2. posma starprezultātos.
Galīgajā novērtējumā var koriģēt punktu skaitu. Galīgajā ziņojumā iekļauj procedūras aprakstu un secinājumus, tostarp koriģētā punktu skaita pamatojumu un ietekmes uz budžetu novērtējumu.”
17 Pamatnostādņu 4. pantā ir noteikts:
“Saskaņā ar [2013. gada 17. decembra lēmuma] 7. pantu ir jākonsultējas ar [PDA] tehnisko grupu.
Katrā dienesta vietā piemērojamo [PDA] nosaka [iecēlējinstitūcija].”
18 Pamatnostādņu 5. pants ir formulēts šādi:
“Saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 8. pantu iecēlējinstitūcija var piešķirt atvaļinājumu īpaši smagu dzīves apstākļu dienesta vietā dēļ. Atvaļinājums tiek piešķirts atbilstoši punktu skaitam[, kas aprēķināts, lai noteiktu PDA,] un šādai skalai:
– 1 atvaļinājuma [diena] par punktu skaitu, kas ir lielāks par 13, taču – mazāks vai vienāds ar 17
[..].”
Tiesvedības fakti
19 Prasītāji, Ruben Alba Aguilera un citas personas, kuru vārdi minēti pielikumā, ir Savienības ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, kuri bija norīkoti darbā Etiopijā laikā, kad tika pieņemts turpmāk 20. punktā minētais lēmums.
20 2016. gada 19. aprīlī EĀDD ģenerāldirektors budžeta un administrācijas jautājumos pieņēma Lēmumu ADMIN(2016) 7 par Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā paredzētās PDA noteikšanu – 2016. finanšu gads (ADMIN(2016) 7) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), pārskatot kopš 2016. gada 1. janvāra trešās valstīs norīkoto darbinieku PDA likmes. Ar šo lēmumu Savienības personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, PDA likme tika samazināta no 30 % uz 25 % no atsauces summas.
21 Tajā pašā dienā EĀDD ģenerāldirektors budžeta un administrācijas jautājumos pieņēma lēmumu par atpūtas atvaļinājuma piešķiršanu ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī. Saskaņā ar pamatnostādņu 5. pantu PDA likmes, kas piemērojama personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, samazināšana prasītājiem atņēma tiesības uz atpūtas atvaļinājumu.
22 Laikā no 2016. gada 13. līdz 18. jūlijam prasītāji saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iecēlējinstitūcijai vai institūcijai, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “IPSL”), individuāli iesniedza sūdzību par apstrīdēto lēmumu, apstrīdot PDA likmes samazināšanu personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, no 2016. gada 1. janvāra.
23 2016. gada 9. novembrī iecēlējinstitūcija ar vienotu lēmumu noraidīja prasītāju sūdzības (turpmāk tekstā – “lēmums par sūdzību noraidīšanu”).
Tiesvedība Vispārējā tiesā un Tiesā
24 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 20. februārī, prasītāji cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to no 2016. gada 1. janvāra Savienības personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, tika samazināta PDA likme no 30 % uz 25 % no atsauces summas, piespriest EĀDD samaksāt viņiem fiksētu naudas summu par nodarīto morālo kaitējumu, kuras apmēru Vispārējā tiesa nosaka ex aequo et bono, un piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
25 Prasījumu atcelt tiesību aktu Vispārējā tiesā pamatojumam prasītāji izvirzīja trīs pamatus. Pirmais attiecas uz pienākuma pieņemt Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta vispārīgos īstenošanas noteikumus (turpmāk tekstā – “VĪN”) neizpildi. Otrais attiecas uz Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta pārkāpumu, ciktāl EĀDD pamatnostādnēs izmantotajā metodē, nosakot PDA norīkojuma vietā, tika ņemts vērā reģionālās saskaņotības princips. Visbeidzot trešais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešajā daļā minēto parametru vērtējumā, nosakot aplūkoto PDA.
26 Ar 2018. gada 13. aprīļa spriedumu Alba Aguilera u.c./EĀDD (T‑119/17, turpmāk tekstā – “sākotnējais spriedums”, EU:T:2018:183) Vispārējā tiesa apmierināja pirmo šajā tiesā izvirzīto pamatu un atcēla apstrīdēto lēmumu prasītajā apmērā, neesot vajadzībai izskatīt otro un trešo pamatu. Turklāt tā noraidīja iesniegtos prasījumus par kaitējuma atlīdzību un piesprieda EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
27 2018. gada 26. jūnijā EĀDD iesniedza Tiesā apelācijas sūdzību par sākotnējo spriedumu. EĀDD apelācijas sūdzība ir vērsta uz šo spriedumu, ciktāl ar to tika atcelts apstrīdētais lēmums un līdz ar to tam piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. EĀDD apelācijas sūdzība nav vērsta uz šī sprieduma pamatojumu, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja tajā iesniegtos prasījumus par kaitējuma atlīdzību. Tādējādi, tā kā prasītāji neiesniedza pretapelācijas sūdzību, sākotnējā sprieduma apsvērumi par kaitējuma atlīdzību ieguva res judicata spēku.
28 Šīs apelācijas sūdzības pamatojumam EĀDD izvirzīja divus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz tiesību kļūdu Civildienesta noteikumu X pielikuma 1. panta trešās daļas interpretācijā, ciktāl tajā ietvertais pienākums pieņemt VĪN saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu esot pielīdzināms pienākumam pieņemt VĪN saistībā ar visu šo pielikumu, un otrais attiecas uz tiesību kļūdu minētā pielikuma 10. panta interpretācijā, ciktāl tas esot tādā mērā neskaidra un neprecīza tiesību norma, ka tā var tikt piemērota patvaļīgi, kas padara nepieciešamu VĪN pieņemšanu.
29 Ar 2020. gada 26. februāra spriedumu EĀDD/Alba Aguilera u.c. (C‑427/18 P, turpmāk tekstā – “apelācijas instances tiesas spriedums”, EU:C:2020:109) Tiesa, pirmkārt, apmierināja pirmo EĀDD izvirzīto pamatu un uzskatīja – nospriežot, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 1. panta trešā daļa ir tāda norma, kurā ir noteikts tiešs pienākums pieņemt VĪN saistībā ar visu šo pielikumu, un no tā secinot, ka EĀDD bija jāpieņem minētā pielikuma 10. panta VĪN, pirms tas tiesiski drīkstēja pieņemt apstrīdēto lēmumu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu (apelācijas instances tiesas spriedums, 83. punkts).
30 Otrkārt, Tiesa uzskatīja, ka apelācijas sūdzības otrais pamats attiecas uz sākotnējā sprieduma kļūdainu interpretāciju, un noraidīja to kā nepamatotu. Šajā ziņā Tiesa uzskatīja, ka Vispārējās tiesas apsvērumi sākotnējā spriedumā nav saistīti ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta raksturu (apelācijas instances tiesas spriedums, 93. un 94. punkts).
31 Tā kā apelācijas sūdzības pirmais pamats bija pamatots, Tiesa daļēji atcēla sākotnējo spriedumu. Pēc tam, ciktāl sākotnējā spriedumā Vispārējā tiesa bija apmierinājusi prasītāju pirmo izvirzīto pamatu, neizskatot otro un trešo pamatu, Tiesa uzskatīja, ka tā nevar pieņemt galīgo spriedumu šajā lietā, jo to neļauj tiesvedības stadija, un nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai. Visbeidzot Tiesa atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi šajā instancē un pēc lietas nodošanas atpakaļ
32 2020. gada 2. marta vēstulē Vispārējās tiesas kanceleja saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 217. panta 1. punktu informēja prasītājus, ka viņu rīcībā ir divu mēnešu termiņš, kam pieskaitīts fiksēts desmit dienu attāluma termiņš, sākot no apelācijas instances tiesas sprieduma paziņošanas brīža, lai iesniegtu rakstveida apsvērumus par secinājumiem attiecībā uz strīda izšķiršanu, kas izdarāmi no apelācijas instances tiesas sprieduma.
33 EĀDD un prasītāji 2020. gada 6. maijā Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza rakstveida apsvērumus par secinājumiem no apelācijas instances tiesas sprieduma.
34 Reglamenta 89. panta 3. punkta a) un d) apakšpunktā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa 2020. gada 30. septembrī lūdza lietas dalībniekus atbildēt uz virkni jautājumu un EĀDD iesniegt dažus dokumentus. Lietas dalībnieki atbildēja uz jautājumiem un izpildīja lūgumu uzrādīt dokumentus norādītajā termiņā.
35 Tiesas sēdē, kas notika 2020. gada 11. novembrī, tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem.
36 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to no 2016. gada 1. janvāra ir samazināta Savienības personāla, kurš pilda pienākumus Etiopijā, PDA;
– piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
37 EĀDD prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– pasludināt apelācijas sūdzību par nepamatotu;
– piespriest prasītājiem segt izmaksas un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus sākotnējā, apelācijas un lietas nodošanas atpakaļ instancē.
Juridiskais pamatojums
38 Apelācijas sūdzības pamatojumam prasītāji izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats attiecas uz pienākuma pieņemt VĪN saistībā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantu pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta pārkāpumu, ciktāl EĀDD pamatnostādnēs izmantotajā metodē, lai noteiktu PDA norīkojuma vietā, tika ņemts vērā reģionālās saskaņotības princips. Visbeidzot trešais pamats attiecas uz acīmredzamām kļūdām Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešajā daļā minēto parametru vērtējumā, nosakot aplūkoto PDA.
Par pirmo pamatu, kas attiecas uz pienākuma pieņemt VĪN saistībā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantu pārkāpumu
39 Iesākumā jāatgādina, ka Savienības tiesai ir tiesības atbilstoši katras lietas apstākļiem novērtēt, vai pareiza tiesvedība pamato pamata noraidīšanu pēc būtības, pirms tam nelemjot par tā pieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, EU:C:2002:118, 51. un 52. punkts, un 2017. gada 5. aprīlis, Francija/Komisija, T‑344/15, EU:T:2017:250, 92. punkts).
40 Vispārējā tiesa uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus un procesuālās ekonomijas nolūkā, ir jāizvērtē šī pamata pamatotība, pirms tam nelemjot par tā pieņemamību, kuru apšauba EĀDD, jo tā pamatojumam izvirzītie argumenti esot tikuši sniegti tikai pēc sprieduma apelācijas tiesvedībā, tādējādi šis pamats katrā gadījumā un turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ ir jānoraida pēc būtības.
41 Prasītāji apgalvo, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantu var interpretēt patvaļīgi, jo tas nav pietiekami skaidrs un precīzs, tādēļ VĪN pieņemšana esot obligāta.
42 Pirmkārt, tie būtībā uzskata, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta leģislatīvās attīstības kontekstā šā panta 1. punkta trešajā daļā minēto parametru saraksta ilustratīvais raksturs, kā arī tas, ka iecēlējinstitūcijai vai IPSL ir plaša novērtējuma brīvība, nosakot PDA, ir apstākļi, kas liek pieņemt VĪN. Precīzāk, šī plašā novērtējuma brīvība, pēc prasītāju domām, ietver izmantotās metodes noteikšanu, vērā ņemamos parametrus un to vērtību, kā arī PDA piemērojamos koeficientus un procentus.
43 Otrkārt, prasītāji būtībā apgalvo – tas, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 3. punktā ir paredzēts, ka iecēlējinstitūcija pieņem šā panta “piemērošanas noteikumus”, neliedz PDA noteikšanas nolūkā šiem noteikumiem būt VĪN formā.
44 Šajā ziņā tie būtībā uzskata, ka, tā kā Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā ir paredzētas dažāda veida piemaksas un prēmijas, kuru piešķiršanai tiek pieņemti dažādi lēmumi, VĪN pieņemšana neesot prasīta saistībā ar visu šo tiesību normu. Prasītāji uzskata, ka šis apstāklis varētu izskaidrot, kādēļ likumdevējs iecēlējinstitūcijai un IPSL ir izvirzījis pienākumu pieņemt “piemērošanas noteikumus”. Prasītāji it īpaši norāda, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta piektajā daļā ir paredzēta papildu prēmija gadījumā, ja ierēdnis vairākkārt norīkots izpildīt uzdevumus dienesta vietā, kurā apstākļi ir uzskatāmi par sarežģītiem vai ļoti sarežģītiem, un tā 2. punktā [paredzēta] papildu piemaksa, ja dzīves apstākļi dienesta vietā rada personisku apdraudējumu ierēdnim. Pēc prasītāju domām, atšķirībā no lēmumiem attiecībā uz PDA par šo papildu prēmiju un papildu piemaksu piešķiršanu tiek pieņemti individuāli lēmumi, kuri neprasa VĪN pieņemšanu.
45 Treškārt, prasītāji uzskata – tas, ka PDA ikgadējā pārskatīšana paredz apspriešanos ar Personāla komiteju, nekavē iecēlējinstitūciju vai IPSL pirms tam, saņemot Personāla komitejas un Civildienesta noteikumu komitejas atzinumu, pieņemt VĪN saistībā ar šo tiesību normu. Turklāt tie uzskata, ka Civildienesta noteikumu komitejas atzinums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka kritēriji, atbilstoši kuriem tiek novērtēti dzīves apstākļi trešās valstīs, tiek noteikti abstrakti un neatkarīgi no jebkuras procedūras, kuras nolūks ir PDA apmēra pārskatīšana, lai izvairītos no tā, ka šo kritēriju izvēli ietekmētu administrācijas iespējami vēlamais rezultāts.
46 Visbeidzot, ceturtkārt, prasītāji apgalvo, ka Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 20. decembra Lēmuma ADMIN(2018) 35, ar ko izveido vispārīgos īstenošanas noteikumus saistībā ar piemaksu par dzīves apstākļiem un papildu piemaksu, kas paredzētas Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā (turpmāk tekstā – “2018. gada VĪN”), pieņemšana liecinot par labu viņu vērtējumam. Būtībā viņi uzskata – ja EĀDD nav uzskatījis, ka tam, piemērojot Civildienesta noteikumu X pielikuma 1. panta trešo daļu, ir jāpieņem VĪN, tas, galu galā pieņemot 2018. gada VĪN, ir netieši, bet noteikti atzinis, ka tas bija jādara, jo minētā pielikuma 10. pantu var piemērot patvaļīgi.
47 EĀDD apstrīd prasītāju argumentus.
48 No judikatūras izriet, ka, neesot skaidriem noteikumiem, pienākums pieņemt īstenošanas pasākumus, kam piemēroti Civildienesta noteikumu 110. panta formālie nosacījumi, ir pieņemams tikai izņēmuma gadījumos, proti, kad Civildienesta noteikumi nav tik skaidri un precīzi, ka tie var tikt piemēroti patvaļīgi (skat. spriedumu, 2016. gada 17. marts, Vanhalewyn/EĀDD, T‑792/14 P, EU:T:2016:156, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
49 Jāuzsver pienākuma pieņemt īstenošanas pasākumus, kam piemēroti Civildienesta noteikumu 110. panta formālie nosacījumi, izņēmuma raksturs. Šajā ziņā jānorāda, ka judikatūrā ir pieļauta nepilnību esamība Civildienesta noteikumos, kas institūcijās ļauj saglabāties zināmai brīvībai, kuru ierobežo pienākums taisnīgos apstākļos nodrošināt ieinteresētas personas aizsardzību (spriedums, 1965. gada 8. jūlijs, Willame/Komisija, 110/63, EU:C:1965:71, 815. punkts).
50 Tādēļ šajā gadījumā ir jāpārbauda, vai Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pants ir tiktāl neskaidrs un neprecīzs, ka tas var tikt piemērots patvaļīgi.
51 Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāju argumenti jāsaprot kā tādi, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantu tikai tiktāl, cik tas regulē PDA, bet ne saistībā ar papildu prēmiju un papildu piemaksu, kas attiecīgi paredzētas tā 1. punkta piektajā daļā un 2. punktā.
52 Pirmkārt, jānorāda, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešajā daļā minētie parametri, lai arī tie nav ierobežojoši, ir skaidri un precīzi. Sanitārie un ārstniecības apstākļi, drošība, klimats un nošķirtības pakāpe ir konkrēti un pietiekami objektīvi elementi, un tos nav iespējams piemērot patvaļīgi.
53 Arī parametra attiecībā uz “citiem vietējiem dzīves apstākļiem” – lai arī taisnība, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešajā daļā tas nav precīzi noteikts, – saturs tomēr ir nosakāms, ņemot vērā, ka šim parametram ir jākalpo tam, lai salīdzinātu dzīves apstākļus dienesta vietās ar tiem, kas parasti ir Savienībā.
54 Tas pats attiecas uz parametru saraksta ilustratīvo raksturu. Patiesībā pats šo parametru mērķis, proti, salīdzināt dzīves apstākļus, paredz, ka tas pieļauj šādu salīdzinājumu. Šis apstāklis ierobežo izvēles iespējas un ļauj izvairīties no minēto parametru patvaļīgas piemērošanas.
55 Otrkārt, kā norādīts ģenerāladvokāta M. Špunara [M. Szpunar] secinājumos lietā EĀDD/Alba Aguilera u.c. (C‑427/18 P, EU:C:2019:866, 69. punkts), Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešā daļa ir jāskata kopā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru IPSL “pieņem detalizētus šā panta piemērošanas noteikumus”. Šā panta, it īpaši tā 1. punkta trešās un ceturtās daļas, piemērošanas noteikumus, kurus pieņem iecēlējinstitūcija, var uzskatīt par patvaļīgiem nosacījumiem, kas ir neatkarīgi no procedūras, kuras nolūks ir specifiskā gadījumā noteikt, vai dzīves apstākļi kādā valstī ir līdzvērtīgi tiem, kas parasti ir Savienībā.
56 Visbeidzot, treškārt, jāatgādina, ka noteiktā PDA tiek pārskatīta katru gadu un vajadzības gadījumā, saņemot Personāla komitejas atzinumu, tā tiek koriģēta. Pārskatīšanas regularitāte un personāla, kuram tiek izmaksāta PDA un kuru līdz ar to varētu skart PDA pārskatīšana, pārstāvju piesaiste arī sniedz garantijas, kas ļauj izvairīties no patvaļas riska Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta īstenošanā.
57 Ņemot vērā iepriekš sacīto, Vispārējā tiesa uzskata, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta formulējuma, mērķu un procesuālo garantiju dēļ, ko tas paredz PDA ikgadējā pārskatīšanā pēc Personāla komitejas atzinuma saņemšanas, šī norma, ciktāl tā regulē PDA, neprasa izņēmuma kārtā pieņemt VĪN šā sprieduma 48. punktā minētās judikatūras izpratnē.
58 Pārējie prasītāju argumenti neliek apšaubīt šo secinājumu.
59 Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar apelācijas instances tiesas spriedumu no jaunākās Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta un šo noteikumu 110. panta leģislatīvās attīstības skaidri izriet, ka tad, ja Savienības likumdevējs, vienkāršojot šīs normas saturu, būtu vēlējies noteikt par obligātu šī 10. panta VĪN, nevis piemērošanas noteikumu pieņemšanu, tas to būtu skaidri norādījis (apelācijas instances tiesas spriedums, 81. punkts).
60 Turklāt, lai arī, kā pamatoti uzsver prasītāji, tas, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 3. punkts liek pieņemt šīs normas “piemērošanas noteikumus”, neliedz šiem noteikumiem būt VĪN formā Civildienesta noteikumu 110. panta izpratnē, tomēr šādu formu var izvirzīt kā obligātu tikai tad, ja būtu jāsecina, ka kāda no šī pielikuma normām ir neskaidra un neprecīza tiktāl, ka tā var tikt piemērota patvaļīgi. Taču, kā secināts šā sprieduma 57. punktā, tā tas nav Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta gadījumā, ciktāl tas regulē PDA.
61 Turklāt ir jānoraida prasītāju arguments, ka 2018. gada VĪN pieņemšana apstiprina to, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantu var piemērot patvaļīgi un tādēļ ir nepieciešama VĪN pieņemšana. Šajā ziņā no EĀDD sniegtajām atbildēm uz Vispārējās tiesas sēdē uzdotajiem jautājumiem izriet, ka 2018. gada VĪN pieņemšanas nolūks bija izpildīt līdz tam pastāvīgo Vispārējās tiesas judikatūru, kas tomēr pēc minēto VĪN pieņemšanas tika atcelta ar apelācijas instances tiesas spriedumu. Saskaņā ar šo judikatūru tika uzskatīts, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 1. punkta trešās daļas normas ir vispārpiemērojamas un VĪN, kuru pieņemšana tajā ir paredzēta, attiecas uz visu Civildienesta noteikumu X pielikumu (spriedums, 2016. gada 17. marts, Vanhalewyn/EĀDD, T‑792/14 P, EU:T:2016:156, 25. punkts). Turklāt jānorāda, ka nevienā 2018. gada VĪN apsvērumā nav minēts, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pants būtu neskaidrs vai neprecīzs un tas būtu jānovērš ar VĪN. Turpretim 2018. gada VĪN 4. apsvērumā veiktā atsauce uz minētā 10. panta “piemērošanas noteikumiem” liecina, ka EĀDD bez jebkāda pienākuma to darīt būtu varējis nolemt, ka jebkurā gadījumā šādiem “piemērošanas noteikumiem” būtu VĪN forma, kam ir piemērojamas Civildienesta noteikumu 110. pantā minētās procesuālās prasības (šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta M. Špunara secinājumus lietā EĀDD/Alba Aguilera u.c. (C‑427/18 P, EU:C:2019:866, 53. punkts).
62 Visbeidzot ir jānoraida arī prasītāju arguments, ka ir nepieciešams Civildienesta noteikumu komitejas atzinums. No iepriekš minētā faktiski izriet, ka pretēji prasītāju apgalvotajam, lai noteiktu abstraktus un neatkarīgus procesuālos noteikumus nolūkā pārskatīt PDA apmēru, obligāti nav vajadzīgs Civildienesta noteikumu komitejas atzinums. Turklāt jāsecina, ka 2018. gada VĪN, par kuriem notikusi apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju, attiecībā uz galveno ir tāds pats saturs kā 2013. gada 17. decembra lēmumam un pamatnostādnēm.
63 Ņemot vērā iepriekš sacīto, pirmais pamats ir jānoraida un nav nepieciešams lemt par tā pieņemamību.
Par otro pamatu, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta pārkāpumu, ciktāl EĀDD metodē, kas ir izmantota pamatnostādnēs, lai noteiktu PDA dienesta vietā, ir ņemta vērā reģionālā saskaņotība
64 Prasītāji apstiprina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantu PDA likmei būtu jāatspoguļo vairāk vai mazāk sarežģītie apstākļi, kādos uzturas ierēdņi un darbinieki, kas norīkoti darbā trešā valstī, kurā dzīves apstākļi nav līdzvērtīgi tiem, kas parasti ir Savienībā.
65 Tie uzskata, ka otrajā posmā, kurš paredzēts pamatnostādņu 3. pantā un kurā tiek pārbaudīts, vai katras delegācijas iegūtie rezultāti ir saskaņoti no reģionālā viedokļa, EĀDD vairs neveic dzīves apstākļu novērtējumu tikai atkarībā no dienesta vietas, bet gan atkarībā no reģiona, kurā atrodas Savienības delegācija. Šādi rīkojoties, EĀDD relativizējot Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā minēto parametru novērtējumu un dodot priekšroku salīdzinošam, patvaļīgam un subjektīvam dažādu tādu dienesta vietu vērtējumam, kuras atrodas vienā reģionā. Turklāt tie uzskata – tas, ka reģionālās saskaņotības principa piemērošana notiek pēc dzīves apstākļu dienesta vietā precīza vērtējuma, varot izkropļot Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešajā daļā minēto parametru novērtējumu.
66 EĀDD apstrīd prasītāju argumentus.
67 Vispirms jāsecina, ka prasības pieteikumā prasītāji LESD 277. panta izpratnē formāli neizvirza iebildi par prettiesiskumu saistībā ar pamatnostādņu 3. pantu. Taču, neraugoties uz to, viņu pamata pati būtība ir panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, balstoties uz to, ka šis lēmums ir pamatots ar minēto pantu, kurš, pēc prasītāju domām, pārkāpjot Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantu, ciktāl tajā ir ņemts vērā reģionālās saskaņotības princips.
68 Šādos apstākļos vispirms ir jāpārbauda prasītāju izvirzītās iebildes par prettiesiskumu pieņemamība un – gadījumā, ja tā būtu pieņemama, – pēc tam jāizvērtē, vai šī iebilde ir pamatota.
69 Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 277. pantā ir īstenots vispārējs princips, ar kuru ikvienam lietas dalībniekam tiek nodrošinātas tiesības – lai panāktu tāda lēmuma atcelšanu, kas to skar tieši un individuāli, – netieši apšaubīt tādu iestāžu iepriekš pieņemtu tiesību aktu spēkā esamību, kuri, ja arī tiem nav regulas formas, ir apstrīdētā tiesību akta juridiskais pamats, ja šim lietas dalībniekam nav bijis tiesību, pamatojoties uz LESD 263. pantu, celt tiešu prasību par šādiem aktiem, ar kuriem tas tādējādi ir ticis ietekmēts, nebūdams spējīgs prasīt to atcelšanu (skat. spriedumus, 2013. gada 25. aprīlis, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Komisija, T‑526/10, EU:T:2013:215, 24. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2018. gada 28. februāris, Paulini/ECB, T‑764/16, nav publicēts, EU:T:2018:101, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
70 Turklāt no iedibinātās judikatūras izriet, ka, tā kā LESD 277. panta mērķis nav atļaut lietas dalībniekam apstrīdēt ikviena vispārpiemērojama akta piemērojamību, lai pamatotu jebkuru prasību, vispārpiemērojamajam aktam, kura prettiesiskums tiek apgalvots, tieši vai netieši jābūt piemērojamam lietā, kas ir prasības priekšmets, un jāpastāv tiešai juridiskai saiknei starp apstrīdēto individuālo lēmumu un attiecīgo vispārpiemērojamo aktu (skat. spriedumus, 2015. gada 19. jūnijs, Itālija/Komisija, T‑358/11, EU:T:2015:394, 181. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2018. gada 28. februāris, Paulini/ECB, T‑764/16, nav publicēts, EU:T:2018:101, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
71 Precīzāk, iebildei par prettiesiskumu jābūt vērstai pret vispārpiemērojama akta normām, kas skar pamatlietas iznākumu un kas ir juridiski saistīta ar to (spriedums, 2015. gada 19. jūnijs, Itālija/Komisija, T‑358/11, EU:T:2015:394, 181. punkts; šajā nozīmē skat. arī rīkojumu, 2013. gada 29. augusts, Iran Liquefied Natural Gas/Padome, T‑5/13 R, nav publicēts, EU:T:2013:395, 32. punkts).
72 Tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šādas saiknes esamību var secināt no konstatējuma, ka apstrīdētais individuālais lēmums galvenokārt ir balstīts uz akta, kura tiesiskums tiek apstrīdēts, normu, pat ja šī pēdējā minētā oficiāli nav tā juridiskais pamats (skat. spriedumu, 2018. gada 28. februāris, Paulini/ECB, T‑764/16, nav publicēts, EU:T:2018:101, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
73 Turklāt Vispārējā tiesa nosprieda, ka pamatnostādnes, lai gan tās nav apstrīdētā akta juridiskais pamats, var apstrīdēt ar iebildes par prettiesiskumu palīdzību, ja tās ir kalpojušas šī akta pieņemšanai (skat. spriedumu, 2018. gada 28. februāris, Paulini/ECB, T‑764/16, nav publicēts, EU:T:2018:101, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
74 Visbeidzot no judikatūras izriet, ka vispārpiemērojams akts LESD 277. panta izpratnē ir tāds akts, kas ir piemērojams objektīvi nosakāmām situācijām un rada juridiskas sekas abstrakti noteiktām personu kategorijām (skat. spriedumu, 2018. gada 28. februāris, Paulini/ECB, T‑764/16, nav publicēts, EU:T:2018:101, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
75 Šajā gadījumā pamatnostādnes ir vispārpiemērojams akts, jo tās ir piemērojamas abstrakti noteiktām personu kategorijām, proti, Savienības ierēdņiem un darbiniekiem, ja tās ir objektīvi nosakāmā situācijā, proti, ir norīkotas dienestā trešās valstīs.
76 Ņemot vērā šā sprieduma 70. un 71. punktā minēto judikatūru, ir jāpārbauda, vai pastāv saikne starp aplūkotā vispārpiemērojamā akta normu, šajā gadījumā pamatnostādņu 3. pantu, ciktāl tajā ir ņemts vērā reģionālās saskaņotības princips, no vienas puses, un apstrīdēto lēmumu, no otras puses.
77 Šajā ziņā jānorāda, ka iecēlējinstitūcijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumā, kas adresēts Savienības delegāciju vadītājiem Etiopijā (turpmāk tekstā – “2016. gada 7. aprīļa paziņojums”), ir apstiprināts, ka:
“[..] balstoties uz [pamatnostādnēm], vispārējā novērtējuma papildu pārbaudē būtu jāņem vērā reģionālās saskaņotības [princips] un salīdzināmo valstu rezultāti, kā arī citi atbilstošie elementi. Tādēļ galarekomendācijās ir ņemti vērā šie apsvērumi, tostarp EĀDD [..] ģeogrāfisko dienestu un Komisijas sniegtie atzinumi.”
78 Turklāt iecēlējinstitūcija savā lēmumā noraidīt sūdzības apstiprina, ka “nelielais rezultāta samazinājums [citu vietējo dzīves apstākļu parametram] ir saistīts arī ar sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Etiopijā, kas atbilstoši [Savienības] delegācijas sniegtajai informācijai un ņemot vērā reģionālās saskaņotības [principu] šķiet [novērtēta par zemu]”.
79 Tādējādi no iepriekš minētā izriet, ka pastāv saikne starp aplūkotā vispārpiemērojamā akta normu, šajā gadījumā pamatnostādņu 3. pantu, ciktāl tajā ir ņemts vērā reģionālās saskaņotības princips, no vienas puses, un apstrīdēto lēmumu, no otras puses. Turklāt šo faktu EĀDD neapstrīd.
80 Tādēļ prasītāju izvirzītā iebilde par prettiesiskumu jāuzskata par pieņemamu un tā jāizvērtē pēc būtības.
81 Vispirms jāuzsver, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru institūcijām ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz faktoriem un elementiem, kas jāņem vērā, pielāgojot ierēdņu atalgojumu (skat. spriedumu, 2002. gada 25. septembris, Ajour u.c./Komisija, T‑201/00 un T‑384/00, EU:T:2002:224, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
82 Šajā gadījumā jāuzskata, ka PDA veido daļu no trešās valstīs nodarbināto ierēdņu un darbinieku atalgojuma. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 62. pantu ierēdņu atalgojumu veido pamatalga, pabalsti un piemaksas. Atbilstoši Civildienesta noteikumu 1.b panta a) punktam, ja Civildienesta noteikumos nav noteikts citādi, EĀDD Civildienesta noteikumu piemērošanas nolūkā uzskata par Savienības iestādi. Tā kā Civildienesta noteikumu X pielikumā nav paredzētas citas normas attiecībā uz atalgojuma jēdzienā ietvertajiem elementiem, PDA ir jāuzskata par daļu no trešās valstīs nodarbināto ierēdņu un darbinieku atalgojuma.
83 Pēc tam jāsecina, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta redakcija, kas piemērojama šim strīdam, izriet no grozījumiem, kas veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 2013, L 287, 15. lpp.). Attiecībā uz iemesliem, kas pamato šos grozījumus, Regulas Nr. 1023/2013 27. apsvērumā ir noteikts, ka “ir lietderīgi modernizēt to darbinieku darba nosacījumus, kuri ir nodarbināti trešās valstīs, un attiecībā uz viņu nodarbināšanu panākt lielāku rentabilitāti, vienlaikus ietaupot izmaksas”, un “[būtu jādod iespēja] iekļaut plašāku parametru klāstu, lai noteiktu [PDA], neietekmējot vispārējo izmaksu ietaupīšanas mērķi”.
84 Šajā nolūkā tika vienkāršota Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta redakcija, kas izriet no Padomes Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3019/87 (1987. gada 5. oktobris), ar ko tiek izveidoti īpaši atkāpes noteikumi, kas piemērojami trešā valstī norīkotiem Eiropas Kopienu ierēdņiem (OV 1987, L 286, 3. lpp.). Būtībā to parametru saraksts, kuri jāņem vērā, lai noteiktu PDA, tika padarīts ilustratīvs, precizējumi par koeficientiem, par šo parametru vērtībām un par atsauces summas procentuālajām daļām tika dzēsti un tika pievienots 3. punkts, saskaņā ar kuru iecēlējinstitūcija nosaka šā panta piemērošanas noteikumus (apelācijas instances tiesas spriedums, 79. punkts).
85 No tā izriet, ka Savienības likumdevēja vēlme bija atstāt iecēlējinstitūcijai zināmu novērtējuma brīvību, lai tā varētu ņemt vērā faktorus un elementus, kas saistīti ar vispārīgākiem mērķiem, piemēram, taču ne tikai, mērķi nodrošināt vispārīgo izmaksu ietaupīšanas nolūku, ja vien tiek ievērots PDA mērķis, proti, piešķirot piemaksu, kompensēt dzīves apstākļus ierēdņa dienesta vietā, kas ir sarežģītāki nekā parasti Savienībā.
86 Šajā ziņā jānorāda, ka atbilstoši pamatnostādņu 3. pantam papildus reģionālās saskaņotības principam iecēlējinstitūcija ņem vērā, pirmkārt, citus faktorus un elementus, kas nav cieši saistīti ar dzīves apstākļu dienesta vietās trešās valstīs salīdzinājumu ar apstākļiem, kas parasti ir Savienībā, proti, ietekmi uz budžetu, saskaņotības līmeni ar katras valsts izveidotu salīdzināmās sarežģītības shēmu un citām publiskām vai privātām salīdzināmās sarežģītības shēmām, vispārējās politikas mērķus un, visbeidzot, darbā pieņemšanas grūtības, kā arī, otrkārt, citus elementus, kas nav iekļauti klasiskajos parametros, piemēram, netipiskas krīžu situācijas (epidēmija, krīze utt.). Prasītāji neapstrīd šo faktoru un elementu piemērošanu.
87 Turklāt jānorāda, ka reģionālās saskaņotības principa nolūks saskaņā ar PDA mērķi ir nodrošināt dzīves apstākļu dienesta vietās salīdzinājuma ar dzīves apstākļiem Savienībā objektivitāti. Šī principa piemērošana ļauj nodrošināt, ka apstākļi divās valstīs, kas atrodas vienā reģionā, tiek novērtēti līdzīgi.
88 Ņemot vērā iepriekš teikto un iecēlējinstitūcijas plašo novērtējuma brīvību attiecībā uz faktoriem un elementiem, kas jāņem vērā, pielāgojot ierēdņu atalgojumu, Vispārējā tiesa uzskata, ka pamatnostādņu 3. pants, ciktāl tajā tiek ievērots reģionālās saskaņotības princips, nepārkāpj Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantu un tādēļ to nevar uzskatīt par prettiesisku.
89 Citi prasītāju argumenti neliek apšaubīt šo secinājumu.
90 Šajā ziņā, tāpat kā to dara EĀDD, jānorāda, ka reģionālās saskaņotības principa piemērošana nav pretrunā tam, ka dzīves apstākļu dienesta vietā novērtējums tiek veikts salīdzinājumā ar dzīves apstākļiem, kādi parasti ir Savienībā, un tā nav nesaderīga ar šādu novērtējumu. Patiesībā, piemērojot šo principu, EĀDD ģeogrāfiskie dienesti vienīgi pārbauda, vai šajā novērtējumā iegūtie rezultāti ir atbilstoši, ņemot vērā salīdzināmos apstākļus dienesta vietās, kas atrodas vienā reģionā.
91 Tādējādi reģionālās saskaņotības principa mērķis ir pārbaudīt un vajadzības gadījumā koriģēt – ne vien uz leju, bet arī uz augšu – dzīves apstākļu novērtējumu dienesta vietā, taču ne sagrozīt šī novērtējuma rezultātus. Šajā nozīmē minētā principa piemērošana principā nevarētu būtiski grozīt dzīves apstākļu novērtējumā dienesta vietā iegūtos rezultātus. Tādēļ jāsecina, ka šajā gadījumā astoņu soļu skalā dzīves apstākļu sarežģītības ziņā Etiopija, piemērojot reģionālās saskaņotības principu, ir atkāpusies tikai par vienu soli.
92 Turklāt ir jānoraida prasītāju izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru tas, ka reģionālās saskaņotības principa piemērošana notiek pēc dzīves apstākļu novērtējuma dienesta vietā, varot sagrozīt Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punktā minēto parametru vērtējumu. Tā kā mērķis ir salīdzināt dienesta vietām piešķirtos punktus un vajadzības gadījumā trešajā posmā, kas paredzēts pamatnostādņu 3. pantā, tos koriģēt, tad šī principa piemērošanai obligāti jānotiek pēc dzīves apstākļu pirmā novērtējuma.
93 Visbeidzot ir jānoraida prasītāju arguments, kas balstīts uz to, ka reģionālās saskaņotības principa piemērošana novedīšot pie patvaļīga un subjektīva vērtējuma vai risinājuma. Kā izriet no pirmā pamata pārbaudes, Savienības likumdevējs ir paredzējis vairākus pasākumus, kas ļauj novērst patvaļas risku Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešās un ceturtās daļas īstenošanā (šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta M. Špunara secinājumus lietā EĀDD/Alba Aguilera u.c., C‑427/18 P, EU:C:2019:866, 69. punkts).
94 Tādējādi otrais pamats ir jānoraida.
Par trešo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā
95 Prasītāji apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas vairākas kļūdas vērtējumā, kas it īpaši skar “sanitāro un ārstniecības apstākļu” un “citu vietējo dzīves apstākļu” parametru, kuri minēti Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta 1. punkta trešajā daļā, novērtējumu. Prasītāji uzskata, ka šīs acīmredzamās kļūdas vērtējumā izriet arī no tā, ka vienīgi EĀDD ir uzskatījis, ka dzīves apstākļi Etiopijā laikā no 2014. līdz 2016. gadam bija uzlabojušies, lai gan vairākas dalībvalstis uzskatīja, ka tie palikuši nemainīgi, un viena dalībvalsts pat bija secinājusi, ka tie ir pasliktinājušies.
96 Pirmkārt, attiecībā uz “sanitāro un ārstniecības apstākļu” parametru prasītāji norāda, ka Etiopijai tika piešķirts četru un piecu punktu vērtējums, klasificējot to kā “valsti ar augstu veselības risku”, ņemot par pamatu International SOS izveidoto salīdzinošo sanitāro karti. Taču tādas valstis kā Madagaskara, Uganda, Zambija, Zimbabve un Komoru salas, kuras šī organizācija arī klasificē kā “valstis ar augstu veselības risku”, saņēma piecus punktus no pieciem. Prasītāji pārmet EĀDD, ka tas nav izvirzījis nekādu pamatojumu, kas ļautu attaisnot šo atšķirīgo attieksmi, kas līdz ar to šķiet pilnībā patvaļīga.
97 Otrkārt, attiecībā uz “citu vietējo dzīves apstākļu” parametru prasītāji apgalvo, ka EĀDD nav pietiekami ņēmis vērā to atbildes 2014. un 2015. gadā aizpildītajās anketās. Šis dienests ir vienīgi konstatējis, ka citi vietējie dzīves apstākļi citās dienesta vietās esot sarežģītāki nekā Etiopijā, taču šo secinājumu nepamatojot neviens fakts, kas ļautu prasītājiem vai Vispārējai tiesai pārbaudīt tā pamatotību.
98 Prasītāji apgalvo, ka “citi vietējie dzīves apstākļi” Etiopijā 2015. gadā nav uzlabojušies un nav vienīgi “sarežģīti” salīdzinājumā ar tiem, kādi parasti ir Savienībā.
99 Šajā ziņā, pirmām kārtām, attiecībā uz piegādes apstākļiem prasītāji norāda, ka situācija joprojām esot kritiska, ņemot vērā stingros noteikumus preču, it īpaši pārtikas produktu, importa jomā valstī, kurā ekonomiku pilnībā kontrolē valsts. Otrām kārtām, attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti prasītāji norāda, ka situācija esot tikpat kritiska. Šajā ziņā prasītāji uzsver, ka piekļuve internetam esot nestabila, bieži pārtraukta un ļoti dārga, ik dienu notiekot elektrības pārrāvumi, esot apgrūtināta pieeja dzeramajam ūdenim, esot izplatītas tādas slimības kā holera, nepastāvot neviens drošs sabiedriskā transporta pakalpojums un atkritumu savākšana notiekot ļoti neregulāri. Trešām kārtām, tie atzīmē, ka nepastāvot darba iespējas dzīvesbiedriem, jo Etiopijas tiesiskais regulējums liedzot viņu pieņemšanu darbā. Ceturtām kārtām, prasītāji apgalvo, ka sanitāro risku dēļ kopš 2014. gada esot pasliktinājusies sporta un kultūras aktivitāšu kvalitāte. Piektām kārtām, tie apgalvo, ka mācību iestāžu kvalitāte kopš 2014. gada neesot mainījusies. Visbeidzot, sestām kārtām, prasītāji uzskata, ka, nosakot dzīves apstākļu sarežģītību, ar kādu ir jāsaskaras Savienības ierēdņiem un darbiniekiem, kuri pilda pienākumus šajā valstī, esot jāņem vērā fakts, ka Etiopija nav ratificējusi 1963. gada 24. aprīļa Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem.
100 Treškārt, attiecībā uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, kuri EĀDD jāņem vērā trešajā posmā, kas paredzēts pamatnostādņu 3. pantā, prasītāji apgalvo, ka vienīgi EĀDD ir uzskatījis, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam dzīves apstākļi Etiopijā bija uzlabojušies. Tie apgalvo, ka šie dati esot acīmredzami pretrunā šim novērtējumam, jo Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Īrija, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Polijas Republika, Somijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis esot uzskatījušas, ka dzīves apstākļi Etiopijā ir palikuši nemainīgi. Savukārt Austrijas Republika esot konstatējusi dzīves apstākļu pasliktināšanos.
101 EĀDD apstrīd prasītāju argumentus.
Ievada apsvērumi
102 Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jomās, kurās Savienības likumdevējam ir plaša novērtējuma brīvība, Savienības tiesas veikto likumības pārbaudi ierobežo pareizas tiesvedības un faktu precizitātes pārbaude, kā arī pārbaude, vai nav notikusi acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana (spriedumi, 1997. gada 15. maijs, N/Komisija, T‑273/94, EU:T:1997:71, 125. punkts; 1998. gada 16. jūlijs, Y/Parlaments, T‑144/96, EU:T:1998:173, 34. punkts, un 2002. gada 14. maijs, Antas de Campos/Parlaments, T‑194/00, EU:T:2002:119, 37. punkts).
103 Gadījumos, kad institūcijai ir plaša novērtējuma brīvība, ir īpaši būtiski pārbaudīt, vai administratīvajās procedūrās tiek ievērotas garantijas, kas noteiktas Savienības tiesību sistēmā. Viena no šīm garantijām tostarp ir kompetentās iestādes pienākums uzmanīgi un objektīvi izvērtēt visus attiecīgā gadījuma atbilstošos aspektus un pietiekami pamatot savu lēmumu (spriedumi, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, EU:C:1991:438, 14. punkts; 1992. gada 7. maijs, Pesquerias De Bermeo un Naviera Laida/Komisija, C‑258/90 un C‑259/90, EU:C:1992:199, 26. punkts, un 2009. gada 8. septembris, ETF/Landgren, T‑404/06 P, EU:T:2009:313, 163. punkts).
104 No judikatūras arī izriet – lai pierādītu, ka iestāde ir pieļāvusi tādu acīmredzamu kļūdu sarežģītu faktu vērtējumā, kas attaisnotu akta atcelšanu, prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu minētajā aktā veiktā faktu vērtējuma ticamību. Izņemot šo ticamības pārbaudi, Vispārējā tiesa nevar šī lēmuma autora veiktu sarežģītu faktu vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 11. februāris, Spānija/Komisija, T‑204/11, EU:T:2015:91, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
105 Turklāt judikatūra ir nemainīga tādā ziņā, ka, pirmkārt, uz administratīvu aktu attiecas tiesiskuma prezumpcija (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2000. gada 13. jūlijs, Griesel/Padome, T‑157/99, EU:T:2000:192, 25. punkts un tajā minētā judikatūra) un, otrkārt, pierādīšanas pienākums principā ir tam, kurš izsaka apgalvojumus, līdz ar to prasītājiem ir pienākums sniegt vismaz pietiekami precīzas, objektīvas un saskanīgas norādes, kas ļautu apstiprināt to faktu patiesumu vai ticamību, uz kuriem viņi balsta savas iebildes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2001. gada 6. marts, Connolly/Komisija, C‑274/99 P, EU:C:2001:127, 113. punkts).
106 Ņemot vērā šos judikatūras principus, ir jāpārbauda prasītāju izvirzītie argumenti trešā pamata, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, pamatojumam.
107 Šajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka kopējais punktu skaits Etiopijas novērtējumā 2015. gadā bija 15 punkti. Tā kā šis punktu skaits pārsniedz 14 punktu slieksni, kas pamatnostādņu 1. panta 3. punktā prasīts, lai PDA likmi noteiktu 30 % apmērā no atsauces summas, Savienības personāls, kurš pilda pienākumus Etiopijā, varēja saņemt PDA atbilstoši šai likmei.
108 Pēc ikgadējā novērtējuma ar mērķi noteikt PDA, kas piemērojama no 2016. gada 1. janvāra, atbilstoši triju posmu sistēmai, kas paredzēta pamatnostādņu 3. pantā, Etiopijai piešķirtais punktu skaits bija 13, kas ir zem 14 punktu sliekšņa, un šim punktu skaitam saskaņā ar minēto pamatnostādņu 1. panta 3. punktu atbilst PDA 25 % apmērā no atsauces summas.
109 2016. gadā Etiopijai piešķirto punktu skaita samazinājums par diviem punktiem atbilst punktu skaita samazinājumam, kas piešķirti “sanitāro un ārstniecības apstākļu” un “citu vietējo dzīves apstākļu” parametros, no kuriem katrs ir pazemināts par vienu punktu salīdzinājumā ar 2015. gadu (no 5 uz 4 punktiem pirmajam un no 3 uz 2 punktiem otrajam parametram). Saskaņā ar pamatnostādņu 1. panta 2. punktu šis samazinājums nozīmē, ka “sanitārie un ārstniecības apstākļi”, kas sākotnēji uzskatīti par “ārkārtīgi sarežģītiem” salīdzinājumā ar parastajiem apstākļiem Savienībā, tagad tiek uzskatīti par “ļoti sarežģītiem”. Savukārt “citi vietējie dzīves apstākļi”, kas sākotnēji uzskatīti par “sarežģītiem”, tagad tiek uzskatīti par “sarežģītākiem [nekā Savienībā]”.
Par “sanitāro un ārstniecības apstākļu” parametru
110 Jāatgādina, ka saskaņā ar pamatnostādņu 2. panta 1. punktu “sanitāro un ārstniecības apstākļu” parametram punktu skaits ir jāpiešķir, pamatojoties uz International SOS izstrādāto salīdzinošo sanitāro karti un attiecīgā gadījumā uz citu informāciju, ko sniegušas uzticamas starptautiskas publiskas vai privātas iestādes.
111 No lietas materiāliem izriet, ka 2015. gada decembrī Etiopija International SOS izveidotajā salīdzinošajā sanitārajā kartē ir klasificēta kā “valsts ar augstu medicīnisku risku”. Turklāt, pēc EĀDD domām, šo klasifikāciju ir apstiprinājusi Falck Global Assistance, sabiedrība, kas EĀDD vārdā veic medicīnisko evakuāciju. Tiesas sēdē EĀDD apstiprināja, ka dienesta vietām, kas atrodas “valstīs ar augstu veselības risku”, tika piešķirti četri vai pieci punkti.
112 2016. gada 7. aprīļa paziņojumā EĀDD arī norāda, ka “5 [punkti] (skalā no 1 līdz 5 [punktiem]) [“sanitāro un ārstniecības apstākļu” parametram ir rezervēti ļoti bīstamām valstīm, tādām kā Dienvidsudāna, Centrālāfrikas Republika vai Somālija, kur iespējamā saskarsme ar veselības apdraudējumu ir uzskatāma par nopietnāku”.
113 Turklāt lēmumā par sūdzību noraidīšanu EĀDD norāda:
“Jāatzīst, ka tajā pašā reģionā ir valstis, kurās iespējamā saskarsme ar veselības apdraudējumu ir daudz nopietnāka. Šīs valstis 2016. gadā ir saņēmušas visaugstāko punktu skaitu [“sanitāro un ārstniecības apstākļu”] parametram: Madagaskara, Uganda, Zambija, Zimbabve, Komoru salas, Eritreja, Somālija, Sudāna un Dienvidsudāna [..].”
114 Vispārējā tiesa uzskata – protams, tas, ka Etiopija ir vienīgā “valsts ar augstu medicīnisku risku”, kura minēta International SOS 2015. gadā izveidotajā salīdzinošajā sanitārajā kartē un kurai piešķirts četru, nevis piecu punktu vērtējums, var radīt zināmas šaubas par EĀDD veikto novērtējumu. Tomēr šīs šaubas nevar likt secināt, ka EĀDD ir pārsniedzis novērtējuma brīvības robežas, ko tam vēlējies piešķirt likumdevējs PDA noteikšanā.
115 Pamatnostādņu 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka punktu skaits “sanitāro un ārstniecības apstākļu” parametram tiek noteikts, pamatojoties uz International SOS izstrādāto salīdzinošo sanitāro karti, taču šajā pantā nav prasīta sakritība starp šajā kartē izmantotās skalas līmeņiem un punktu skaitu, kas jāpiešķir šim parametram. Tādēļ EĀDD lēmums piešķirt Etiopijai četrus punktus nav pretrunā šai normai.
116 Lai apstiprinātu “sanitāro un ārstniecības apstākļu” parametra novērtējumu Etiopijā, kas bija jāizsecina no International SOS izstrādātās salīdzinošās sanitārās kartes, EĀDD bija arī pieejama Falck Global Assistance sniegtā informācija.
117 Turklāt kādas dienesta vietas “sanitāro un ārstniecības apstākļu” sarežģītības pārbaude ir komplekss pasākums, kas prasa novērtēt plašu faktoru klāstu, tostarp it īpaši pieejamās medicīniskās un zobārstniecības aprūpes standartus, pieeju recepšu zālēm, smagu infekcijas slimību esamību un kultūras, valodas vai administratīvu barjeru pastāvēšanu.
118 Visbeidzot, kā pamatoti uzsver EĀDD, jānorāda, ka ne PDA tehniskā grupa, ne EUDEL komiteja nav sniegusi negatīvu atzinumu par PDA samazinājumu Etiopijai no 2016. gada 1. janvāra.
119 Turklāt prasītāji tiesas sēdē apgalvoja, ka Falck Global Assistance sniegtā informācija nav uzticama, jo tā esot nākusi no šīs sabiedrības interneta adreses, kas nedarbojas Etiopijā. Jānorāda – lai gan šis arguments tika izvirzīts prasītāju sūdzībās, kas pievienotas prasības pieteikuma pielikumā, tas nav iekļauts šī pieteikuma tekstā.
120 Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai lietas dalībnieku procesuālo rakstu pielikumus var ņemt vērā tikai, ciktāl tie pamato vai papildina pamatus vai argumentus, kurus lietas dalībnieki ir tieši izvirzījuši procesuālo rakstu tekstā. Vispārējai tiesai nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus un argumentus, kurus tā varētu uzskatīt par tādiem, kas veido prasības pamatojumu, jo pielikumi ir izmantojami vienīgi pierādījumu sniegšanas un tehniskos nolūkos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 10. jūnijs, Sammut/Parlaments, T‑608/18, EU:T:2020:249, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
121 Turklāt saskaņā ar Reglamenta 84. panta 1. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus vai argumentus, izņemot gadījumus, kad šie pamati vai argumenti ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi tiesvedības laikā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 15. jūlijs, Dennekamp/Parlaments, T‑115/13, EU:T:2015:497, 80. punkts), vai kad tie papildina pieteikumā par lietas ierosināšanu iepriekš tieši vai netieši izvirzītu pamatu, kam ar tiem ir cieša saikne (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 29. novembris, Thesing un Bloomberg Finance/ECB, T‑590/10, nav publicēts, EU:T:2012:635, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
122 Taču šajā gadījumā runa ir par jaunu argumentu, kas izvirzīts tiesas sēdē un nav iesniegts prasības pieteikuma stadijā, lai gan tas ir balstīts uz tādiem faktiskiem apstākļiem, par kuriem prasītāji jau zināja minēto procesuālo rakstu iesniegšanas brīdī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 22. novembris, von Blumenthal u.c./EIB, T‑558/16, nav publicēts, EU:T:2017:827, 50. punkts). Šis arguments nav arī papildinājums prasības pieteikumā iepriekš tieši vai netieši izvirzītam pamatam, ar kuru tam būtu cieša saikne. Tādēļ tas jānoraida kā nepieņemams.
123 Katrā ziņā Falck Global Assistance sniegto informāciju nevar uzskatīt par neuzticamu tikai tādēļ vien, ka šī sabiedrība nedarbojas Etiopijā.
124 Šādos apstākļos, ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka no lietas apstākļiem neizriet, ka EĀDD būtu pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz “sanitāro un ārstniecības apstākļu” parametra novērtējumu. Precīzāk, lietas apstākļi neļauj Vispārējai tiesai atspēkot EĀDD veikto novērtējumu, saskaņā ar kuru sanitārie un ārstniecības apstākļi Etiopijā ir “ļoti sarežģīti”, savukārt citastarp Madagaskarā, Ugandā, Zambijā, Zimbabvē un Komoru salās tie ir “ārkārtīgi sarežģīti”.
Par “citu vietējo dzīves apstākļu” parametru
125 Jāatgādina, kā uzsvērts šā sprieduma 109. punktā, ka punktu skaits, kas Etiopijai piešķirts “citu vietējo dzīves apstākļu” parametram, tika samazināts par vienu punktu – no trim punktiem 2015. gadā uz diviem punktiem 2016. gadā. Tas nozīmē, ka “citi vietējie dzīves apstākļi”, kas sākotnēji tika uzskatīti par “sarežģītiem”, pēc tam tika uzskatīti par “sarežģītākiem [nekā Savienībā]”.
126 Tāpat jāatgādina, ka saskaņā ar pamatnostādņu 2. panta 5. punktu “citu vietējo dzīves apstākļu” parametram punktu skaitu nosaka, balstoties uz datiem, kurus delegācijas sniedz, atbildot uz anketām, un attiecīgā gadījumā balstoties uz citu informāciju, ko snieguši uzticami starptautiski publiski vai privāti avoti. Dati, kas jāsniedz delegācijām, tostarp attiecas uz pieciem kritērijiem, proti, “piegādes apstākļiem”, “sabiedriskiem pakalpojumiem”, “skolu infrastruktūru darbinieku bērniem”, “darba iespējām dzīvesbiedriem” un “sporta un kultūras aktivitātēm”.
127 Attiecībā uz sistēmu, kas izveidota, lai piešķirtu punktus saskaņā ar pieciem kritērijiem, kuri ietverti “citu vietējo dzīves apstākļu” parametrā, no EĀDD, balstoties uz Savienības delegāciju Etiopijā sniegtajiem datiem, izstrādātās novērtējuma tabulas izriet, ka šim parametram saskaņā ar visiem pieciem kritērijiem kopā ir iespējams piešķirt maksimums 54 punktus. Šajā novērtējuma tabulā iekļautajā leģendā ir norādīta atbilstība starp 0 līdz 54 punktu skaitu, kas sadalīts piecās daļās, kuras var tikt piešķirtas saskaņā ar visiem pieciem kritērijiem, no vienas puses, un 1 līdz 5 punktu skaitu, kas atbilst katrai daļai, kura jāpiešķir “citu vietējo dzīves apstākļu” parametram, no otras puses. No šīs leģendas izriet, ka punktu skaits starp 11 un 21 saskaņā ar visiem pieciem kritērijiem kopā atbilst divu punktu vērtējumam “citu vietējo dzīves apstākļu” parametram, savukārt punktu skaits starp 22 un 29 visiem pieciem kritērijiem kopā atbilst triju punktu vērtējumam šim parametram.
128 Šajā gadījumā no maksimālā 54 punktu skaita, ko var piešķirt saskaņā ar visiem pieciem kritērijiem kopā, 2015. gadā rezultāts bija 24 punkti, savukārt 2016. gadā – 20 punkti. Šī četru punktu starpība atbilst piešķirto punktu samazinājumam “sabiedrisko pakalpojumu” un “darba iespēju dzīvesbiedriem” kritērijos, attiecīgi no 5 uz 2 punktiem pirmajā un no 3 uz 2 punktiem otrajā kritērijā. Pārējiem trim kritērijiem piešķirto punktu skaits palika nemainīgs.
129 Taču EĀDD apgalvo – un prasītāji šajā jautājumā neiebilst –, ka kritērijs, kurš patiešām radīja “citu vietējo dzīves apstākļu” parametram piešķirtā punktu skaita izmaiņas, bija tas, kurš attiecas uz “sabiedriskiem pakalpojumiem”. No EĀDD sniegtās novērtējuma tabulas izriet – ja “darba iespēju dzīvesbiedriem” kritērijam piešķirtais punktu skaits būtu palicis nemainīgs, “citu vietējo dzīves apstākļu” parametram piešķirtais punktu skaits tomēr būtu samazinājies par vienu punktu, jo tika samazināts “sabiedrisko pakalpojumu” kritērijam piešķirtais punktu skaits. No lietas materiāliem izriet, ka EĀDD ir apstiprinājis, ka atbilstoši pamatnostādņu 2. panta 5. punktam, lai piešķirtu vērtējumu “citu vietējo dzīves apstākļu” parametram, tas ir ņēmis vērā Savienības delegāciju Etiopijā aizpildītās anketas attiecībā uz šo parametru. Šajā sakarā 2016. gada 7. aprīļa paziņojumā iecēlējinstitūcija ir norādījusi:
“Informācija attiecībā uz “citiem vietējiem dzīves apstākļiem” tika ņemta vērā pirmām kārtām, veicot sākotnējo novērtējumu, kas balstīts uz delegācijas e‑PDA sniegto informāciju. Anketā iekļautie dati attiecībā uz citiem vietējiem dzīves apstākļiem saņēma [..] vērtējumu. Atbilstoši šim novērtējumam “citu vietējo dzīves apstākļu” parametram Etiopijā tika piešķirti divi punkti (skalā no 1 līdz 5).”
130 Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka Savienības delegāciju Etiopijā 2014. gadā sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem attiecībā uz “sabiedrisko pakalpojumu” kritēriju, tostarp “citu vietējo dzīves apstākļu” parametru, lai noteiktu PDA, kas piemērojama 2015. gadā, un attiecībā uz 2015. gadu sniegtās atbildes, lai noteiktu PDA 2016. gadam, ir vienādas.
131 Attiecībā uz “sabiedrisko pakalpojumu” kritēriju no Savienības delegāciju Etiopijā atbildēm uz anketas jautājumiem būtībā izriet, ka šajā valstī nav iespējams izmantot ne sabiedrisko transportu, ne taksometru pakalpojumus. Turklāt nav nodrošināta vietējās policijas palīdzība, tādēļ ārkārtas situācijās Savienības delegāciju ierēdņiem un darbiniekiem ir jāvēršas šo delegāciju drošības dienestā. Visbeidzot – nav atkritumu izvešanas sistēmas, un atkritumu savākšana ir organizēta tikai dažos Adisabebas (Etiopija) rajonos.
132 Jānorāda, ka konkrētas dienesta vietas sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes pārbaude ir komplekss pasākums, kas prasa novērtēt plašu faktoru klāstu, it īpaši sabiedriskā un privātā transporta, ugunsdzēsēju, ātrās medicīniskās palīdzības, policijas un žandarmērijas, kā arī atkritumu izvešanas uzticamību.
133 Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kas atgādināta šā sprieduma 104. punktā, izvērtējot kompleksus faktus, kuri var pamatot kāda tiesību akta atcelšanu, pārbaude Vispārējā tiesā nepārsniedz pārbaudi par to, vai prasītājiem ir izdevies atspēkot šajā aktā veikto faktu vērtējumu.
134 Prasītāji būtībā apgalvo, ka sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte 2015. gadā nav uzlabojusies un joprojām ir kritiska. Piemēram, piekļuve internetam ir nestabila, bieži tiek pārtraukta un ir ļoti dārga, ik dienu notiek elektrības pārrāvumi, ir apgrūtināta pieeja dzeramajam ūdenim, ir izplatītas tādas slimības kā holera, nepastāv neviens drošs sabiedriskā transporta pakalpojums, un atkritumu savākšana notiek ļoti neregulāri.
135 Turklāt tiesas sēdē prasītāji norādīja, ka Savienības delegāciju Etiopijā 2014. gadā sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem attiecībā uz “sabiedrisko pakalpojumu” kritēriju, lai noteiktu PDA, kas piemērojama 2015. gadā, un attiecībā uz 2015. gadu sniegtās atbildes, lai noteiktu PDA 2016. gadam, nav mainījušās. EĀDD tomēr nav izskaidrojis šim kritērijam piešķirtā vērtējuma samazinājumu.
136 Pirmkārt, jānorāda, ka EĀDD nav iesniedzis elementus, kas ļautu apšaubīt prasītāju izvirzītos argumentus.
137 Otrkārt, EĀDD nav ticamā veidā paskaidrojis, kādu iemeslu dēļ tas ir uzskatījis, ka sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte laikā no 2014. līdz 2015. gadam ir uzlabojusies tā, ka šim kritērijam piešķirtais punktu skaits būtu jāsamazina no 5 uz 2 punktiem. Šādi iemesli neizriet no lietas materiāliem, un, kad EĀDD tiesas sēdē tika uzdots jautājums šajā sakarā, tas norādīja, ka tam nav citu pierādījuma elementu kā tikai tie, kas minēti lietas materiālos, un tātad būtībā tas nespēja atbildēt uz šo Vispārējās tiesas jautājumu.
138 Protams, taisnība, ka iecēlējinstitūcija savā lēmumā noraidīt sūdzības apstiprina, ka “nelielais rezultāta samazinājums [citu vietējo dzīves apstākļu parametram] ir saistīts arī ar sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Etiopijā, kas atbilstoši [Savienības] delegācijas sniegtajai informācijai un ņemot vērā reģionālās saskaņotības [principu] šķiet [novērtēta par zemu]”.
139 Tomēr jāsecina, ka Etiopija nav starp tām Āfrikas valstīm, kuru vērtējums ziņojumā, kurš izveidots pēc pamatnostādņu 3. pantā paredzētā otrā posma un kurā EĀDD veic pirmajā posmā piešķirto punktu vērtējuma pārbaudi, ņemot vērā reģionālo saskaņotību, ticis koriģēts, piemērojot reģionālās saskaņotības principu. Turklāt, lai gan EĀDD, izjautāts par šo jautājumu tiesas sēdē, neapstrīdēja, ka šajā gadījumā bija iespējams piemērot reģionālās saskaņotības principu, tas būtībā apstiprināja, ka nespēj paskaidrot, kā konkrēti šā principa piemērošana ir ietekmējusi apstrīdēto lēmumu.
140 Tādēļ, ņemot vērā, no vienas puses, prasītāju argumentus, ka sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte Etiopijā laikā no 2014. līdz 2015. gadam nav uzlabojusies, un, no otras puses, EĀDD paskaidrojumu trūkumu, kas ļautu pamatot sabiedrisko pakalpojumu kritērijam piešķirtā punktu skaita samazinājumu, jāsecina, ka EĀDD ir pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz šo kritēriju.
141 Runājot par šādas acīmredzamas kļūdas vērtējumā sekām attiecībā uz apstrīdēto lēmumu, jāatgādina (skat. šā sprieduma 128. punktu), ka kritērijs, kura dēļ “citu vietējo dzīves apstākļu” parametram piešķirtais punktu skaits tika samazināts par vienu punktu, ir “sabiedrisko pakalpojumu” kritērijs, tādējādi kopējais Etiopijai piešķirtais punktu skaits par 2016. gadu bija 13 punkti. Apstrīdētajā lēmumā veiktais PDA likmes samazinājums izriet no tā, ka Etiopijai piešķirtais punktu skaits noslīdēja zem 14 punktiem. Šādos apstākļos acīmredzamā kļūda, kas pieļauta “sabiedrisko pakalpojumu” kritērija novērtējumā, var pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu.
142 Ņemot vērā iepriekš sacīto, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ un nav jāizvērtē citi trešajā pamatā izvirzītie argumenti.
Par tiesāšanās izdevumiem
143 Saskaņā ar Vispārējas tiesas Reglamenta 219. pantu apelācijas tiesvedībā pēc nolēmuma atcelšanas un lietas nodošanas atpakaļ Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, pirmkārt, attiecībā uz tiesvedību Vispārējā tiesā un, otrkārt, attiecībā uz apelācijas tiesvedību Tiesā. Turklāt saskaņā ar šī reglamenta 134. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
144 Apelācijas sūdzībā EĀDD lūdza atcelt sākotnējo spriedumu, it īpaši, ciktāl tam bija piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā lieta tika nodota atpakaļ, apelācijas instances tiesas spriedumā Tiesa atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
145 Līdz ar to Vispārējai tiesai šajā spriedumā ir jālemj par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā, kurā pasludināts sākotnējais spriedums, apelācijas tiesvedībā lietā C‑427/18 P un šajā tiesvedībā pēc lietas nodošanas atpakaļ.
146 Tā kā EĀDD spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā lietā, kā arī lietās T‑119/17 un C‑427/18 P saskaņā ar prasītāju prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ģenerāldirektora budžeta un administrācijas jautājumos 2016. gada 19. aprīļa Lēmumu ADMIN(2016) 7 par Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā paredzētās piemaksas par dzīves apstākļiem noteikšanu – 2016. finanšu gads – atcelt, ciktāl tas attiecas uz piemaksas par dzīves apstākļiem, ko izmaksā Eiropas Savienības personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, samazinājumu no 2016. gada 1. janvāra.
2) EĀDD atlīdzina tiesāšanās izdevumus lietās T‑119/17, C‑427/18 P un T‑119/17 RENV.
Gervasoni | Nihoul | Martín y Pérez de Nanclares |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 12. maijā.
[Paraksti]
Satura rādītājs