EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (plēnums)
2008. gada 24. jūnijā (*)
Civildienests – ECB darbinieki – Atalgojums – Apspriešanās ar ECB personāla komiteju – Atalgojuma ikgadējās pielāgošanas aprēķina metode – Kopienu tiesas sprieduma izpilde – Atpakaļejošs spēks
Lieta F‑15/05
par prasību, ko atbilstoši EK līguma pielikuma ‑ Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem – 36.2. pantam cēla
Carlos Andres, Eiropas Centrālās bankas darbinieks, ar dzīvesvietu Frankfurtē pie Mainas (Vācija) un 8 citi prasītāji, kuru vārdi un uzvārdi ir norādīti pielikumā, kurus pārstāv Ž. Vandersandens [G. Vandersanden] un L. Levī [L. Levi], advokāti,
prasītāji,
pret
Eiropas Centrālo banku (ECB), ko pārstāv K. Ciliolī [C. Zilioli] un K. Šugars [K. Sugar], pārstāvji, kuriem palīdz B. Vēgenbaurs [B. Wägenbaur], advokāts,
atbildētāja.
PIRMĀS INSTANCES TIESA (plēnums)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs P. Mahonijs [P. Mahoney], palātu priekšsēdētāji H. Krepels [H. Kreppel] (referents) un Š. van Rapenbušs [S. Van Raepenbusch], tiesneši I. Boruta [I. Boruta], H. Kanninens [H. Kanninen], H. Tagars [H. Tagaras] un S. Žervazonī [S. Gervasoni],
sekretāre V. Hakenberga [W. Hakenberg],
ņemot vērā rakstveida procesu un 2007. gada 22. maija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas pa faksu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā saņemts 2005. gada 21. martā (oriģināls tika iesniegts šī paša gada 23. martā), prasītāji cēla šo prasību, pirmkārt, atcelt viņu algas lapas par 2004. gada jūliju, jo tajās ir palielināta pamatalga, piemērojot, iespējams, nelikumīgu ikgadējo atalgojuma pielāgošanas metodi un šī palielināšana nav attiecināta ar atpakaļejošu spēku uz 2001., 2002. un 2003. gadu, kā arī, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus.
Atbilstošās tiesību normas
2 EK līguma pielikumā esošā Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Statūtiem (turpmāk tekstā – “ECBS statūti”) 36. pantā ir ietverti šādi noteikumi:
“Personāls
36.1. ECB Padome pēc Valdes priekšlikuma izstrādā ECB personāla nodarbināšanas kārtību.
36.2. Ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko paredz nodarbināšanas kārtība, Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir visas ECB un tās darbinieku domstarpības.”
3 Pamatojoties uz ECBS statūtu 36.1. pantu, ECB Padome 1998. gada 9. jūnijā pieņēma ECB personāla Nodarbināšanas kārtību (ECB 1998. gada 9. jūnija lēmums par ECB darbinieku nodarbināšanas kārtību, kurā grozījumi izdarīti 1999. gada 31. martā, OV L 125, 32. lpp., un 2001. gada 5. jūlijā, OV L 201, 25. lpp., turpmāk tekstā – “Nodarbināšanas kārtība”).
4 Nodarbināšanas kārtības 42. pantā ir precizēts ECBS statūtu 36.2. pants:
“Pēc tam, kad visas pieejamās iekšējās procedūras ir izmantotas, [..] Tiesas kompetencē ir izskatīt strīdus starp ECB un tās esošo vai bijušo darbinieku, kam ir piemērojama šī Nodarbināšanas kārtība.
Šādas kompetences ietvaros var tikai pārbaudīt pasākuma vai lēmuma tiesiskumu, izņemot gadījumus, kad pastāv finansiāla rakstura strīds, – tad Tiesai ir neierobežota kompetence.” [Neoficiāls tulkojums]
5 Attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām Nodarbināšanas kārtības 9. pantā cita starpā ir paredzēts:
“a) Darba attiecības starp ECB un tās darbiniekiem nosaka darba līgumi, ko noslēdz saskaņā ar šo Nodarbināšanas kārtību. [ECB] personālam piemērojamās normas, ko apstiprinājusi Valde, precizē šīs Nodarbināšanas kārtības noteikumus.
[..]
c) Nevienas valsts tiesību akti nereglamentē Nodarbināšanas kārtību. ECB piemēro: i) vispārējos principus, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesībām; ii) Kopienu (EK) tiesību vispārējos principus un iii) noteikumus, kas iekļauti (EK) regulās un direktīvās attiecībā uz dalībvalstu sociālo politiku. Ikreiz, kad tas būs vajadzīgs, ECB ieviesīs šos tiesību aktus. Šajā sakarā tiks ņemtas vērā (EK) rekomendācijas sociālās politikas jautājumos. Interpretējot šajā Nodarbinātības kārtībā paredzētās tiesības un pienākumus, ECB pienācīgi ņems vērā principus, ko nosaka tiesību normas un judikatūra un kas attiecas uz Kopienu iestāžu darbiniekiem.”
6 Attiecībā uz algu pielāgošanu Nodarbināšanas kārtības 13. pantā ir paredzēts:
“Pēc Valdes priekšlikuma [ECB] Padome veic algas vispārēju pielāgošanu, kas stājas spēkā katra gada 1. jūlijā.”
7 Attiecībā uz personāla pārstāvību Nodarbināšanas kārtības 45. un 46. pantā, kas ir ietverti devītajā daļā ar nosaukumu “Personāla pārstāvība”, ir noteikts:
“45. Personāla komiteja, kuras dalībnieki tiek ievēlēti slēgtās vēlēšanās, pārstāv visu darbinieku vispārējās intereses jautājumos par ECB darba līgumiem, personālam piemērojamo tiesisko regulējumu un atalgojumu, nodarbināšanas kārtību, darba, veselības un drošības nosacījumiem, kā arī par sociālo apdrošināšanu un pensiju režīmu.
46. Personāla komitejai jāsniedz konsultācija pirms jebkāda veida grozījumu veikšanas šajā nodarbināšanas kārtībā, darbiniekiem piemērojamās tiesību normās vai attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ar to ir saistīts, kā tas ir noteikts iepriekš 45. pantā.”
8 Nodarbināšanas kārtības 46. panta noteikumi tiek precizēti normās, kas ir piemērojamas ECB darbiniekiem (“European Central Bank Staff Rules”), kurās cita starpā ir noteikta ECB un personāla komitejas konsultēšanās procesuālā kārtība (9.2. pants).
9 2003. gada 17. jūnijā tika parakstīts vienošanās protokols par attiecībām starp ECB direkciju un personāla komiteju (“Memorandum of Understanding on Relations between Executive Board and the Staff Committee of the ECB”, turpmāk tekstā – “vienošanās protokols”), precīzāk definējot apstākļus un procedūras, kas jāievēro.
10 Tā preambulā ir paredzēts, ka “ir jāpieliek pūles, lai paziņotu visu atbilstošo informāciju un pēc iespējas agrāk uzsāktu dialogu, ja nepastāv citi svarīgāki apsvērumi to nedarīt” (“efforts shall be made to provide all relevant information and to initiate a dialogue at the earliest possible time in so far as there are no overriding reasons for not doing so”).
11 Vienošanās protokola 6. pantā ir noteikti lūguma sniegt konsultāciju nosacījumi:
“Ja tiek uzsākta konsultēšanās procedūra, priekšsēdētājs vai tā pārstāvis iesniedz personāla komitejai rakstveida lūgumu sniegt konsultāciju, kam ir pievienota pilnīga informācija, proti, informācija, kas ļauj personāla komitejai iepazīties ar jautājumu, par kuru tiek lūgta konsultācija, un to pārbaudīt, ja nepastāv citi svarīgāki apsvērumi to nedarīt. [..]”
12 Vienošanās protokola 15. pantā ir paredzēta vienkāršota konsultēšanās procedūra:
“Dialoga dalībnieki viena dalībnieka norādīto pamatotu iemeslu dēļ var vienoties par procedūru, kuras mērķis ir samazināt viedokļu apmaiņu par konkrētu jautājumu. Šajā gadījumā dalībnieki, kopīgi vienojoties, nosaka ad hoc plānu.”
13 Pamatojoties uz Nodarbināšanas kārtības 13. pantu, ECB Valde izstrādāja metodi algas vispārējo pielāgojumu īstenošanai (“General Salary Adjustment – GSA”, turpmāk tekstā – “aprēķina metode”). Principā tā balstīta uz īpašu algu pielāgojumu, kas ir veikti tajās organizācijās, no kurām ECB galvenokārt pieņem darbā darbiniekus, piemēram, valsts centrālā banka, novērtējumu (turpmāk tekstā – “references organizācijas”), lai ECB personāla algas joprojām atbilstu to atalgojuma līmenim. ECB Padome 1999. gada 20. jūnijā pieņēma aprēķina metodi attiecībā uz 1999.–2001. gadu (turpmāk tekstā – “GSA 1999/2001”). Vēlāk šo versiju [ECB] Padome grozīja attiecībā uz 2002.–2004. gadu (turpmāk tekstā – “GSA 2002/2004”).
14 Atbilstoši GSA 1999/2001 katras references organizācijas darbinieku algas pielāgošana (procentuāli) ir saistīta ar to darbinieku skaitu, pamatojoties uz šādiem principiem:
“– vispārējais ikgadējais algu pielāgojums [tiks] balstīts uz vidējo piecpadsmit [valstu centrālo banku un Starptautisko norēķinu bankas (SNB)] kā visu banku “centrālās bankas” nominālo algu attīstību;
– tiks ņemta vērā references organizācijās veiktā [atalgojuma] ikgada pielāgošana par kārtējo kalendāro gadu;
– tiks izsvērta nominālās algas attīstība; izsvēršana tiks veikta, ņemot vērā nodarbināto personu skaitu katrā references institūcijā;
– [..].”
15 Līdz ar to ar GSA 1999/2001 netika nošķirtas dažādas references organizācijas un netika paredzēta nekāda korekcijas iespēja.
16 Savukārt GSA 2002/2004, pamatojoties uz šiem pašiem principiem, tika ņemtas vērā divas references organizāciju grupas, katrā grupā izsverot ikgadējās pielāgošanas aprēķinu 50 % apmērā:
“– vispārējais ikgadējais algu pielāgojums tiks balstīts uz vidējo nominālās algas attīstību šādās institūcijās:
– 1. piecpadsmit [valstu centrālajās bankās] un SNB;
– 2. Eiropas Kopienu iestādēs un organizācijās (proti, Eiropas [Kopienu] Komisija un tās aģentūras, Eiropas Savienības Padome, [Eiropas] Parlaments, Kopienu Tiesa, [Eiropas Kopienu] Revīzijas palāta, [Eiropas] Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, [Eiropas Savienības] Reģionu komiteja]);
“koordinētajās organizācijās” (proti, [Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), [Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO)], Eiropas Kosmosa aģentūra, Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs, Eiropas Padome, Rietumeiropas Savienība);
Eiropas Investīciju bankā.
– Nominālās algas attīstība tiks izsvērta, pamatojoties uz katrā references institūcijā nodarbināto personu skaitu;
– Katra references grupa (iepriekš minētais 1. un 2. apakšpunkts) tiks ņemta vērā 50 % apmērā.”
17 Turklāt GSA 2002/2004 paredz pielāgojumu koriģēšanas sistēmu, ņemot vērā datus, kas ir kļuvuši pieejami vēlāk:
“Vērā tiks ņemti ikgadējie pielāgojumi (ja tie ir pieejami) references organizācijās par kārtējo kalendāro gadu. Ja pielāgojumi nav pieejami par kārtējo gadu, tiek izmantoti dati par iepriekšējo gadu, ar nosacījumu, ka šie dati ir pieejami, starpībai starp pieejamiem datiem un faktiskajiem datiem tiekot koriģētai nākamajā finanšu gadā.”
18 2004. gada 4. marta lēmuma ECB/2004/3 par publisku piekļuvi Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (OV L 80, 42. lpp.) 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim “ir tiesības piekļūt ECB dokumentiem, ievērojot šajā lēmumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”, tā 4. panta 1. punktā paredzot, ka ECB atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai, personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzībai un informācijas konfidencialitātes aizsardzībai atbilstoši Kopienas tiesībām. Attiecībā uz šāda izņēmuma piemērošanu minētā lēmuma 4. panta 4. punktā ir noteikts:
“[Attiecībā] uz trešo personu dokumentiem ECB apspriežas ar attiecīgo trešo personu ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro šajā pantā paredzētais izņēmums, ja vien nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst vai nedrīkst izpaust.”
Prāvas rašanās fakti
19 Prasītāji noslēdza darba līgumu ar ECB, kurā bija cita starpā paredzēts, ka Nodarbināšanas kārtība un tās grozījumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.
20 Ar Pirmās instances tiesas 2003. gada 20. novembra spriedumu lietā T‑63/02 Cerafogli un Poloni/ECB (Recueil, II‑4929. lpp.) divu prasītāju, ECB darbinieku, 2001. gada 13. jūlijā izsniegtajās algas lapās par 2001. gada jūliju ietvertie lēmumi tika atcelti, jo ECB nebija konsultējusies ar personāla komiteju pirms 2001. gada algu pielāgošanas.
21 2003. gada 16. decembrī ECB nosūtīja visiem saviem darbiniekiem memorandu, ar kuru tā paziņoja, ka pēc Pirmās instances tiesas sprieduma tā konsultēsies ar personāla komiteju jautājumā par aprēķina metodes piemērošanu attiecībā uz 2001., 2002. un 2003. gadu. Šajā memorandā cita starpā tika noteikts:
“Administrācija uzsāks konsultēšanās procedūru ar personāla komiteju par metodoloģijas piemērošanu attiecībā uz 2001., 2002. un 2003. gadu. Tomēr šajā sakarā jānorāda, ka [Pirmās instances] tiesas spriedumā nav pamatojuma apgalvojumam, ka šīs konsultēšanās ietvaros ir jāgroza aprēķini attiecībā uz vienu no šiem gadiem.”
22 Ar 2004. gada 9. janvāra paziņojumu ECB uzsāka konsultēšanās procedūru, nosūtot personāla komitejai references organizāciju iesniegto datu sarakstu par 2001., 2002. un 2003. gadu.
23 Personāla komiteja atbildēja 2004. gada 25. martā, norādot dažādus jautājumus par ECB sniegtajiem datiem un lūdzot ar atpakaļejošu spēku piemērot ECB darbinieku algu pielāgošanas galīgā aprēķina rezultātus attiecībā uz 2001., 2002. un 2003. gadu, it īpaši balstoties uz personāla komitejas norādītajiem atšķirīgajiem elementiem ECB 2004. gada 9. janvārī sniegtajos datos un tāda paša rakstura datos, ko personāla komiteja ieguva no references organizāciju personāla komitejām. Personāla komiteja vēlējās pielāgot algas, tās paaugstinot, ņemot vērā visus šos elementus.
24 Pēc tam starp personāla komiteju un ECB pārstāvjiem notika vairākas “tehniskas” un “ad hoc” sanāksmes. To starpā viena tehniska sanāksme notika 2004. gada 30. martā, kuras laikā personāla komitejas pārstāvji (ieskaitot prasītāju Čerafoļji [Cerafogli]) iesniedza visu to dokumentu kopijas, kurus par iepriekšējiem gadiem komiteja saņēma no references organizāciju personāla komitejām. Algu pielāgojums par 2001.–2003. gadu tika apspriests arī 2004. gada 11. maija tehniskajā sanāksmē. ECB pārstāvis Kellijs [Kelly] sniedza rādītājus par vairākām valstu centrālajām bankām un paskaidroja, ka ir jāpārrunā to sadalījums katrā gadā – 2001., 2002. un 2003. gadā –, precizējot, ka, ja šie rādītāji pierāda atšķirības pastāvēšanu, tad var būt nepieciešams tos pielāgot. Atbildot uz personāla komitejas pārstāvju (to skaitā prasītāja, Seņjora [Seigneur]) jautājumu par pielāgošanu ar atpakaļejošu spēku, ECB pārstāvis norādīja, ka viņš dod priekšroku tam, ka pielāgošana stājas spēkā ar 2004. gadu. Citas ad hoc sanāksmes par algu pielāgošanu notika 2004. gada 1. jūnijā, kurās piedalījās ECB pārstāvis Kellijs un personāla komitejas oficiālais pārstāvis van de Velde [van de Velde], kā arī minētās komitejas pārstāvja palīgs van der Arks [van der Ark], un 2004. gada 9. jūnijā, piedaloties diviem ECB pārstāvjiem – van der Bākam [van der Baak] un Kellijam – un diviem personāla komitejas pārstāvjiem, kuri piedalījās arī 2004. gada 1. jūnija sanāksmē. Šo 2004. gada 1. un 9. jūnija sanāksmju, kā arī citu sanāksmju raksturs, dalība tajās un dienas kārtība vairākos aspektos joprojām ir strīdīga.
25 Ar 2004. gada 3. jūnija paziņojumu personāla komiteja izteica vēlmi, lai iespējamais algu pielāgošanas rezultāts, kas ir panākts pēc konsultācijām par 2001.–2003. gadu, stātos spēkā vienlaikus ar pielāgojumu attiecībā uz 2004. gadu (proti, sākot no 2004. gada 1. jūlija, kā tas ir paredzēts Nodarbināšanas kārtības 13. pantā).
26 2004. gada 14. jūnijā notikušās sanāksmes dalībnieki atšķirīgi izklāsta tās sagatavošanu un norisi. Prasītāji apgalvo, ka personāla komiteja saņēma dažus svarīgus statistikas datus tikai sanāksmes laikā, bet nevienā brīdī konsultēšanās procedūras laikā, kura tika uzsākta ar 2004. gada 9. janvāra paziņojumu, personāla komitejas dalībniekiem nebija piekļuves visiem dokumentiem, ar kuriem references organizācijas paziņoja algu procentuālo paaugstinājumu un nodarbināto personu skaitu (turpmāk tekstā – “pamata dati”). Savukārt ECB apstiprina, ka tā nosūtīja šos statistikas datus piektdienā, 2004. gada 11. jūnijā, un konkrētā datumā, ko tā nevarēja precizēt, parādīja pamata datus arī personāla komitejas pārstāvim van de Veldem un vienam no tā palīgiem van der Arkam. Apgalvojumu, ka personāla komiteja lūdza ECB, lai tās pārstāvim, kā arī vienam no tās pārstāvja palīgiem būtu šādas piekļuves tiesības pamata datiem, apstiprināja pārstāvja van der Arka 2004. gada 1. jūnija vēstule. Turklāt patiesībā šāda piekļuve tika apstiprināta ar rakstveida 2005. gada 13. jūnija paziņojumu, kuru citu starpā parakstīja divi attiecīgie personāla komitejas pārstāvji.
27 Personāla komiteja, kuru pārstāvēja tās oficiālais pārstāvis un viens no pārstāvja palīgiem, 2004. gada 14. jūnijā nosūtīja ģenerāldirekcijas (ĢD) “Administrācija” ģenerāldirektoram vēstuli, kurā tā norādīja:
“Nesen personāla komiteja no personāla vadības direkcijas saņēma pārskatītus rādītājus par algu vispārēju pielāgošanu 2001./2003. gadā.
Mēs cerējām laikus noslēgt konsultēšanās procedūru par algu vispārēju pielāgošanu 2001./2003. gadā, lai varētu aprēķināt algu vispārējo pielāgojumu 2004. gadam. Lai gan mēs paši savus rezultātus paziņojām 25. martā, mēs tikai nesen saņēmām personāla vadības direkcijas pārskatītu rādītāju tabulu. Lai saprastu un noskaidrotu šos rādītājus, mēs tikāmies ar attiecīgajiem personāla vadības direkcijas darbiniekiem. Pastāv domstarpības par nelielu atšķirību skaitu, kas vēl nav izskaidrojams, attiecībā uz Beļģiju (2001. gads), [Deutsche] Bundesbank (2001. gads un 2002. gads) un Komisiju [..] (2002. gads). Pēc mūsu 2004. gada 25. marta vēstules jaunie dati ir kļuvuši pieejami par Īriju un EIB. Mūsu Banca d’Italia līdzinieku papildus sniegtā informācija ietver elementus, kas neattiecas uz algu vispārējo pielāgošanu.
Šīs atšķirības nav iespējams novērst, aizsteidzoties priekšā piedāvātajam 2004. gada pielāgojumu grafikam, kuru valde ir iesniegusi apstiprināšanai. Tomēr personāla vadības direkcija ir jau apstiprinājusi, ka tai paziņotie pārskatītie dati izraisa kumulatīvu ietekmi 0,9 % apmērā attiecībā uz 2001./2003. gadu, kas jau ir iegrāmatots 0,6 % apmērā aprēķinā attiecībā uz 2004. gadu.
Ņemot vērā, ka pastāvošā starpība, ja tā tiek apstiprināta, parādās kā neliela galējā rezultāta paaugstināšanās, mēs uzskatām, ka starpība 0,3 % apmērā (0,9 % – 0,6 %), kas jau ir apstiprināta no abām pusēm, jāpieskaita 2004. gada algu vispārējas pielāgošanas rezultātam un ka jebkura veida pastāvoša atšķirība jākompensē 2005. gadā, ja galīgie rādītāji tiek apstiprināti ar kopēju vienošanos.”
28 2004. gada 15. jūnijā, proti, nākamajā dienā, ECB Valde apstiprināja tās priekšsēdētāja priekšlikumu veikt palielināšanu par 3,5 %, ko veido palielinājums par 3,2 % attiecībā uz 2004. gadu, kā arī vienreizējs papildu pielāgojums 0,3 % apmērā attiecībā uz laika posmu no 2001. līdz 2003. gadam, un nolēma iesniegt šo priekšlikumu ECB Padomei pieņemšanai. Likme 3,2 % ietver 0,6 % par iztrūkstošajiem datiem 2003. gadā, kas kļuva pieejami 2004. gadā.
29 Šajā pašā dienā, 2004. gada 15. jūnijā, ECB darbinieki ievēlēja jaunu personāla komiteju.
30 ECB viceprezidentam adresētā 2004. gada 25. jūnija vēstulē jaunā personāla komiteja uzskatīja, ka konsultēšanās procedūra par 2001.–2003. gadu ar 2004. gada 14. jūnija vēstuli nav noslēgta. Līdz ar to tā lūdza sniegt atbildi uz iepriekšējās personāla komitejas 2004. gada 25. marta vēstuli, lai īstenotu konsultēšanās procedūru atbilstoši vienošanās protokolam, ieskaitot otro konsultēšanās posmu.
31 2004. gada 1. jūlija sanāksmes laikā ECB Padome pieņēma Valdes 2004. gada 15. jūnija priekšlikumu.
32 Ar 2004. gada 1. jūlija paziņojumu ĢD “Administrācija” personāla vadības direkcijas direktors informēja visus darbiniekus, ka ECB Padome nolēmusi ar 2004. gada 1. jūliju palielināt algas par 3,5 %.
33 Ar savu 2004. gada 7. jūlija vēstuli ĢD “Administrācija” personāla vadības direkcijas direktors jaunajai personāla komitejai jautājumā par algu pielāgošanu 2001.–2003. gadā atbildēja šādi:
– viņš atsaucās uz 2004. gada 9. janvāra vēstuli (ar kuru tika uzsākta konsultēšanās procedūra) un uz personāla komitejas 2004. gada 14. un 25. jūnija vēstuli;
– viņš uzsvēra, ka “sniegtā [..] informācija [..] tika pārbaudīta un tā apstiprināja, ka kļūdainu datu dēļ, kurus paziņoja konkrētas references organizācijas, aplūkojamajā laika posmā bija nepietiekama samaksa 0,3 % apmērā; līdz ar to ECB Padome piekrita vispārējam algu pielāgošanas procentuālajam rādītājam par 2004. gadu piemērot izņēmuma palielinājumu par 0,3 %, kā rezultātā kopējais palielinājums, sākot no 2004. gada 1. jūlija, bija par 3,5 %”;
– viņš apstiprināja, ka konsultēšanās procedūra turpināsies (“šī viedokļu apmaiņa nav izbeigta”), bet tā ietekmēs nākamo pielāgošanas ciklu (“lai gan tika pieņemts, ka jebkāda veida pastāvoša starpība tiks kompensēta nākamajā algu pielāgošanas posmā, es jums rūpības labad iesaku paziņot savus komentārus pirms 20 darbdienu termiņa izbeigšanās, skaitot no šīs vēstules saņemšanas brīža”).
34 Algas lapas, kurās bija iekļauts paaugstinājums par 0,3 % par 2001.–2003. gadu, kā arī par 3,2 % par 2004. gadu, tika nosūtītas prasītājiem 2004. gada jūlija vidū.
35 2004. gada 4. augustā personāla komiteja atbildēja uz ECB 2004. gada 7. jūlija vēstuli. Daļēji pamatojoties uz citiem datiem, nevis tiem, kurus paziņoja iepriekšējā personāla komiteja, jaunā personāla komiteja apstiprināja, ka tai nav skaidrs, kādā veidā tika iegūts cipars 0,3 %. Šādi jaunās personāla komitejas konstatētā starpība, pēc tās domām, acīmredzot ir radusies “kļūdainas datu interpretācijas dēļ, ko veica [iepriekšējā personāla komiteja] un administrācija”.
36 Atbildot uz personāla komitejas 2004. gada 4. augusta paziņojumu, ĢD “Administrācija” personāla vadības direkcijas direktors 2004. gada 23. septembra paziņojumā sniedza informāciju par trīs elementiem, kas atbilstoši personāla komitejas 2004. gada 14. jūnija vēstulei vēl bija jāprecizē attiecībā uz algu pielāgojumu par 2001.–2003. gadu, un precizējumus attiecībā uz datiem, ko sniegusi Banque nationale de Belgique, Deutsche Bundesbank un Komisija. Viņš konsultēšanās procedūru uzskatīja par noslēgtu.
37 Ar 2004. gada 6. oktobra paziņojumu ĢD “Administrācija” personāla vadības direkcijas direktoram personāla komiteja viņam cita starpā lūdza atsaukt savu 2004. gada 23. septembra paziņojumu un nosūtīt jaunu vēstuli, kurā būtu atbildes uz 2004. gada 25. marta, 25. jūnija un 4. augusta vēstulēs uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem pietiekamas atbildes netika saņemtas. Pretējā gadījumā personāla komiteja uzskatīs, ka nav notikusi konsultēšanās par algu vispārējo pielāgošanu attiecībā uz 2001.–2003. gadu.
38 2005. gada 23. februārī ECB atbildēja uz personāla komitejas 2004. gada 6. oktobra paziņojumu. Personāla komiteja uz ECB 2005. gada 23. februāra vēstuli reaģēja ar 2005. gada 28. februāra paziņojumu. ECB un personāla komiteja centās panākt mierizlīgumu par domstarpībām galvenokārt ar šīm divām vēstulēm un atbilstošajiem priekšlikumiem, ko tās ietvēra. Mierizlīguma pamatprincips bija kompensēt to, ka, aprēķinot algu pielāgošanu par 2001.–2003. gadu, netika ņemtas vērā personāla komitejas iepriekš norādītās atšķirības un netika piešķirts papildu atvaļinājums. Tā kā vienošanās ar personāla komiteju netika panākta, ECB ar savu 2005. gada 7. marta paziņojumu atkārtoti pauda viedokli, ka konsultēšanās procedūra ir pabeigta.
39 ECB personāls, ieskaitot prasītājus, laikā no 2004. gada 10. septembra līdz 14. septembrim iesniedza lūgumus pārskatīt (“administrative reviews”) viņu 2004. gada jūlija algas lapas. Šajās vēstulēs, balstoties uz kopēju modeli, prasītāji cita starpā lūdza:
– pārskatīt to algas lapas par 2004. gada jūliju tādā veidā, lai tajās ar atpakaļejošu spēku 2004. gada jūlijā samaksātajā summā tiktu iekļauta summa, kura iegūta, pārskatot algu pielāgošanu par 2001.–2003. gadu;
– pārskatīt to algas lapas par 2004. gada jūliju tādā veidā, lai tajās tiktu iekļauta kopējā personāla komitejas aprēķinātā starpība, kas izriet no pārskatītās algu pielāgošanas par 2001., 2002. un 2003. gadu (jeb 2,67 %), maksājumu veicot ar atpakaļejošu spēku;
– gadījumā, ja ECB noraidītu šajā sakarā personāla komitejas iesniegto lūgumu, paziņot pamata datus, ko ECB sniedza references organizācijas, lai pierādītu ECB veikto aprēķinu saderību ar sniegtajiem pamata datiem.
40 2004. gada 9. decembrī ECB atbildēja uz atkārtotas pārbaudes lūgumiem. Arī šīs atbildes bija balstītas uz kopēju modeli, izņemot Poloni [Poloni] sniegto atbildi, kas atšķīrās, ņemot vērā viņa iesniegtā lūguma veikt atkārtotu pārbaudi novēlošanos.
41 Prasītāji ar 2004. gada 9., 10. un 13. decembra vēstulēm pārsūdzēja šo atbildi hierarhiskā kārtībā, iesniedzot iekšējas sūdzības (“grievance procedures”).
42 Iekšējās sūdzības tika noraidītas ar 2005. gada 6. janvāra vēstulēm, kas tika paziņotas prasītājiem 10. janvārī.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
43 Šī prasība tika reģistrēta Pirmās instances tiesas kancelejā ar numuru T‑131/05.
44 Ar 2005. gada 15. decembra rīkojumu Pirmās instances tiesa, piemērojot Padomes 2004. gada 2. novembra Lēmuma 2004/752/EK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Savienības Civildienesta tiesu (OV L 333, 7. lpp.), 3. panta 3. punktu, nosūtīja šo lietu Civildienesta tiesai. Prasība tika reģistrēta Civildienesta tiesas kancelejā ar numuru F‑15/05.
45 Pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas Civildienesta tiesa nolēma nosūtīt lietu plēnumam.
46 Prasītāju prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– šo prasību atzīt par pieņemamu un pamatotu un tā rezultātā:
– atcelt viņu algas lapas par 2004. gada jūliju;
– vajadzības robežās atcelt lēmumus, ar kuriem ir noraidīti viņu attiecīgi 2004. gada 9. decembrī un 2005. gada 6. janvārī iesniegtie lūgumi veikt atkārtotu pārbaudi un iekšējās sūdzības;
– likt ECB iesniegt tās “administratīvo lietu”;
– piespriest ECB izmaksāt zaudējumu atlīdzību, lai segtu tiem radušos izdevumus, pirmkārt, izmaksājot EUR 5000 katram prasītājam kā atlīdzību par pirktspējas zudumu kopš 2001. gada 1. jūlija un, otrkārt, sedzot nokavēto atalgojumu izmaksu, kas atbilst viņu algas paaugstinājumam 1,86 % apmērā par laika posmu no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 30. jūnijam, 0,92 % apmērā par laika posmu no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam un 2,09 % apmērā par laika posmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam, kam pieskaitīti procentu maksājumi, skaitot no to attiecīgā samaksas termiņa līdz faktiskai samaksas dienai un to aprēķinot, pamatojoties uz ECB noteikto likmi galvenajiem refinansēšanas darījumiem, kura bija piemērojama attiecīgajā laika posmā, tai pieskaitot divus punktus;
– piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
47 ECB prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– prasību atzīt par nepieņemamu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Poloni;
– prasību noraidīt kā nepamatotu;
– atbilstoši lemt par tiesāšanās izdevumiem.
48 Procesa organizatorisko pasākumu ietvaros atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 64. pantam, kas saskaņā ar Lēmuma 2004/752 3. panta 4. punktu mutatis mutandis ir piemērojams Civildienesta tiesai līdz brīdim, kad stāsies spēkā šīs tiesas reglaments, Civildienesta tiesa uzdeva rakstveida jautājumus abiem lietas dalībniekiem un lūdza iesniegt dokumentus, ieskaitot lietu par pamata datiem. Lietas dalībnieki izpildīja šos pasākumus noteiktajā termiņā.
49 Attiecībā uz prasītāju lūgumu pieprasīt ECB, lai tā iesniegtu savu “administratīvo lietu”, ir jākonstatē, ka tiem bija piekļuve lietām par pamata datiem. Tādējādi nav jāpieņem lēmums par to lūgumu tiktāl, ciktāl tie nav norādījuši citus nozīmīgus dokumentus, kurus būtu svarīgi aplūkot.
50 Mierizlīgums, ko ierosināja Civildienesta tiesa, netika panākts.
Juridiskais pamatojums
1. Par prasījumiem atcelt lēmumus
51 Pat ja prasījumi atcelt lēmumus formāli ir vērsti arī pret lēmumiem, ar kuriem tika noraidīti lūgumi veikt atkārtotu pārbaudi, un pret 2005. gada 6. janvāra lēmumiem, ar kuriem tika noraidītas prasītāju 2004. gada 9., 10. un 13. decembrī iesniegtās iekšējās sūdzības, tie atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, kas mutatis mutandis ir piemērojama ECB, ir jāuzskata par tādiem, kas ir vērsti pret ECB lēmumiem, ar kuriem tā noteica prasītāju atalgojumu, proti, 2004. gada jūlija algu lapās atspoguļotiem lēmumiem (skat. it īpaši Tiesas 1989. gada 17. janvāra spriedumu lietā 293/87 Vainker/Parlaments, Recueil, 23. lpp., 8. punkts).
52 Savas prasības pamatojumam prasītāji norāda trīs pamatus, kas būtībā ir balstīti uz pārkāpto pienākumu konsultēties ar personāla komiteju jautājumā par darbiniekiem piemērojamo normu grozījumiem, jo tie attiecas uz algas pielāgojumiem par 2001.–2003. gadu, aprēķina metodes pārkāpumu un grozījumu, kurus vajadzēja veikt vispārējā algu pielāgojumā, nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku.
Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz pienākuma konsultēties ar personāla komiteju pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
53 Savā pirmajā pamatā prasītāji būtībā pārmet ECB, ka tā ir pārkāpusi konsultēšanās ar personāla komiteju procedūru saistībā ar algu pielāgošanu par 2001.–2003. gadu. Šim pamatam ir četras daļas, kuras veido iespējamais Nodarbināšanas kārtības 45. un 46. panta, vienošanās protokola 9. panta, labas pārvaldības un pienākuma rīkoties labā ticībā principa pārkāpums.
54 Šajā sakarā prasītāji apstiprina, ka pamata dati, kuri references organizācijām bija jāpaziņo ECB un pamatojoties uz kuriem tā veica aprēķinus, īstenojot aprēķina metodes par 2001., 2002. un 2003. gadu, personāla komitejai netika paziņoti vispār. Turklāt tie uzskata, ka ECB nav ievērojusi savu pienākumu konsultēties ar personāla komiteju, kas izriet no Nodarbināšanas kārtības 45. un 46. panta un no vienošanās protokola, jo tā laikus neinformēja šo komiteju par to, ka tehniskās sanāksmes nav sasauktas pareizi un ad hoc sanāksmes ir organizētas prettiesiski, ka nav pietiekami atbildēts uz personāla komitejas uzdotajiem jautājumiem un ka konsultēšanās procedūra nebija pabeigta laikā, kad tika izsniegtas algas lapas par 2004. gada jūliju.
55 Pamatojoties citu starpā uz Pirmās instances tiesas 2003. gada 10. aprīļa spriedumu lietā T‑186/01 Robert/Parlaments (Recueil FP, I‑A‑131. un II‑631. lpp., 64. punkts), ECB apstrīd pirmā pamata pieņemamību. Prasītāji nav norādījuši šo pamatu procesa pirmstiesas stadijas laikā.
56 Būtībā papildus konstatējumam, ka tai paziņotie pamata dati ir “ļoti konfidenciāli”, ECB norāda, ka ĢD “Administrācija” personāla vadības direkcija tomēr deva iespēju personāla komitejas dalībniekiem “ar pārstāvja [..] un pārstāvja palīga starpniecību” pārliecināties par ECB sniegto rādītāju tabulu atbilstību, tiem savās telpās atļaujot iepazīties ar šiem dokumentiem un tādējādi nodrošinot konsultēšanās ietvaros pieprasīto pārskatāmību, bet neizpaužot šos dokumentus rakstveidā. To apstiprina piecu iepriekšējās personāla komitejas dalībnieku deklarācija.
Civildienesta tiesas vērtējums
57 Pirmā pamata četras daļas ir jāaplūko kopā tiktāl, ciktāl tās ir saistītas un ciktāl prasītāji ir izveidojuši vienotu argumentāciju to pamatojumam.
58 Atbilstoši Nodarbinātības kārtības 46. pantam ar personāla komiteju jākonsultējas pirms “jebkāda veida grozījumu veikšanas esošajā nodarbināšanas kārtībā, personālam piemērojamās tiesību normās vai attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ar to ir saistīts, kā tas ir noteikts iepriekš [šīs pašas nodarbinātības kārtības] 45. pantā”. Šo jautājumu starpā ir arī ar atalgojumu saistītie jautājumi.
59 It īpaši pamatojoties uz šiem noteikumiem, vienošanās protokolā tika konkretizētas personāla komitejas tiesības sniegt konsultāciju un cita starpā ir paredzēta procedūra, kas jāievēro, sākot jau ar ECB pienākumu sniegt pilnīgu informāciju (skat. šī sprieduma 10. un 11. punktu).
60 Jāatgādina, ka tiesības uz informāciju un darba ņēmēju konsultēšanu ir “vispārējs darba tiesību princips” (Pirmās instances tiesas 2001. gada 6. marta spriedums lietā T‑192/99 Dunnett u.c./EIB, Recueil, II‑813. lpp., 105. punkts), saskaņā ar kuru ir jāinterpretē atbilstošie vienošanās protokola noteikumi.
61 Šajā sakarā prasītāji norāda vairākus iebildumus, lai pierādītu, ka ECB netika pareizi ievērojusi konsultēšanās procedūru, kuru pieprasa atbilstošie Nodarbināšanas kārtības un vienošanās protokola noteikumi.
– Par iebildumu saistībā ar ECB paziņotās informācijas nepilnīgumu
62 Prasītāji pārmet ECB, ka tā nav sniegusi “pilnīgu informāciju”, jo piekļuve pamata datiem nebija nodrošināta visiem personāla komitejas dalībniekiem, aizbildinoties ar iespējamo datu konfidencialitāti.
63 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka atbilstoši vienošanās protokola 6. pantam lūgumam sniegt konsultāciju ir “jāpievieno pilnīga informācija”, kas ļauj personāla komitejai “iepazīties ar jautājumu, par kuru tiek lūgta konsultācija, un to pārbaudīt, ja nepastāv citi svarīgāki apsvērumi to nedarīt”.
64 Šī pienākuma sniegt informāciju apjoms šajā lietā ir jānovērtē, ņemot vērā pamata datu raksturu, kurus, ja tie ECB ir zināmi, tā nav sniegusi. No lietas materiāliem izriet, ka faktisko apstākļu rašanās laikā references organizācijas pamata datus paziņoja vispārējā veidā, tikai saņemot nodrošinājumu, ka tie netiks plaši izpausti un tiks izmantoti tikai ECB darbinieku ikgadējās algu pielāgošanas vajadzībām.
65 Šajos apstākļos ECB nevar pārmest, ka tā ir pildījusi normu par datu autora tiesībām, kas ir noteikta Lēmuma ECB/2004/3 4. panta 4. punktā, nepaziņojot pamata datus visiem personāla komitejas dalībniekiem.
66 Arguments, ka ECB kopš 2006. gada sniedza pamata datus visiem personāla komitejas dalībniekiem vienlaikus ar algu pielāgošanas skaitļu aprēķinu, šo secinājumu neatspēko. Patiesībā references organizācijas pēc ECB ierosinājuma šajā sakarā piekrita plašākai to datu izpaušanai tikai par gadiem pēc prāvā aplūkojamiem faktiskiem apstākļiem.
67 Savukārt no lietas materiāliem izriet, pirmkārt, ka personāla komitejas oficiālajam pārstāvim, kā arī minētās komitejas pārstāvja palīgam bija piekļuve pamata datiem. Pati personāla komiteja aicināja šādu piekļuvi sniegt šiem diviem pārstāvjiem. Šo faktu apstiprina pārstāvja palīga van der Arka 2004. gada 1. jūnija vēstule.
68 Turklāt pati personāla komiteja ievēlēja savus oficiālos pārstāvjus, izsniedza tiem mandātu un tie nebija ECB administrācijas “izvēlēti” privileģēti sarunu partneri. Personāla komitejas vēlēšanās tika ievēlēts oficiālais pārstāvis van de Velde un divi tā palīgi Van Damme [Van Damme] un van der Arks, kuru uzvārdi administrācijai tika paziņoti 2003. gada 17. februāra paziņojumā. Tādējādi oficiālie pārstāvji ir jāuzskata par pašas personāla komitejas tiesīgi pilnvarotiem pārstāvjiem konsultēšanās procesam par algu pielāgošanu attiecībā uz 2001., 2002. un 2003. gadu.
69 Tādējādi ir jāuzskata, ka ar savu pārstāvju starpniecību ECB personāla komitejai kā organizācijai pamata dati bija zināmi (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 24. oktobra rīkojumu lietā T‑27/00 ECB personāla komiteja u.c./ECB, Recueil FP, I‑A‑217. lpp. un II‑987. lpp., 25. punkts).
70 Turklāt, personāla komitejai paziņotā informācija būtībā bija pietiekama, jo komitejai bija iespēja pārbaudīt visus atbilstošos datus attiecībā uz katru references organizāciju un tos salīdzināt ar tās rīcībā esošiem datiem, kurus savāca un nosūtīja references organizāciju personāla pārstāvji.
71 Vispār personāla komiteja konsultēšanās procedūras laikā nekādā veidā nekritizēja un neiebilda pret pamata datu paziņošanu. Tostarp 2004. gada 14. jūnija paziņojumā nebija atsauces uz to, ka nav iespējams piekļūt pamata datiem.
72 No tā izriet, ka iebildums par ECB paziņotās informācijas nepilnīgo raksturu ir jānoraida.
– Par iebildumu saistībā ar laikus nesniegtu informāciju
73 Prasītāji pārmet ECB, ka tā nepieciešamo informāciju nav sniegusi laikus. It īpaši novēlota bija piektdien, 2004. gada 11. jūnijā, un pirmdien, 14. jūnijā, sniegtā informācija.
74 Šajā sakarā ir jānorāda, ka vienošanās protokola preambulā ir pieprasīts, lai visa atbilstošā informācija tiktu paziņota pēc iespējas agrāk. Dažas no konsolidētajām tabulām, kuras ECB pārstāvis personāla komitejā prezentēja pirmdien, 2004. gada 11. jūnijā, un pirmdien, 14. jūnijā, nebija paziņotas tādos apstākļos, kas atļautu dziļāku visu attiecīgo statistikas datu analīzi. Lai 2004. gada 14. jūnijā, kas bija pēdējā darba diena (pirms ECB Valdes sanāksmes 2004. gada 15. jūnijā), personāla komiteja varētu pieņemt lēmumu atļaut no 2004. gada 1. jūlija veikt algu iespējamo “īpašo” pielāgošanu attiecībā uz 2001.–2003. gadu, vienlaikus ar parasto pielāgošanu par 2004. gadu, tai nebija pietiekami daudz laika veikt nepieciešamo konkrēto atšķirīgo datu pārbaudi un pārrunāt to ar ECB.
75 Tomēr ir jākonstatē, pirmkārt, ka pati personāla komiteja 2004. gada 3. jūnijā rakstveidā izteica vēlmi, lai iespējamā algu “īpašā” pielāgošana attiecībā uz 2001.–2003. gadu stātos spēkā vienlaikus ar parasto pielāgošanu par 2004. gadu, un piekrita, zinot par ierobežoto laiku, ka ECB atbilstoši Nodarbinātības kārtības 13. pantam algu pielāgošanu par 2004. gadu veic no 1. jūlija un, otrkārt, ka liela daļa atbilstošo datu bija apspriesta ECB un personāla komitejā laika posmā no 2004. janvāra līdz jūlijam tiktāl, ciktāl tie bija pieejami tehniskajās un ad hoc sanāksmēs. ECB 2004. gada 11. jūnijā prezentētā kopējā tabula nebija pirmā prezentācija, bet ilglaicīga darba rezultāts, ko ECB pārstāvji, it īpaši Kellijs, veica kopā ar personāla komitejas ieceltajiem pārstāvjiem. Pēc kopējās tabulas saņemšanas personāla komiteja atbilstoši tās 2004. gada 14. jūnija paziņojumam tikās ar personāla vadības direkcijas pārstāvjiem, lai saprastu un noskaidrotu pārskatītos rādītājus, un secināja, ka pastāv domstarpības par nelielu atšķirību – skaitu (trīs), kas tikai nelielā mērā var ietekmēt galīgo rezultātu. Šī iemesla dēļ personāla komiteja minētajā paziņojumā “ieteica” ECB, ka “starpība 0,3 % apmērā [..], kas jau ir apstiprināta no abām pusēm, jāpieskaita algu pielāgošanas rezultātam attiecībā uz 2004. gadu, un ka jebkura veida pastāvoša atšķirība jākompensē 2005. gadā, ja galīgie rādītāji tiek apstiprināti ar kopēju vienošanos”.
76 No tā izriet, ka iebildums par laikus nesniegtu informāciju ir jānoraida.
– Par iebildumu saistībā ar sanāksmju pretlikumīgumu
77 Prasītāji kritizē, ka ārpus vienošanās protokolā paredzētās oficiālās procedūras, personāla komitejai nezinot, tika organizētas “patvaļīgas” konsultācijas ar tās oficiālo pārstāvi, nevis ar personāla komiteju pilnā sastāvā.
78 Tomēr personāla komiteja bija pienācīgi pilnvarojusi oficiālos pārstāvjus, lai sniegtu konsultācijas (skat. šī sprieduma 68. punktu).
79 Turklāt vienošanās protokolā ir paredzētas tehniskas sanāksmes, kā arī vienkāršota konsultēšanās procedūra. Runājot par ad hoc sanāksmēm – vienošanās protokolā nekādā veidā nav izslēgta šādu sanāksmju sasaukšana, protokola 15. pantā skaidri paredzot vienkāršotu konsultēšanās procedūru. Šis pants atļauj lietas dalībniekiem samazināt vēstuļu apmaiņu skaitu un arī atkāpties no minētajā protokolā paredzētajiem termiņiem, atbilstošā veidā vienojoties par īsākiem termiņiem; ECB darbiniekiem piemērojamajos noteikumos sanāksmes kārtības protokols esot paredzēts tikai sanāksmēm ar prezidentu.
80 Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka attiecības starp personāla komiteju, kuras pilnvarojums attiecās uz 2002.–2004. gadu, un ECB bija balstītas uz lielāku abpusēju uzticību un uz atklātu sazināšanos, kas varēja būt pamatā relatīvi neformālajam dažu sanāksmju raksturam.
81 Visbeidzot, svarīgi ir piebilst, ka “īpaša” konsultēšanās procedūra, kura tika ievērota, pielāgojot algas par 2001.–2003. gadu, bija vienošanās rezultāts starp ECB un personāla komiteju it īpaši pēc pēdējās izteiktās vēlmes 2004. gada 3. jūnija paziņojumā. Tai tika paziņoti tās pārstāvju un ECB pārstāvju sanāksmju rezultāti, kā to apliecina lietas dalībnieku rakstveida apsvērumiem pievienotie personāla komitejas iekšējie paziņojumi un vēstules. Turklāt ir jāatsaucas uz personāla komitejas 2004. gada 14. jūnija paziņojumu, kurš, tā kā tajā ir atsauce uz procedūru, šajā sakarā to nekritizējot un principā secinot, ka konsultēšanās procedūra ir pabeigta (izņemot par trim neatrisinātiem punktiem, skat. šī sprieduma 27. punktu), ir jāanalizē kā tāds, kas ietver apstiprinājumu šajā lietā izmantotās konsultēšanās procedūras tiesiskumam.
82 Līdz ar to iebildums par sanāksmju pretlikumību ir jānoraida.
– Par iebildumu saistībā ar nepietiekamām atbildēm uz personāla komitejas uzdotajiem jautājumiem
83 Prasītāji pārmet ECB, ka tā formāli rakstveidā nav atbildējusi uz personāla komitejas 2004. gada 25. marta vēstuli.
84 Šajā sakarā ir jākonstatē, ka personāla komitejas 2004. gada 25. marta vēstulē norādītie punkti ir pārbaudīti konsultēšanās sanāksmēs, kas tika sasauktas laika posmā no 2004. aprīļa līdz jūnijam. Tādējādi norādītajam iebildumam nav faktiska pamatojuma.
– Par iebildumu saistībā ar nelikumīgu atsaukšanos uz steidzamību
85 Tiesas sēdē prasītāji izvirzīja iebildumu, ka ECB uzspieda personāla komitejai steidzamības situāciju un nostādīja to izlemta fakta priekšā.
86 Neatkarīgi no jautājuma par tās pieņemamību šī pieeja, kura lielā mērā atbilst iebildumam saistībā ar laikus nesniegtu informāciju (skat. šī sprieduma 73.–76. punktu), nav pamatota, jo pati personāla komiteja 2004. gada 3. jūnijā – mazāk nekā divas nedēļas pirms ECB Valdes, kurai bija jālemj par obligāto ikgada algu pielāgošanu par 2004. gadu, sanāksmes – lūdza ECB iekļaut šajā pielāgošanas [aprēķinā] “īpašās” konsultēšanās rezultātus par 2001.–2003. gadu. Savā 2004. gada 14. jūnija paziņojumā personāla komiteja norāda, ka tā faktiski zināja paredzēto kalendāro plānojumu, kurā ECB Valdei bija jāapstiprina 2004. gada algu pielāgošana.
87 Pārējā daļā šos iebildumus var atspēkot ar šī sprieduma 74.–76. punktā izklāstītajiem apsvērumiem.
88 Līdz ar to iebildums saistībā ar nelikumīgu atsaukšanos uz steidzamību ir jānoraida.
– Par iebildumu, ka 2004. gada jūlija algas lapu izsniegšanas laikā konsultēšanās procedūra nebija pabeigta
89 Prasītāji pārmet ECB, ka tā nebija pabeigusi konsultēšanās procedūru attiecībā uz 2001.–2003. gadu pirms lēmuma pieņemšanas par algu pielāgošanu attiecībā uz šo laika posmu.
90 Šajā sakarā ir jānorāda, ka 2004. gada 14. jūnija paziņojumā pati personāla komiteja netieši piedāvāja ECB direkcijai pabeigt konsultēšanās procedūru, izņemot trīs īpašu jautājumu pārbaudi, kas vēl nebija atrisināti, attiecībā uz Banque nationale de Belgique, DeutscheBundesbank un Komisijas atsūtītajiem datiem, ņemot vērā, ka šī pārbaude bija jāpārceļ, lai tajā iekļautu konsultēšanās procedūras rezultātus par nākamo gadu (2005. gads).
91 Tajā pašā paziņojumā personāla komiteja “ieteica” pieskaitīt parastas 2004. gada algu pielāgošanas rezultātiem “starpību 0,3 % apmērā [..], kas jau ir apstiprināta no abām pusēm” “īpašu” konsultāciju par 2001.–2003. gadu ietvaros, pārceļot trīs atsevišķi minēto jautājumu pārbaudi uz 2005. gada algu pielāgošanu. Pat ja šie jautājumi vēl nebija atrisināti konsultēšanās procedūras noslēgumā, Civildienesta tiesa konstatē, ka par tiem nenotika konsultēšanās attiecībā uz 2001.–2003. gadu un ka jebkurā gadījumā pati personāla komiteja uzskatīja, ka tie tikai nelielā mērā varēja ietekmēt galīgo 2001.–2003. gada algu pielāgošanas rezultātu.
92 Turklāt novērtējumu, ka personāla komitejas 2004. gada 14. jūnija paziņojums ir aizliegta vienošanās starp šo komiteju un ECB par “īpašas” konsultēšanās procedūras pabeigšanu (“starpība 0,3 % apmērā [..], kas jau ir apstiprināta no abām pusēm”), izņemot trīs neatrisinātos jautājumus, kuri nevar lielā mērā ietekmēt šo rezultātu, tieši apstiprina konkrēti iepriekšējās personāla komitejas dalībnieki, kā tas izriet no piecu dalībnieku 2005. gada 13. jūnija deklarācijas. Turklāt šī aizliegtā vienošanās ir apstiprināta ar pašas personāla komitejas iesniegtajiem iekšējiem dokumentiem.
93 Atbilstoši vienošanās protokola 15. pantam personāla komitejai bija tiesības izteikt savu piekrišanu, ieviešot vienkāršotu konsultēšanās procedūru, kas ietver procedūras pabeigšanas brīdi (skat. šī sprieduma 81. punktu).
94 Attiecībā uz personāla komitejas oficiālā pārstāvja van de Veldes un šīs komitejas pārstāvja palīga van der Arka, kas abi parakstīja 2004. gada 14. jūnija paziņojumu, lomu ir jāuzsver, ka šie pārstāvji pienācīgi pārstāvēja personāla komiteju, lai tās vārdā ECB sniegtu minēto paziņojumu (skat. šī sprieduma 68. punktu). Turklāt personāla komitejas 2004. gada 14. jūnija sanāksmes protokols, kuru uzrakstīja paši prasītāji, apstiprina, ka šis paziņojums atspoguļo vairākuma personāla komitejas dalībnieku viedokli.
95 2004. gada 15. jūnijā ECB Valde apstiprināja tās prezidenta priekšlikumu palielināt algas par 0,3 % īpašas 2001.–2003. gada algu pielāgošanas ietvaros, kas izrietēja no konsultēšanās procedūras.
96 No tā izriet, ka personāla komiteja izteica savu piekrišanu konsultēšanās procedūras pabeigšanai un principam par 2001.–2003. gada algas palielinājumu par 0,3 %, kurš bija jāsāk izmaksāt 2004. gada jūlijā.
97 Šo konstatējumu nevar atspēkot ar prasītāju argumentu jaunās personāla komitejas 2004. gada 25. jūnija vēstulē. Šī vēstule faktiski ir jāuzskata par šīs komitejas vienpusēju mēģinājumu no jauna uzsākt jau pabeigtu konsultēšanās procedūru. Tomēr ECB nepieņēma šo jaunās personāla komitejas lūgumu atgriezties pie iepriekšējās personāla komitejas izteiktā viedokļa attiecībā uz konsultēšanās pabeigšanu. Tādējādi 2004. gada 1. jūlijā ECB Padome pieņēma ECB prezidenta priekšlikumu, ko Valde apstiprināja 2004. gada 15. jūnijā un kas bija balstīts uz konsultāciju rezultātu, kurš izriet no personāla komitejas 2004. gada 14. jūnija paziņojuma.
98 Šajā sakarā ECB 2004. gada 7. jūlija rakstveida atbilde personāla komitejai, kurā bija minēts, ka “administrācija joprojām uzskata, ka šī viedokļu apmaiņa nav izbeigta” un ka “jebkāda veida pastāvošas atšķirības tiks kompensētas nākamajā algu pielāgošanas posmā”, nav apstiprinājums tam, ka ECB uzskatīja konsultēšanās procedūru par algu pielāgošanu attiecībā uz 2001.–2003. gadu joprojām par atvērtu, neraugoties uz ECB Padomes apstiprinājumu palielināt algas par 0,3 %, par ko abas puses bija vienojušās. Šajā personāla komitejas un ECB vēstuļu apmaiņas kontekstā jautājumā par algu “īpašu” pielāgošanu par 2001.–2003. gadu šī atbilde ir jāsaprot kā norāde uz trim mazsvarīgiem jautājumiem, kurus iepriekšējā personāla komiteja īpaši norādīja savā 2004. gada 14. jūnija vēstulē, lai tos pārbaudītu nākamās 2005. gada algu pielāgošanas ietvaros.
99 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka prasītāju norādītie apstākļi savu iebildumu pamatojumam, pat aplūkojot tos visus kopā, neļauj secināt, ka tika pārkāptas prasības par konsultēšanās ar personāla komiteju procedūru pirms tā lēmuma pieņemšanas, ar kuru tiek pielāgotas 2001.–2003. gada algas. Tātad, nepastāvot nepieciešamībai lemt par tā pieņemamību, pirmais pamats, aplūkojot tā dažādas daļas, ir jānoraida.
Par otro pamatu, kas ir balstīts uz aprēķina metožu pārkāpumu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu
Lietas dalībnieku argumenti
100 Ar šo pamatu prasītāji būtībā kritizē, ka ECB ir pamatojusies uz acīmredzami kļūdainiem datiem un tādējādi ir pārkāpusi aprēķina metodes un pienākumu norādīt pamatojumu algu pielāgošanai par laika posmu no 2001. līdz 2003. gadam.
101 Prasītāji uzskata, ka ECB izveidotās tabulas konsultēšanās procedūras sākumā, proti, 2004. gada 9. janvārī, bija acīmredzami kļūdainas un pieļāva kļūdainu aprēķina metodes piemērošanu. It īpaši tas, ka priekšrocība, ko sniedza Banque de France darbiniekiem piešķirtā darba laika saīsināšana, tika ņemta vērā, tikai sākot ar 2002. gadu, ir acīmredzama kļūda, jo Banque de France darbinieki jau no 2001. gada februāra guva pozitīvas priekšrocības no 2000. gada 19. janvāra likuma Nr. 2000‑37 par panākto vienošanos attiecībā uz darba laika saīsināšanu (turpmāk tekstā – “likums par darba laika saīsināšanu”). Tas, ka ECB neņēma vērā datus par Deutsche Bundesbank piešķirto īpašo algas palielināšanu darbiniekiem, kas strādā agrākās Austrumvācijas teritorijā, arī ir acīmredzama kļūda.
102 ECB uzsver, ka jautājumā par vērā ņemamo pamata datu atbilstību un precizitāti, kā arī ātrumu, kādā tie tiek savākti un nodoti tālāk, tā pilnībā ir atkarīga no references organizācijām. Būtu jāņem vērā, ka pamata dati ir nosakāmi ne tikai pēc viena rādītāja, bet ietver ļoti daudzus rādītājus, piemēram, darbinieku skaitu, nedēļas darba laiku, brīvdienu skaitu, darbinieku statusu (civildienests vai privātais sektors) utt. Šajos apstākļos tā var tikai paļauties uz tai iesniegto datu precizitāti un atbilstību. Tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā tai ir pienākums sazināties ar references organizāciju, kas iesniegusi kļūdainos datus, lai pārbaudītu to precizitāti. Aplūkojamajā lietā nebija nevienas acīmredzamas kļūdas references organizāciju paziņotajos pamata datos.
103 ECB piekrīt, ka jautājums par to, ka ir jāņem vērā Banque de France personālam piešķirtā darba laika saīsināšana, tika norādīts personāla komitejas 2004. gada 25. marta vēstulē, bet apstiprina, ka šis jautājums konsultēšanās laikā tika atrisināts par labu personāla komitejai, “2004. gada 14. jūnija vienošanās” to vairs neminot. Attiecībā uz Deutsche Bundesbank ECB uzdod jautājumu par to, vai iebildums saistībā ar šo iespējamo acīmredzamo kļūdu ir pieņemams saskaņā ar normām, kas ir noteiktas Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī vai tas ir pamatots, atsaucoties uz “2004. gada 14. jūnija vienošanās” paredzēto vēlāko diskusiju par šiem datiem. Visbeidzot, tā nesaskata šī apstākļa ietekmi uz 2001.–2003. gada algu pielāgošanu.
Civildienesta tiesas vērtējums
104 Pat ja prasītāji sava otrā pamata pamatojumam atsaucas uz “pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu”, viņu argumenti ir tikai par apstrīdēto lēmumu satura, nevis formas tiesiskumu.
105 Savā prasības pieteikumā prasītāji sūdzas tikai par “acīmredzamas kļūdas” esamību, kas radīja aprēķina metodes pārkāpumu divos veidos:
– pirmkārt, ECB nav pareizi ņēmusi vērā Banque de France darbinieku darba laika saīsināšanas ar algu saistīto ietekmi uz aprēķina metodēm;
– otrkārt, ECB nav attiecinājusi uz savu darbinieku algām Deutsche Bundesbank noteikto algas īpašo paaugstinājumu darbiniekiem, kas strādā agrākās Austrumvācijas teritorijā.
106 Lai atbildētu uz šiem diviem iebildumiem, kuri ir vienīgie prasītāju izvirzītie iebildumi, ir jāpārbauda, vai ECB ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, to tabulu izveidošanas nolūkā, kas nepieciešamas, lai noteiktu vidējo nominālo algu attīstību, kas ir paredzēta aprēķina metodē, pamatojoties uz iepriekš minētajiem no Banque de France un Deutsche Bundesbank saņemtajiem pamata datiem.
107 Attiecībā uz Banque de France prasītāji nenorāda tādus apstākļus, ar kuriem varētu pierādīt, ka ECB bija jāizdara secinājumi par likuma par darba laika saīsināšanu piemērošanu visiem šīs bankas darbiniekiem, sākot ar 2001. gadu. Tieši pretēji, tie iesniedz trīs šīs bankas 2001. gada 13. februāra, 6. aprīļa un 6. jūnija dokumentus ar nosaukumu “piemērošanas paziņojumi”, kuri attiecas uz “uzņēmuma vienošanos par tā vadošo darbinieku darba laika ilgumu, organizāciju un kārtību” un kuri attiecas tikai uz šo vienu personāla kategoriju. Šajos paziņojumos ietvertā informācija atbilst Banque de France paziņotajam tiktāl, ciktāl šī pēdējā banka informēja ECB, ka šī personāla kategorija ir tikai 1000–1100 personu, bet uzņēmuma vienošanās, kas ir piemērojama visam personālam (apmēram 15 000 personu), stājās spēkā tikai 2002. gada 1. janvārī. Atbilstoši ECB veiktajām simulācijām personāla komitejas pārstāvju klātbūtnē, kuras prasītāji būtiski neapstrīdēja, Banque de France vadošo darbinieku algu paaugstināšanai, kas izrietēja no likuma par darba laika saīsināšanu piemērošanas, nebija būtiskas pozitīvas ietekmes uz ECB darbinieku 2001. gada algu pielāgošanas galīgo rezultātu.
108 Deutsche Bundesbank situācijā ir jānošķir divi apstākļi. Pirmkārt, runājot par bijušās Austrumvācijas teritorijā strādājošo darbinieku algas īpašo paaugstinājumu, minētā banka bija informējusi ECB, ka personāla komitejas sākotnēji izteiktais viedoklis par šīs īpašās palielināšanas ietekmi bijis kļūdains. Personāla komiteja vēlāk piekrita šim paskaidrojumam un līdz ar to savā 2004. gada 14. jūnija vēstulē starp neatrisinātajiem jautājumiem neietvēra jautājumu par to Deutsche Bundesbank darbinieku algām, kuri strādā bijušajā Austrumvācijā. Tādējādi šī problēma tika atrisināta konsultēšanās procedūras laikā pirms minētās procedūras pabeigšanas 2004. gada 14. jūnijā. Otrkārt, tā atruna par Deutsche Bundesbank, kas ir minēta personāla komitejas 2004. gada 14. jūnija piezīmē kā viens no trim vēl atrisināmajiem jautājumiem, attiecas uz citu jautājumu, proti, par vispārējās 2001. un 2002. gada algu palielināšanas procentuālo apmēru. Šī atruna tika izanalizēta 2004. gada septembrī un izvirzīta 2005. gada algu pielāgošanas ietvaros, kā par to bija vienojušās personāla komiteja un ECB.
109 Turklāt, ja 2004. gada 14. jūnijā abi pārrunu dalībnieki pēc datu, kas ir saņemti no Banque de France un Deutsche Bundesbank, pārbaudes bija vienisprātis, uzskatot, ka plānotajā algu pielāgojumā šie jautājumi tiek ņemti vērā pareizi, ir grūti identificēt acīmredzamu kļūdu, kuru ECB esot pieļāvusi šajā sakarā, ņemot vērā prasītāju norādīto iebildumu neprecizitāti šajā jautājumā un tā nepietiekamu pamatojumu ar pierādījumiem.
110 No tā izriet, ka prasītāji nav pierādījuši ne aprēķina metodes pārkāpumu, ne to, ka ECB ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas Banque de France un Deutsche Bundesbank iesniegto pamata datu pārbaudē.
111 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, arī otrais pamats ir jānoraida.
Par trešo pamatu, kas balstīts uz korekciju, kuras bija jāveic attiecībā uz algu vispārējo piemērošanu, nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku
Lietas dalībnieku argumenti
112 Trešajam pamatam ir trīs daļas, kas ir balstītas uz tiesiskuma principa pārkāpumu, aprēķina metodes principa neievērošanu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu. Ar šīm trim pamata daļām prasītāji būtībā kritizē, ka ECB nav piemērojusi aprēķina metodi ar atpakaļejošu spēku, lai gan tas esot bijis obligāti jādara.
113 Lai paskaidrotu, kāds pamats ir algu paaugstināšanai ar atpakaļejošu spēku, prasītāji atsaucas galvenokārt uz tiesiskuma principu, kurš, pēc to domām, nosakot administratīvās iestādes pienākumu definēt savu darbību un savus lēmumus atbilstoši tai piemērojamām tiesībām un atjaunot tiesības, ja tās nebija ievērotas. Runājot par kļūdainiem datiem – iestādes pienākums esot atjaunot tiesības ab initio, proti, ar atpakaļejošu spēku.
114 Šajā sakarā prasītāji norāda, ka references organizācijas veic korekcijas ar atpakaļejošu spēku, ja tādas ir veicamas. Tādējādi tie atsaucas uz Kopienu likumdevēja piemēru, kas pieņēma Padomes 2003. gada 5. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2148/2003, ar ko no 2002. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī uz Banca d’Italia darbinieku piemēru, kuru algas tika papildus paaugstinātas attiecībā uz 2002.–2003. gadu pēc 2004. gada oktobrī pieņemtā lēmuma. ECB bija jāpiemēro šis pats princips un jāatzīst savu koriģējošo lēmumu atpakaļejošs spēks.
115 Turklāt prasītāji iebilst, ka ECB nav ievērojusi saistības, ko tā uzņēmās savā 2003. gada 16. decembra memorandā un adresēja visiem saviem darbiniekiem. Šīs saistības bija jāizvērtē, ņemot vērā citas ECB deklarācijas, tostarp tās, kas ir ietvertas “1999. gada 7. jūlija” paziņojumā (prasītāji patiesībā atsaucas uz 1999. gada 7. maija paziņojumu), minot, ka aprēķina metodes mērķis bija ļaut ECB saglabāt tādu pašu atalgojumu līmeni savos galvenajos avotos, no kuriem tā pieņem darbā personas, proti, references organizācijās.
116 ECB uzsver, ka apstrīdētais algu paaugstinājums izrietēja no tās vienkāršas “labprātīgas uzņemšanās”, un šo kvalifikāciju atbalstīja paši prasītāji. Līdz ar to šādu saistību izpilde nevar pārvērsties par likumīgiem pienākumiem. Tā atsaucas uz Tiesas judikatūru, kas savā 1999. gada 3. marta rīkojumā lietā C‑315/97 P Echauz Brigaldi u.c./Komisija (Recueil, I‑1287. lpp., 11. punkts) apstiprināja Pirmās instances tiesas 1997. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑156/95 Echauz Brigaldi u.c./Komisija (Recueil FP, I‑A‑171. un II‑509. lpp.), ar kuru šī pēdējā tiesa nosprieda, ka iestādes piešķirtā priekšrocība saviem ierēdņiem pretimnākošā veidā, nevis saskaņā ar likumīgu pienākumu, kas izrietētu no Civildienesta noteikumiem, neuzliek pienākumu citai iestādei piemērot tādus pašus noteikumus saviem ierēdņiem. Pirmās instances tiesa līdz ar to konstatēja, ka vienlīdzīgas attieksmes princips nebija pārkāpts.
117 Turklāt ECB noliedz jebkādu prasītāju “tiesisko paļāvību”, tā kā personāla komitejas konsultācija nenozīmē, ka tās atzinumam ir saistošs raksturs. Tā turklāt uzsver, ka algu paaugstināšana, par kuru tika nolemts 2004. gada jūlijā, bija brīvprātīga darbība, kura līdz ar to nevarēja radīt pienākumu ar atpakaļejošu spēku pielāgot algas, kā tas izriet no konsultācijām.
Civildienesta tiesas vērtējums
118 Ar šo pamatu prasītāji vēlas, lai tiktu atzīts, ka ECB nepamatoti ar atpakaļejošu spēku nepalielināja viņu algas par 2001.–2003. gadu, par kuriem konsultēšanās tika uzsākta pēc 2003. gada 16. decembra memoranda.
119 Šajā sakarā trešā pamata trīs daļas ir jāpārbauda kopā tiktāl, ciktāl tās ir saistītas un ciktāl prasītāji ir pauduši vienu un to pašu argumentāciju šo daļu pamatojumam.
120 Tā rezultātā ir jānosaka, vai personāla komitejas konsultācijai, kas tika uzsākta pēc 2003. gada 16. decembra memoranda, pēc kura šīs konsultācijas rezultātiem piemēroja 2001.–2003. gadā spēkā esošo aprēķina metodi, kā apgalvo prasītāji, varēja būt tādas sekas, ka algas paaugstināšanas maksājums, kurš izrietēja no konsultēšanās procedūras, tiek veikts ar atpakaļejošu spēku par katru atbilstošo gadu.
121 Vispirms ir būtiski uzsvērt, ka, lai izpildītu iepriekš minēto spriedumu lietā Cerafogli un Poloni/ECB, ar kuru par pretlikumīgu tika atzīta ECB darbinieku 2001. gada algu pielāgošanas procedūra, ECB, lai labotu Pirmās instances tiesas atklāto kļūdu, bija regulāri un adekvāti jākonsultējas ar personāla komiteju par šī paša gada algu pielāgošanu. Šādam pasākumam, kuru nevar uzskatīt par tādu, kas ietekmē tikai Čerafoļji un Polino situāciju, pašam par sevi noteikti bija vispārējs raksturs.
122 Jāpiebilst, ka ECB konsultācijas attiecināja uz 2002. un 2003. gadu pēc tam, kad tā savā 2003. gada 16. decembra memorandā ar nosaukumu “Pirmās instances tiesas spriedums par 2001. gada algu pielāgošanu” uzņēmās saistības pret visu personālu. Kā tā apstiprināja arī tiesas sēdē un pretēji tam, ko tā apgalvoja savos rakstveida apsvērumos, šīs saistības nozīmēja pienākumu piemērot spēkā esošo aprēķina metodi šādi uz 2002. un 2003. gadu attiecinātās konsultēšanās rezultātam.
123 Lietas dalībnieki tomēr nevar vienoties par finansiālajām sekām, kādas ir šīm konsultācijām un pienākumam piemērot aprēķina metodi šīs konsultēšanās rezultātiem. Kaut arī prasītāji norādīja, ka, lai izpildītu iepriekš minēto spriedumu lietā Cerafogli un Poloni/ECB, ECB iespējamo algas paaugstināšanu, kas izrietēja no konsultācijām, vajadzēja attiecināt uz visu personālu, banka noliedz šādas minētā sprieduma sekas.
124 Aplūkojamajā lietā nav vajadzības lemt par to, vai atbilstoši EKL 233. pantam ECB ir pienākums attiecināt algas paaugstināšanu, kas izriet no konsultēšanās, ieskaitot par laika posmu pirms sprieduma pasludināšanas, uz visu ECB personālu, it īpaši ņemot vērā atklātā pārkāpuma raksturu. Pietiek konstatēt, ka pati ECB uzskatīja, ka ne tikai Čerafoļji un Poloni, bet visam personālam par trim attiecīgajiem gadiem ir saistoša gan konsultēšanās, kas ir algu pielāgošanas procedūras sagatavošanas posms, gan nākamie šīs procedūras posmi, ieskaitot galīgo posmu, ko veido katra darbinieka algas pielāgošana.
125 Šajos apstākļos ir jāpārbauda veids, kādā aprēķina metode algu pielāgošanai tika piemērota attiecībā uz 2001.–2003. gadu.
126 Vispirms ir jāatgādina galvenie aprēķina metodes elementi, kā arī atšķirības starp, pirmkārt, GSA 1999/2001 un, otrkārt, GSA 2002/2004 (skat. šī sprieduma 13.–17. punktu).
127 Būtībā aprēķina metodi veido references organizācijas paziņoto pamata datu izmantošana, paļaujoties uz tiem, jo ECB nebija iespējas tos sīkāk nepārbaudīt.
128 Turklāt GSA 1999/2001 nav paredzēta iespēja koriģēt aprēķina metodes rezultātus un, lai gan GSA 2002/2004 ir paredzēta šādu korekciju iespēja, šī iespēja ir ierobežota divos veidos. Pirmkārt, šie GSA pieļauj korekcijas tikai parastajā algu pielāgošanas datumā iztrūkstošu datu dēļ, proti, korekcijas, kas ir veiktas, piemērojot tos datus, kurus references organizācijas paziņoja ar nokavēšanos, nevis korekcijas tādēļ, ka vēlāk tiek atklātas kļūdas pamata datos, kuri ir paziņoti un ņemti vērā pielāgošanā. Otrkārt, šādi veiktām korekcijām nav atpakaļejoša spēka. Līdz ar to tikai tās korekcijas, kas izriet no sākotnēji iztrūkstošiem datiem, kuri kļuva pieejami laikā starp pēdējo pielāgošanu un nākamā gada pielāgošanu, stāsies spēkā pēdējās pielāgošanas laikā; tādējādi pirmo reizi šīs korekcijas var piemērot tikai 2003. gada 1. jūlijā attiecībā uz datiem par 2002. gadu, kurus to novēlotas paziņošanas dēļ nevarēja ņemt vērā 2002. gada 1. jūlijā nolemtajā algu pielāgošanas aprēķinā.
129 Turklāt jāpiekrīt, ka atkārtota konsultēšanās ar personāla komiteju, balstoties uz sākotnējās konsultēšanās laikā pieejamiem datiem un izvairoties no datiem, kas kļuva zināmi vēlāk, proti, no koriģētajiem datiem, būtu bijusi samākslota.
130 Tāpat attiecībā uz 2002. gadu ir jāņem vērā grūtības samazināt algas par 0,4 %, pamatojoties uz 2004. gadā saņemtajiem datiem par šo gadu, kas izriet no veiktā aprēķina, pamatojoties uz konsultēšanās procedūras laikā koriģētajiem un ECB izveidotajās tabulās ietvertajiem datiem.
131 Turklāt, pieņemot, ka šie darījumi bija iespējami, ECB algu lapu izdošanas sistēma, pēc bankas domām, nebija spējīga ar atpakaļejošu spēku veikt jaunu algu aprēķinu, sākot no 2001. gada, kas ir arī personāla komitejas atzīts fakts tās 2004. gada 4. augusta paziņojumā.
132 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka tad, ja sprieduma par tiesību akta atcelšanu izpilde ir īpaši apgrūtināta, attiecīgā iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru ieinteresētām personām tiek taisnīgi kompensēta nelabvēlīgā situācija, kas tām ir radusies no atceltā tiesību akta. Šajā kontekstā administrācija var ar tām uzsākt dialogu, lai panāktu vienošanos, tām piedāvājot taisnīgu kompensāciju par pārkāpumu, no kura tās cieta (Pirmās instances tiesas 1996. gada 26. jūnija spriedums lietā T‑91/95 de Nil un Impens/Padome, Recueil FP, I‑A‑327. un II‑959. lpp., 34. punkts; 1997. gada 10. jūlija spriedums lietā T‑81/96 Apostolidis u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑207. un II‑607. lpp., 42. punkts, un 2000. gada 10. maija spriedums lietā T‑177/97 Simon/Komisija, Recueil FP, I‑A‑75. un II‑319. lpp., 23. punkts).
133 Aplūkojamā lietā, ņemot vērā visus šī sprieduma 126.–131. punktā minētos apstākļus, ECB izvēlējās vienkāršotu pieeju, proti, samaksāt kopējo summu, kas izriet no algu pielāgošanas par 2001.–2003. gadu un kas ir konstatēta konsultēšanās procedūras rezultātā, dienā, kad stājas spēkā 2004. gada algu pielāgošana, proti, 2004. gada 1. jūlijā. Šo risinājumu 2004. gada 14. jūnija paziņojumā netieši pieņēma personāla komiteja, neatkārtojot tās 2004. gada 25. marta paziņojumā formulēto un vairākās tehniskajās sanāksmēs atkārtoto lūgumu veikt maksājumu ar atpakaļejošu spēku.
134 Tādējādi kopējā summa, pie kuras ECB nonāca, ir radusies no panāktā kompromisa risinājuma starp banku un personāla komiteju, kas ļāva vienkāršā veidā pielāgot un kombinēt aprēķina metodi. Šis kompromisa risinājums sastāvēja no vairākiem elementiem:
– pirmkārt, attiecībā uz 2001. gadu no iespējas ņemt vērā koriģētos datus, tiklīdz tie kļuva pieejami, kas nebija paredzēts GSA 1999/2001, bet tikai GSA 2002/2004;
– otrkārt, iespējas ņemt vērā visus attiecīgos datus par to gadu, kurā algas bija jāpielāgo, nevis tikai par to gadu, kura laikā šie dati kļuva pieejami, kā paredz GSA 2002/2004;
– treškārt, no iespējas nākamā gada maksājumā ņemt vērā ne tikai “koriģētos” datus, proti, tos, kas nebija pieejami vai bija nepilnīgi tajā gadā, kura algas bija jāpielāgo;
– ceturtkārt, sākot no 2004. gada 1. jūlija, pārskaitīt algas palielinājumu 0,3 % apmērā, kas atspoguļo dažādo aprēķinu par 2001.–2003. gadu kopējo summu, pamatojoties uz konkrētiem datiem, par kuriem vienojās personāla komiteja un ECB (+ 0,3 % par 2001. gadu, – 0,4 % par 2002. gadu, + 0,4 % par 2003. gadu, kopā 0,3 %).
135 No tā izriet, ka, kaut arī algas, kas izrietēja no konsultēšanās, ECB nepaaugstināja ar atpakaļejošu spēku, ko pieprasīja prasītāji, tā, savukārt, pirmkārt, izmantoja koriģētos (paaugstinātos) datus attiecībā uz 2001. gadu, kas nebija iespējams spēkā esošo normu piemērošanas laikā, un, otrkārt, attiecināja konsultēšanos arī uz 2002. un 2003. gadu un šīs konsultēšanās rezultātus attiecināja uz visiem darbiniekiem pretēji viedoklim, ka tas attiecās tikai uz prasītājiem iepriekš minētajā spriedumā lietā Cerafogli un Poloni/ECB. Tādējādi ECB izvēlējās risinājumu, kas bija ne tikai līdzsvarots, bet kuram bija arī strukturāla ietekme uz algu un pensiju skalu.
136 Ņemot vērā minētās īpašās grūtības iepriekš minētā sprieduma lietā Cerafogli un Poloni/ECB izpildē, ir jākonstatē, ka lēmums, kas pieņemts, ņemot vērā konsultēšanās procedūras rezultātus par 2001.–2003. gada algas pielāgošanu, ir jāuzskata par saprātīgu un taisnīgu risinājumu 132. punktā minētās judikatūras izpratnē.
137 Šo secinājumu neatspēko prasītāju norādītie argumenti.
138 Pirmkārt, runājot par argumentu, kas ir balstīts uz korekcijām ar atpakaļejošu spēku, kuras esot veikušas dažas references organizācijas, ir jākonstatē, ka šāda prakse pilnībā atbilst GSA 2002/2004 paredzētajam mehānismam, proti, algu korekcijai, ņemot vērā reālos tā gada pamata datus, kas seko gadam, kurā algas ir aprēķinātas. Katrā ziņā dažu references organizāciju korekcijas ar atpakaļejošu spēku nerada pienākumu ECB pielāgot algas ar atpakaļejošu spēku, jo šāda prakse, pat ja tā balstīta uz valsts vai Kopienu normatīviem aktiem, ir saistoša tikai šīm organizācijām, nevis ECB.
139 Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, ECB, pieņemot šajā lietā taisnīgu risinājumu visiem saviem darbiniekiem, izpildīja saistības, kuras tā uzņēmās savā 2003. gada 16. decembra memorandā, proti, izdarīt secinājumus no Pirmās instances tiesas pasludinātā sprieduma.
140 Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida. Tātad prasījumi atcelt tiesību aktu ir jānoraida kā nepamatoti.
2. Par prasījumiem atlīdzināt zaudējumus
Lietas dalībnieku argumenti
141 Prasītāji uzsver, ka norādītās kļūdas tiem radīja zaudējumus, jo, sākot no 2001. gada 1. jūlija, tie 2002. un 2003 gadā nevarēja saņemt tiem pienākošos algu, proti, algu, kas ir noteikta saskaņā ar aprēķina metodi un ir tiesiski veiktas konsultēšanās procedūras rezultāts. Tā kā tie nav spējīgi precīzi aprēķināt savu zaudējumu apmēru, tie piedāvā to pagaidu kārtā noteikt ex aequo et bono EUR 5000 katram prasītājam.
142 ECB apgalvo, ka ir pietiekami pierādījusi, ka tā nav pieļāvusi nelikumību. Attiecīgi prasība atlīdzināt zaudējumus juridiski nav pamatota. No finansiālā viedokļa – ECB paaugstināja prasītāju algas par 0,3 % nevis pamatojoties uz likumisku pienākumu, bet balstoties uz personāla politikas lēmumu.
Civildienesta tiesas vērtējums
143 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai prasījumi par mantiska vai morāla kaitējuma atlīdzību ir jānoraida, ja tiem ir cieša saistība ar prasījumiem atcelt tiesību aktu, kas paši par sevi ir noraidīti kā nepamatoti (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 25. jūnija spriedumu lietā T‑72/01 Pyres/Komisija, Recueil FP, I‑A‑169. un II‑861. lpp., 85. punkts un tajā minētā judikatūra).
144 Tā kā šajā lietā prasījumu atcelt 2004. gada jūlija algas lapas pamatojumam iesniegto pamatu pārbaudē netika atklāts neviens ECB pārkāpums un tādējādi neviena tāda kļūda, kas radītu tās atbildību, prasījumi par to zaudējumu atlīdzību, ko prasītāji, iespējams, cieta norādīto pārkāpumu dēļ, arī ir jānoraida kā nepamatoti.
3. Vispārīgi secinājumi
145 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasījumi atcelt [algas lapas] un atlīdzināt zaudējumus nav pamatoti un ka nav jālemj par prasījumiem iesniegt administratīvo lietu. Līdz ar to prasība ir jānoraida, nepieņemot lēmumu par pieņemamību, jo ECB norādīja vairākas iebildes par nepieņemamību, tostarp saistībā ar lūguma veikt atkārtotu pārbaudi novēlotu iesniegšanu un Poloni sūdzības novēlotu iesniegšanu, kuru ECB saņēma 2004. gada 14. decembrī, pēc divu mēnešu termiņa beigām, kurš, pēc ECB domām, beidzās 2004. gada 13. decembrī.
Par tiesāšanās izdevumiem
146 Atbilstoši [Civildienesta tiesas] Reglamenta 122. panta pantam minētā reglamenta II sadaļas 8. nodaļas noteikumi par tiesāšanās izdevumiem un Civildienesta tiesai radītajiem izdevumiem ir piemērojami vienīgi lietām, kuras Civildienesta tiesā ir ierosinātas, sākot no šī reglamenta spēkā stāšanās dienas, proti, 2007. gada 1. novembra. Attiecīgie Pirmās instances tiesas Reglamenta noteikumi šajā jomā mutatis mutandis ir piemērojami lietām, kuras tiek izskatītas Civildienesta tiesā pirms šī datuma.
147 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tomēr atbilstoši minētā reglamenta 88. pantam tiesvedībā, kurā lietas dalībnieki ir Kopienas un to darbinieki, iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tā kā prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (Tiesas plēnums)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
MahoneyKreppelVan Raepenbusch
BorutaKanninen
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 24. jūnijā.
W. HakenbergP. Mahoney
Šī nolēmuma teksts, kā arī tajā minēto un Krājumā vēl nepublicēto Kopienu tiesu nolēmumu teksti ir pieejami Tiesas tīmekļa vietnē: www.curia.europa.eu
Pielikums
Marija Končeta Čerafoļji [Maria Concetta Cerafogli], Eiropas Centrālās bankas darbiniece, ar dzīvesvietu Frankfurtē pie Mainas (Vācija),
Marions Kotovskis [Marion Kotowski], Eiropas Centrālās bankas darbinieks, ar dzīvesvietu Frankfurtē pie Mainas (Vācija),
Emanuels Larie [Emmanuel Larue], Eiropas Centrālās bankas darbinieks, ar dzīvesvietu Frankfurtē pie Mainas (Vācija),
Paolo Poloni [Paolo Poloni], Eiropas Centrālās bankas darbinieks, ar dzīvesvietu Frankfurtē pie Mainas (Vācija),
Olivjē Seņjors [Olivier Seigneur], Eiropas Centrālās bankas darbinieks, ar dzīvesvietu Frankfurtē pie Mainas (Vācija),
Ali Šikhans [Ali Shikhane], Eiropas Centrālās bankas darbinieks, ar dzīvesvietu Hinfeldenā-Nauheimā [Hünfelden-Nauheim] (Vācija),
Luka Taļjareti [Luca Tagliaretti], Eiropas Centrālās bankas darbinieks, ar dzīvesvietu Frankfurtē pie Mainas (Vācija),
Luīze Vega [Louisa Vegh], Eiropas Centrālās bankas darbiniece, ar dzīvesvietu Frankfurtē pie Mainas (Vācija).
Satura rādītājs
Atbilstošās tiesību normas
Prāvas rašanās fakti
Process un lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
1. Par prasījumiem atcelt lēmumus
Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz pienākuma konsultēties ar personāla komiteju pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
Civildienesta tiesas vērtējums
– Par iebildumu saistībā ar ECB paziņotās informācijas nepilnīgumu
– Par iebildumu saistībā ar laikus nesniegtu informāciju
– Par iebildumu saistībā ar sanāksmju pretlikumīgumu
– Par iebildumu saistībā ar nepietiekamām atbildēm uz personāla komitejas uzdotajiem jautājumiem
– Par iebildumu saistībā ar nelikumīgu atsaukšanos uz steidzamību
– Par iebildumu, ka 2004. gada jūlija algas lapu izsniegšanas laikā konsultēšanās procedūra nebija pabeigta
Par otro pamatu, kas ir balstīts uz aprēķina metožu pārkāpumu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu
Lietas dalībnieku argumenti
Civildienesta tiesas vērtējums
Par trešo pamatu, kas balstīts uz korekciju, kuras bija jāveic attiecībā uz algu vispārējo piemērošanu, nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku
Lietas dalībnieku argumenti
Civildienesta tiesas vērtējums
2. Par prasījumiem atlīdzināt zaudējumus
Lietas dalībnieku argumenti
Civildienesta tiesas vērtējums
3. Vispārīgi secinājumi
Par tiesāšanās izdevumiem