Apvienotās lietas C‑108/14 un C‑109/14

Beteiligungsgesellschaft Larentia + Minerva mbH & Co. KG

pret

Finanzamt Nordenham

un

Finanzamt Hamburg-Mitte

pret

Marenave Schiffahrts AG

(Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – PVN – Sestā direktīva 77/388/EEK – 17. pants – Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu – Daļēja atskaitīšana – PVN, ko holdinga sabiedrības ir samaksājušas par kapitāla iegādi, kurš ir ieguldīts to meitasuzņēmumos – Pakalpojumu sniegšana meitasuzņēmumiem – Meitasuzņēmumi, kam ir personālsabiedrību forma  – 4. pants – Tādu personu grupas veidošana, kuras var uzskatīt par vienu nodokļu maksātāju – Nosacījumi – Pakļautības attiecību nepieciešamība – Tieša iedarbība

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 16. jūlija spriedums

1.        Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Saimnieciskā darbība Sestās direktīvas 4. panta izpratnē – Holdinga iejaukšanās tā meitasuzņēmumu vadībā – Darījumu, par kuriem ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, īstenošanai pakļauta iekļaušana atbilstoši direktīvas 2. pantam

(Padomes Direktīvas 77/388 2. pants un 4. panta 2. punkts)

2.        Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Nodokļu maksātājs, kas vienlaikus veic saimniecisko darbību un darbību, kas nav saimnieciskā darbība – Nodoklis, kas maksājams vai samaksāts par kapitāla iegādi, ko holdinga sabiedrība ir ieguldījusi savos meitasuzņēmumos – Daļas atskaitīšana – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas

(Padomes Direktīvas 77/388 17. panta 2. un 5. punkts)

3.        Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodokļa maksātāji – Jēdziens – Dalībvalstu iespēja uzskatīt cieši saistītas personas par vienu nodokļu maksātāju – Valsts tiesiskais regulējums, kurā iespēja veidot personu grupu, kuru var uzskatīt par vienu vienīgu nodokļa maksātāju, ir rezervēta tikai sabiedrībām, kas ir juridiskas personas un ir saistītas ar šīs grupas galveno uzņēmumu ar pakļautības attiecībām – Pieļaujamība – Robežas – Krāpšanas un izvairīšanās no nodokļiem novēršana

(Padomes Direktīvas 77/388 4. panta 4. punkta otrā daļa)

4.        Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodokļa maksātāji – Jēdziens – Sestās direktīvas 4. panta 4. punkts – Tieša iedarbība – Neesamība

(Padomes Direktīvas 77/388 4. panta 4. punkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 19.–21. punktu)

2.        Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kas ir grozīta ar Direktīvu 2006/69, 17. panta 2. un 5. punkts ir jāinterpretē šādi:

–        izdevumi saistībā ar savu meitasuzņēmumu kapitāldaļu iegādi, kas radušies holdinga sabiedrībai, kura iesaistās to pārvaldīšanā un kura tādējādi veic saimniecisko darbību, ir jāuzskata par tās vispārējo izdevumu daļu un par šiem izdevumiem samaksātais pievienotās vērtības nodoklis principā ir pilnībā jāatskaita, ja vien noteikti iepriekš veikti saimnieciskie darījumi nav atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa atbilstoši Sestajai direktīvai 77/388, kas ir grozīta ar Direktīvu 2006/69, katrā ziņā tiesības uz atskaitīšanu ir jāīsteno tikai atbilstoši šīs pašas direktīvas 17. panta 5. punktā paredzētajiem noteikumiem;

–        izdevumi saistībā ar šo meitasuzņēmumu kapitāldaļu iegādi, kas radušies holdinga sabiedrībai, kura iesaistās tikai dažu no tiem pārvaldīšanā un kura savukārt attiecībā uz pārējām neveic saimniecisko darbību, tikai daļēji ir jāuzskata par tās vispārējiem izdevumiem tādējādi, ka par šiem izdevumiem samaksātais pievienotās vērtības nodoklis var tikt atskaitīts tikai daļā, kurā tie ir saistīti ar saimniecisko darbību, atbilstoši dalībvalstu definētajiem sadales kritērijiem, kurām, īstenojos šīs pilnvaras, ir jāņem vērā – kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesām – Sestās direktīvas mērķis un struktūra un šajā ziņā jāparedz aprēķināšanas veids, kas objektīvi atspoguļo to, kāda daļa no iepriekš iztērētajiem līdzekļiem faktiski ir izmantota saimnieciskajai darbībai un kāda – darbībai, kas nav saimnieciskā darbība.

(sal. ar 33. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kas ir grozīta ar Direktīvu 2006/69, 4. panta 4. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā liedz dalībvalstu tiesībās rezervēt iespēju veidot tādu personu grupu, kāda ir paredzēta minētajā tiesību normā un kuru var uzskatīt par vienu vienīgu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, tikai sabiedrībām, kas ir juridiskas personas un ir saistītas ar šīs grupas galveno uzņēmumu ar pakļautības attiecībām, izņemot ja šīs divas prasības ir nepieciešams un atbilstošs pasākums, lai sasniegtu mērķus novērst ļaunprātīgu praksi vai rīcību vai cīnīties ar krāpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(sal. ar 46. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.        Nevar uzskatīt, ka Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kas ir grozīta ar Direktīvu 2006/69, 4. panta 4. punktam būtu tieša ietekme, kas ļautu nodokļu maksātājiem pieprasīt tā piemērošanu no savas dalībvalsts gadījumā, kad tās leģislatīvie akti nav saderīgi ar šo tiesību normu un nevar tikt interpretēti atbilstoši tai. Šim pantam ir nosacījuma raksturs, ciktāl tas paredz valsts tiesību normu iejaukšanos, kurās tiek noteikts to konkrētā piemērošanas joma.

(sal. ar 50. un 52. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)