Language of document : ECLI:EU:T:2017:911

Lieta T575/16

David Martinez De Prins u.c.

pret

Eiropas Ārējās darbības dienestu

Civildienests – Ierēdņi – Darbinieki – Atalgojums – EĀDD personāls, kas pilda pienākumus trešā valstī – Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pants – Piemaksas par dzīves apstākļiem ikgadējais novērtējums – Lēmums, ar kuru samazina piemaksu par dzīves apstākļiem Ganā no 25 % uz 20 % – Iebilde par prettiesiskumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 14. decembra spriedums

1.      Iebilde par prettiesiskumu – Apjoms – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Vispārējs tiesību akts, ar kuru ir pamatots apstrīdētais lēmums – Juridiskas saiknes nepieciešamība starp apstrīdēto lēmumu un apstrīdēto vispārējo aktu

(LESD 277. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Paziņojums par algu vai pensiju, kurā parādās lēmums, kura priekšmets ir pilnībā mantisks – Iekļaušana – Paziņojums par algu vai pensiju, kurš tikai apstiprina iepriekšējos administratīvos lēmumus – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Atalgojums – Ierēdņu, kas pilda pienākumus trešajā valstī, atalgojums – Piemaksa par dzīves apstākļiem – Piešķiršanas nosacījumi – Iestāžu pienākums ievērot procedūru piemaksas par dzīves apstākļiem noteikšanai – Pārkāpums – Sekas

(Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 26. punktu)

2.      Nelabvēlīga akta esamība Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 1. punkta izpratnē ir obligāts nosacījums jebkuras prasības, ko ierēdņi vai pensionējušies ierēdņi cēluši pret iestādi, kurā viņi strādā, pieņemamībai. Tikai pasākumi, kas tieši un tūlītēji rada obligātas tiesiskās sekas, kuras var tieši un nekavējoties skart prasītāja intereses, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli, ir akti, par kuru atcelšanu var celt prasību, un vispirms atbilstoši ir jāiesniedz sūdzība.

Paziņojumi par algu vai pensiju var būt nelabvēlīgi akti, un kā tādi tie var būt sūdzību un eventuāli – prasību priekšmets. Tā tas ir, ja lēmums ar pilnībā mantisku priekšmetu tā būtības dēļ var tikt atspoguļots paziņojumā par algu vai pensiju. Šajā gadījumā no brīža, kad tiek sniegts ikmēneša paziņojums par algu vai pensiju, sākas termiņa tecējums sūdzības iesniegšanai un prasības par administratīvo lēmumu celšanai, ja no minētā paziņojuma skaidri un pirmo reizi izriet šī lēmuma esamība un piemērošanas joma. It īpaši tā tas ir gadījumos, ja tiesībām, kas tika aizskartas, piemēram, vispārpiemērojamā aktā veikto grozījumu dēļ, būtībā vai pilnībā ir mantisks raksturs. Šajā gadījumā maksājuma atcelšana vai tā apmēra samazināšana, kas izriet no paziņojuma par algu vai pensiju, kurš ir ticis izdots pēc šī grozījuma, var izrietēt vienīgi no attiecīgā dienesta lēmuma piemērot attiecīgo vispārpiemērojamo aktu konkrētam ierēdnim vai pensionētam darbiniekam.

Tomēr paziņojumam par algu vai par pensiju, ņemot vērā tā raksturu un mērķi, nepiemīt nelabvēlīgam aktam raksturīgas īpašības, ja ar to vienīgi tiek naudas izteiksmē izteikts agrākos tiesiskos lēmumos jautājumā par ierēdņa vai pensionētā darbinieka administratīvo stāvokli nolemtais, vai, citiem vārdiem, ja tas tikai apstiprina šos agrākos administratīvos lēmumus. It īpaši, lai arī paziņojums par algu, kurā skaidri un pirmo reizi tiek atspoguļots lēmums, kam ir tikai mantisks raksturs, ir apstrīdams akts, nākamie paziņojumi par algu ir akti, kas tikai apstiprina minēto lēmumu, un par tiem nevar celt prasību tos atcelt.

(skat. 30.–35. punktu)

3.      Lai procesuālo noteikumu pārkāpums varētu pamatot paziņojumu par prasītāju algu atcelšanu, ciktāl tajos ir piemērotas jaunās piemaksas par dzīves apstākļiem (PDA) likmes, kuras minētas Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā un tika noteiktas ar apstrīdēto lēmumu, vēl ir jāpierāda, ka, ja šī pārkāpuma nebūtu, minētajam lēmumam varētu būt cits saturs un ka tādējādi šajos paziņojumos par algu pašos par sevi varētu tikt piemērota cita PDA likme. Par šādu procesuālu pārkāpumu varētu sodīt ar apstrīdētā lēmuma atcelšanu tikai tad, ja tiktu pierādīts, ka šis pārkāpums varēja ietekmēt lēmuma saturu.

(skat. 56. un 57. punktu)