Lieta T‑233/22
Ekaterina Islentyeva
pret
Eiropas Savienības Padomi
Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. decembra spriedums
Atcelšanas prasība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kuri veikti saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā – Aizliegums jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, ir tās fraktēts vai citādi kontrolēts, nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to – Lēmuma 2014/512/KĀDP 4.e pants – Vispārējās tiesas kompetences neesamība – Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.d pants – Tiesību celt prasību neesamība – Nepieņemamība
1. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Lēmums, kas paredz Savienības gaisa telpas slēgšanu noteiktu kategoriju gaisa kuģiem – Tiesiskuma pārbaude tiesā – Tvērums – Lēmuma 2014/512/KĀDP 4.e pants – Vispārpiemērojami pasākumi – Izslēgšana
(LESD 275. panta 2.d punkts; Padomes Regulas 2014/512 4.e pants)
(skat. 20.–24., 26.–28. un 30. punktu)
2. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas tās skar tieši un individuāli – Reglamentējoši akti, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kas tos tieši skar – Tiešs skārums – Kritēriji – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Akts, ar ko aizliedz jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder vai ir fraktēts, vai to citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to – Prasība, ko cēlis Krievijas pilsonis, kam ir privāta pilota apliecība un kas ekonomiski vai finansiāli nekontrolē Krievijā nereģistrētu gaisa kuģi – Nepieņemamība
(LESD 263. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkts)
(skat. 39., 42.–48., 50.–54. punktu)
Rezumējums
Prasītājai, kurai ir Luksemburgas un Krievijas dubultpilsonība, ir Luksemburgas Lielhercogistes Civilās aviācijas direkcijas (turpmāk tekstā – “DAC”) izsniegta privāta pilota apliecība. Lai veiktu lidojumus Eiropas Savienības teritorijā, tā izmantoja gaisa kuģus, kas pieder Luksemburgas apvienībai, kuras juridiskā adrese ir Luxembourg‑Findel lidostā (Luksemburga).
Pēc Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu 2022. gada sākumā Savienība ieviesa virkni ierobežojošu pasākumu saistībā ar šo situāciju, tostarp ar Lēmumu 2022/335 (1) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais lēmums”) un Regulu 2022/334 (2) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”).
Ar šiem aktiem it īpaši Krievijas gaisa pārvadātājiem vai jebkuram Krievijā reģistrētam gaisa kuģim un Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder vai ir fraktēts, vai to citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, ir liegta atļauja nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to (3).
Eiropas Komisija un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra vēlāk precizēja, ka ar šiem tiesību aktiem ieviestais aizliegums attiecas uz personām, kurām ir Krievijas pilsonība un kuras lido privāti, jo minētās personas kā piloti kontrolē lidmašīnu. DAC arī precizēja, ka šajos aktos izmantotais jēdziens “kontrole” ir jāinterpretē plaši, ietverot gan faktisku gaisa kuģa kontroli, gan fizisku kontroli un tas neattiecas tikai uz ekonomisku un finansiālu kontroli.
Uzskatot, ka ar šiem aktiem tai ir nodarīts kaitējums, prasītāja cēla prasību, pirmkārt, atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl ar to ir iekļauts Regulas Nr. 833/2014 3.d pants, un atcelt pārsūdzēto lēmumu, ciktāl ar to Lēmumā 2014/512 ir iekļauts 4.e pants, un, otrkārt, atzīt tiesības izmantot viņas privātā pilota apliecību un nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to.
Spriedumā Vispārējā tiesa uzskata, ka attiecīgais aizliegums nav piemērojams lidmašīnas “kontrolei”, ko kā tās pilots veic persona, kurai ir Krievijas pilsonība, kā to apgalvo prasītāja. Tomēr šādas interpretācijas sekas ir tādas, ka prasītājai nav tiesību celt prasību par apstrīdēto regulu, un tādējādi kā nepieņemams ir noraidīts prasījums atcelt minēto regulu. Kas attiecas uz pārējiem prasītājas izvirzītajiem prasījumiem, tie ir noraidīti, jo Vispārējai tiesai nav kompetences to izskatīt.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmkārt, Vispārējā tiesa atzīst, ka tās kompetencē nav izskatīt prasījumus, ar kuriem prasītāja lūdz atzīt viņas tiesības izmantot tās privātā pilota apliecību un nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to, jo, veicot tiesiskuma pārbaudi, pamatojoties uz LESD 263. pantu, Vispārējai tiesai nav kompetences pieņemt deklaratīvus vai apstiprinošus nolēmumus.
Otrkārt, Vispārējā tiesa atzīst, ka tās kompetencē nav arī lemt par prasījumu daļu, kas attiecas uz pārsūdzētā lēmuma atcelšanu, ciktāl saskaņā ar LES 24. panta 1. punkta otrās daļas pēdējo teikumu un LESD 275. panta otro daļu un Tiesas judikatūru (4) to aktu individuālais raksturs, kuri ir pieņemti, pamatojoties uz noteikumiem par KĀDP, dod piekļuvi Savienības tiesām.
Šajā gadījumā Lēmuma 2014/512 4.e pantā noteiktie aizlieguma pasākumi attiecas uz gaisa kuģiem, kurus ekspluatē Krievijas gaisa pārvadātāji, un kuri ir reģistrēti Krievijā vai arī nav reģistrēti Krievijā, bet kuri pieder, ir fraktēti vai tos citādi kontrolē Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra. Tādējādi šie pasākumi ir piemērojami visiem gaisa kuģiem, kas atbilst šiem objektīvajiem kritērijiem, un tātad tie ir nevis ierobežojoši pasākumi pret fiziskām vai juridiskām personām, kas identificētas LESD 275. panta otrās daļas izpratnē, bet gan vispārpiemērojami pasākumi. Šādos apstākļos Vispārējās tiesas kompetencē nav pārbaudīt to spēkā esamību.
Treškārt, Vispārējā tiesa atzīst prasību par nepieņemamu, ciktāl tā ir vērsta uz apstrīdētās regulas atcelšanu, jo prasītājai nav locus standi attiecībā uz šī akta atcelšanu.
Proti, saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, lai varētu celt prasību par kādu pasākumu, fiziskai personai jābūt ar to tieši skartai, un šim nosacījumam tostarp ir nepieciešams, lai apstrīdētais pasākums tieši ietekmētu šīs personas tiesisko stāvokli.
Šajā lietā, lai noteiktu, vai attiecīgie ierobežojošie pasākumi prasītāju skar tieši, Vispārējā tiesa, izmantodama judikatūrā paredzēto interpretācijas metodi, ir sniegusi jēdziena “citādi kontrolē” gaisakuģi interpretāciju, kurš daļēji nosaka Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkta piemērošanas jomu (5).
Šajā ziņā, lai gan no šī jēdziena gramatiskās interpretācijas var secināt, ka tas ietver “tehnisku vai operatīvu” kontroli tādējādi, ka aizliegums varētu attiekties uz gaisa kuģi, ko vada fiziska persona, kurai ir Krievijas pilsonība, saskaņā ar šī jēdziena sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju ir jāuzskata, ka tas attiecas tikai uz ekonomiska vai finanšu rakstura kontroli.
Pirmām kārtām, jēdziens “citādi kontrolē” gaisakuģi iekļaujas attiecīgo ierobežojošo pasākumu noteikšanas ekonomiskajā un finanšu kontekstā. Pirmkārt, ar apstrīdēto regulu tiek grozīta Regula Nr. 833/2014, kurā ir paredzēti ierobežojoši ekonomiska rakstura nozaru pasākumi. Otrkārt, vārdu salikums “citā veidā kontrolē” ir saistīts ar vārdiem “pieder” un “fraktē”, kas ir jēdzieni, kuri apzīmē no ekonomiskā vai finansiālā viedokļa atbilstošus jēdzienus. Treškārt, jēdziens “kontrole” tiek izmantots ekonomiskā vai finansiālā nozīmē saistībā ar citām Regulas Nr. 833/2014 normām.
Otrām kārtām, apstrīdētās regulas mērķis tostarp ir izdarīt maksimālu spiedienu uz Krievijas iestādēm, lai tās izbeigtu savas darbības pret Ukrainu. Ierobežojumi attiecībā uz Krievijā nereģistrētiem gaisa kuģiem, kuri pieder, tiek fraktēti vai citādi ekonomiskā vai finansiālā ziņā kontrolēti, ekonomiski ietekmē Krievijas aviācijas nozari, tādējādi veicinot šī mērķa sasniegšanu.
Turklāt samērīguma principa ievērošana liek uzskatīt, ka nolaišanās, pacelšanās vai pārlidošanas aizliegums Savienības teritorijā, kas ir piemērojams ikvienam gaisa kuģim, kuru “tehniski vai operatīvi” kontrolē Krievijas pilsonis, ciktāl tas ietver Krievijas pilsoņus, kuriem ir privāta pilota licence, būtu acīmredzami nepiemērots, ņemot vērā mērķi izdarīt šādu spiedienu uz Krievijas iestādēm.
Tādējādi gaisa kuģa, ko “citā veidā kontrolē” Krievijas fiziska vai juridiska persona, jēdziens attiecas vienīgi uz ikvienu Krievijā nereģistrētu gaisa kuģi, kuru šāda persona kontrolē no ekonomiskā vai finansiālā viedokļa.
Tā kā prasītāja pamatlietā neatrodas šādā situācijā, grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d pantā paredzētais aizliegums to neskar tieši.