Lieta T‑313/22
Roman Arkadyevich Abramovich
pret
Eiropas Savienības Padomi
Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. decembra spriedums
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojošie pasākumi saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība – Līdzekļu iesaldēšana – To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemēro ierobežojumus attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda iekļaušana un saglabāšana sarakstos – Jēdziens “ietekmīgi uzņēmēji” – Lēmuma 2014/145/KĀDP 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Kļūda vērtējumā – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Tiesības uz īpašumu – Darījumdarbības brīvība – Tiesības uz privāto dzīvi – Ierobežojumu attiecībā uz ieceļošanu piemērošana dalībvalsts pilsonim – Savienības pilsoņu brīva pārvietošanās
1. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas ekonomikas nozarēs, kuras nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai un ar to saistītām personām – Pienākums pamatojumā norādīt īpašus un konkrētus elementus, kuri attaisno minēto pasākumu – Lēmums, kas iekļaujas ieinteresētajai personai zināmos apstākļos, kuri tai ļauj saprast attiecībā uz to veiktā pasākuma tvērumu – Pamatojuma, kas norādīts kopsavilkuma veidā, pieļaujamība
(LESD 296. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts; Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/429, (KĀDP) 2022/1530, (KĀDP) 2023/572 un (KĀDP) 2023/811; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/427, 2022/1529, 2023/571 un 2023/806)
(skat. 39.–42., 45.–47. un 50. punktu)
2. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Līdzekļu iesaldēšana – Tiesības uz aizstāvību – Vēlāks lēmums, ar kuru prasītāja vārds atstāts to personu sarakstā, kurām tiek piemēroti šie pasākumi – Jauna pamatojuma neesamība – Padomes pienākums paziņot ieinteresētajai personai jaunos apstākļus, kas ņemti vērā ierobežojošo pasākumu periodiskajā pārskatīšanā – Jauno apstākļu paziņošana ieinteresētajai personai, lai saņemtu tās apsvērumus
(Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/1530 un (KĀDP) 2023/572; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/1529 un 2023/571)
(skat. 59. punktu)
3. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Tiesības uz formālu iepriekšēju uzklausīšanu – Neesamība – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Neesamība
(Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/1530 un (KĀDP) 2023/572; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/1529 un 2023/571)
(skat. 60. punktu)
4. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Ietekmīgu uzņēmēju, kas darbojas ekonomikas nozarēs, kuras nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, un ar to saistītu personu līdzekļu iesaldēšana – Tiesības uz aizstāvību – Vēlāks lēmums, ar kuru prasītāja vārds atstāts to personu sarakstā, kurām tiek piemēroti šie pasākumi – Jauna pamatojuma neesamība – Jaunu pierādījumu neesamība – Apsūdzības elementu paziņošana – Neesamība – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Neesamība
(Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/1530 un (KĀDP) 2023/572; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/1529 un 2023/571)
(skat. 62. un 65.–67. punktu)
5. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam – Iestāžu pienākums piekrist ieinteresēto personu viedoklim – Neesamība – Pienākums atbildēt uz visiem lietas dalībnieku argumentiem – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkts)
(skat. 69. un 70. punktu)
6. Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Pārbaudes apjoms – Pierādījums par pasākuma pamatotību – Savienības kompetentās iestādes pienākums apstrīdēšanas gadījumā pierādīt to motīvu pamatotību, kas izvirzīti pret attiecīgajām personām vai vienībām – Kļūda vērtējumā – Neesamība
(LESD 275. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/429, (KĀDP) 2022/1530, (KĀDP) 2023/572 un (KĀDP) 2023/811; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/427, 2022/1529, 2023/571 un 2023/806)
(skat. 75.–79., 102.–106., 112., 113., 116., 117., 120. un 121. punktu)
7. Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Pārbaudes apjoms – Pierādījums par pasākuma pamatotību – Savienības kompetentās iestādes pienākums apstrīdēšanas gadījumā pierādīt to motīvu pamatotību, kas izvirzīti pret attiecīgajām personām vai vienībām – Minētās kompetentās iestādes novērtējuma brīvības apmērs – Pierādījumu, kas iesniegti saistībā ar iepriekšēju iekļaušanu, atbilstība, ja argumenti nav mainīti, prasītāja situācija vai situācijas Ukrainā vērtējums nav mainījies
(Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/429, (KĀDP) 2022/1530, (KĀDP) 2023/572 un (KĀDP) 2023/811; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/427, 2022/1529, 2023/571 un 2023/806)
(skat. 80. un 81. punktu)
8. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Ierobežojošu pasākumu noteikšanas kritēriji – Ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas ekonomikas nozarēs, kuras nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai un ar to saistītām personām – Jēdziens – Nepieciešamība konstatēt ciešas saiknes vai savstarpējās atkarības attiecības starp personu, uz kuru attiecas pasākumi, un Krievijas valdību vai to darbībām, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību – Neesamība
(Padomes Lēmuma 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/429, (KĀDP) 2022/1530, (KĀDP) 2023/572 un (KĀDP) 2023/811, 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts un Padomes Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkts, Regulas Nr.2022/427, 2022/1529, 2023/571 un 2023/806)
(skat. 92.–97. punktu)
9. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Ierobežojošu pasākumu noteikšanas kritēriji – Ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas ekonomikas nozarēs, kuras nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai un ar to saistītām personām – Ekonomikas nozares, kas rada būtisku ienākumu avotu, jēdziens
(Padomes Lēmuma 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/429, (KĀDP) 2022/1530, (KĀDP) 2023/572 un (KĀDP) 2023/ 811, 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts, un Padomes Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkts, Regulas Nr.2022/427, 2022/1529, 2023/571 un 2023/806)
(skat. 108. un 109. punktu)
10. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Ietekmīgu uzņēmēju, kas darbojas ekonomikas nozarēs, kuras nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, un ar to saistītu personu līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojošu pasākumu pret ietekmīgiem uzņēmējiem, kam nav Krievijas pilsonības, nepieņemšana Padomē – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība
(Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/429, (KĀDP) 2022/1530, (KĀDP) 2023/572 un (KĀDP) 2023/811; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/427, 2022/1529, 2023/571 un 2023/806)
(skat. 127. un 130. punktu)
11. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Ietekmīgu uzņēmēju, kas darbojas ekonomikas nozarēs, kuras nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, un ar to saistītu personu līdzekļu iesaldēšana – Tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojošu pasākumu atbilstība – Ierobežojoši pasākumi, kam ir leģitīms kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķis
(LES 5. panta 4. punkts un 21. panta 2. punkta c) apakšpunkts; Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/429, (KĀDP) 2022/1530, (KĀDP) 2023/572 un (KĀDP) 2023/811; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/427, 2022/1529 2023/571 un 2023/806)
(skat. 137.–141, 144.–146., 149. punktu)
12. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Konkrētu personu un vienību līdzekļu iesaldēšana saistībā ar situāciju Ukrainā – Tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, tiesību uz īpašumu, uzņēmējdarbības brīvības un pārvietošanās un uzturēšanās tiesību ierobežojums – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 16., 17. un 45. pants un 52. panta 1. punkts; Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi ir izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/429, (KĀDP) 2022/1530, (KĀDP) 2023/572 un (KĀDP) 2023/811; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/427, 2022/1529, 2023/571 un 2023/806)
(skat. 155.–164. un 166. punktu)
13. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu, kas pret konkrētām personām un vienībām pieņemts saistībā ar situāciju Ukrainā – Atbilstība minētajam principam – Apstākļi
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts; Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem (KĀDP) 2022/429, (KĀDP) 2022/1530, (KĀDP) 2023/572 un (KĀDP) 2023/811; Padomes Regulas Nr. 269/2014, 2022/427, 2022/1529, 2023/571 un 2023/806)
(skat. 167. punktu)
14. Ārpuslīgumiskā atbildība – Apstākļi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Saikne – Kumulatīvi nosacījumi – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta 2. daļa)
(skat. 172.–175. punktu)
Rezumējums
Pēc militārās agresijas pret Ukrainu, kuru Krievijas Federācija izvērsa 2022. gada 24. februārī, Eiropas Savienības Padome 2022. gada 15. martā pieņēma Lēmumu 2022/429 (1) un Regulu 2022/427 (2), ar ko Roman Arkadyevich Abramovich vārds tika pievienots Padomes kopš 2014. gada pieņemtajiem personu, vienību un struktūru sarakstiem (3), pamatojoties uz to, ka viņš ir atbalstījis darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Prasītājam, uzņēmējam ar Krievijas, Izraēlas un Portugāles pilsonību, Padome noteica aizliegumu ieceļot vai tranzītā šķērsot dalībvalstu teritoriju un iesaldēja viņa līdzekļus un bankas aktīvus attiecīgi saskaņā ar Lēmuma 2014/145, ar grozījumiem, 1. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktu un 2. panta 1. punkta d) un g) apakšpunktu viņa ciešo saikņu ar prezidentu Putinu un viņa kā viena no lielākajiem Krievijas nodokļu maksātājiem Evraz galvenā akcionāra statusa dēļ. Šie pasākumi attiecībā uz prasītāju to pašu iemeslu dēļ tika pagarināti 2022. gada septembrī (4), 2023. gada martā (5) un 2023. gada aprīlī (6).
Prasītājs vērsās Eiropas Savienības Vispārējā tiesā gan ar prasību atcelt Padomes tiesību aktus, gan ar prasību par šo tiesību aktu iespējami nodarītā kaitējuma atlīdzību.
Vispārējā tiesa, kas prasību noraida kopumā, precizē Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzētā iekļaušanas kritērija piemērošanas jomu (turpmāk tekstā – “g) kritērijs”), kas balstīts uz ietekmīga uzņēmēja, kurš darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas valdībai, statusu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispirms attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu Vispārējā tiesa atgādina, ka nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajai personai zināmos apstākļos, kas tai ļauj izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru. Tā precizē, ka Padomes tiesību akta, ar ko nosaka ierobežojošu pasākumu, pamatojumā ir jānorāda ne tikai šī pasākuma juridiskais pamats, bet arī īpašie un konkrētie iemesli, kuru dēļ Padome uzskata, ka attiecīgajai personai ir jāpiemēro šāds pasākums. Šajā gadījumā prasītājam bija labi zināms apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas konteksts un apstākļi. Turklāt apstrīdēto tiesību aktu pamatojumā ir tieši minēti iekļaušanas kritēriji un faktiskie iemesli, kuru dēļ Padome ir nolēmusi iekļaut vai saglabāt viņa vārdu attiecīgajos sarakstos. Tādējādi Vispārējā tiesa secina, ka apstrīdētajos tiesību aktos ir juridiski pietiekami izklāstīti to pamatā esošie tiesiskie un faktiskie apstākļi.
Turpinājumā attiecībā uz prasītāja tiesībām tikt uzklausītam Vispārējā tiesa norāda, ka tas vien, ka Padome nav ne secinājusi, ka ierobežojošo pasākumu pagarināšana nav pamatota, ne arī uzskatījusi par lietderīgu veikt pārbaudes, ņemot vērā prasītāja iesniegtos apsvērumus, nenozīmē, ka tā nav iepazinusies ar šiem apsvērumiem. Patiešām, lai arī tiesību uz aizstāvību un tiesību tikt uzklausītam ievērošana prasa, lai Savienības iestādes ļautu personai, uz kuru attiecas nelabvēlīgs akts, lietderīgi paust savu viedokli, tās tām nevar uzlikt pienākumu piekrist viņam. Vispārējā tiesa secina, ka Padome ir izpildījusi šos pienākumus attiecībā uz prasītāja tiesību tikt uzklausītam ievērošanu.
Turklāt attiecībā uz prasītāja iekļaušanu sarakstos, pamatojoties uz g) kritēriju, Vispārējā tiesa atzīmē, ka šajā kritērijā jēdziens “ietekmīgi uzņēmēji” ir izmantots saistībā ar “darbo[šanos] ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu [Krievijas] valdībai”, neparedzot citus nosacījumus par tiešu vai netiešu saikni ar minēto valdību. Šajā ziņā pastāv loģiska saikne starp mērķtiecīgu vēršanos pret šo personu kategoriju un aplūkoto ierobežojošo pasākumu mērķi, kas ir palielināt spiedienu uz Krieviju, kā arī likt Krievijai vēl dārgāk maksāt par darbībām, ko tā vērš pret Ukrainu. No minētā Vispārējā tiesa secina – g) kritērijs ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tas ir piemērojams uzņēmējiem, kuri tiek uzskatīti par ietekmīgiem, ņemot vērā viņu nozīmi viņu darbības nozarē un šīs nozares nozīmīgumu Krievijas ekonomikā, un, otrkārt, ka ekonomikas nozarēm, kurās darbojas šīs personas, ir jānodrošina būtisks ienākumu avots Krievijas valdībai.
Izskatāmajā lietā Vispārējās tiesas ieskatā Padome ir pamatoti uzskatījusi, ka prasītājs ir ietekmīgs uzņēmējs, konkrēti, viņa profesionālā statusa, saimnieciskās darbības nozīmīguma, viņa kapitāldaļu Evraz apmēra dēļ un it īpaši viņa kā minētās sabiedrību grupas mātesuzņēmuma galvenā akcionāra statusa dēļ.
Vispārējā tiesa turklāt uzsver, ka Padome ir iesniegusi pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas var apliecināt, ka ekonomikas nozare, kurā prasītājs darbojas, sniedz būtisku ienākumu avotu Krievijas valdībai. Šajā ziņā tā uzsver, ka pretēji prasītāja apgalvotajam frāze “kas nodrošina būtisku ienākumu avotu [Krievijas] valdībai” g) kritērija izpratnē attiecas ne tikai uz nodokļiem, ko maksā ietekmīgi uzņēmēji, bet arī uz ienākumiem no nozīmīgām ekonomikas nozarēm Krievijā. Turklāt apstāklim, ka nodokļu ieņēmumi no metalurģijas un raktuvēm galvenokārt tiekot piešķirti vietējo federālo vienību budžetiem, nav nozīmes. Pat ja šis ienākumu avots nav paredzēts federālajam budžetam un minētā valdība to tieši neizmanto, lai atbalstītu savus militāros izdevumus, tas tomēr ļauj šai valdībai kopumā, nenošķirot atkarībā no tā, vai šie ieņēmumi tiek gūti no federālā budžeta vai reģionālajiem budžetiem, mobilizēt vairāk līdzekļu savām darbībām, ar kurām tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Tātad Padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, nolemjot iekļaut un pēc tam saglabāt prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos.
Par prasītāja argumentu, ka Padomes veiktā g) kritērija piemērošana ir diskriminējoša, jo minētais kritērijs attiecas uz uzņēmējiem, kuriem ir Krievijas pilsonība, un uzņēmumiem, kas reģistrēti Krievijā, bet neattiecas uz ārvalstu uzņēmumiem, Vispārējā tiesa konstatē, ka šis kritērijs neattiecas uz sarakstā iekļauto personu pilsonību, bet tas attiecas uz ikvienu fizisku personu, kurai ir ietekmīga uzņēmēja statuss minētā kritērija izpratnē. Tāpēc personām, uz kurām attiecas konkrētie ierobežojošie pasākumi, var būt jebkāda pilsonība, ja tās atbilst attiecīgajam kritērijam.
Attiecībā uz apgalvoto samērīguma principa pārkāpumu Vispārējā tiesa, ņemot vērā ar attiecīgajiem ierobežojošajiem pasākumiem izvirzīto mērķu, kuri iekļaujas plašākā miera uzturēšanas mērķī, fundamentālo nozīmi, uzskata, ka negatīvās sekas, kas izriet no to piemērošanas prasītājam, nav acīmredzami nesamērīgas. Padomes pieeja situācijas Ukrainā pasliktināšanās dēļ pakāpeniski paplašināt to personu un vienību loku, uz kurām attiecas konkrētie ierobežojošie pasākumi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, to apstiprina. Turklāt minētie pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā izvirzītos vispārējo interešu mērķus, un ir nepieciešami, jo alternatīvi un mazāk apgrūtinoši pasākumi neļautu tikpat efektīvi sasniegt izvirzītos mērķus. Tātad samērīguma princips nav pārkāpts.
Visbeidzot, attiecībā uz prasītāja apgalvotajiem pamattiesību pārkāpumiem Vispārējā tiesa norāda, ka atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkta normām šīs pamattiesības nav absolūtas prerogatīvas un to īstenošanā var noteikt ierobežojumus, ja vien attiecīgie ierobežojumi ir noteikti tiesību aktos, ar tiem ir ievērota attiecīgo pamattiesību galvenā būtība un, ievērojot samērīguma principu, tie ir nepieciešami un atbilst Savienības atzītajiem vispārējo interešu mērķiem. Vispārējā tiesa konstatē, ka šajā lietā šie nosacījumi ir izpildīti. Turklāt tā norāda, ka ierobežojošiem pasākumiem nav nekāda krimināltiesiska rakstura un tādējādi tie neaizskar tiesības uz nevainīguma prezumpciju, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punktā. Tādējādi prasītāja pamattiesību ierobežojumi, kas izriet no ierobežojošajiem pasākumiem, kuri attiecībā uz viņu noteikti apstrīdētajos tiesību aktos, nav nesamērīgi un nevar padarīt minētos aktus par prettiesiskiem.
Tā kā nav izpildīts nosacījums par Padomei pārmestās rīcības prettiesiskumu, Vispārējā tiesa, veicot noslēguma analīzi, nospriež, ka Savienības ārpuslīgumiskā atbildība nevar iestāties, un tāpēc noraida prasītāja prasību par zaudējumu atlīdzību.