CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2011. gada 28. septembrī
Lieta F‑13/10
Carlo De Nicola
pret
Eiropas Investīciju banku (EIB)
Civildienests – Eiropas Investīciju bankas personāls – Novērtēšana – Paaugstināšana amatā – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pieņemamība
Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kā arī EIB Personāla reglamenta 41. pantam, ar kuru C. De Nicola tostarp ir lūdzis, pirmkārt, atcelt Eiropas Investīciju bankas Pārsūdzību izskatīšanas komitejas 2009. gada 23. septembra lēmumu, otrkārt, atcelt viņa novērtējuma ziņojumu par 2008. gadu, treškārt, atcelt 2009. gada 18. marta lēmumus par paaugstināšanu amatā, ceturtkārt, atcelt lēmumu, ar kuru atteikts veikt paaugstināšanu amatā, un, piektkārt, piespriest bankai atlīdzināt morālo un mantisko kaitējumu, ko viņš esot cietis
Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no EIB tiesāšanās izdevumiem. EIB sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Prasījumi, kas vērsti pret Pārsūdzību izskatīšanas komitejas nostāju – Pieņemamība – Iedarbība
(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
2. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Prasība, kas celta par vispārpiemērojamu aktu – Novērtējuma procedūras rokasgrāmata – Nepieņemamība
(Civildienesta noteikumu 90. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
3. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Termiņi – Prasība par saprātīgu termiņu – Termiņa sākums
(Civildienesta noteikumu 90. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
4. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Prasība, kas ir vērsta pret pārstāvja neiecelšanu Samierināšanas komisijā – Termiņa sākums
(Civildienesta noteikumu 90. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
5. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta piemērošana pēc analoģijas – Neierobežota kompetence
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
6. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Tādas prasības pieņemamība, pirms kuras Pārsūdzību izskatīšanas komitejā ir iesniegts lūgums par zaudējumu atlīdzību
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
7. Ierēdņi – Prasība – Prasība atcelt tiesību aktu, kas nav celta noteiktajā termiņā – Prasība par zaudējumu atlīdzību, lai panāktu identisku rezultātu – Nepieņemamība
8. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Gada novērtējuma ziņojums – Pārbaude tiesā – Robežas
(Civildienesta noteikumu 91. pants)
1. Prasījumiem, kas ir vērsti pret Eiropas Investīciju bankā izveidotās Pārsūdzību izskatīšanas komitejas nostāju personāla locekļu novērtējuma jomā, nav autonoma satura, un Savienības tiesai ir jāizvērtē novērtējuma ziņojums, par kuru ir iesniegta šāda administratīva sūdzība. Vispārīgāk – Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmumam nav autonoma satura attiecībā pret visiem pārējiem tajā apstrīdētajiem lēmumiem.
(skat. 44. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2011. gada 8. marts, F‑59/09 De Nicola/EIB, 131. punkts un tajā minētā judikatūra.
2. Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants ļauj personāla locekļiem vērsties Savienības tiesās tikai ar individuāla rakstura strīdiem. Kaut arī personāla locekļi ar atsevišķiem nosacījumiem individuāla rakstura strīda ietvaros var norādīt uz vispārpiemērojamu pasākumu prettiesiskumu, tiem nav tiesību tieši prasīt to atcelšanu. Turklāt šajā ziņā pastāv zināma analoģija ar Civildienesta noteikumu 90. pantu, kurā ir paredzēts, ka, lai kādu pasākumu varētu kvalificēt kā nelabvēlīgu aktu, tam tostarp ir jāapstiprina administrācijas galīgā nostāja attiecībā uz ierēdņa individuālo situāciju.
Šajā ziņā bankas Novērtējuma procedūras rokasgrāmata, kuras mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz vispārēji un abstrakti definētu personu kategoriju, proti, bankas darbiniekiem, ir vispārpiemērojams pasākums. Līdz ar to prasījumi par tās atcelšanu nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas ir saistīti ar individuāla rakstura strīdiem Personāla reglamenta 41. panta izpratnē. Bankas darbinieks tādējādi nevar tieši celt prasību par šo rokasgrāmatu.
(skat. 54. un 55. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1981. gada 16. jūlijs, 153/79 Bowden u.c./Komisija, 13. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 6. marts, T‑192/99 Dunnett u.c./EIB, 61. un 62. punkts un tajos minētā judikatūra; 2004. gada 16. decembris, T‑120/01 un T‑300/01 De Nicola/EIB, 132. punkts; 2006. gada 29. novembris, T‑35/05, T‑61/05, T‑107/05, T‑108/05 un T‑139/05 Agne‑Dapper/Komisija, 56. punkts.
3. Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pantā paredzētajai samierināšanas procedūrai un bankas administratīvajā paziņojumā noteiktajai īpašajai pārsūdzības procedūrai par ikgadējo novērtējumu ir tāds pats mērķis kā obligātajai pirmstiesas procedūrai, kas izveidota ar Civildienesta noteikumu 90. pantu. Šo procedūru mērķis arī ir ļaut panākt izlīgumu strīdos, dodot bankai iespēju vēlreiz lemt par apstrīdēto tiesību aktu un attiecīgajam personāla loceklim – tiesības pieņemt apstrīdētā tiesību akta pamatā esošo pamatojumu un attiecīgā gadījumā atteikties no prasības celšanas. Turklāt bankas tiesiskajā regulējumā nav paredzēta abu šo procedūru saskaņošanas kārtība. Novērtējuma ziņojumu jomā attiecīgais personāla loceklis var izvēlēties, vai izmantot alternatīvi vienu no abām procedūrām vai kopā abas procedūras paralēli vai secīgi, ar nosacījumu, ka tiek ievērots attiecīgajos administratīvajos paziņojumos noteiktais orientējošais termiņš lūguma iesniegšanai pārsūdzības komitejai.
Šajā kontekstā trīs mēnešu termiņš, kas sākas attiecīgajam darbiniekam nelabvēlīga tiesību akta paziņošanas dienā vai – attiecīgā gadījumā – dienā, kad pārsūdzības procedūras iznākums ir negatīvs, vai dienā, kad samierināšanas procedūra ir beigusies bez rezultāta, principā ir jāuzskata par saprātīgu, tomēr ar nosacījumu, pirmkārt, ka iespējamā pārsūdzības procedūra ir notikusi saprātīgā termiņā un, otrkārt, ka attiecīgā persona savu iespējamo samierināšanas lūgumu ir iesniegusi saprātīgā termiņā pēc paziņojuma par viņai nelabvēlīgu tiesību aktu saņemšanas. Konkrētāk, abu šo fakultatīvo procedūru ieviešanas – attiecīgi ar Personāla reglamenta 41. pantu un iepriekš minētajiem paziņojumiem personālam, kas ir saistoši bankai, – rezultātā nenoliedzami ir jāsecina, ka, ja personāla loceklis secīgi lūdz ierosināt pārsūdzības procedūru un pēc tam samierināšanas procedūru, termiņš prasības celšanai Civildienesta tiesā sākas tikai brīdī, kad bez rezultāta ir beigusies šī pēdējā minētā procedūra, ja personāla loceklis ir iesniedzis samierināšanas lūgumu saprātīgā termiņā pēc pārsūdzības procedūras pabeigšanas.
(skat. 61. un 62. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: De Nicola/EIB, minēts iepriekš, 136. un 137. punkts un tajos minētā judikatūra.
4. Nevienā Eiropas Investīciju bankas iekšējā noteikumā nav paredzēts termiņš, kurā bankas personālam būtu jāvēršas tiesā, ja banka neuzsāk samierināšanas procedūru, atturoties iecelt vienu no Personāla reglamenta 41. pantā paredzētās samierināšanas komisijas locekļiem.
Tomēr, tā kā banka nevar likumīgi atteikties uzsākt samierināšanas procedūru un tā kā tas, ka, nepastāvot atbilstošam regulējumam, termiņš, kādā jātiek apstrīdētiem bankas pieņemtajiem aktiem, atšķiras atkarībā no attiecīgo procedūru veida, nelabvēlīgi ietekmē tiesiskās noteiktības prasību, ir jāsecina, ka, ievērojot Civildienesta noteikumu 90. pantu, gadījumā, ja bankas personāla loceklis lūdz sasaukt samierināšanas komisiju saistībā ar strīdiem, kas nav saistīti ar disciplinārsodiem, un ja banka atturas iecelt savu pārstāvi šajā komisijā, šī atturēšanās nozīmē, ka ir pieņemts netiešs lēmums par samierināšanas lūguma noraidīšanu četru mēnešu laikā pēc tā saņemšanas bankā. Tādējādi bankas personāla locekļa rīcībā, lai vērstos Civildienesta tiesā, ir saprātīgs trīs mēnešu termiņš, kurš sākas no šī netiešā lēmuma rašanās brīža.
(skat. 74., 75., 77. un 78. punktu)
Atsauces
Civildienesta tiesa: De Nicola/EIB, minēts iepriekš, 137. punkts un tajā minētā judikatūra; 2011. gada 28. jūnijs, F‑49/10 De Nicola/EIB, 71. punkts.
5. Eiropas Investīciju bankas personāla locekļu celtajām prasībām pēc analoģijas ir jāpiemēro noteikums, kas izriet no Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta, saskaņā ar kuru tiesai nav nekādas kompetences, ja tajā celtā prasība nav vērsta pret tiesību aktu, kuru administrācija pieņēmusi, lai noraidītu prasītāja iebildumus.
(skat. 91. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2009. gada 30. novembris, F‑86/08 Voslamber/Komisija, 224.–239. punkts un tajos minētā judikatūra.
6. Pirmstiesas procedūras ietvaros administrācijai sūdzības ir jāinterpretē nevis šauri, bet gan, tieši pretēji, tās jāizskata atklātības garā.
Šajā ziņā, tā kā Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamentā nav nekādu norāžu par nosacījumiem, ar kādiem drīkst vērsties tiesā saistībā ar zaudējumu atlīdzību, ir jāuzskata, ka, iesniedzot lūgumu atlīdzināt zaudējumus bankas Pārsūdzību izskatīšanas komitejā, prasītājs noteikti ir vērsies bankā ar iepriekšēju lūgumu atlīdzināt zaudējumus.
(skat. 92. un 95. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2002. gada 23. aprīlis, C‑62/01 P Campogrande/Komisija, 33. punkts un tajā minētā judikatūra.
7. Ierēdnis, kas nav savlaicīgi apstrīdējis nelabvēlīgu iecēlējinstitūcijas lēmumu, nevar apiet šo termiņa nokavējumu, ceļot prasību sakarā ar atbildību, kas pamatota ar apgalvotu šī lēmuma prettiesiskumu. Līdz ar to prasītājs, ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību, nevar mēģināt panākt identisku rezultātu tam, kādu viņš būtu guvis, ja būtu apmierināta viņa prasība atcelt tiesību aktu, ko viņš neiesniedza laikus. Turklāt, kaut arī ierēdnim ir tiesības, nelūdzot atcelt nelabvēlīgo aktu, pamatojoties uz apgalvoto šī akta prettiesiskumu, celt prasību, lūdzot atlīdzināt tikai tos zaudējumus, kas tam ir radīti ar šo aktu, šādi prasījumi par zaudējumu atlīdzību ir pieņemami tikai tad, ja tie ir iesniegti prasību celšanai paredzētajos termiņos, kas ir piemērojami attiecīgajam aktam.
(skat. 97. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1966. gada 15. decembris, 59/65 Schreckenberg/Komisija; 1989. gada 14. februāris, 346/87 Bossi/Komisija.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑4/07 Skoulidi/Komisija, 50. un 70. punkts.
8. Savienības tiesa ar savu vērtējumu nevar aizstāt par novērtējumu atbildīgo personu vērtējumu. Arī Eiropas Investīciju bankai, tāpat kā citām Savienības iestādēm un organizācijām, ir plaša rīcības brīvība, novērtējot sava personāla locekļu darbu. Savienības tiesas veikta tiesiskuma pārbaude saistībā ar vērtējumu, kas ietverts bankas personāla locekļa gada novērtējuma ziņojumā, var attiekties tikai uz iespējamām formas neprecizitātēm, acīmredzamām novērtējuma kļūdām, kā arī uz iespējamo pilnvaru nepareizu izmantošanu.
(skat. 108. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: Voslamber/Komisija, minēts iepriekš, 126. punkts.