Lieta T‑570/16

HF

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Līgumdarbinieks palīguzdevumiem – Civildienesta noteikumu 24. pants – Lūgums sniegt palīdzību – Civildienesta noteikumu 12.a pants – Psiholoģiska vardarbība – Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts – Civildienesta noteikumos noteiktais četru mēnešu termiņš atbildes sniegšanai – Institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmums uzsākt administratīvu izmeklēšanu – Fakts, ka institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, nav Civildienesta noteikumos noteiktajā termiņā paudusi nostāju par apgalvotās psiholoģiskās vardarbības patiesumu – Netieša lēmuma par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu jēdziens – Neesošs akts – Nepieņemamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 24. aprīļa spriedums

1.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Netiešs lēmums noraidīt lūgumu sniegt palīdzību – Ietveršana – Izņēmums – Administrācijas atbildes neesamība, jo ir jāveic izmeklēšana

(Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pants un 90. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Īstenošana psiholoģiskas vardarbības jomā – Lūguma sniegt palīdzību iesniegšana – Administratīvas izmeklēšanas uzsākšana – Nepieciešamība pabeigt izmeklēšanu līdz galam

(Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pants)

3.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Īstenošana psiholoģiskas vardarbības jomā – Lūguma sniegt palīdzību iesniegšana – Administratīvas izmeklēšanas uzsākšana – Izmeklēšanas turpināšana pēc Civildienesta noteikumos noteiktā termiņa atbildes sniegšanai uz lūgumu sniegt palīdzību izbeigšanās – Netieši izteikta lēmuma par noraidīšanu rašanās – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pants)

1.      Ja administrācija nesniedz nekādu atbildi uz lūgumu sniegt palīdzību Civildienesta noteikumu 24. panta izpratnē četru mēnešu termiņā, kas ir paredzēts šo Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā, var uzskatīt, ka šī iestāde ir netieši nolēmusi noraidīt lūgumu sniegt palīdzību. Proti, šajā gadījumā ir jāprezumē, ka šī iestāde nav uzskatījusi, ka lūguma sniegt palīdzību pamatojumam pievienotie elementi ir pietiekami sākotnēji pierādījumi apgalvoto faktu patiesumam, no kā rastos pienākums sniegt palīdzību. Tādējādi konstatējums, ka pastāv šāds netieši izteikts lēmums par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu, ir sākotnēji saistīts ar to, ka administrācija neveic tādus pasākumus kā tie, kuri tai ir noteikti ar tās pienākumu sniegt palīdzību, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 24. pantā, jo šajā gadījumā administrācija uzskata netieši, bet noteikti, ka gadījums neietilpst šīs pēdējās minētās tiesību normas piemērošanas jomā.

Tomēr šāda situācija atšķiras no situācijas, kurā, atbildot uz lūgumu sniegt palīdzību, administrācija uzskatīja, ka tai ir pietiekami sākotnēji pierādījumi, kuru dēļ ir jāuzsāk administratīvā izmeklēšana, lai noteiktu, vai apgalvotie fakti tik tiešām ir psiholoģiska vai seksuāla vardarbība Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē. Proti, šādā situācijā ir jānodrošina, lai šī izmeklēšana tiktu pabeigta, lai administrācija, guvusi skaidrību no izmeklēšanas ziņojuma, var šajā ziņā pieņemt galīgo nostāju, kas tad tai ļauj vai nu lūgumu sniegt palīdzību atstāt bez izskatīšanas, vai, ja apgalvotie fakti ir pierādīti un iekļaujas Civildienesta noteikumu 12.a panta piemērošanas jomā, tostarp ierosināt disciplinārlietu, lai vajadzības gadījumā uzliktu disciplinārsodu iespējamam vardarbības izdarītājam.

(skat. 54., 56. un 57. punktu)

2.      Administratīvās izmeklēšanas, kuru uzsākusi administrācija pēc lūguma sniegt palīdzību iesniegšanas psiholoģiskas vardarbības apgalvojumu dēļ, mērķis ir apstiprināt vai atspēkot psiholoģiskas vardarbības esamību Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē tā, lai institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, nevarētu ietekmēt izmeklēšanas iznākumu, un tai tieši nav paredzēts ieņemt nostāju – pat netieši – par apgalvotās vardarbības patiesumu līdz administratīvās izmeklēšanas iznākuma saņemšanai. Citiem vārdiem, administratīvās izmeklēšanas uzsākšanai ir raksturīgi, ka administrācija priekšlaicīgi neieņem nostāju, pamatojoties galvenokārt uz faktu vienpusēju aprakstu, kāds sniegts lūgumā sniegt palīdzību, jo tai, gluži pretēji, sava nostāja ir jāpauž tikai tad, kad ātri un ievērojot saprātīga termiņa principu, ir pabeigta minētā izmeklēšana, kas notiek saskaņā ar sacīkstes principu, piedaloties apgalvotajam vardarbības izdarītājam.

Šajā ziņā tādā gadījumā administrācijai ir pienākums pabeigt administratīvo izmeklēšanu neatkarīgi no tā, vai apgalvotā vardarbība tās gaitā ir izbeigta, un pat ja lūguma sniegt palīdzību iesniedzējs vai apgalvotais vardarbības izdarītājs ir pametuši iestādi.

Administratīvās izmeklēšanas pabeigšanas svarīgums ir saistīts arī ar to, ka, pirmkārt, apstāklis, ka administratīvās izmeklēšanas iznākumā, kas, iespējams, ir tikusi īstenota ar tādas no institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, atsevišķas iestādes palīdzību, kāda ir Padomdevēja komiteja, institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, iespējams, atzītu psiholoģiskas vardarbības esamību, pats par sevi var labvēlīgi ietekmēt vardarbībā cietušā ierēdņa vai darbinieka atlabšanas terapeitisko procesu un turklāt cietusī persona to var izmantot, lai, iespējams, celtu valsts tiesā prasību, saistībā ar kuru šai institūcijai ir jāpilda palīdzības sniegšanas pienākums Civildienesta noteikumu 24. panta izpratnē un šī fakta atzīšana nebeidzas ar attiecīgā darbinieka nodarbinātības laikposma beigām. Otrkārt, administratīvās izmeklēšanas pabeigšana, gluži pretēji, var atspēkot personas, kas uzskata sevi par cietušo, apgalvojumus, tādējādi ļaujot atlīdzināt kaitējumu, ko šāda apsūdzība, ja tiktu pierādīta tās nepamatotība, būtu varējusi radīt personai, kura izmeklēšanas procedūrā tika norādīta kā iespējamais vardarbības izdarītājs.

(skat. 59.–61. punktu)

3.      Pretēji tam, kā tas ir disciplinārlietas gadījumā, Civildienesta noteikumos nav paredzēta īpaša tiesību norma attiecībā uz termiņu, kādā administrācijai ir jāveic administratīvā izmeklēšana, it īpaši psiholoģiskas vardarbības jomā. Tādējādi apstāklis, ka administratīvā izmeklēšana, kas uzsākta kā atbilde uz lūgumu sniegt palīdzību četru mēnešu termiņā pēc šī lūguma iesniegšanas, vienmēr turpinās ārpus šī termiņa, neļauj izsecināt administrācijas netieša lēmuma esamību, kurā tā būtu noliegusi lūgumā sniegt palīdzību apgalvoto faktu patiesumu vai kurā tā būtu uzskatījusi, ka tie nav psiholoģiska vardarbība Civildienesta noteikumu 12.a punkta izpratnē.

(skat. 62. punktu)