Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. aprīlī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Austrija) – EPIC Financial Consulting Ges.m.b.H./Austrijas Republika, Bundesbeschaffung GmbH

(Lieta C-274/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Pieteicēja: EPIC Financial Consulting Ges.m.b.H.

Atbildētājas: Austrijas Republika, Bundesbeschaffung GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai procedūra par pagaidu noregulējuma noteikšanu, kas ir paredzēta Direktīvas 89/665/EEK 1 , kura ir grozīta ar Direktīvu 2014/23/ES 2 , 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kuru Austrijā valsts līmenī ir paredzēts izskatīt arī tiesvedībā Bundesverwaltungsgericht [Federālajā administratīvajā tiesā], kurā, piemēram, var panākt arī pagaidu aizliegumu slēgt pamatnolīgumus vai slēgt piegādes līgumus, ir strīds civillietās un komerclietās atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1215/2012 3 1. panta 1. punktam? Vai šāda procedūra par pagaidu noregulējuma noteikšanu saskaņā ar iepriekšējo jautājumu ir uzskatāma vismaz par civillietu atbilstoši LESD 81. panta 1. punktam? Vai procedūra par pagaidu noregulējuma noteikšanu saskaņā ar Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir procedūra par pagaidu pasākumu noteikšanu saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 35. pantu?

Vai līdzvērtības princips, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to indivīdam tiek piešķirtas subjektīvas tiesības attiecībā pret dalībvalsti un ka tam pretrunā ir tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pirms pieteikuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu izskatīšanas, kā tas ir paredzēts Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tiesai ir jānoskaidro publiskā iepirkuma procedūras veids un līguma (paredzamā) vērtība, kā arī summa, kas izriet no noteiktās publiskā iepirkuma procedūrās apstrīdētajiem, atsevišķi apstrīdamiem lēmumiem, vai attiecīgā gadījumā arī noteiktas publiskā iepirkuma procedūras daļas, lai pēc tam attiecīgā gadījumā tiesas kompetentā senāta priekšsēdētājs varētu izdot rīkojumu par trūkumu novēršanu nolūkā iekasēt nodevas, un nodevas nesamaksāšanas gadījumā pirms vai vēlākais vienlaikus ar pieteikuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu noraidīšanu neveiktā nodevu maksājuma dēļ par pārskatīšanas pieteikuma izskatīšanu atbildīgais tiesas senāts varētu noteikt tiesvedības nodevu uzrēķinu, pretējā gadījumā zaudējot prasījuma tiesības, ja pretējā gadījumā (citās) civillietās Austrijā, kā, piemēram, prasībās par zaudējumu atlīdzināšanu vai par atturēšanos no nelikumīgas darbības konkurences tiesību normu pārkāpuma dēļ, nodevu nesamaksāšana neliedz izskatīt saistīti iesniegtu pieteikumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, neskarot jautājumu par kaut kādā apmērā maksājamām tiesiskās aizsardzības nodevām, arī pagaidu noregulējuma, kas pieprasīts civiltiesās atsevišķi no prasības, izskatīšana principā netiek liegta, ja nav samaksātas fiksētās nodevas; turklāt salīdzinoši Austrijā nodevu par sūdzības iesniegšanu nesamaksāšana sūdzību par administratīviem lēmumiem gadījumā vai nodevu par sūdzības vai revīzijas iesniegšanu nesamaksāšana par pārsūdzībām, kas iesniegtas par administratīvo tiesu lēmumiem Verfassungsgerichtshof [Konstitucionālajā tiesā] vai Verwaltungsgerichtshof [Augstākajā administratīvajā tiesā], neizraisa pārsūdzību noraidīšanu nodevu nesamaksāšanas dēļ un, piemēram, neizraisa arī to, ka šajās sūdzības un revīzijas procedūrās pieteikumi par apturošas iedarbības atzīšanu drīkst tikt izskatīti, tikai tos noraidot?

2.1)    Vai līdzvērtības princips, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pirms tiek izskatīts pieteikums par pagaidu noregulējuma noteikšanu, kā tas ir paredzēts Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, senāta priekšsēdētājam kā tiesnesim, kas lietu izskata vienpersoniski, pamatojoties uz to, ka nav pietiekamā apmērā samaksātas fiksētās nodevas, ir jāizdod rīkojums novērst trūkumus, kas saistīti ar nodevu nomaksu, un šim tiesnesim, kas lietu izskata vienpersoniski, ir jānoraida pieteikums par pagaidu noregulējuma noteikšanu nodevu nesamaksāšanas dēļ, ja pretējā gadījumā civillietās Austrijā par kopā ar prasību iesniegtu pieteikumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu saskaņā ar Gerichtsgebührengesetz [Likumu par tiesas nodevām] papildus prasībai pirmajā instancē principā nav jāmaksā nekādas papildu tiesas fiksētās nodevas un arī saistībā ar pieteikumiem par apturošas iedarbības atzīšanu, kas kopā ar sūdzību par lēmumu tiek iesniegti administratīvā tiesā, kopā ar revīzijas sūdzību – Verwaltungsgerichtshof vai ar sūdzību – Verfassungsgerichtshof, un kuriem funkcionāli ir tāds pats vai līdzīgs tiesiskās aizsardzības mērķis kā pieteikumam par pagaidu noregulējumu, nav jāmaksā atsevišķas nodevas par šiem papildu pieteikumiem par apturošas iedarbības atzīšanu?

Vai Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/24 4 , 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā prasība, ka tiklīdz rodas izdevība, panākot vienošanos, veikt pagaidu pasākumus, lai labotu varbūtējo pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgām interesēm, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī prasība par tūlītēju rīcību piešķir subjektīvas tiesības uz nekavējoties pieņemtu lēmumu par pieteikumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu un ka ar to netiek pieļauta tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām arī nepārskatāmi īstenotu publiskā iepirkuma procedūru gadījumā, pirms izskatīt pieteikumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, kura mērķis ir aizkavēt citus līgumslēdzējas iestādes iepirkumus, šajā ziņā pat nepastāvot nozīmei lēmuma pieņemšanā, tiesai ir jānoskaidro publiskā iepirkuma procedūras veids un (paredzamā) līguma vērtība, kā arī summa, kas izriet no noteiktās publiskā iepirkuma procedūrās apstrīdētajiem vai attiecīgi apstrīdamajiem, atsevišķi apstrīdamiem lēmumiem, vai attiecīgā gadījumā arī noteikta publiskā iepirkuma procedūras daļas, lai pēc tam attiecīgā gadījumā tiesas kompetentā senāta priekšsēdētājs varētu izdot rīkojumu par trūkumu novēršanu nolūkā iekasēt nodevas, un nodevu nesamaksāšanas gadījumā pirms vai vēlākais vienlaikus ar pieteikuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu noraidīšanu nodevu nesamaksāšanas dēļ par pārskatīšanas pieteikuma izskatīšanu atbildīgais tiesas senāts attiecībā uz pieteicēju, kas pretējā gadījumā zaudētu prasījuma tiesības, varētu veikt tiesvedības nodevu uzrēķinu?

Vai tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas 5 47. pantu, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām indivīdam tiek piešķirtas subjektīvas tiesības un netiek pieļauta tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām, pat nepastāvot nozīmei lēmuma pieņemšanā, arī nepārskatāmi īstenotu publiskā iepirkuma procedūru gadījumā, pirms tiek izskatīts pieteikums par pagaidu noregulējuma noteikšanu, kura mērķis ir aizkavēt citus līgumslēdzējas iestādes iepirkumus, tiesai ir jānoskaidro publiskā iepirkuma procedūras veids un (paredzamā) līguma vērtība, kā arī summa, kas izriet no noteiktās publiskā iepirkuma procedūrās apstrīdētajiem, atsevišķi apstrīdamajiem lēmumiem, vai attiecīgā gadījumā arī noteiktas publiskā iepirkuma procedūras daļas, lai pēc tam attiecīgā gadījumā tiesas kompetentā senāta priekšsēdētājs varētu izdot rīkojumu par trūkumu novēršanu nolūkā iekasēt nodevas, un nodevu nesamaksāšanas gadījumā pirms vai vēlākais vienlaikus ar pieteikuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu noraidīšanu nodevu nesamaksāšanas dēļ par pārskatīšanas pieteikuma izskatīšanu atbildīgais tiesas senāts attiecībā uz pieteicēju, kas pretējā gadījumā zaudētu prasījuma tiesības, varētu veikt tiesvedības nodevu uzrēķinu?

Vai līdzvērtības princips, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to indivīdam tiek piešķirtas subjektīvas tiesības attiecībā pret dalībvalsti un netiek pieļauta tādu Austrijas valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām gadījumā, ja par pieteikumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu nav samaksātas fiksētās nodevas Direktīvas 89/665 - spēkā esošajā redakcijā - izpratnē, (tikai) administratīvās tiesas senātam kā tiesu iestādei ir jāveic fiksēto nodevu uzrēķins (ar no tā izrietošu samazinātu pieejamo tiesību aizsardzības līdzekļu skaitu nodevu maksātājam), ja pretējā gadījumā nodevu par prasības celšanu, pagaidu noregulējuma noteikšanu un pārsūdzības iesniegšanu uzrēķins civiltiesvedībā to nesamaksāšanas gadījumā tiek veikts ar lēmumu saskaņā ar Gerichtliches Einbringungsgesetz [Likumu par tiesas nodevu iekasēšanu] un administratīvo tiesību jomā nodevu par pārsūdzības iesniegšanu uzrēķins par sūdzībām administratīvajā tiesā vai Verfassungsgerichtshof, vai arī nodevu par revīzijas sūdzību iesniegšanu uzrēķins par revīzijas sūdzībām Verwaltungsgerichtshof šo nodevu nesamaksāšanas gadījumā parasti tiek veikts ar nodokļu iestādes lēmumu, par kuru (proti, lēmumu par nodevu uzrēķinu) vienmēr var iesniegt pārsūdzību administratīvajā tiesā un pēc tam savukārt revīzijas sūdzību Verwaltungsgerichtshof vai sūdzību Verfassungsgerichtshof?

Vai Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 1. panta 1. punkts, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatnolīguma noslēgšana ar vienu ekonomikas dalībnieku saskaņā ar Direktīvas 2014/24 33. panta 3. punktu ir līguma noslēgšana Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/23, 2.a panta 2. punkta izpratnē?

6.1)    Vai frāze Direktīvas 2014/24 33. panta 3. punktā: “tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz minēto pamatnolīgumu” ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums, kas balstās uz pamatnolīgumu, pastāv tad, ja līgumslēdzēja iestāde piešķir konkrētas līgumu slēgšanas tiesības, skaidri pamatojoties uz noslēgto pamatnolīgumu? Vai arī iepriekš minētā frāze “tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz minēto pamatnolīgumu” ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja pamatnolīguma kopapjoms jau ir izsmelts sprieduma lietā C-216/17 6 64. punkta izpratnē, vairs nepastāv līgums, kas ir balstīts uz sākotnēji noslēgto pamatnolīgumu?

Vai tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta tādas tiesību normas piemērošana, saskaņā ar kuru strīdā par publisko iepirkumu iesaistītajai līgumslēdzējai iestādei procedūrā par pagaidu noregulējuma noteikšanu ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija un jāiesniedz visa nepieciešamā dokumentācija, pretējā gadījumā attiecīgi pastāvot iespējai pieņemt attiecībā pret to nelabvēlīgu aizmugurisku nolēmumu, ja šīs līgumslēdzējas iestādes pārvaldes locekļi vai darbinieki, kuriem šī informācija līgumslēdzējai iestādei ir jāsniedz, tādējādi dažkārt tiek pakļauti riskam, iespējams, pat pašiem kļūt krimināltiesiski atbildīgiem, sniedzot informāciju un izsniedzot dokumentāciju?

Vai Direktīvas 89/665, kas ir grozīta ar Direktīvu 2014/24, 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā prasība, ka publisko iepirkumu pārskatīšanas procedūras it īpaši tiek veiktas efektīvi, papildus ņemot vērā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. pantu un ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šīm tiesību normām tiek piešķirtas subjektīvas tiesības un ar tām netiek pieļauta tādu valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pieteikuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu iesniedzējam, kurš lūdz tiesisko aizsardzību, ir pienākums savā pieteikumā par pagaidu noregulējuma noteikšanu minēt konkrētu publiskā iepirkuma procedūru, kā arī konkrētu līgumslēdzējas iestādes lēmumu, pat ja šis pieteikuma iesniedzējs publiskā iepirkuma procedūrās bez iepriekšējas publicēšanas parasti nezinās, cik daudzas nepārskatāmas publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzēja iestāde ir veikusi un cik daudzi publiskā iepirkuma lēmumi nepārskatāmajās publiskā iepirkuma procedūrās jau ir pieņemti?

Vai prasība par lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo tiesību normu tiek piešķirtas subjektīvas tiesības un netiek pieļauta tādu valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pārskatīšanas pieteikuma iesniedzējam, kurš lūdz tiesisko aizsardzību, savā pieteikumā par pagaidu noregulējuma noteikšanu ir jānorāda konkrētā publiskā iepirkuma procedūra un konkrētais atsevišķi apstrīdamais un arī apstrīdētais līgumslēdzējas iestādes lēmums, pat ja šis pieteikuma iesniedzējs tam nepārskatāmas publiskā iepirkuma procedūras bez iepriekšējas publicēšanas gadījumā parasti nevar zināt, cik daudzas nepārskatāmas publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzēja iestāde ir veikusi un cik daudzi publiskā iepirkuma lēmumi nepārskatāmajās publiskā iepirkuma procedūrās jau ir pieņemti?

Vai prasība par lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, ņemot vērā citas Savienības tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo tiesību normu tiek piešķirtas subjektīvas tiesības un netiek pieļauta tādu valsts tiesību normu piemērošana, saskaņā ar kurām pieteikuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu iesniedzējam, kurš lūdz tiesisko aizsardzību, ir pienākums samaksāt fiksētās nodevas apmērā, kas tam iepriekš nav paredzams, jo pieteikuma iesniedzējs tam nepārskatāmas publiskā iepirkuma procedūras bez iepriekšējas publicēšanas gadījumā parasti nevar zināt, vai un attiecīgā gadījumā cik daudzas nepārskatāmas publiskā iepirkuma procedūras ar kādu paredzamo līguma vērtību līgumslēdzēja iestāde ir veikusi un cik daudzi atsevišķi apstrīdami publiskā iepirkuma lēmumi nepārskatāmajās publiskā iepirkuma procedūrās jau ir pieņemti?

____________

1     Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.).

2     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.).

3     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris)

par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.).

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris)

par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

5 Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2012, C 326, 391. lpp.).

6 Spriedums, 2018. gada 19. decembris, Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice, ECLI:EU:C:2018:1034.