Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 23. aprīlī iesniedza Korkein oikeus (Somija) – A/B

(Lieta C-262/21)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Pamatlietas puses

Prasītājs: A

Atbildētāja: B

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 1 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (turpmāk tekstā – “Briseles IIa regula”) 2. panta 11. punkts par nelikumīgu bērna aizvešanu ir jāinterpretē tādējādi, ka šai kvalifikācijai atbilst situācija, kad viens no vecākiem bez otra vecāka piekrišanas aizved bērnu no viņa dzīvesvietas valsts uz citu dalībvalsti, kas ir atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar pārsūtīšanas lēmumu, ko attiecīgā iestāde pieņēmusi, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 604/2013 2 (turpmāk tekstā – “Dublinas III regula”)?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Briseles IIa regulas 2. panta 11. punkts par nelikumīgu aizturēšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka šai kvalifikācijai atbilst situācija, kurā bērna dzīvesvietas valsts tiesa ir atcēlusi iestādes pieņemto lēmumu par lietas izskatīšanas nodošanu, bet kurā bērnam, kura atpakaļatdošana ir uzdota, vairs nav ne derīgas uzturēšanās atļaujas dzīvesvietas valstī, ne tiesību iebraukt vai uzturēties minētajā valstī?

Ja, ņemot vērā uz pirmo vai otro jautājumu sniegto atbildi, Briseles IIa regula ir jāinterpretē tādējādi, ka runa ir par bērna nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu un ka tādējādi viņš būtu jāatdod atpakaļ viņa dzīvesvietas valstij, vai 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas rada šķērsli bērna atpakaļatdošanai,

pamatojoties uz to, ka pastāv nopietns risks šīs tiesību normas izpratnē, ka tāda zīdaiņa, par kuru māte ir personīgi rūpējusies, atpakaļatdošana, ja viņš tiktu atdots atpakaļ viens pats, sagādās bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu vai citādi radīs neciešamus apstākļus, vai

pamatojoties uz to, ka bērns savas dzīvesvietas valstī tiek nodots aprūpē un ievietots krīzes centrā vai nu viens pats, vai arī kopā ar māti, kas norāda uz to, ka pastāv nopietns risks šīs tiesību normas izpratnē, ka bērna atpakaļatdošana viņam radītu fizisku vai psiholoģisku kaitējumu vai citādi radītu neciešamus apstākļus; vai arī

tādēļ, ka bērnam bez derīgas uzturēšanās atļaujas tiktu radīti neciešami apstākļi šīs tiesību normas izpratnē?

Ja, ņemot vērā uz trešo jautājumu sniegto atbildi, 1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) apakšpunktā paredzētos atteikuma iemeslus ir iespējams interpretēt tādējādi, ka pastāv nopietns risks, ka bērna atpakaļatdošana sagādās viņam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu vai citādi radīs neciešamus apstākļus, vai Briseles IIa regulas 11. panta 4. punkts kopā ar bērna interešu jēdzienu, kas ir minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantā, kā arī šajā pašā regulā, ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kurā ne bērnam, ne mātei nav derīgas uzturēšanās atļaujas bērna dzīvesvietas valstī, un attiecīgi viņiem nav nedz tiesību ieceļot šajā valstī, nedz tajā uzturēties, bērna dzīvesvietas valstij ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu bērna un viņa mātes uzturēšanās likumību [oriģ. 14. lpp.] minētajā dalībvalstī? Ja bērna dzīvesvietas valstij ir šāds pienākums, vai dalībvalstu savstarpējās uzticēšanās princips ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts, kas atdod atpakaļ bērnu, saskaņā ar šo principu var pieņemt, ka bērna dzīvesvietas valsts pildīs šos pienākumus, vai arī bērna interesēs ir iegūt no dzīvesvietas dalībvalsts precizējumus par konkrētajiem pasākumiem, kādi ir tikuši vai tiks īstenoti viņa aizsardzībai, lai dalībvalsts, kas atdod atpakaļ bērnu, varētu izvērtēt tieši šo pasākumu atbilstību bērna interesēm?

Ja bērna dzīvesvietas valstij nav pienākuma, kas minēts iepriekš ceturtajā prejudiciālajā jautājumā, veikt atbilstošus pasākumus, vai, ņemot vērā Pamattiesību hartas 24. pantu, 1980. gada Hāgas konvencijas 20. pants situācijās, kas minētas iepriekš trešā prejudiciālā jautājuma i)–iii) punktā [oriģ. 15. lpp.], ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz atdot bērnu atpakaļ, jo bērna atpakaļatdošana šīs tiesību normas nozīmē varētu tikt uzskatīta par pretēju cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības pamatprincipiem?

____________

1     Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV 2003., L 338, 1. lpp.).

2     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 ((2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013., L 180, 31. lpp.).