Lieta T‑453/11
Gilbert Szajner
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “LAGUIOLE” – Agrāks Francijas sabiedrības nosaukums (firma) Forge de Laguiole – Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 8. panta 4. punkts
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 21. oktobra spriedums
1. Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas kompetence – Faktu atkārtota izvērtēšana, ņemot vērā pierādījumus, kas pirmo reizi ir iesniegti šajā instancē – Izslēgšana
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. pants)
2. Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Apelāciju padomes lēmuma tiesiskums – No valsts tiesību normām vai judikatūras izrietošu elementu, uz kuriem nav veikta atsauce procesā Birojā, ņemšana vērā valsts tiesību interpretācijā – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. pants)
3. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Relatīvi spēkā neesamības pamati – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktā paredzēto agrāku tiesību esamība – Nosacījumi – Interpretācija Savienības tiesību gaismā – Novērtējums, ņemot vērā valsts tiesībās, kurās reglamentēta norādītā preču zīme, noteiktos kritērijus
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 1. panta 2. punkts, 8. panta 4. punkts un 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
4. Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Apelāciju padomes lēmuma tiesiskums – Sprieduma, kas vēlāks par apstrīdēto lēmumu un ar kuru veikts pavērsiens valsts judikatūrā, ņemšana vērā valsts tiesību interpretācijā – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. pants)
5. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšana – Preču vai pakalpojumu, uz kuriem attiecas preču zīme, identifikācija – Nicas klasifikācijas klašu nosaukumu vispārīgo apzīmējumu izmantošana – Piemērojamība
(Komisijas Regulas Nr. 2868/95 2. noteikuma 4. punkts)
6. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Relatīvi spēkā neesamības pamati – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktā paredzēto agrāku tiesību esamība – Agrāku tiesību augsta atšķirtspēja – Vērtējuma kritēriji
Padomes Regulas Nr. 207 8. pants un 4. panta 5. punkts)
7. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Relatīvi spēkā neesamības pamati – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktā paredzēto agrāku tiesību esamība – Vārdiska preču zīme “LAGUIOLE” – Sabiedrības nosaukums (firma) Forge de Laguiole
(Padomes Regulas Nr. 207 8. panta 4. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 21. punktu)
2. Interpretējot valsts tiesības, uz kurām ir veikta atsauce Savienības tiesībās, ne lietas dalībniekiem, ne Vispārējai tiesai nevar tikt liegts gūt iedvesmu no elementiem, kas izriet no valsts tiesībām vai judikatūras, ja apelāciju padomei netiek pārmests, ka tā nav ņēmusi vērā konkrētā valsts tiesas spriedumā minētos faktiskos elementus, bet tiek veikta atsauce uz tiesību normām vai spriedumiem, pamatojot pamatu saistībā ar apelāciju padomes nepareizi veiktu valsts tiesību normas piemērošanu.
Lai gan ir tiesa, ka lietas dalībniekam, kurš lūdz piemērot valsts tiesību normu, ir jāiesniedz Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) tās saturu pierādošie elementi, tas nenozīmē, ka Vispārējā tiesa nevar kontrolēt Biroja veikto valsts tiesību normas piemērošanu tāda valsts tiesas sprieduma gaismā, kurš ir vēlāks par Biroja lēmuma pieņemšanas brīdi un uz kuru lietas dalībnieks pirmoreiz ir atsaucies tiesvedībā Vispārējā tiesā.
(sal. ar 23. un 24. punktu)
3. Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 53. panta 1. punkta c) apakšpunkta, aplūkojot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 4. punktu, apzīmējuma, kas nav preču zīme, esamība ļauj panākt Kopienas preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, ja šis apzīmējums kumulatīvi atbilst četriem nosacījumiem: šim apzīmējumam jābūt izmantotam komercdarbībā; tā [izmantošanas] mērogam jābūt ne tikai vietējam; tiesībām uz šo apzīmējumu jābūt iegūtām saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā apzīmējums ticis izmantots pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas; visbeidzot, šim apzīmējumam jāspēj piešķirt tā īpašniekam tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu. Šie četri nosacījumi ierobežo to apzīmējumu skaitu, kuri nav preču zīmes un uz kuriem var atsaukties, lai apstrīdētu Kopienas preču zīmes spēkā esamību visā Kopienas teritorijā atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 1. panta 2. punktam.
Pirmie divi nosacījumi, proti, tie, kuri ir saistīti ar pretstatītā apzīmējuma izmantošanu un mērogu, kas nevar būt tikai vietējs, izriet no paša Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta teksta un tātad ir interpretējami Savienības tiesību gaismā. Šādi ar Regulu Nr. 207/2009 ir izveidoti tādi vienoti standarti attiecībā uz apzīmējumu izmantošanu un to mērogu, kas atbilst ar šo regulu ieviestās sistēmas pamatā esošajiem principiem.
Savukārt no izteiciena “ja, ciktāl uz attiecīgo apzīmējumu attiecas valsts tiesību akti” [“ja un ciktāl saskaņā ar šim apzīmējumam piemērojamiem dalībvalsts tiesību aktiem”] izriet, ka pārējie divi nosacījumi, kas izklāstīti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, ir ar minēto regulu paredzētie nosacījumi, kas atšķirībā no iepriekš minētajiem ir novērtējami atbilstoši kritērijiem, kuri noteikti tiesībās, kas reglamentē pretstatīto apzīmējumu. Šī norāde uz tiesībām, kas reglamentē pretstatīto apzīmējumu, ņemot vērā, ka Regulā Nr. 207/2009 ir atzīta iespēja Kopienas preču zīmju sistēmā neietilpstošus apzīmējumus pretstatīt Kopienas preču zīmei, ir pilnīgi pamatota. Tādēļ vienīgi tiesības, kas reglamentē pretstatīto apzīmējumu, ļauj noteikt, vai šis apzīmējums ir agrāks par Kopienas preču zīmi un vai tas var būt pamats, lai aizliegtu jaunākas preču zīmes izmantošanu.
(sal. ar 27.–29. punktu)
4. Vispārējā tiesa, pārbaudot to, kā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) interpretējis valsts tiesības, uz kurām veikta atsauce Savienības tiesībās, var ņemt vērā valsts tiesas spriedumu, ar kuru veikta judikatūras pārskatīšana, pat ja tas taisīts pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Proti, šāda pārskatīšana ar atpakaļejošu spēku attiecas uz pastāvošām situācijām.
Šo principu pamato apsvērums, ka judikatūrā veikta kādas tiesību normas interpretācija aktuālajā brīdī nevar būt atšķirīga atkarībā no aplūkojamo faktu rašanās laika un neviens nevar atsaukties uz iegūtajām tiesībām, kas izriet no pastāvīgās judikatūras. Lai gan ir tiesa, ka šis princips var tikt mīkstināts tādējādi, ka izņēmuma situācijās tiesas var no tā atkāpties, lai modulētu pārskatīšanas atpakaļejošā spēka iedarbību laikā, tomēr [judikatūras] pārskatīšanas atpakaļejošais spēks saglabājas kā princips.
Tādēļ pat tad, ja valsts tiesas spriedums, ar kuru veikta judikatūras pārskatīšana, pats par sevi ir jauns fakts, tajā ir vienīgi lemts par valsts tiesībām, kā Birojam tās būtu bijis jāpiemēro apstrīdētajā lēmumā un kā tās ir jāpiemēro Vispārējai tiesai.
(sal. ar 45.–50. punktu)
5. Nicas klasifikācijai ir vienīgi administratīva lietderība un tās mērķis ir atvieglot preču zīmju reģistrācijas pieteikumu formulēšanu un apstrādi, piedāvājot atsevišķas preču un pakalpojumu klases un kategorijas. Savukārt klašu nosaukumi neveido sistēmu, kurā būtu izslēgts, ka kādā klasē vai kategorijā ietilpstoša prece vai pakalpojums var būt arī citas klases vai kategorijas sastāvdaļa, kā tas izriet tostarp no Regulas Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, 2. noteikuma 4. punkta.
(sal. ar 88. punktu)
6. Augstākas atšķirtspējas par parasto esamība, pateicoties tam, ka sabiedrības nosaukums (firma) tirgū ir pazīstama sabiedrībai, noteikti paredz, ka šī firma ir pazīstama vismaz būtiskai konkrētās sabiedrības daļai un tai noteikti nav jābūt atpazīstamai [ar reputāciju] Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 5. punkta izpratnē. Firmas augstā atšķirtspēja nevar tikt vispārīgi konstatēta, piemēram, ar konkrētu salīdzinoši augstu firmas pazīstamības pakāpes procentuālu rādītāju konkrētajā sabiedrības daļā. Tomēr ir jāatzīst zināma savstarpēja saistība starp firmas pazīstamību sabiedrībā un tās atšķirtspēju tādējādi, ka, jo pazīstamāka ir firma mērķa sabiedrībā, jo vairāk pastiprinās tās atšķirtspēja. Lai pārbaudītu, vai firmai ir augsta atšķirtspēja tās pazīstamības sabiedrībā dēļ, ir jāņem vērā visi elementi, kuriem ir nozīme lietā, proti, tostarp attiecīgā uzņēmuma tirgus daļa, tās intensitāte, ģeogrāfiskais apjoms un izmantošanas ilgums, uzņēmuma veikto ieguldījumu tās veicināšanā apjoms, attiecīgo personu īpatsvars, kuras, pateicoties firmai, identificē preces vai pakalpojumus kā konkrētā uzņēmuma preces vai pakalpojumus, kā arī tirdzniecības un rūpniecības palātu vai citu profesionālo apvienību paziņojumi.
(sal. ar 132. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 161.–166. punktu)