Lieta T‑157/23
(publicēts izvilkumu veidā)
Kneipp GmbH
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju
Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2024. gada 24. aprīļa spriedums
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Joyful by nature” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “JOY” – Relatīvs atteikuma pamats – Reputācijas apdraudējums – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts – Reputācijas pierādījums – Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas
1. Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas identiskas vai līdzīgas preču zīmes, kam ir reputācija, īpašnieka iebildumi – Agrākas preču zīmes ar reputāciju paplašināta aizsardzība attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi – Nosacījumi – Preču zīmes reputācija dalībvalstī vai Savienībā – Jēdziens – Vērtēšanas kritēriji
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts)
(skat. 15. un 19. punktu)
2. Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas identiskas vai līdzīgas preču zīmes, kam ir reputācija, īpašnieka iebildumi – Agrākas preču zīmes ar reputāciju paplašināta aizsardzība attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi – Nosacījumi – Preču zīmes reputācija dalībvalstī vai Savienībā – Reputācijas pierādījums – Pierādīšanas pienākums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts)
(skat. 20.–22. un 38.–42. punktu)
3. Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas identiskas vai līdzīgas preču zīmes, kam ir reputācija, īpašnieka iebildumi – Agrākas preču zīmes ar reputāciju paplašināta aizsardzība attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi – Vārdiskas preču zīmes “Joyful by nature” un “JOY”
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts)
(skat. 31.–36., 58.–60., 73.–75., 88. un 92. punktu)
Rezumējums
Ar šo spriedumu Vispārējā tiesa noraida prasītājas Kneipp GmbH, kas ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja, prasību un lemj par preču zīmes reputācijas pierādīšanas pienākumu. Tā uzskata, ka, lai gan preču zīmes īpašniekam ir pienākums pierādīt preču zīmes reputāciju, reputācija zūd pakāpeniski un tātad prasītājai ir jāpierāda, ka reputācija, ko agrākā preču zīme ir pakāpeniski ieguvusi daudzu gadu laikā, pēkšņi ir zudusi pēdējā pārbaudāmajā gadā.
2019. gada 29. novembrī prasītāja iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “Joyful by nature” reģistrāciju (1).
Jean Patou iesniedza iebildumus pret šīs preču zīmes reģistrāciju, apgalvojot, ka pastāv sajaukšanas iespēja un apdraudējums vairāku tā agrāko tiesību, tostarp 2016. gadā reģistrētās Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “JOY”, reputācijai.
EUIPO Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 8. panta 5. punktu, saistībā ar minētās agrākās preču zīmes reputāciju (2).
Pēc prasītājas apelācijas sūdzības EUIPO Apelācijas padome daļēji atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem. Tomēr tā noraidīja apelācijas sūdzību attiecībā uz citām precēm un pakalpojumiem, it īpaši uzskatot, ka Jean Patou ir pierādījis agrākās preču zīmes attiecībā uz parfimērijas precēm un smaržām augsto reputāciju.
Šajā kontekstā prasītāja cēla savu prasību, atsaucoties uz Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpumu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Saistībā ar vērtējumu par agrākās preču zīmes reputācijas esamību Vispārējā tiesa vispirms atgādina, ka reputācija jānosaka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā, proti, šajā lietā 2019. gada 29. novembrī.
Pirmkārt, Vispārējā tiesa konstatē, ka Jean Patou iesniegtie pierādījumi ļauj secināt, ka agrākajai preču zīmei attiecībā uz parfimērijas precēm un smaržām šajā dienā joprojām bija reputācija būtiskā Savienības teritorijas daļā. Proti, ievērojama konkrētās sabiedrības daļa agrāko preču zīmi plaši pazīst, lai gan par smaržām “Joy” saņemtie prestižie apbalvojumi, uz kuriem attiecas minētie pierādījumi, ir piešķirti pirms vairākiem gadiem un pārdošanas rādītāji ir samazinājušies laika periodā no 2013. līdz 2018. gadam. Katrā ziņā Vispārējā tiesa uzskata, ka agrākajai preču zīmei bija augsta atpazīstamība pagātnē, kas, pat pieņemot, ka tā gadu gaitā varēja samazināties, tomēr pastāvēja preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā, un no tā izriet, ka zināma “atlikusī” atpazīstamība šajā dienā varēja būt saglabājusies.
Otrkārt, Vispārējā tiesa lemj par reputācijas pierādīšanas pienākumu, atgādinot, ka dokuments, kas sagatavots noteiktu laiku pirms vai pēc attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, var ietvert lietderīgas norādes, ņemot vērā, ka preču zīmes reputācija parasti tiek iegūta pakāpeniski. Tā precizē, ka tāda pati argumentācija attiecas uz šādas reputācijas zaudēšanu, kas parasti arī tiek pakāpeniski zaudēta. Šāda dokumenta pierādījuma spēks var mainīties atkarībā no tā, cik tuvu vai tālu aptvertais periods ir no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma. Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka tas vien, ka pierādījumi ir datēti piecus gadus pirms iesniegšanas dienas, pats par sevi nevar atņemt tiem pierādījuma spēku. Turklāt joprojām saskaņā ar judikatūru reputācijas pierādīšanas pienākums ir agrākās preču zīmes īpašniekam.
Izskatāmajā lietā Apelācijas padome ir uzsvērusi, ka lielākā daļa iesniegto pierādījumu attiecas uz laika periodu no 2013. līdz 2017. gadam un daži no tiem ir datēti ar 1990., 2000. vai 2006. gadu, bet pierādījumi faktiski ietver norādes par Jean Patou nepārtrauktajiem centieniem 2018. gadā saglabāt savu tirgus daļu. Tā piebilda, ka reputācijas zaudēšana reti notiek vienā reizē, bet drīzāk tas ir nepārtraukts ilgstošs process, jo reputācija parasti rodas vairāku gadu garumā un to nevar vienkārši aktivizēt un deaktivizēt. Tādējādi Apelācijas padome uzskatīja, ka tieši prasītājai ir jāpierāda būtisks reputācijas zudums īsā laika periodā.
Vispārējā tiesa konstatē, ka šis vērtējums nenozīmē pierādīšanas pienākuma pāreju un atbilst minētajai judikatūrai. Tā kā nav konkrētu pierādījumu par to, ka reputācija, ko agrākā preču zīme daudzu gadu laikā pakāpeniski ieguvusi, būtu pēkšņi zudusi pēdējā pārbaudāmajā gadā, Apelācijas padome bija tiesīga secināt, ka agrākajai preču zīmei attiecīgajā dienā joprojām bija reputācija.
Līdz ar to Vispārējā tiesa turpina savu analīzi un konstatē, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka konkrētā sabiedrības daļa var izveidot saikni starp konfliktējošajām preču zīmēm. Tādējādi, secinot, pirmkārt, ka pastāv risks nākotnē, kas nav hipotētisks, ka prasītāja netaisnīgi gūs labumu no agrākās preču zīmes reputācijas un, otrkārt, ka nav pamatotu iemeslu iesniegtās preču zīmes izmantošanai, Vispārējā tiesa prasību pilnībā noraida.