Lieta C‑232/09

Dita Danosa

pret

LKB Līzings SIA

(Augstākās Tiesas Senāta lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Sociālā politika – Direktīva 92/85/EEK – Pasākumi, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti – 2. panta a) punkts un 10. pants – Strādājošas grūtnieces jēdziens – Aizliegums atlaist strādājošu grūtnieci laikposmā no grūtniecības sākuma līdz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām – Direktīva 76/207/EEK – Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm – Kapitālsabiedrības valdes loceklis – Valsts tiesiskais regulējums, kas bez jebkāda ierobežojuma ļauj atlaist šādu valdes locekli

Sprieduma kopsavilkums

1.        Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Strādājošas grūtnieces, sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti – Direktīva 92/85 – "Darba ņēmēja" jēdziens

(Padomes Direktīva 92/85)

2.        Sociālā politika – Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji – Piekļuve darbam un darba nosacījumi – Vienlīdzīga attieksme – Direktīva 76/207 – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Direktīvas 92/85 un 86/613 – Valdes locekļa atsaukšana grūtniecības dēļ – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 76/207 2. panta 1. un 7. punkts un 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts; Padomes Direktīvas 92/85 10. pants un Padomes Direktīva 86/613)

1.        Kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš tai sniedz pakalpojumus un ir tās neatņemama sastāvdaļa, ir jāuzskata par darba ņēmēju atbilstoši ar Direktīvu 92/85 par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, iecerētajiem mērķiem, ja viņa darbība noteiktu laiku tiek veikta citas šīs sabiedrības struktūras vadībā vai kontrolē un ja kā atlīdzību par šo darbību viņš saņem darba samaksu. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda nepieciešamie fakti, lai novērtētu, vai šāds gadījums ir tās izskatāmajā lietā.

Šajā ziņā darba attiecību sui generis juridiskajai dabai valsts tiesībās nevar būt nekādu seku attiecībā uz personas kā darba ņēmēja statusu Savienības tiesību izpratnē. Ja vien persona noteiktā laika posmā citas personas interesēs un šīs personas vadībā veic pakalpojumus, par kuriem tā saņem atalgojumu, juridiskajai saiknei, kas to saista ar darba attiecību otru pusi, nav nozīmes Direktīvas 92/85 piemērošanai. Turklāt kapitālsabiedrības valdes locekļa statuss pats par sevi neizslēdz, ka attiecīgā persona bija pakļautības attiecībās ar šo sabiedrību. Ir jāpārbauda apstākļi, kādos valdes locekle tika pieņemta darbā, viņai uzticēto funkciju raksturs, ietvars, kādā tās tika īstenotas, viņas pilnvarojumu apjoms un kontrole, kādai viņa ir pakļauta sabiedrībā, kā arī apstākļi, kādos viņa var tikt atsaukta.

(sal. ar 39., 40., 47. un 56. punktu un rezolutīvās daļu 1) punktu)

2.        Direktīvas 92/85 par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas ļauj bez ierobežojuma atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli, ja attiecīgajai personai ir “strādājošas grūtnieces” statuss šīs direktīvas izpratnē un ja attiecībā pret to pieņemtais lēmums par atsaukšanu galvenokārt ir pamatots ar viņas grūtniecības stāvokli. Pat ja tiktu pieņemts, ka attiecīgajam valdes loceklim nebija šāda statusa, nemainīgs paliek tas, ka tāda valdes locekļa, kas veic funkcijas kā sabiedrības neatņemama sastāvdaļa un sniedz tai pakalpojumus par atlīdzību, saņemot atalgojumu, atsaukšana grūtniecības dēļ vai kāda iemesla dēļ, kas būtībā ir pamatots ar šo stāvokli, var skart tikai sievietes un tādējādi tā ir tieša diskriminācija dzimuma dēļ, kas ir pretrunā Direktīvas 76/207 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, kas grozīta ar Direktīvu 2002/73, 2. panta 1. un 7. punktam un 3. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

Savienības tiesību normu, kurās regulēta vīriešu un sieviešu vienlīdzība strādājošu grūtnieču un pēcdzemdību periodā strādājošu sieviešu tiesību jomā, mērķis ir aizsargāt darba ņēmējas pirms un pēc dzemdībām. Šis gan Direktīvu 92/85, gan Direktīvu 76/207 iedvesmojošais mērķis nevarētu tikt sasniegts, ja Savienībās tiesībās grūtniecēm piešķirtā aizsardzība pret atlaišanu būtu atkarīga no formālas to darba attiecību kvalifikācijas valsts tiesībās vai no viena vai otra līguma veida izvēles, viņas pieņemot darbā. Lai arī kura direktīva būtu piemērojama, svarīgi ir nodrošināt attiecīgajai personai aizsardzību, kas Savienībās tiesībās ir piešķirta grūtniecēm gadījumā, ja tiesiskās attiecības, kas viņu saista ar citu personu, tikušas izbeigtas viņas grūtniecības dēļ.

(sal. ar 68.–70. un 74. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)