Lieta T‑283/08 P-DEP

Pavlos Longinidis

pret

Centre européen pour le développement de la formation professionnelle (Cedefop)

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana – Advokāta honorāri – Savienības iestādes pārstāvība ar advokātu – Iepriekš noteikta vienreizēja atlīdzība – Darbinieka ceļa un uzturēšanās izdevumi – Izdevumi par tulkošanu – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Prasītāja ekonomiskā situācija

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (apelāciju palāta) 2014. gada 11. decembra rīkojums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Domstarpības par atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem – Jēdziens – Prasības par to, ka lietas dalībniekam, kuram ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ir jāpauž atteikums attiecībā uz atmaksāšanas prasību, neesamība

(Vispārējās tiesas reglamenta 92. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Vērā ņemami elementi; Vērā ņemami fakti – Lietas dalībnieka, kuram piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ekonomiskā situācija – Izslēgšana

(Vispārējās tiesas reglamenta 91. panta b) punkts)

3.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Jēdziens – Honorārs, ko Savienības iestāde, organizācija un struktūra samaksā savam advokātam –Ietveršana – Vienlīdzīgas attieksmes principa pret prasītājiem pārkāpšana ar to, ka dažās lietās tiek izmantoti advokāta pakalpojumi, bet citās tas netiek darīts – Neesamība

(Tiesas statūtu 19. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas reglamenta 91. panta b) punkts)

4.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Apmēra noteikšana, kas tiek veikta, pamatojoties uz prasītāja sniegtām precīzām norādēm, vai, to neesamības gadījumā – uz Savienības tiesas taisnīgu novērtēšanu – Advokāta atlīdzības vienotas likmes raksturs – Ietekmes uz tiesas rīcības brīvību neesamība

(Vispārējās tiesas reglamenta 91. panta b). punkts)

5.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Vairāku advokātu iesaistīšana – Nosacījums – Īpašu apstākļu esamība

(Vispārējās tiesas reglamenta 91. panta b) punkts)

6.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Ārējās tulkošanas izdevumi par Savienības iestāžu iesniegto procesuālo dokumentu tulkošanu – Izslēgšana

(Padomes Regulas Nr. 1, kas grozīta ar Regulu Nr. 517/2013, 1. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 35. panta 3. punkts, 43. panta 2. punkts un 91. panta b) punkts)

1.      Atbilstoši Reglamenta 92. panta 1. punktam, ja pastāv domstarpības par atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem, Vispārējā tiesa pēc attiecīgā lietas dalībnieka pieteikuma un pēc pretējā lietas dalībnieka uzklausīšanas izdod rīkojumu, kas nav pārsūdzams

Lai neatņemtu šajā normā paredzētajai procedūrai lietderīgo iedarbību, kuras mērķis ir pieņemt galīgu nolēmumu par tiesāšanās izdevumiem attiecīgajā instancē, nevar piekrist, ka strīds minētā panta izpratnē rodas vienīgi tad, ja lietas dalībnieks, kuram ir ticis prasīts atmaksāt tiesāšanās izdevumus, kas radušies lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir labvēlīgs, tieši un pilnībā atsakās to darīt.

(sal. ar 12. un 13. punktu)

2.      No Vispārējās tiesas Reglamenta 91. panta b) punkta izriet, ka atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ir ierobežoti, pirmkārt, ar tiesāšanās izdevumiem Vispārējā tiesā un, otrkārt, ar šādiem mērķiem nepieciešamiem izdevumiem. Šajā ziņā Savienības tiesai ir brīvi jānovērtē lietas fakti, ņemot vērā strīda priekšmetu un raksturu, tā nozīmīgumu no Savienības tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, ko tiesvedība varēja radīt iesaistītajiem pārstāvjiem vai padomdevējiem, un strīda pamatā esošās lietas dalībnieku ekonomiskās intereses Nosakot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, Vispārējā tiesa ņem vērā visus lietas apstākļus līdz rīkojuma par tiesāšanās izdevumu noteikšanu izdošanas brīdim, tajā skaitā nepieciešamos izdevumus, kas radušies saistībā ar tiesāšanās izdevumu noteikšanas kārtību.

Turpretim lietas dalībnieka, kuram ticis piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ekonomiskā situācija nav viens no kritērijiem, ņemot vērā kuru Savienības tiesa nosaka atlīdzināmo izdevumu summu tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu.

(sal. ar 19.–21. un 67. punktu)

3.      No Tiesas statūtu, kas Vispārējā tiesā ir piemērojami saskaņā ar minēto Statūtu 53. panta pirmo daļu, 19. panta pirmās daļas izriet, ka Savienības iestādes attiecībā uz veidu, kā tās tiek pārstāvētas Savienības tiesā, var brīvi izlemt, vai tās vēlas izmantot advokāta palīdzību. Minētā Statūtu noteikuma piemērošanai Savienības iestādes ir jāpielīdzina minētajām iestādēm.

Tādējādi, kaut arī fakts, ka Savienības iestādi pārstāvēja pārstāvis un ārštata advokāts, neietekmē attiecīgos potenciāli atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, jo nekas principā neliedz šādu atlīdzināšanu, tas var ietekmēt tiesāšanās izdevumu, kas radušies sakarā ar tiesvedību un kuri galu galā var tikt atlīdzināti, apmēra noteikšanu. Tāpēc nevar būt runa par vienlīdzīgas attieksmes principa pret prasītājiem pārkāpumu, ja Savienības iestāde atbildētāja dažās lietās nolemj izmantot advokāta pakalpojumus, lai gan citās lietās to pārstāv tās pārstāvji.

Jebkura cita novērtēšana, kas pakļautu Savienības iestādes tiesības prasīt pilnīgu vai daļēju advokātam samaksāto honorāru atlīdzināšanu objektīvas nepieciešamības izmantot tā pakalpojumus pierādīšanai, realitātē būtu netieša Tiesas statūtu 19. panta pirmajā daļā nodrošinātās brīvības ierobežošana un radītu Savienības tiesai pienākumu iestāžu un struktūru, kas atbildīgas par savu dienestu organizēšanu, vērtējumu aizstāt ar savu. Taču šāds uzdevums nav saderīgs ne ar Tiesas statūtu 19. pantu, ne arī ar Savienības iestāžu un struktūru pilnvarām pieņemt iekšējās kārtības noteikumus saistībā ar to lietu izskatīšanu Savienības tiesās.

(sal. ar 24.–26. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 28. un 31. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 50. punktu)

6.      Tulkošanas izdevumi, kuri Savienības iestādēm ir jāiesniedz Vispārējā tiesā saskaņā ar Reglamenta 43. panta 2. punktu, nevar tikt uzskatīti par atlīdzināmiem izdevumiem. Turklāt Vispārējā tiesa ir pieļāvusi, ka vienīgi lietas dalībnieku, kas iestājas lietā, gadījumā un noteiktos apstākļos atlīdzināmie izdevumi var ietvert arī tulkošanas izdevumus.

Šajā ziņā, runājot par prasību, kas grieķu valodā celta pret Savienības iestādi, kuras pārstāvji šo valodu nepārzina un kura izmantoja grieķu valodu pārzinošu ārštata advokātu, šī advokāta izmantošana ir jāuzskata par pietiekamu, lai ļautu minētajai iestādei piedalīties tiesvedībā grieķu valodā saskaņā ar pienākumiem, kas paredzēti Vispārējās tiesas Reglamenta 35. panta 3. punktā un Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas, kas grozīta ar Regulu Nr. 517/2013, 1. pantā. Tomēr, ja tiktu atzīts, ka tulkošanas izdevumi ir atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi, tad tiktu īstenota diskriminācija, pamatojoties uz valodu, jo šādi izdevumi Savienības iestādei nerastos, ja prasītājs būtu izvēlējies citu tiesvedības valodu, kuru minētā iestāde pārzina.

(sal. ar 61., 62. un 64. punktu)