Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 1. februārī iesniedza Nejvyšší soud České republiky (Čehijas Republika) – RegioJet u.c.
(Lieta C-57/21)
Tiesvedības valoda – čehu
Iesniedzējtiesa
Nejvyšší soud České republiky
Pamatlietas puses
Prasītāja: České dráhy, a.s.
Pārējie lietas dalībnieki: RegioJet a.s. un Česká republika – Ministerstvo dopravy
Prejudiciālie jautājumi
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES 1 (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk tekstā – “Direktīva”), 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka tiesa lemj par pierādījumu izprasīšanu, neraugoties uz to, ka vienlaikus Komisija veic procedūru nolūkā pieņemt lēmumu, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 2 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (turpmāk tekstā – “Regula”), III nodaļu, kā rezultātā tiesa aptur tiesvedību par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies konkurences noteikumu pārkāpuma dēļ?
Vai Direktīvas 6. panta 5. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kas ierobežo visas informācijas, kas pēc konkurences iestādes pieprasījuma tikusi iesniegta procedūrā, atklāšanu, tostarp tad, ja runa ir par informāciju, kas procedūras dalībniekam ir jāsagatavo un jāglabā (vai tas to sagatavo un glabā) saskaņā ar citām tiesību normām neatkarīgi no procedūras par konkurences tiesību pārkāpumu?
Vai par procedūras slēgšanu citā veidā Direktīvas 6. panta 5. punkta izpratnē var uzskatīt arī situāciju, kad valsts konkurences iestāde ir apturējusi savu procedūru, tiklīdz Komisija ir uzsākusi procedūru nolūkā pieņemt lēmumu, pamatojoties uz Regulas III nodaļu?
Vai, ievērojot Direktīvas funkcijas un mērķus, tās 5. panta 1. punktam, aplūkojot to kopsakarā ar 6. panta 5. punktu, atbilst tas, ka valsts tiesa piemēro valsts regulējumu, ar ko transponēts Direktīvas 6. panta 7. punkts, pēc analoģijas tādām informācijas kategorijām, kādas ir norādītas Direktīvas 6. panta 5. punktā, tātad nolemj izprasīt pierādījumus ar atrunu, ka jautājumu par to, vai pierādījumi ietver informāciju, ko fiziskā vai juridiskā persona sagatavojusi speciāli konkurences iestādes procedūras vajadzībām (Direktīvas 6. panta 5. punkta [a) apakšpunkta] izpratnē), tiesa izvērtēs tikai pēc šo pierādījumu iesniegšanas?
Ja uz iepriekšējo jautājumu tiks sniegta apstiprinoša atbilde – vai Direktīvas 5. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesas piemēroti efektīvi pasākumi konfidenciālas informācijas aizsardzībai var radīt situāciju, kurā prasītājam, citiem procedūras dalībniekiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem var tikt liegta piekļuve iesniegtajiem pierādījumiem, pirms tiesa ir pieņēmusi galīgu lēmumu par to, vai iesniegtie pierādījumi vai daži no tiem ietilpst Direktīvas 6. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajā pierādījumu kategorijā?
____________
1 OV 2014, L 349, 1. lpp.
2 OV 2003, L 1, 1. lpp.