Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 29. janvārī iesniedza Krajowa Izba Odwoławcza (Polija) – Konsorcjum: ANTEA POLSKA S.A., “Pectore-Eco” sp. z o.o., Instytut Ochrony Środowiska – Państwowy Instytut Badawczy/Państwowe Gospodarstwo Wodne Wody Polskie

(Lieta C-54/21)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Krajowa Izba Odwoławcza

Pamatlietas puses

Prasītāji: Konsorcjum: ANTEA POLSKA S.A., “Pectore-Eco” sp. z o.o., Instytut Ochrony Środowiska – Państwowy Instytut Badawczy

Atbildētājs: Państwowe Gospodarstwo Wodne Wody Polskie

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 1 (turpmāk tekstā – “Direktīva 2014/24/ES”), 18. panta 1. punktā paredzētais vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret izpildītājiem princips, kā arī pārredzamības princips pieļauj tādu Direktīvas 2014/24/ES 21. panta 1. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/943 2 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk tekstā – “Direktīva 2016/943”) 2. panta 1. punkta, it īpaši tajos noteiktā formulējuma “nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izkārtojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā” un “tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena”, kā arī norādes, ka “līgumslēdzēja iestāde neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu” interpretāciju, kuras rezultātā izpildītājs var kā komercnoslēpumu noteikt jebkādu informāciju tikai tāpēc, ka tas nevēlas to izpaust konkurējošiem izpildītājiem?

Vai Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 1. punktā izteiktais vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret izpildītājiem princips, kā arī pārredzamības princips pieļauj tādu Direktīvas 2014/24/ES 21. panta 1. punkta un Direktīvas 2016/943 2. panta 1. punkta interpretāciju, kuras rezultātā izpildītāji, kuri iesniedz piedāvājumus iepirkumā, Direktīvas 2014/24/ES 59. un 60. pantā un Direktīvas 2014/24/ES XII pielikumā noteiktos dokumentus var pilnībā vai daļēji aizsargāt kā komercnoslēpumu, it īpaši attiecībā uz pieredzes sarakstu, atsauksmēm, sarakstu ar pasūtījuma izpildei piedāvātām personām un viņu profesionālo kvalifikāciju, to personu nosaukumiem un spējām, uz kuru potenciālu viņi paļaujas, kā arī apakšuzņēmējiem, ja šie dokumenti ir nepieciešami, lai pierādītu, ka ir izpildīti dalības nosacījumi, vai veiktu novērtējumu atbilstīgi piedāvājumu novērtēšanas kritērijiem un pārbaudītu, vai piedāvājumi izpilda citas līgumslēdzējas iestādes prasības, kas ietvertas iepirkuma dokumentos (paziņojumā par līgumu, iepirkuma nolikumā)?

Vai Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 1. punktā izteiktais vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret izpildītājiem princips un pārredzamības princips, skatīti kopā ar Direktīvas 2014/24/ES 58. panta 1. punktu, 63. panta 1. punktu un 67. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ļauj līgumslēdzējai iestādei vienlaicīgi pieņemt izpildītāja paziņojumu, ka viņa rīcībā ir līgumslēdzējas iestādes prasītie vai paša deklarētie cilvēkresursi, personas, uz kuru resursiem viņš vēlas paļauties, vai apakšuzņēmēji, par ko – atbilstīgi tiesību aktiem – ir jāiesniedz pierādījumi līgumslēdzējai iestādei, kā arī paziņojumu, ka tas vien, ka konkurējošiem izpildītājiem tiek izpausta informācija par šīm personām vai uzņēmumiem (uzvārdi, nosaukumi, pieredze, kvalifikācija), var radīt situāciju, kurā citi izpildītāji tos “uzpirks”, tādēļ šī informācija noteikti esot uzskatāma par komercnoslēpumu? Saistībā ar iepriekš minēto, vai tik trausla saikne starp izpildītāju un šīm personām un uzņēmumiem var tikt uzskatīta par pierādījumu tam, ka izpildītāja rīcībā ir šie resursi, it īpaši tādēļ izpildītājam tikt piešķirti papildu punkti piedāvājumu novērtēšanas kritēriju ietvaros?

Vai Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 1. punktā izteiktais vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret izpildītājiem princips un pārredzamības princips pieļauj tādu Direktīvas 2014/24/ES 21. panta 1. punkta un Direktīvas 2016/943 2. panta 1. punkta interpretāciju, kuras rezultātā izpildītāji, kuri iesniedz piedāvājumu iepirkumā, kā komercnoslēpumu var noteikt tādus dokumentus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, vai piedāvājums atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām, kas noteiktas iepirkuma nolikumā (tostarp līguma priekšmeta aprakstā), vai novērtētu piedāvājumu atbilstīgi novērtēšanas kritērijiem, jo īpaši ja šie dokumenti attiecas uz atbilsmi līgumslēdzējas iestādes prasībām, kas ietvertas iepirkuma nolikumā, tiesību normās vai citos vispārīgi vai interesentiem pieejamos dokumentos, it īpaši ja šī novērtēšana netiek veikta atbilstīgi objektīvi salīdzināmām shēmām, kā arī matemātiski un fiziski izmērāmiem un salīdzināmiem rādītājiem, bet gan atbilstīgi līgumslēdzējas iestādes individuālajam novērtējumam? Līdz ar to, vai Direktīvas 2014/24/ES 21. panta 1. punktu un Direktīvas 2016/943 2. panta 1. punktu var interpretēt tādējādi, ka par konkrēta izpildītāja komercnoslēpumu var tikt uzskatīts piedāvājumā iesniegtais paziņojums par konkrēta līguma priekšmeta izpildi atbilstīgi līgumslēdzējas iestādes norādēm, kas ietvertas iepirkuma nolikumā, ko līgumslēdzēja iestāde kontrolē un pārbauda pēc atbilsmes šīm prasībām, pat ja tieši izpildītājs izvēlas metodes līgumslēdzējas iestādes pieprasīto rezultātu (līguma priekšmeta) sasniegšanai?

Vai Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 1. punktā izteiktais vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret izpildītājiem princips un pārredzamības princips, saistībā ar Direktīvas 2014/24/ES 67. panta 4. punktu, kurā ir paredzēts, ka piešķiršanas kritērijiem nevar būt tādu seku, ka līgumslēdzējai iestādei tiek dota neierobežota izvēles brīvība, tiem ir jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, kā arī jāļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem, ļauj līgumslēdzējai iestādei noteikt konkrēto piedāvājumu novērtēšanas kritēriju, jo īpaši kritēriju, kas novērtēts pēc līgumslēdzējas iestādes individuālā novērtējuma, kaut arī jau šī kritērija noteikšanas brīdī ir zināms, ka izpildītāji to daļu piedāvājuma, kas attiecas uz šo kritēriju, aizsargās kā komercnoslēpumu, pret ko līgumslēdzēja iestāde neiebilst, tādējādi konkurējošiem izpildītājiem, nespējot pārbaudīt konkurentu piedāvājumus un salīdzināt tos ar saviem piedāvājumiem, var rasties iespaids, ka līgumslēdzējai iestādei ir pilnīga brīvība, pārbaudot un novērtējot piedāvājumus?

Vai Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 1. punktā izteiktais vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret izpildītājiem princips un pārredzamības princips, saistībā ar Direktīvas 2014/24/ES 67. panta 4. punktu, kurā ir paredzēts, ka piešķiršanas kritērijiem nevar būt tādu seku, ka līgumslēdzējai iestādei tiek dota neierobežota izvēles brīvība, tiem ir jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, kā arī jāļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem, var interpretēt tādējādi, ka ar to līgumslēdzējai iestādei ir atļauts noteikt tādu piedāvājumu novērtēšanas kritēriju, kā aplūkojamās procedūras kritēriji “pētījuma koncepcija” un “līguma izpildes veida apraksts”?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/66/EK 3 (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā [( turpmāk tekstā – “pārskatīšanas direktīva”)], 1. panta 1. un 3. punkts, kuros dalībvalstīm ir noteikts pienākumus nodrošināt izpildītājiem iespēju efektīvi pārskatīt līgumslēdzēju iestāžu lēmumus, kā arī nodrošināt, ka pārskatīšanas procedūras ir pieejamas ikvienai personai, kura ir ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja lēmējiestāde ir konstatējusi, ka konkrētas procedūras ietvaros izpildītāju noteiktie dokumenti nav komercnoslēpums, kā rezultātā līgumslēdzējai iestādei tiek izdots rīkojums izpaust to un izsniegt konkurējošiem izpildītājiem – ja šādas sekas neizriet tieši no tiesību aktiem – lēmējiestādei uzliek pienākumu lemt par tādu saturu, kas šim izpildītājam ļautu atkārtoti iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu, ciktāl tas izriet no šo dokumentu satura, kurš viņam iepriekš nebija zināms un kura dēļ viņš nevarēja efektīvi izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli pret darbību, kas nebūtu pārskatāma pieprasījuma iesniegšanas termiņa beigu dēļ, piemēram, anulējot to piedāvājumu pārbaudes un novērtēšanas darbības, uz kuriem attiecas minētie dokumenti, kuri tika aizsargāti kā komercnoslēpums?

____________

1 OV 2014, L 94, 65. lpp.

2 OV 2016, L 157, 1. lpp.

3 OV 2007, L 335, 31. lpp.