VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2019. gada 20. septembrī (*)

REACH – Vielas, uz ko attiecas licencēšana – 1‑brompropāna (nPB) iekļaušana Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā – Daudzums – Reģistrācijas dokumentācija – Dati – Vielu grupēšana – Labas pārvaldības princips – Tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību un tirdzniecību – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesiskā paļāvība – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme

Lietā T‑610/17

ICL‑IP Terneuzen, BV, Ternēsena [Terneuzen] (Nīderlande),

ICL Europe Coöperatief UA, Amsterdama (Nīderlande),

ko pārstāv R. Cana, E. Mullier un H. Widemann, advokātes,

prasītājas,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv M. Huttunen, R. Lindenthal un K. Mifsud‑Bonnici, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), ko pārstāv M. Heikkilä, W. Broere, T. Zbihlej un N. Herbatschek, pārstāvji,

persona, kas iestājusies lietā,

par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Regulu (ES) 2017/999 (2017. gada 13. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumu (OV 2017, L 150, 7. lpp.), ciktāl ar to minētajā pielikumā ir iekļauts 1‑brompropāns (nPB),

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši I. Labucka un A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents),

sekretāre S. Bukšeka Tomaca [S. Bukšek Tomac], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2019. gada 14. februāra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

I.      Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētā regula

1        1‑brompropāns (n‑propilbromīds, nPB) ir šķidra bromveida viela. To izmanto kā šķīdinātāju attaukošanā ar tvaiku. Turklāt tas tiek izmantots kā starpprodukts citu vielu ražošanā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.), tas ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1.B kategorija).

2        Viena no prasītājām, ICL‑IP Terneuzen, BV, ir galvenais nPB reģistrētājs. Tā ražo un izmanto nPB atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.).

3        Otra prasītāja, ICL Europe Coöperatief UA, tirgo nPB lietošanai kā šķīdinātāju attaukošanā ar tvaiku un virsmu tīrīšanā, un tā to izmanto atbilstoši Regulai Nr. 1907/2006.

4        2002. gada 11. oktobrī ICL‑IP Terneuzen iesniedza nPB reģistrācijas dokumentāciju par diapazonu no 1000 līdz 10 000 tonnām gadā. Pēc tam tā aicināja visus foruma, kurā apmainās ar informāciju par vielām, dalībniekus apvienoties kopīgā pieteikumā par šo vielu.

5        2012. gada 3. septembrī Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) savā tīmekļvietnē publicēja dokumentāciju, saskaņā ar kuru nPB tika ieteikts atzīt par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 57. panta c) punktu.

6        2012. gada 18. oktobrī prasītājas iesniedza komentārus par priekšlikumu atzīt nPB par vielu, kas rada ļoti lielas bažas. Savos komentāros prasītājas jo īpaši uzsvēra, ka nPB galvenokārt tiek izmantots kā izejviela, kura nav pakļauta licencēšanai, un ka tā lietošanas veidi ne kā izejvielai tiek gan cieši kontrolēti, gan notiek stingrā profesionālā uzraudzībā.

7        Ar ECHA izpilddirektora 2012. gada 18. decembra lēmumu ED/169/2012 nPB tika iekļauts kandidātvielu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 8. punktu.

8        2014. gada 1. septembrī sestās prioritāšu noteikšanas ietvaros ECHA savā tīmekļvietnē publicēja ieteikuma projektu par vielu, tostarp nPB, iekļaušanu Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā (turpmāk tekstā – “XIV pielikums”) un uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt savus komentārus vēlākais līdz 2014. gada 1. decembrim. Minētajā projektā norādītās 22 vielas, tostarp nPB, tika izraudzītas, pamatojoties uz šīs prioritāšu noteikšanas provizoriskajiem rezultātiem, kas tajā pašā dienā tika publicēti ECHA tīmekļvietnē.

9        2014. gada 1. decembrī prasītājas iesniedza komentārus par šo ieteikuma projektu pārējo reģistrētāju vārdā. Savos komentāros prasītājas jo īpaši uzsvēra, ka aptuveni 70 % nPB tiek lietoti kā starpprodukts un tātad attiecībā uz tiem Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VII sadaļa nav piemērojama.

10      2015. gada 1. jūlijā ECHA pieņēma ieteikumu par vielu iekļaušanu XIV pielikumā, kurā tā ieteica iekļaut nPB XIV pielikumā bez izņēmumiem attiecībā uz jebkādu tā lietošanas veidu vai tā lietošanas veidu kategorijām (turpmāk tekstā – “ECHA ieteikums”). Tajā pašā dienā ECHA publicēja tās galīgos un atjauninātos rezultātus, kā arī tās secinājumus apstiprinošos dokumentus, tostarp atsauces dokumentu attiecībā uz nPB. No šā dokumenta izriet, ka nPB ieguva kopējo prioritātes novērtējumu 20 no 45 pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Šo rezultātu veido novērtējums 1 no 15, kas piešķirts par raksturojošajām iezīmēm, novērtējums 12 no 15, kas piešķirts par daudzumiem, un novērtējums 7 no 15, kas piešķirts, ņemot vērā plašu dažādo pielietojamību. Savā galīgajā slēdzienā par nPB ECHA norādīja, ka citām kandidātvielu sarakstā iekļautajām vielām, kas izvērtētas šajā ieteikumu sesijā, pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem ir piešķirts augstāks kopējās prioritātes novērtējums, savukārt nPB iekļaušana XIV pielikumā tiek ieteikta, ņemot vērā apsvērumus, kas ir saistīti ar šīs vielas un trihloretilēna – vielas, kas minētajā pielikumā jau bija iekļauta – grupēšanu.

11      2015. gada 10. augustā prasītājas nosūtīja Eiropas Komisijai pirmo vēstuli. Šajā vēstulē tās apgalvoja, ka ECHA ieteikumā ir pieļauti procesuālo noteikumu pārkāpumi un tiesību kļūdas.

12      2015. gada 18. septembrī Komisija prasītājām sniedza atbildi.

13      2016. gada 4. februārī prasītājas nosūtīja Komisijai otro vēstuli. Tajā tās norādīja papildu informāciju, ar to cenšoties pierādīt, ka, iekļaujot nPB XIV pielikumā, pamatojoties uz ECHA ieteikumu, esot pieļauta tiesību kļūda, un lūdza tikšanos ar Komisijas pārstāvjiem klātienē.

14      2016. gada 3. oktobrī prasītājas nosūtīja Komisijai trešo vēstuli. Tajā tās izklāstīja, ka attaukošanā ar tvaiku un virsmu tīrīšanā izmantotie nPB daudzumi ir samazinājušies vēl vairāk sakarā ar to, ka vienīgais cits šī ne kā starpprodukta lietošanas veida reģistrētājs ir apturējis savu reģistrāciju, atstājot ICL‑Terneuzen kā vienīgo piegādātāju licencēšanai pakļautajai nPB ne kā starpprodukta lietošanai, un ka par konkrēto vielu esot tikuši savākti jauni dati, kas esot ļāvuši noskaidrot jaunus nPB drošas pielietošanas līmeņus. Prasītājas lūdza Komisiju steidzami izskatīt šo papildu informāciju un katrā ziņā noorganizēt sanāksmi pirms tuvākās regulatīvās komitejas sanāksmes.

15      2016. gada 15. novembrī Komisija ar vēstuli informēja prasītājas, ka aizmāršības dēļ to 2016. gada 4. februāra vēstule ir palikusi bez atbildes. Tā piebilda, ka ir lūgusi ECHA analizēt prasītāju iesniegtos datus, un apmierināja to lūgumu organizēt sanāksmi, aicinot tās sazināties ar Komisijas sekretariātu, lai vienotos par pieņemamu datumu sanāksmei novembra mēneša laikā.

16      Regulatīvās komitejas sanāksmē 2016. gada 7. un 8. decembrī tika apspriests projekts Komisijas regulai, ar ko groza XIV pielikumu, lai tajā iekļautu ieteiktās vielas, tostarp nPB.

17      2016. gada 7. decembrī prasītājas sazinājās ar Komisiju elektroniskā pasta vēstulē, lai organizētu 15. punktā minēto sanāksmi. Tajā tās vaicāja, vai tiks turpināta regulatīvās komitejas 2016. gada 7. un 8. decembra sanāksme par nPB iekļaušanu XIV pielikumā.

18      2016. gada 8. decembrī regulatīvā komiteja sniedza pozitīvu atzinumu par ECHA ieteikumu.

19      2016. gada 23. decembrī Komisija atbildēja uz prasītāju 2016. gada 7. decembra elektroniskā pasta vēstuli. Savā atbildē Komisija tostarp paskaidroja, ka elektroniskā pasta vēstuli tā saņēma pārāk vēlu, lai varētu noorganizēt tikšanos ar prasītājām, jo regulatīvās komitejas sanāksme notika tajā pašā dienā.

20      Pamatojoties uz regulatīvās komitejas labvēlīgo atzinumu un ECHA ieteikumu, Komisija pieņēma Regulu (ES) 2017/999 (2017. gada 13. jūnijs), ar ko groza XIV pielikumu (OV 2017, L 150, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”). Apstrīdētās regulas XIV pielikuma 32. ierakstā tika iekļauts nPB, neparedzot izņēmumus attiecībā uz noteiktiem lietošanas veidiem vai lietošanas veidu kategorijām, un kā šīs vielas derīguma termiņš tika noteikts 2020. gada 4. jūlijs. Kā skaidri norādīts minētās regulas 1. apsvērumā, Komisija ir uzskatījusi, ka nPB atbilst kritērijiem, lai to atzītu par reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu (1.B kategorija) saskaņā ar Regulu Nr. 1272/2008, un ka tātad tas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. panta c) punktā izvirzītajiem nosacījumiem iekļaušanai XIV pielikumā. Apstrīdētās regulas 13. apsvērumā tā ir norādījusi, ka nPB ir ticis identificēts un iekļauts kandidātvielu sarakstā saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantu, ko ECHA savā ieteikumā bija atzinusi par prioritāri iekļaujamu XIV pielikumā, un ka, neraugoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, tas ir jāiekļauj minētajā pielikumā.

II.    Tiesvedība Vispārējā tiesā un lietas dalībnieku prasījumi

21      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 6. septembrī, prasītājas cēla šo prasību.

22      2017. gada 23. novembrī Komisija iesniedza iebildumu rakstu.

23      2018. gada 15. janvārī prasītājas iesniedza replikas rakstu.

24      2018. gada 5. martā Komisija iesniedza atbildes rakstu uz repliku.

25      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 4. decembrī, ECHA lūdza atļauju iestāties izskatāmajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar 2018. gada 1. marta rīkojumu ICL‑IP Terneuzen un ICL Europe Coöperatief/Komisija (T‑610/17, nav publicēts, EU:T:2018:139) ECHA tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. 2018. gada 17. aprīlī ECHA iesniedza savu iestāšanās rakstu. 2018. gada 15. un 30. maijā Komisija un prasītājas iesniedza savus apsvērumus par šo iestāšanās rakstu.

26      Pēc tiesneša referenta priekšlikuma Vispārējā tiesa (piektā palāta) nolēma uzsākt tiesvedības mutvārdu daļu un tās Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdot Komisijai un ECHA vienu jautājumu rakstveidā. Tās abas uz šo jautājumu atbildēja noteiktajā termiņā.

27      Prasītājas iesniedza rakstveida apsvērumus par tiesas sēdes protokolu, kas ar piektās palātas priekšsēdētāja lēmumu tika pievienoti lietas materiāliem.

28      Prasītāju, Komisijas un ECHA mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem tika uzklausītas 2019. gada 14. februāra tiesas sēdē. Komisija sniedza mutvārdu apsvērumus par tiesas sēdes protokolu. Savos mutvārdu paskaidrojumos prasītājas norādīja, ka Komisijas 2018. gada 10. augusta Lēmuma C(2018) 5057 final par trihloretilēna licencēšanu attiecībā uz noteiktiem lietošanas veidiem ir skaidri minēts, ka šīs vielas lietošanai rūpnieciskā aprīkojuma tīrīšanā, izmantojot attaukošanu ar tvaiku, nav piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju, raugoties no to tehniskā un ekonomiskā pamatojuma. Prasītājas, Komisija un ECHA sniedza apsvērumus par šā argumenta pieņemamību un nozīmi.

29      Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl tās XIV pielikumā ir iekļauts nPB;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

–        “veikt jebkādus citus pasākumus, kas nepieciešami taisnīguma nodrošināšanai”.

30      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

31      ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

III. Juridiskais pamatojums

32      Prasības pamatojumam prasītājas izvirza sešus pamatus. Pirmais pamats ir saistīts ar apstrīdētās regulas nepietiekamu pamatojumu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā un labas pārvaldības principa pārkāpumu. Otrais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 1907/2006 55. panta pārkāpumu, ar šo regulu sasniedzamā konkurētspējas mērķa neievērošanu, kā arī prasītāju tiesību brīvi veikt uzņēmējdarbību un tirdzniecību pārkāpumu. Trešais pamats ir saistīts ar pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Ceturtais pamats ir saistīts ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principa neievērošanu. Tas ir iedalīts trīs daļās. Pirmā daļa ir saistīta ar nPB daudzuma kritēriju. Otrā daļa ir saistīta ar nPB un trihloretilēna grupēšanu. Trešā daļa ir saistīta ar to, ka, ņemot vērā nPB noteikto prioritāti, prasītājām esot bijis pamats gaidīt, ka šī viela netiks iekļauta XIV pielikumā. Savukārt piektais pamats ir saistīts ar samērīguma principa pārkāpumu. Visbeidzot, sestais pamats ir saistīts ar vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa neievērošanu.

33      Vispirms jāatgādina, ka 2012. gada 3. septembra Lēmumā ECHA ir atzinusi nPB par kandidātvielu Regulas Nr. 1907/2006 57. panta c) punkta izpratnē. Kā tas izriet no šīs regulas 58. panta, kandidātvielu vidū ir izvēlamas tās, kuras XIV pielikumā ir iekļaujamas prioritāri. Šajā nolūkā un saskaņā ar minētās regulas 58. panta 3. punktu 2015. gada 1. jūlijā ECHA iekļaušanai ieteica tās kandidātvielas, kuras tā uzskatīja par prioritārām. Attiecībā uz nPB tā norādīja, ka, ņemot vērā šīs vielas novērtējumu pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta a)–c) apakšpunktā skaidri noteiktajiem kritērijiem, proti, šīs vielas raksturīgajām īpašībām, tās pašas dažādo izmantošanu un tās daudzumu, kā arī šīs vielas un trihloretilēna grupēšanas apsvērumus, tā ir uzskatāma par vielu, kas XIV pielikumā iekļaujama prioritāri (skat. 10. punktu iepriekš). Pēc tam, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 1. punktu, Komisija saskaņā ar minētās regulas 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru pieņēma apstrīdēto regulu, ar kuru nPB tika iekļauts XIV pielikumā.

34      Ar izskatāmo prasību netiek apstrīdēta nPB atzīšana par tādu kandidātvielu Regulas Nr. 1907/2006 57. panta c) punkta izpratnē, kas var tikt iekļauta XIV pielikumā. Prasībā prasītājas vien norāda, ka nPB iekļaušana minētajā pielikumā ir priekšlaicīga.

35      Turklāt jānorāda, ka izskatāmās prasības priekšmets, protams, ir apstrīdētās regulas atcelšana un ka tātad tā tiešā veidā neattiecas uz ECHA ieteikumu. Tomēr šajā regulā Komisija ir izlēmusi sekot ECHA ieteikumam un balstīties uz ECHA veikto nPB novērtējumu pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta a)–c) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem, proti, šīs vielas raksturīgajām īpašībām, tās dažādo izmantošanu, tās daudzumus un ņemot vērā nPB un trihloretilēna grupēšanas kritēriju. Šajos apstākļos ir pamats secināt, ka ar prasītāju pamatiem, kas attiecas uz ECHA veikto novērtējumu, tiek apšaubīta to apsvērumu pamatotība, uz kuriem ir balstīta apstrīdētā regula.

36      Pirmām kārtām, ir izvērtējami pirmajā pamatā un ceturtā pamata pirmajā daļā norādītie prasītāju argumenti, ar kuriem tiek apšaubīti tie Komisijas apsvērumi, kuru pamatā ir nPB daudzums.

37      Otrām kārtām, tiks analizēti prasītāju argumenti, ar kuriem tiek apšaubīti tie Komisijas apsvērumi, kuru pamatā ir nPB un trihloretilēna grupēšana, proti, trešajā pamatā un ceturtā pamata otrajā daļā izvirzītie argumenti.

38      Trešām kārtām, tiks izvērtēts sestais pamats, kas ir saistīts ar vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa pārkāpumu.

39      Ceturtām kārtām, tiks izvērtēta ceturtā pamata trešā daļa, kas ir saistīta ar to, ka, ņemot vērā nPB piešķirto kopējo prioritātes novērtējumu, prasītājs neesot varējis gaidīt, ka ar apstrīdēto regulu šī viela varētu tikt iekļauta XIV pielikumā.

40      Piektām kārtām, tiks analizēts otrais pamats, kas ir saistīts ar Regulas Nr. 1907/2006 55. panta pārkāpumu, ar šo regulu sasniedzamā konkurētspējas mērķa neievērošanu un prasītāju tiesību brīvi veikt uzņēmējdarbību un tirdzniecību pārkāpumu, kā arī piektais pamats, kas saistīts ar samērīguma principa pārkāpumu.

A.      Par Komisijas apsvērumiem, kas balstīti uz nPB daudzumu

41      Pirmajā pamatā un ceturtā pamata pirmajā daļā prasītājas ir norādījušas argumentus, ar kuriem tiek apšaubīti Komisijas apsvērumi, kas balstīti uz nPB daudzumu.

1.      Par pirmo pamatu, kas saistīts ar apstrīdētās regulas nepietiekamu pamatojumu, labas pārvaldības principa pārkāpumu un acīmredzamām kļūdām vērtējumā

42      Pirmo pamatu veido divas daļas. Pirmajā daļā prasītājas norāda, ka apstrīdētās regulas pamatojums ir nepietiekams. Komisija neesot pietiekami paskaidrojusi, kā ir tikuši aprēķināti nPB daudzumi, kas izmantoti, lai novērtētu šo vielu. Otrā daļa ir saistīta ar to, ka Komisija esot pārkāpusi labas pārvaldības principu un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, pamatojoties tikai uz datiem par daudzumiem, kas figurē reģistrācijas lietā, un nevis uz datiem, kas iesniegti sabiedriskās apspriešanas un pēc tam procedūras gaitā, kuras noslēgumā tika pieņemta apstrīdētā regula.

a)      Par pirmo daļu, kas ir saistīta ar apstrīdētās regulas nepietiekamu pamatojumu

43      Prasītājas uzskata, ka Komisijas apsvērumi, kas balstīti uz nPB daudzumu, nav bijuši pietiekami izstrādāti. Konkrētāk, tās apgalvo, ka nav pietiekami izskaidrots veids, kādā aprēķināti Komisijas vērā ņemtie nPB daudzumi. Tās arī norāda, ka tām nav bijis iespējams efektīvi aizstāvēt savas intereses.

44      Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

45      Pirmkārt, jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 296. pantu tiesību aktos tiek sniegts to pieņemšanas pamatojums. Pienākuma norādīt nelabvēlīga akta pamatojumu, kas saistīts ar tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu, mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai varētu noteikt, vai tiesību akts ir pienācīgi pamatots vai arī saistībā ar to, iespējams, ir pieļauti pārkāpumi, kuri ļauj apstrīdēt lēmuma spēkā esamību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai veikt savu pārbaudi par šā tiesību akta likumību (spriedums, 2011. gada 15. aprīlis, Čehijas Republika/Komisija, T-465/08, EU:T:2011:186, 162. punkts).

46      Tomēr pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā tiesību akta būtībai un apstākļiem, kādos tas pieņemts. Prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši tiesību akta saturu, norādītā pamatojuma raksturu un tiesību akta adresātu vai citu ar šo tiesību aktu tieši un individuāli skarto personu interesi saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu uzskaitīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojums ir pietiekams, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu tiesisko noteikumu kopumu, ar ko regulē attiecīgo jomu. It īpaši, nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajai personai zināmos apstākļos, kas ļauj tai izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru (spriedums, 2015. gada 18. septembris, Petro Suisse Intertrade/Padome, T‑156/13 un T‑373/14, nav publicēts, EU:T:2015:646, 67. punkts).

47      Jāatgādina arī, ka pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formas prasība, kas jānodala no pamatojuma pamatotības, kura ir saistīta ar strīdīgā akta likumību pēc būtības (spriedums, 2001. gada 22. marts, C‑17/99 Francija/Komisija, EU:C:2001:178, 35. punkts).

48      Otrām kārtām, kas attiecas uz apstrīdētās regulas pamatojumu, pirmkārt jānorāda, ka no apstrīdētās regulas 1., 13. un 20. apsvēruma izriet, ka Komisija bija konstatējusi, ka nPB ir kandidātviela, ka ECHA ir ieteikusi šo vielu prioritāri iekļaut XIV pielikumā un ka, neraugoties uz ieinteresēto personu apsvērumiem, Komisija uzskatīja, ka ar apstrīdēto regulu šī viela ir jāiekļauj minētajā pielikumā.

49      Otrkārt, ņemot vērā to, ka apstrīdētajā regulā Komisija ir atsaukusies uz ECHA ieteikumu un ir nolēmusi tam sekot, ir ņemams vērā minētā ieteikuma saturs, kā arī to dokumentu saturs, uz kuriem šajā ieteikumā ir norādīts.

50      Kā tas redzams no ECHA ieteikuma I pielikuma un 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumenta par nPB, uz kuru šajā pielikumā ir norādīts, iemesli, kuru dēļ ECHA bija ieteikusi prioritāri iekļaut nPB XIV pielikumā, bija prioritātes novērtējums 20 no 45, kādu šai vielai tā bija piešķīrusi pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā skaidri norādītajiem kritērijiem (skat. 10. punktu iepriekš), kā arī apsvērumi saistībā ar nPB un trihloretilēna, šajā pielikumā jau iekļautas vielas, grupēšanu. Minētajā pielikumā ECHA ir atsaukusies arī uz citiem publiski pieejamiem dokumentiem, uz kuriem tā ir balstījusies, sagatavojot savu ieteikumu, tostarp:

–        2014. gada 10. februāra vadlīnijām par prioritātes noteikšanu;

–        2014. gada 1. septembra sestās prioritāšu noteikšanas provizoriskajiem rezultātiem;

–        2015. gada 1. jūlija dokumentu ar ieinteresēto personu komentāriem un atsauksmēm uz atbildēm par sestā ieteikuma projektu nPB iekļaušanai XIV pielikumā;

–        2015. gada 1. jūlija dokumentu, kurā iekļautas ECHA atbildes uz šiem komentāriem.

51      No 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumenta par nPB 2. lappuses izriet, ka ECHA ir ņēmusi vērā informāciju šīs vielas reģistrācijas dokumentācijā par daudzumiem, kas atbilst tās dažādajiem lietošanas veidiem, proti, daudzumiem, kas norādīti šīs vielas reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā. No šā dokumenta izriet arī, ka saskaņā ar šiem datiem licencēšanai pakļautais nPB daudzums bija uzskatāms par atbilstošu 2014. gada 10. februāra vadlīniju par prioritātes noteikšanu 5.2. punktā paredzētajam diapazonam no 1000 tonnām līdz mazāk nekā 10 000 tonnām un ka šajā diapazonā bija piešķirams novērtējums 12 no 15.

52      2015. gada 1. jūlija dokumentā, kurā iekļautas ECHA atbildes uz ieinteresēto personu komentāriem, ECHA ir izklāstījusi savu izvēlēto pieeju. Šajā saistībā tā ir tostarp norādījusi, ka daudzumu aplēsē ir ņemti vērā dati no reģistrācijas dokumentācijas 3.2. un 3.5. punkta, dati no ķīmiskās drošības pārskatiem, kā arī informācija no procedūras, kuras noslēgumā nPB tika atzīts par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, proti, šajā saistībā sagatavotie pārskati un sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtā informācija. Saskaņā ar ECHA norādīto gadījumos, kad bija pieejama informācija par lietošanas veidiem, uz kuriem attiecas atkāpes no licencēšanas, un par atbilstošo tonnāžu, arī tā tika izvērtēta, lai noteiktu atbilstošo daudzumu prioritātes noteikšanai. Šajā ziņā ECHA ir precizējusi, ka to daudzumu aplēses, uz kuriem attiecās atkāpes no licencēšanas, galvenokārt bija balstītas uz datiem reģistrācijas dokumentācijā un ķīmiskās drošības pārskatā. Šīs aģentūras ieskatā, varētu būt bijusi ņemama vērā arī cita informācija, jo īpaši par izmantotajām tonnāžām no pārskatiem par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, noteikšanu un no sabiedriskajām apspriešanām, ja būtu bijis iespējams izvērtēt informācijas reprezentativitāti un ticamību. ECHA arī ir norādījusi, ka prioritātes noteikšanā kopumā ir ievērota piesardzīga pieeja gadījumos, kad, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, nav iespējams izdarīt skaidru secinājumu par kādas vielas lietošanas kā starpprodukta statusu vai par citu izņēmumu piemērošanu.

53      Konkrētāk, attiecībā uz nPB ECHA ir norādījusi, ka, pamatojoties uz reģistrācijas dokumentācijā ietvertajiem datiem, tā uzskatīja, ka licencēšanai pakļautais šīs vielas daudzums bija 2014. gada 10. februāra vadlīniju par prioritātes noteikšanu 5.2. punktā paredzētajā diapazonā no 1000 tonnām līdz mazāk nekā 10 000 tonnām, kas, šīs aģentūras ieskatā, attaisnoja daudzuma novērtējuma 12 no 15 piešķiršanu. Šī aplēse nemainītos, pat ja būtu tikusi ņemta vērā sabiedriskajā apspriešanā minētā aplēse 30 % no Eiropas Savienības kopējā daudzuma. Šajā saistībā ECHA ir norādījusi, ka attiecībā uz to nPB daudzumu, kas ir pakļauts licencēšanai, bija atšķirības starp reģistrācijas dokumentācijā ietverto informāciju un informāciju, kas tika saņemta šīs sabiedriskās apspriešanas ietvaros. ECHA piebilst, ka saskaņā ar nozares apgalvoto sabiedriskās apspriešanas ietvaros šis daudzums bija mazāks par 1000 tonnām. ECHA ieskatā, ar komentāros sniegto informāciju nebija pietiekami, lai neņemtu vērā reģistrācijas datus, un tas bija reģistrētāju pienākums gādāt par to, lai reģistrācijas dokumentācijā tiktu norādīti precīzi daudzumi.

54      Būtu jāņem vērā arī 2014. gada 10. februāra vadlīnijās par prioritātes noteikšanu ietvertās norādes, uz kurām ir norādīts ECHA ieteikumā. Vispirms, kā tas izriet no minēto vadlīniju 3. punkta, informācijai, kas nepieciešama prioritātes noteikšanai, principā ir jāatrodas reģistrācijas dokumentācijā. 2. zemsvītras piezīmē pie šā punkta ir atgādināts, ka dokumentācijas reģistrācija ir juridisks pienākums, ka reģistrētājiem ir jāsniedz pareiza informācija un vajadzības gadījumā tā saprātīgā laikā jāatjaunina un ka tātad reģistrētājs ir atbildīgs par reģistrācijas datu pareizību. Tajā arī ir norādīts, ka reģistrācijas pienākuma rezultātā sniegtā informācija tiek izmantota citos procesos, uz kuriem attiecas Regula Nr. 1907/2006. Turpinot, kā tas izriet no konkrēto vadlīniju 4. punkta pirmās daļas, reģistrācijas dokumentācijā ietvertie dati ir galvenais informācijas avots, nosakot prioritāti, un nozarei tiek ieteikts visus nozīmīgos datus norādīt tieši reģistrācijas dokumentācijā. Turklāt šā punkta trešajā daļā ir norādīts, ka tad, ja prioritātes noteikšanai nepieciešamie dati (pietiekamā kvalitātē) ir pieejami reģistrācijas dokumentācijā, vielas novērtējumu balsta uz šiem datiem. Papildus tam šajā daļā ir norādīts, ka tad, ja šādu datu nav, tie ir pretrunīgi vai nepietiekami kvalitatīvi, izmanto visnelabvēlīgākos reālistiskos scenārijus. Visbeidzot, šā punkta ceturtajā daļā uzmanība tiek pievērsta tam, ka izmantoto datu kvalitāte vienmēr ietekmēs prioritātes noteikšanas rezultātus.

55      Treškārt, ņemot vērā iepriekš 46. punktā atgādināto judikatūru, saskaņā ar kuru ir jāņem vērā arī zināmais attiecīgās personas konteksts, ir jāņem vērā sarakste starp Komisiju un prasītājām administratīvā procesa laikā. Savā 2015. gada 18. septembra vēstulē Komisija tostarp ir norādījusi, ka reģistrācijas dokumentācijā ietvertie dati un sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemtie dati nav konsekventi un ka, ņemot vērā reģistrētāju pienākumu atjaunināt datus reģistrācijas dokumentācijā, reģistrācijas dokumentācijā ietvertā informācija bija galvenais informācijas avots, nosakot prioritāti.

56      Trešām kārtām, ņemot vērā iepriekš minētos faktus, ir jāsecina, ka apstrīdētās regulas pamatojums ir uzskatāms par pietiekamu. Pirmkārt, no 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumenta par nPB izriet, ka ECHA ir ņēmusi vērā informāciju šīs vielas reģistrācijas dokumentācijā par tās daudzumiem tās dažādajos lietošanas veidos, proti, daudzumus, kas norādīti šīs vielas reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā. Otrkārt, no šiem faktiem izriet arī iemesli, kuru dēļ ECHA šos datus izmantojusi. Proti, no vienas puses, no tiem pietiekami skaidri izriet, ka neatbilstības gadījumā starp reģistrācijas dokumentācijā ietvertajiem datiem un informāciju, kas saņemta sabiedriskās apspriešanas ietvaros vai pēc tam, principā tiek dota priekšroka reģistrācijas dokumentācijā ietvertajiem datiem. No otras puses, no tiem pietiekami skaidri izriet, ka gadījumos, kad dati ir pretrunīgi, tiek ņemts vērā sliktākais reālistiskais scenārijs. Apsvērumi, uz kuriem šī pieeja bija balstīta, arī pietiekami skaidri izriet no iepriekš minētajiem dokumentiem.

57      Tādējādi ir jānoraida argumenti, kas norādīti, lai pamatotu apstrīdētās regulas nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz Komisijas vērā ņemtajiem nPB daudzumiem.

58      Visbeidzot prasītājas apgalvo, ka tām nebija pieejama pietiekama informācija, lai varētu īstenot savas Regulā Nr. 1907/2006 paredzētās līdzdalības tiesības procesa gaitā, kura noslēgumā tika pieņemta apstrīdētā regula, un efektīvi īstenot savas intereses. Šajā ziņā ir pietiekami norādīt, ka informācija, kas ietverta 2014. gada 10. februāra vadlīnijās par prioritātes noteikšanu, ECHA un Komisijas atbildēs uz prasītāju komentāriem un citos 49. –55. punktā minētajos dokumentos, ļāva prasītājām efektīvi īstenot savas tiesības šā procesa laikā.

b)      Par otro daļu saistībā ar labas pārvaldības principa pārkāpumu un acīmredzamām kļūdām vērtējumā

59      Prasītājas norāda, ka Komisija, īstenojot diskrecionāro varu, esot pārkāpusi labas pārvaldības principu un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu. Komisija neesot veikusi pati savu izvērtējumu. Turklāt tā esot izmantojusi datus, kas aptver visus nPB lietošanas veidus, ieskaitot tos, kuros tas tiek izmantots kā starpprodukts, lai gan šie pēdējie neesot pakļauti licencēšanai un tātad tos neesot bijis jāņem vērā. Tās arī uzskata, ka Komisijai esot vajadzējis ņemt vērā informāciju, ko tās esot iesniegušas sabiedriskās apspriešanas laikā un savās 2015. gada 10. augusta un 2016. gada 4. februāra un 3. oktobra vēstulēs. Ar pieeju, ka tiek ņemta vērā tikai informācija reģistrācijas dokumentācijā, Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punktā paredzētā sabiedriskā apspriešana zaudējot savu jēgu. Reģistrētājiem neesot pienākums norādīt vielas daudzumus vai diapazonus dažādajos lietošanas veidos. Katrā ziņā nebūtu pieprasāma reģistrācijas dokumentācijas tūlītēja atjaunināšana, bet gan tikai atjaunināšana bez liekas kavēšanās. Prasītāju ieskatā, Komisijas izmantotajai pieejai sekas arī varētu būt tādas, ka vielas, kas patiesībā nav prioritāras, tiek iekļautas XIV pielikumā.

60      Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

61      Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās. Judikatūrā ir precizēts, ka saskaņā ar šo principu administrācijai ir rūpīgi un objektīvi jāizvērtē visi lietā nozīmīgie fakti un jāapkopo visi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas ir nepieciešami tās novērtējuma brīvības īstenošanai, kā arī jānodrošina tās īstenoto procedūru pareiza norise un efektivitāte (spriedums, 2018. gada 30. janvāris, Przedsiębiorstwo Energetyki Ciekplnej/ECHA, T‑625/16, nav publicēts, EU:T:2018:44, 89. punkts).

62      Pirmām kārtām, ir jāizvērtē prasītāju arguments, ka Komisija esot izmantojusi datus par nPB kopējo daudzumu. Otrām kārtām, tiks analizēti argumenti, ka Komisija neesot pietiekami ņēmusi vērā informāciju, kas tika iesniegta sabiedriskās apspriešanas laikā un to 2015. gada 10. augusta un 2016. gada 4. februāra un 3. oktobra vēstulēs.

1)      Par argumentu, ka Komisija esot izmantojusi datus par nPB kopējo daudzumu

63      Prasītājas norāda, ka Komisija esot balstījusies uz datiem reģistrācijas dokumentācijas 3.2. punktā, lai gan šajā punktā norādītie daudzumi attiecoties arī uz nPB kā starpprodukta lietošanas veidiem, kurus, to ieskatā, neesot bijis jāņem vērā.

64      Šajā ziņā, protams, ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 10. panta a) punkta iii) apakšpunktam ikvienam reģistrētājam ir jānorāda informācija par vielas ražošanu un lietošanas veidiem saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 VI pielikuma 3. punktu. Minētā pielikuma 3.1. punktā ir paredzēts, ka reģistrētājam tostarp ir jānorāda kopējais ražošanas apjoms, vielas daudzums, kāds tiek izmantots licencējama izstrādājuma izgatavošanā vai sastāvā, un/vai kopējais imports tonnās uz vienu reģistrētāju gadā. Šī informācija ir nozīmīga, piemērojot Regulas Nr. 1907/2006 7. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētos daudzuma diapazonus, kas nosaka informācijas sniegšanas prasības (skat. Regulas Nr. 1907/2006 VI līdz XI pielikumu). Šie ir dati, kas ir norādīti reģistrācijas dokumentācijas 3.2. punktā.

65      Savukārt gadījumā, kad, pieņemot regulu, ar kuru kāda viela tiek iekļauta XIV pielikumā, tiek ņemts vērā šīs vielas daudzums, no Regulas Nr. 1907/2006 2. panta 8. punkta var izsecināt, ka ir jāizmanto ir tikai tā daudzuma daļa, kas ir pakļauta licencēšanai. Tātad šajā saistībā nav jāņem vērā tā daudzuma daļa, kas ir attiecināma uz vielas kā starpprodukta lietošanu.

66      Tomēr pretēji prasītāju apgalvotajam aplūkojamajā gadījumā, kā tas izriet no 51. punkta iepriekš, Komisija, aprēķinot licencēšanai pakļauto daudzuma daļu, ir nevis balstījusies uz reģistrācijas dokumentācijas 3.2. punktā norādīto nPB kopējo daudzumu, bet ir izmantojusi reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā norādītos datus par nPB dažādajiem lietošanas veidiem.

67      Tādējādi ir jānoraida arguments, ka Komisija ir balstījusies uz reģistrācijas dokumentācijas 3.2. punktā norādītajiem datiem par nPB kopējo daudzumu.

2)      Par argumentiem, ka Komisija neesot pietiekami ņēmusi vērā sabiedriskās apspriešanas laikā un vēlākās divpusējās sarakstes ietvaros iesniegto informāciju

68      Prasītājas arī norāda, ka Komisija neesot pietiekami ņēmusi vērā informāciju, ko tās bija iesniegušas sabiedriskās apspriešanas ietvaros un to 2015. gada 10. augusta un 2016. gada 4. februāra un 3. oktobra vēstulēs.

i)      Par sabiedriskās apspriešanas laikā sniegtajiem datiem

69      Prasītājas apgalvo, ka sabiedriskās apspriešanas laikā tās iesniedza papildu informāciju par to nPB daudzumu, kas ir pakļauts licencēšanai. Pirmkārt, tās esot norādījušas, ka 70 % no nPB daudzuma tiek izmantoti kā starpprodukts un tātad nav pakļauti licencēšanai, līdz ar to licencēšanai ir pakļauti tikai 30 % no šā daudzuma. Otrkārt, tās esot norādījušas tirgus apjoma aplēsi attiecībā uz nPB kā šķīdinātāja lietošanas veidu.

70      Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka no 2015. gada 1. jūlija dokumenta, kurā iekļautas ECHA atbildes uz ieinteresēto personu komentāriem, ir redzams, ka ECHA ir ņēmusi vērā informāciju, ko prasītājas bija iesniegušas sabiedriskās apspriešanas laikā.

71      Proti, šajā dokumentā ECHA, pirmām kārtām, ir atbildējusi uz prasītāju norādīto, ka šīs konsultēšanās ietvaros tās tika norādījušas, ka 70 % no nPB daudzuma ir saistīti ar šīs vielas kā starpprodukta lietošanas veidu un tātad uz šo daudzumu neattiecas licencēšana, tāpēc licencēšanai ir pakļauti tikai 30 % no nPB daudzuma. Šajā ziņā ECHA ir paskaidrojusi, ka šī informācija kā tāda nav varējusi mainīt tās veikto novērtējumu. Saskaņā ar šajā dokumentā ietvertajām norādēm pat tad, ja prasītāju iesniegtā informācija būtu pareiza un ja, pamatojoties uz izvērtējuma dokumentācijā esošajiem datiem, licencēšanai būtu pakļauti tikai 30 % no nPB daudzuma, tas nebūtu bijis pamats apšaubīt licencēšanai pakļautajam nPB daudzumam piešķirto novērtējumu.

72      Otrām kārtām, šajā 2015. gada 1. jūlija dokumentā, kurā iekļautas ECHA atbildes uz ieinteresēto personu komentāriem, tā ir atbildējusi arī uz aplēsi par tirgus apjomu. Proti, no šā dokumenta izriet, ka šie dati nav tikuši ņemti vērā, jo tie nav bijuši pamats, lai apšaubītu reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā minētos datus.

73      Otrkārt, pretēji tam, ko norāda prasītājas, ar to, ka Komisija nolēma sekot ECHA ieteikumam, kurā tostarp bija ietverta norāde uz ECHA 2015. gada 1. jūlija dokumentu ar atbildēm uz ieinteresēto personu komentāriem (skat. 50. punktu iepriekš), pašu par sevi nevar pierādīt, ka Komisija nav veikusi pati savu izvērtējumu. Gluži pretēji, Regulā Nr. 1907/2006 ir skaidri paredzēts, ka ECHA sniedz ieteikumu par to, kuras vielas tā uzskata par prioritāri iekļaujamām XIV pielikumā, un ka Komisija savu lēmumu pieņem, ņemot vērā šo ieteikumu. Šādos apstākļos to vien, ka Komisija ir nolēmusi sekot ECHA ieteikumam un ir atsaukusies uz to apstrīdētajā regulā, nevar uzskatīt par kaut ko tādu, kas rada šaubas par to, vai Komisija ir veikusi pati savu izvērtējumu.

74      Treškārt, pretēji tam, uz ko vedina prasītājas, no tā, ka Komisija nepiekrita viņu nostājai un ir izvēlējusies sekot ECHA ieteikumam, nevar secināt, ka Komisija ir ignorējusi informāciju, ko tās bija iesniegušas sabiedriskās apspriešanas laikā.

75      Ceturtkārt, ciktāl prasītājas apgalvo, ka Komisija, neizmantojot informāciju, ko tās bija iesniegušas sabiedriskās apspriešanas ietvaros, ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, jāpatur prātā, ka XIV pielikumā iekļaujamo kandidātvielu izvēle ir saistīta ar ļoti sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu novērtējumiem, attiecībā uz kuriem Komisijai ir plaša novērtējuma brīvība. Šī plašā novērtējuma brīvība attiecas arī uz izmantoto datu izvēli. Šajā ziņā Vispārējās tiesas veicamā pārbaude ir ierobežota (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2014. gada 27. marts, Polyelectrolyte Producers Group u.c./Komisija (C‑199/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:205, 28. punkts). Līdz ar to ir jāizvērtē, vai prasītāju argumenti pierāda, ka, neaprēķinot licencēšanai pakļauto nPB daudzumu atbilstoši to sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtajai informācijai, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

76      Šajā ziņā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka viens no ķīmisko vielu reģistrēšanas, novērtēšanas un licencēšanas sistēmas, kā arī šīm vielām piemērojamo ierobežojumu mērķiem, kas noteikts ar Regulu Nr. 1907/2006, ir tāds, ka minētajā regulā tiek sniegta informācija par vielām un to lietošanas veidiem un ka šī informācija tiek norādīta reģistrācijas dokumentācijā.

77      Šajā kontekstā ir jānorāda, pirmkārt, ka no Regulas Nr. 1907/2006 14. apsvēruma izriet, ka minētā regula ir paredzēta tam, lai sniegtu informāciju par vielām un to lietošanas veidiem. No šā apsvēruma izriet arī, ka šī informācija būtu jāizmanto par atbilstošā tiesiskā regulējuma piemērošanu un īstenošanu atbildīgajām personām. Kā tas izriet no Regulas Nr. 1907/2006 17. apsvēruma, visa pieejamā un attiecināmā informācija par vielām būtu jāvāc, lai palīdzētu noteikt to bīstamās īpašības.

78      Otrkārt, kā tas izriet no Regulas Nr. 1907/2006 19. apsvēruma, šīs regulas II sadaļas “Vielu reģistrācija” noteikumu mērķis ir likt ražotājiem un importētājiem sniegt datus par to ražotajām vai importētajām vielām, izmantot šos datus, lai novērtētu ar šīm vielām saistīto risku, kā arī izstrādāt un ieteikt piemērotus riska pārvaldības pasākumus. Lai nodrošinātu, ka uzņēmēji efektīvi izpilda šos pienākumus, kā arī pārskatāmības nolūkos reģistrēšanu prasošajiem uzņēmumiem ir pienākums iesniegt ECHA dokumentāciju ar visu iepriekš minēto informāciju.

79      Treškārt, saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 21. apsvērumu par vielām iesniegto informāciju var izmantot, lai uzsāktu licencēšanas procedūras, un tādēļ būtu jānodrošina, ka šī informācija ir pieejama kompetentajām iestādēm un tās var to izmantot, veicot šīs procedūras.

80      Ceturtkārt, no Regulas Nr. 1907/2006 27. apsvēruma izriet, ka īstenošanas un izvērtēšanas vajadzībām un pārskatāmības nolūkos iestādēm parastā gadījumā būtu sniedzama informācija par vielām, kā arī saistītā informācija, tostarp par risku pārvaldības pasākumiem.

81      Piektkārt, kā tas izriet no Regulas Nr. 1907/2006 46. apsvēruma, lai nodrošinātu to, ka licencēšanas gaitā savāktā informācija vienmēr tiek atjaunināta, reģistrētājiem ir paredzēts pienākums informēt ECHA par konkrētām izmaiņām dokumentācijā ietvertajā informācijā.

82      Ņemot vērā šos apstākļus, Komisijai arī nevar pārmest, ka tā galvenokārt ir balstījusies uz datiem reģistrācijas dokumentācijā.

83      Otrām kārtām, Komisijai nevar pārmest, ka tā būtu balstījusies uz datiem par daudzumiem attiecībā uz katru nPB lietošanas veidu, kas norādīti reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā, neraugoties uz to, ka starp šiem datiem un datiem par nPB kopējo daudzumu, kas norādīti reģistrācijas dokumentācijas 3.2. punktā, pastāv neatbilstība. Proti, ievērojot Regulas Nr. 1907/2006 1. panta 3. punkta otrajā teikumā minēto piesardzības principu, ja nav konsekventu datu par attiecīgās kandidātvielas daudzumu, Komisijai nevar pārmest, ka tā ir izmantojusi reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā ietvertos datus, kas attiecas uz dažādajiem nPB lietošanas veidiem, un ir norādījusi uz minētās licencēšanai pakļautās vielas lielāku daudzumu.

84      Trešām kārtam, ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā informāciju, ko prasītājas bija iesniegušas sabiedriskās apspriešanas ietvaros, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, licencēšanai pakļauto nPB daudzumu aprēķinadama, pamatojoties uz reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā ietvertajiem datiem.

85      Pirmkārt, jākonstatē, ka ar prasītāju izvirzītajiem argumentiem nevar pierādīt, ka Komisija būtu acīmredzami kļūdījusies, uz izvērtējuma dokumentācijā ietverto datu pamata secinot, ka pat tad, ja 70 % no reģistrācijas dokumentācijas 3.2. punktā minētā nPB kopējā daudzuma nebūtu pakļauti licencēšanai un tātad tai pakļauti būtu tikai 30 % no nPB daudzuma, tas nebūtu pamats apšaubīt licencēšanai pakļautā nPB daudzumam piešķirto novērtējumu.

86      Otrkārt, jāizvērtē, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka prasītāju aplēse par tirgus, kurā nPB lietošanas veids ir šķīdinātājs, apjomu nav pamats apšaubīt datus, kas ietverti reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā.

87      Šajā ziņā ir jāatgādina, kā tas tika norādīts iepriekš 76.–82. punktā, ka Regulā Nr. 1907/2006 nozīmīga loma ir piešķirta datiem, kas ietverti vielas reģistrācijas dokumentācijā.

88      Turklāt no Regulas Nr. 1907/2006 sistēmas izriet, ka reģistrētāji ir atbildīgi par datiem, ko tie norāda savā reģistrācijas dokumentācijā.

89      Taisnība, ka attiecībā uz informāciju par vielas daudzumiem Regulas Nr. 1907/2006 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir vien norādīts, ka gadījumos, kad notiek izmaiņas reģistrētāja saražoto vai importēto vielu ikgadējos vai kopējos daudzumos vai to vielu daudzumos, kuras ir tā ražoto vai importēto izstrādājumu sastāvā, ja ar to ir saistītas izmaiņas tonnāžas diapazonā, reģistrētājiem bez liekas kavēšanās pēc pašu ierosmes ir jāatjaunina reģistrācijas dokumentācija, tai pievienojot atbilstošo jauno informāciju, un jāiesniedz to ECHA. Tātad šī norma attiecas uz Regulā Nr. 1907/2006 paredzētajiem kopējā daudzuma diapazoniem, kuri ir jānorāda vielas reģistrācijas brīdī (skat. 64. punktu iepriekš), nevis uz licencēšanai pakļauto daudzuma daļu (skat. 65. punktu iepriekš).

90      Tomēr gadījumos, kad reģistrācijas dokumentācijā reģistrētājs norāda datus par vielas daudzumiem, pat ja tie ir nevis tādi dati, kas minēti Regulas Nr. 1907/2006 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā, bet gan dati par daudzumiem dažādajos vielas lietošanas veidos, ņemot vērā to, cik liela nozīme Regulā Nr. 1907/2006 tiek piešķirta datiem minētajā dokumentācijā un reģistrētāja atbildībai par šiem datiem, pats reģistrētājs ir atbildīgs par norādīto datu savlaicīgu atjaunināšanu, vismaz attiecībā uz datiem, kas ir nozīmīgi Regulā Nr. 1907/2006 paredzēto procedūru vajadzībām.

91      Attiecībā uz datiem, kas norāda nPB daudzumu dažādajos lietošanas veidos, ir jāatgādina – kā tas kā skaidri izriet no 2014. gada 10. februāra vadlīniju par prioritātes noteikšanu 4. punkta pirmās daļas –, ka dati reģistrācijas dokumentācijā ir galvenais informācijas avots ECHA veicamās prioritātes noteikšanā un ka šajās vadlīnijās nozarei tiek ieteikts norādīt visus nozīmīgos datus tieši reģistrācijas dokumentācijā.

92      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka prasītājām bija pienākums savlaicīgi atjaunināt datus reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā, ja, piemērojot 2014. gada 10. februāra vadlīniju par prioritātes noteikšanu 5.2. punktā paredzētos diapazonus, izmaiņas norādītajā daudzumā varēja ietekmēt prioritātes novērtējumu daudzuma kritērijā Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

93      Šajā saistībā arī konstatējams, ka dati reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas netika mainīti un ka prasītājas nav norādījušas nevienu argumentu, ar kas pierādītu, ka tādas izmaiņas nebūtu bijis iespējams veikt.

94      Turklāt ir jākonstatē, ka sabiedriskās apspriešanas ietvaros prasītājas nav norādījušas faktus, kas ļautu izskaidrot neatbilstību starp minētās apspriešanas ietvaros iesniegtajiem datiem un datiem, kas norādīti reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā. Gluži pretēji, saskaņā ar ECHA norādēm, kuras prasītājas detalizēti nav apšaubījušas, to iesniegtie dati neatbilda prasītāju iesniegtajiem komentāriem pievienotajā ķīmiskās drošības pārskatā norādītajiem datiem, kuros bija uzrādīti daudz lielāki daudzumi.

95      Šādos apstākļos Komisijai nevar pārmest tās secināto, ka prasītāju aplēse par tirgus apjomu, kurā nPB lietošanas veids ir šķīdinātājs, ko prasītājas iesniedza sabiedriskās apspriešanas gaitā, nav pamats apšaubīt datus, kuri ietverti reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā.

96      Šo secinājumu nevar apšaubīt ar prasītāju argumentu, ka ir jāsaglabā Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punktā paredzētās sabiedriskās apspriešanas lietderīgā iedarbība.

97      Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka ECHA aicina visas ieinteresētās puses iesniegt komentārus trīs mēnešu laikā pēc tās ieteikuma publicēšanas, tostarp par lietošanas veidiem, kas būtu jāatbrīvo no licencēšanas prasības.

98      Protams, Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punktā paredzētā sabiedriskā apspriešana ļauj visām ieinteresētajām personām iesniegt nozīmīgos datus. Tātad tā ļauj reģistrētājiem iesniegt papildu informāciju par lietošanas veidiem, kas ir atbrīvojami no licencēšanas prasības. Tomēr ar šo normu reģistrētājiem netiek atļauts sabiedriskās apspriešanas ietvaros labot datus, kas norādīti to reģistrācijas dokumentācijā, nepaskaidrojot ne to, kādēļ tiem nav bijis iespējams tos savlaicīgi atjaunināt, ne to, kādēļ pastāv atšķirības starp šiem datiem un informāciju, kas iesniegta sabiedriskās apspriešanas ietvaros.

99      Aplūkojamajā gadījumā prasītājas ne vien nav norādījušas iemeslus, kādēļ tām savlaicīgi nebija iespējams atjaunināt datus reģistrācijas dokumentācijā, bet arī nav izskaidrojušas neatbilstības, pirmkārt, starp sabiedriskās apspriešanas ietvaros iesniegtajiem datiem un datiem, kas norādīti reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā, un, otrkārt, starp to komentāros norādīto aplēsi un šiem apsvērumiem pievienotajā ķīmiskās drošības pārskatā norādītajiem datiem (skat. 94. punktu iepriekš).

100    Šajā ziņā jānoraida prasītāju arguments par to, ka, tā kā reģistrācijas dokumentācijā ietvertie dati nebija konsekventi, Komisijai vajadzēja piešķirt lielāku nozīmi informācijai, ko tās bija iesniegušas sabiedriskās apspriešanas laikā. Proti, tādas pieejas rezultātā labvēlīgākā situācijā tiktu nostādīti tie reģistrētāji, kuri savlaicīgi neizlabo pretrunīgus datus to reģistrācijas dokumentācijā.

101    Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida prasītāju argumenti, kas balstīti uz informāciju, kuru tās iesniegušas sabiedriskās apspriešanas gaitā.

ii)    Par 2015. gada 10. augusta vēstulē ietverto informāciju

102    Prasītājas apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā informāciju, kādu tās bija sniegušas savā 2015. gada 10. augusta vēstulē. Šajā vēstulē tās esot vēlreiz atkārtojušas argumentus, ko tās jau bija norādījušas sabiedriskās apspriešanas laikā. Tās arī esot norādījušas, ka ECHA ir izmantojusi reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā norādītos datus, lai gan tai bija šaubas par to ticamību.

103    Šajā ziņā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka no Komisijas 2015. gada 18. septembra vēstules izriet, ka tā ir izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka nav izmantojami dati, ko prasītājas bija sniegušas savā 2015. gada 10. augusta vēstulē. Šajā ziņā Komisija tostarp ir norādījusi, ka reģistrācijas dokumentācija bija galvenais pamatojums prioritātes noteikšanai, ka starp datiem reģistrācijas dokumentācijā, no vienas puses, un datiem, kas bija iesniegti sabiedriskās apspriešanas ietvaros, no otras puses, pastāvēja neatbilstība un ka tas bija reģistrētāju pienākums atjaunināt reģistrācijas dokumentāciju. Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka Komisija nav ņēmusi vērā 2015. gada 10. augusta vēstulē ietverto informāciju.

104    Otrām kārtām, pretēji tam, uz ko vedina prasītājas, no tā, ka pēc prasītāju 2015. gada 10. augusta vēstules saņemšanas Komisija apspriedās ar ECHA par tajā ietverto informāciju un nolēma sekot šīs aģentūras atzinumam, nevar secināt, ka Komisija nav veikusi pati savu izvērtējumu. Tas tā vēl jo vairāk ir tādēļ, ka tāda pieeja atbilst Regulas Nr. 1907/2006 loģikai, kuras 78. apsvērumā ir paredzēts, ka ECHA sniedz konsultācijas par to prioritāro vielu noteikšanu, kurām ir jāpiemēro licencēšanas procedūra, lai nodrošinātu, ka lēmumi atbilst sabiedrības vajadzībām un ka tajos tiek ņemtas vērā zinātnes atziņas un to attīstība. Gadījumos, kad Komisija nolemj sekot ECHA atzinumam, nekas tai neliedz šā atzinuma saturu pārņemt tās atbildē ieinteresētajām personām. Tādēļ pretēji tam, uz ko vedina prasītājas, tāda pārņemšana pati par sevi nav pamats apšaubīt to, ka Komisija ir veikusi pati savu izvērtējumu.

105    Trešām kārtām, no tā, ka Komisija nav piekritusi prasītāju nostājai un ir sekojusi ECHA atzinumam, nevar secināt, ka Komisija ir ignorējusi 2015. gada 10. augusta vēstulē sniegto informāciju.

106    Ceturtām kārtām, ņemot vērā iepriekš 75.–101. punktā izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Komisija, uzskatot, ka ir jāizmanto reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā minētie dati, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

107    Līdz ar to argumenti, kas ņemti no 2015. gada 10. augusta vēstules, ir jānoraida.

iii) Par 2016. gada 4. februāra vēstulē ietverto informāciju

108    Prasītājas uzskata, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā informāciju, ko tās bija sniegušas savā 2016. gada 4. februāra vēstulē. Šajā vēstulē tās ir norādījušas, ka tās bija savākušas datus par licencēšanai pakļautā nPB daudzumu, kuri liecināja, ka daudzums ir mazāks par 1000 tonnām, un tās bija piedāvājušas iesniegt savas izpētes rezultātus, ievērojot konfidencialitāti.

109    Šajā ziņā, pirmām kārtām, ir jānorāda ka, lai gan ir nosodāmi, ka Komisija nav atbildējusi uz prasītāju 2016. gada 4. februāra vēstuli, no tā tomēr nevar secināt, ka tā nav ņēmusi vērā tajā ietverto informāciju. Proti, kā tas izriet no dokumentiem, kurus Komisija sagatavojusi pēc šīs vēstules saņemšanas, tā apspriedās ar ECHA par tajā ietverto informāciju.

110    Otrām kārtām, iepriekš 104. un 105. punktā izklāstīto iemeslu dēļ no tā, ka Komisija apspriedās ar ECHA un nolēma sekot šīs aģentūras atzinumam, nevar secināt, ka tā nav veikusi pati savu izvērtējumu, un arī no tā, ka Komisija nepiekrita prasītāju nostājai un izvēlējās sekot ECHA atzinumam, nevar secināt, ka tā ir ignorējusi 2016. gada 4. februāra vēstulē sniegto informāciju.

111    Trešām kārtām, ir jāpārbauda, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izmantojot reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā norādītos datus, neraugoties uz 2016. gada 4. februāra vēstulē sniegto informāciju.

112    Pirmkārt, atsaucoties uz iepriekš 75.–100. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, ir jāatgādina, ka tas ir reģistrētāja pienākums savlaicīgi atjaunināt reģistrācijas dokumentācijā ietvertos datus.

113    Otrkārt, jākonstatē, ka Regulā Nr. 1907/2006 skaidri nav paredzēta reģistrētāja iespēja iesniegt datus pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punktā paredzētās sabiedriskās apspriešanas. Tātad tikai izņēmuma apstākļos varētu paredzēt, ka pēc sabiedriskās apspriešanas notikušas informācijas iesniegšanas Komisijai ir pienākums atkāpties no datiem, kurus reģistrētājs norādījis reģistrācijas dokumentācijā.

114    Treškārt, ir jānorāda, ka prasītājas neizvirza nevienu argumentu, kas pierādītu, ka tām nebija iespējams savlaicīgi atjaunināt datus reģistrācijas dokumentācijā.

115    Ceturtkārt, jākonstatē, ka prasītāju norādītais 2016. gada 4. februāra vēstulē bija diezgan abstrakts un neietvēra nevienu faktu, kas ļautu izskaidrot neatbilstību starp datiem reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā datiem un datiem, kas bija ietverti šajā vēstulē.

116    Šādos apstākļos Komisijai nevar pārmest, ka tā ir balstījusies uz reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā norādītajiem datiem, nevis datiem, kurus prasītājas sniegušas savā 2016. gada 4. februāra vēstulē.

117    Līdz ar to no 2016. gada 4. februāra vēstules izrietošie argumenti ir jānoraida.

iv)    Par 2016. gada 3. oktobra vēstulē ietverto informāciju

118    Prasītājas apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā informāciju, ko tās sniegušas savā 2016. gada 3. oktobra vēstulē. Šajā vēstulē tās ir norādījušas, ka vienīgais cits nPB ne kā starpprodukta lietošanas veida līdzreģistrētājs bija pārtraucis savu reģistrāciju, ka citu līdzreģistrētāju norādes attiecās tikai uz lietošanas veidu, ka tās bija palikušas kā vienīgie reģistrētāji, kas sniedz informāciju par nPB daudzumiem, kuri bija nozīmīgi, lai sniegtu novērtējumu licencēšanai pakļautā daudzuma kritērijā, un ka tātad to rīcībā bija informācija, kas ļāva konstatēt, ka licencēšanai pakļautais nPB daudzums ir mazāks par 1000 tonnām gadā.

119    Šajā ziņā jānorāda, ka, lai gan no Komisijas sniegtajām ziņām izriet, ka pēc prasītāju 2016. gada 3. oktobra vēstules saņemšanas tā šajā sakarā konsultējās ar ECHA, tās norādītais liecina, ka līdz ECHA atbildes saņemšanai tā padziļināti nevērtēja to, vai šajā vēstulē ietvertā informācija varētu būt pamats apšaubīt licencēšanai pakļautā nPB daudzuma novērtējumu, kādu bija veikusi ECHA. Taču šo atbildi Komisija saņēma 2016. gada 22. decembrī, tātad pēc regulatīvās komitejas atzinuma (skat. 16., 18. un 19. punktu iepriekš).

120    Tomēr šajā kā ir arī jāatgādina, ka, pirmām kārtām, Regulā Nr. 1907/2006 reģistrētājam tieši nav paredzēta iespēja iesniegt datus pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punktā paredzētās sabiedriskās apspriešanas (skat. 113. punktu iepriekš), kas tas ir reģistrētāja pienākums savlaicīgi atjaunināt reģistrācijas dokumentācijā iekļautos datus (skat. 75.–100. punktu iepriekš) un ka prasītājas neizvirza nevienu argumentu, kas pierādītu, ka tām nebija iespējams savlaicīgi atjaunināt datus reģistrācijas dokumentācijā.

121    Otrām kārtām, ir jānorāda, ka prasītāju sniegtā informācija 2016. gada 4. februāra vēstulē bija diezgan abstrakta un neietvēra nekādas ziņas, kas ļautu izskaidrot neatbilstību starp datiem reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā datiem un datiem, kas bija ietverti šajā vēstulē.

122    Trešām kārtām, jānorāda, ka 2016. gada 15. novembra vēstulē Komisija aicināja prasītājas novembra mēneša laikā sazināties ar Komisiju, lai vienotos par tikšanos, kurā varētu sīkāk apspriest prasītāju apkopotos datus. Tomēr no lietas materiālos esošajām ziņām neizriet, ka prasītājas būtu novembrī sazinājušās ar Komisiju, lai vienotos par tikšanās datumu. Tikai 2016. gada 7. decembrī, proti, dienā, kad sanāca regulatīvā komiteja, prasītājas sazinājās ar Komisiju šajā sakarā.

123    Šādos apstākļos Komisijai nevar pārmest, ka, lai novērtētu licencēšanai pakļauto nPB daudzumu, tā ir balstījusies uz reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā norādītajiem datiem.

124    Līdz ar to, pat gadījumā, ja iepriekš 119. punktā norādītie fakti būtu kvalificējami kā labas pārvaldības principa pārkāpums no Komisijas puses, tāds pārkāpums nekā neietekmētu apstrīdētās regulas likumību.

125    No tā izriet, ka ir jānoraida 2016. gada 3. oktobra vēstulē minētie argumenti un līdz ar to visi prasītāju argumenti, kas saistīti ar to, ka Komisija neesot pietiekami ņēmusi vērā informāciju, kuru tās iesniegušas sabiedriskās apspriešanas gaitā un savās 2015. gada 10. augusta un 2016. gada 4. februāra un 3. oktobra vēstulēs.

126    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pirmais pamats ir jānoraida.

2.      Par ceturtā pamata pirmo daļu, kas saistīta ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu

127    Ceturtā pamata pirmajā daļā prasītājas būtībā norāda, ka, neņemot vērā ECHA administratīvās pamatnostādnes par novērtējuma došanu ar daudzumu saistītajā kritērijā Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, Komisija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

128    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

129    Pirmām kārtām, ir jānoraida argumenti, kas izvirzīti, lai pamatotu tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu. Šajā ziņā ir pietiekami norādīt, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punktā paredzēto par ECHA sniedzamo ieteikumu, Komisijai nav saistošas tās izstrādātās pamatnostādnes. Proti, šim ieteikumam bija tikai konsultatīvs raksturs, un tas Komisijai nebija saistošs. Līdz ar to Komisija varēja atkāpties ECHA administratīvajām pamatnostādnēm attiecībā uz šo ieteikumu, nepārkāpjot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

130    Otrām kārtām, ciktāl prasītājas norāda, ka Komisija pati ir atsaukusies uz ECHA administratīvajām pamatnostādnēm, ir jānorāda, pirmkārt, ka gadījumā, kad Komisija nolemj sekot kādam ECHA ieteikumam un kad minētajā ieteikumā šī aģentūra ir balstījusies uz metodiku, kas izriet no tās administratīvajām pamatnostādnēm, ikviens arguments, kurš vērsts uz to, ka Komisijas apsvērumi neatbilst ECHA administratīvajām pamatnostādnēm, ir uzskatāms par tādu, ar ko tiek mēģināts pierādīt kļūdas esamību Komisijas pamatojumā.

131    Otrām kārtām, ir jākonstatē, ka no apstrīdētās regulas nevar izsecināt, ka Komisija nav ievērojusi 2014. gada 10. februāra vadlīniju par prioritātes noteikšanu 5.2. punkta noteikumus, saskaņā ar kuriem nebija ņemami vērā daudzumi, kas saistīti ar nPB kā starpprodukta lietošanas veidu.

132    Trešām kārtām, ciktāl prasītāju argumenti attiecas uz Komisijas izmantoto datu izvēli, ir jānorāda, ka 2014. gada 10. februāra vadlīniju par prioritātes noteikšanu 4. punkta pirmajā daļā ir norādīts, ka reģistrācijas dokumentācijā sniegtie dati ir galvenais informācijas avots prioritātes noteikšanai. Turklāt, kā tas izriet no 2. zemsvītras piezīmes pie šo vadlīniju 3. punkta, reģistrētāji ir atbildīgi par reģistrācijas datu pareizību.

133    Līdz ar to, kaut gan šo vadlīniju 4. punkta pirmajā daļā ir norādīts, ka citu informāciju, kas nav reģistrācijas dokumentācijā iekļautie dati, arī var izmantot kā papildu datu avotus, tas nekā neliedz iepriekš 59.–125. punktā aprakstītajos apstākļos Komisijai izmantot datus par dažādajiem nPB lietošanas veidiem, kas norādīti reģistrācijas dokumentācijas 3.5. punktā, lai novērtētu licencēšanai pakļauto šīs vielas daudzumu.

134    Ņemot vērā šos faktorus, nevar uzskatīt, ka Komisijas izmantotā pieeja bija pretrunā 2014. gada 10. februāra vadlīnijās par prioritātes noteikšanu ietvertajām norādēm.

135    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ceturtā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

B.      Par Komisijas apsvērumiem, kas balstīti uz nPB un trihloretilēna grupēšanu

136    Prasītājas izvirza arī tādus argumentus, kas apšauba Komisijas apsvērumus par nPB un trihloretilēna – vielas, kas jau bija iekļauta XIV pielikumā, – grupēšanu. Pirmkārt, trešā pamata ietvaros tās tostarp norāda, ka šajā ziņā Komisija ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu un viņu tiesības uz aizstāvību. Otrkārt, ceturtā pamata otrajā daļā tās tostarp norāda, ka Komisijas apsvērumi par grupēšanu neatbilst tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, jo Komisija neesot ievērojusi ECHA administratīvajās pamatnostādnēs ietvertās norādes.

1.      Par trešo pamatu, kas tostarp ir saistīts ar pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu

137    Pirmām kārtām, prasītājas norāda, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu sniegt pamatojumu. Savās 2014. gada 10. februāra vadlīnijās par prioritātes noteikšanu ECHA esot norādījusi, ka tad, ja tiek ņemti vērā tādi faktori kā, piemēram, vielu grupēšana, kas nav daļa no Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā tieši minētajiem kritērijiem, būtu skaidri jānorāda iemesli, kāpēc attiecīgā kandidātviela ir jāuzskata par prioritāru. Taču Komisijas apsvērums par nPB un trihloretilēna grupēšanu neesot bijis pietiekami pamatots. Tas tām neļaujot saprast iemeslus, kāpēc nPB varētu tikt izmantots, lai aizstātu trihloretilēnu. Komisija neesot sniegusi nekādu izvērtējumu par nPB un trihloretilēna savstarpējas aizvietojamības reālo potenciālu.

138    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

139    Kas attiecas uz apstrīdētās regulas pamatojumu, kāds tas ir izklāstīts iepriekš 45.–55. punktā, ir jāņem vērā ne vien apstrīdētajā regulā ietvertais pamatojums, bet arī pamatojums, kas ietverts ECHA ieteikumā, uz kuru ir balstījusies Komisija, un dokumentos, uz kuriem šajā ieteikumā ir ietvertas norādes, kā arī pamatojums, kas attīstīts Komisijas un prasītāju sarakstē.

140    Tātad, aplūkojamajā kontekstā, pirmkārt, ir jāņem vērā apstrīdētās regulas 1., 13. un 20. apsvērums (skat. 48. punktu iepriekš), kā arī ECHA ieteikums, tā pielikums un ECHA publiski pieejamie dokumenti, uz kuriem šajā pielikumā ir ietvertas norādes (skat. 49.–51. punktu iepriekš).

141    Otrkārt, konkrēti – attiecībā uz 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumentu, ir jāatgādina, ka no tā izriet, ka ECHA ir uzskatījusi, ka pat tad, ja citas kandidātvielu sarakstā iekļautās vielas būtu saņēmušas augstāku prioritātes novērtējumu nekā nPB, ciktāl ir runa par Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, šai kandidātvielai būtu prioritāte, ņemot vērā kopējo sasniegto novērtējumu 20 no 45 un grupēšanas apsvērumus. Attiecībā uz grupēšanas kritēriju ECHA ir norādījusi, ka, ņemot vērā informāciju, ko nozare sniedza, pirmkārt, sabiedriskās apspriešanas ietvaros procedūrā, kuras noslēgumā nPB tika iekļauts kandidātvielu sarakstā, un, otrkārt, sabiedriskās apspriešanas gaitā Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punkta izpratnē, kas tika veikta sestās prioritāšu noteikšanas procedūras ietvaros, nPB varēja tikt izmantots kā trihloretilēna aizstājējs.

142    Treškārt, 2015. gada 1. jūlija dokumentā ar ieinteresēto personu komentāriem un atsauksmēm par sestā ieteikuma projektu nPB iekļaušanai XIV pielikumā, uz kuru ir norādīts ECHA ieteikuma I pielikumā un 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumentā, ir minēti ieinteresēto personu komentāri, no kuriem izriet, ka ražotāji un izplatītāji pozicionēja nPB kā risinājumu trihloretilēna aizstāšanai.

143    Ceturtkārt, galīgajos rezultātos (skat. 10. punktu iepriekš), kurus tā bija atjauninājusi, ņemot vērā saņemtos apsvērumus par ieteikuma projektu, ECHA bija norādījusi, ka saskaņā ar nozares sniegto informāciju nPB var tikt izmantots kā trihloretilēna aizstājējs attaukošanā ar tvaiku un virsmu tīrīšanā un ka trihloretilēns jau bija iekļauts XIV pielikumā.

144    Piektkārt, prasītājām adresētajā 2015. gada 18. septembra vēstulē Komisija ne tikai bija atsaukusies uz to, ka nPB varētu izmantot, lai aizstātu trihloretilēnu attaukošanā ar tvaiku un virsmu tīrīšanā, bet arī bija norādījusi, ka trihloretilēna licencēšanas pieteikumi jau ir tikuši iesniegti attiecībā uz lietošanas veidiem, kas ir līdzīgi tiem, kuros var tikt izmantots nPB. Šajā vēstulē Komisija arī norādīja, ka apsvērumi par grupēšanu varētu būt pamats atzīt vielu par prioritāru, pat ja kopējais novērtējums, kādu tā ieguvusi atbilstoši kritērijiem, kas tieši norādīti Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā, ir ļoti zems. Šīs vēstules pielikumā Komisija tostarp izklāstīja, ka, “pat ja nPB būtu ieguvis ievērojami zemāku kopējo prioritātes novērtējumu, ECHA būtu varējusi ieteikt šo vielu, pamatojoties uz grupēšanas apsvērumiem”.

145    Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, ar iepriekš 139.–144. punktā minētajiem faktoriem bija pietiekami, lai prasītājas varētu apstrīdēt nPB iekļaušanu XIV pielikumā Savienības tiesās, ja tās uzskatīja, ka tajā ir pieļauta kļūda. Jo īpaši, ja ir tā, ka prasītājas uzskatīja, ka nPB nevar uzskatīt par risinājumu trihloretilēna aizstāšanai attaukošanā ar tvaiku un virsmu tīrīšanā, minētajos punktos norādītais pamatojums bija pietiekams, lai tās varētu tos apstrīdēt.

146    Līdz ar to ir jānoraida arī argumenti, kas norādīti, lai pamatotu pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

147    Otrām kārtām, prasītājas apgalvo, ka tās netika pietiekami informētas, lai varētu īstenot savas Regulā Nr. 1907/2006 paredzētās līdzdalības tiesības procedūras laikā, kuras noslēgumā tika pieņemta apstrīdētā regula, un lai varētu efektīvi aizstāvēt savas intereses.

148    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

149    Šajā ziņā jākonstatē, ka no 2014. gada 10. februāra vadlīniju par prioritātes noteikšanu 2. punkta septītās daļas un 6. punkta izriet, ka konkrētās vielas un citu XIV pielikumā jau iekļauto vai tādai iekļaušanai ieteikto vielu potenciālā savstarpējā aizvietojamība bija vēl viens vērā ņemams aspekts. Šī norāde un norādes, kas izriet no dokumentiem, kuri minēti iepriekš 141.–144. punktā, ļāva prasītājām efektīvi īstenot savas tiesības.

150    Līdz ar to arī šis arguments ir jānoraida.

151    Trešām kārtām prasītājas apgalvo, ka Komisijai nebija tiesību balstīties uz apsvērumiem par nPB un trihloretilēna grupēšanu. Komisijas konstatētais par šo vielu alternatīvo raksturu esot tīri spekulatīvs un hipotētisks. No tā neizrietot, ka Komisija šo aspektu ir izvērtējusi vai pārbaudījusi. Turklāt, to ieskatā, ja nPB patiešām būtu uzskatīts par reālu alternatīvu trihloretilēnam, tā pārdošanas apjomiem esot vajadzējis sākt pieaugt 2016. gadā, kad trihloretilēns tika pakļauts licencēšanai. Taču pieprasījums pēc nPB esot samazinājies. Turklāt savos mutvārdu paskaidrojumos prasītājas arī ir norādījušas, ka Komisijas 2018. gada 10. augusta Lēmumā C(2018) 5057 final par trihloretilēna licencēšanu attiecībā uz noteiktiem lietošanas veidiem ir skaidri minēts, ka, ciktāl ir runa par šīs vielas lietošanu rūpnieciskā aprīkojuma tīrīšanā, izmantojot attaukošanu ar tvaiku, nav piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju, raugoties no to tehniskā un ekonomiskā pamatojuma.

152    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

153    Iesākumā jānorāda, ka šie prasītāju argumenti ir nevis sniegti, lai pamatotu pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, kas ir būtiska formas prasība (skat. 47. punktu iepriekš), bet attiecas uz Komisijas apsvērumu pamatotību.

154    Pirmkārt, prasītājas norāda, ka Komisijas apsvērumi par iespēju aizstāt trihloretilēnu ar nPB ir bijuši spekulatīvi un hipotētiski.

155    Šis arguments ir jānoraida.

156    Šajā saistībā jāatgādina, kā tas izriet no Regulas Nr. 1907/2006 77. apsvēruma, ka to vielu, kas vienlaicīgi tiek iekļautas XIV pielikumā, skaita ierobežošana notiek caur pamatotības un praktiskuma apsvērumiem gan no fizisko un juridisko personu puses, kurām ir jāsagatavo pieteikuma dokumenti un jāveic atbilstīgi riska pārvaldības pasākumi, gan no iestāžu puses, kurām ir jāizskata licencēšanas pieteikumi.

157    Līdz ar to stadijā, kad Komisija nolemj, ka kāda kandidātviela ir jāiekļauj XIV pielikumā, lai grupētu to ar kādu šajā pielikumā jau iekļautu vielu, tai nav pienākuma juridiski pietiekami pierādīt, ka tāda aizvietošana jau ir notikusi vai noteikti notiks. Ir pietiekami, ja tā pierāda iespējamu aizvietošanas risku.

158    Otrkārt, attiecībā uz jautājumu par to, vai Komisija bija tiesīga uzskatīt, ka tāds potenciāls aizvietošanas risks pastāv, ir jānorāda, ka šis jautājums ir saistīts ar ļoti sarežģītu zinātniska un tehniska rakstura faktu novērtējumiem, attiecībā uz kuriem Komisijai ir plaša novērtējuma brīvība. Saskaņā ar judikatūru šajā ziņā Vispārējās tiesas veicamā pārbaude ir ierobežota. Līdz ar to ir jāizvērtē, vai ar prasītāju argumentiem var pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, vai to, ka tā ir acīmredzami pārsniegusi tās novērtējuma brīvības robežas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 21. jūlijs, Etimine, C‑15/10, EU:C:2011:504, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).

159    Kā izriet no 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumenta par nPB, apsvērumi par šīs vielas un trihloretilēna grupēšanu tika balstīti uz nozares sniegto informāciju, saskaņā ar kuru nPB varēja tikt izmantots kā trihloretilēnu aizstājošs risinājums attaukošanā ar tvaiku un virsmu tīrīšanā. Šajā ziņā jāatgādina, pirmkārt, ka no 2015. gada 1. jūlija dokumenta ar ieinteresēto personu komentāriem un atsauksmēm uz atbildēm par sestā ieteikuma projektu nPB iekļaušanai XIV pielikumā izriet, ka nPB lietošanu kā trihloretilēna aizstājēju bija iecerējuši atsevišķi tirgus dalībnieki. Otrkārt, no 2011. gada 19. novembra dokumenta, kurā ietverti komentāri par priekšlikumu noteikt nPB par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, un no atbildēm uz šiem komentāriem izriet, ka saskaņā ar dažu tirgus dalībnieku norādīto nPB jau gadiem tika lietots kā tiešs trihloretilēna aizstājējs attaukošanā ar tvaiku un virsmu tīrīšanā.

160    Ņemot vērā šos faktorus, nevar uzskatīt, ka Komisijas secinātais, ka ir pastāvējis nPB aizstāšanas ar trihloretilēnu risks attaukošanā ar tvaiku un virsmu tīrīšanā, būtu maz ticams.

161    Šo secinājumu neatspēko pārējie prasītāju argumenti.

162    Pirmkārt, vienīgi fakts, ka nPB pārdošana nepalielinājās no brīža, kad trihloretilēns tika pakļauts licencēšanas prasībai, tas ir, no 2016. gada 21. aprīļa, visticamāk, nepierāda acīmredzamu kļūdu Komisijas vērtējumā saistībā ar grupēšanas kritēriju. Tostarp nevar izslēgt, ka šis palielinājuma iztrūkums ir sekas tam, ka ar 2012. gada 19. decembra lēmumu ECHA bija atzinusi nPB par kandidātvielu, kuru varētu iekļaut XIV pielikumā.

163    Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, fakts, ka Komisijas 2018. gada 10. augusta lēmumā par trihloretilēna licencēšanu attiecībā uz noteiktiem lietošanas veidiem ir minēts, ka, ciktāl ir runa par šīs vielas lietošanu rūpnieciskā aprīkojuma tīrīšanā, izmantojot attaukošanu ar tvaiku, nav piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju, raugoties no to tehniskā un ekonomiskā pamatojuma (skat. 28. punktu iepriekš), nepierāda acīmredzamas kļūdas esamību vērtējumā, kas ietekmētu Komisijas apsvērumus, uz kuriem ir balstīta apstrīdētā regula.

164    Tā kā prasītājas vien aprobežojas ar norādi uz Komisijas 2018. gada 10. augusta lēmumu par trihloretilēna licencēšanu attiecībā uz noteiktiem lietošanas veidiem, ir pietiekami atgādināt, ka apstrīdētā regula ir pieņemta pirms šā lēmuma un ka Komisijas akta likumība ir izvērtējama, ņemot vērā informāciju, kāda bija pieejama tā pieņemšanas brīdī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1986. gada 10. jūlijs, Beļģija/Komisija, 234/84, EU:C:1986:302, 16. punkts).

165    Katrā ziņā, ciktāl prasītāju argumenti ir pamatoti ar neatbilstību starp apsvērumiem, kas ir apstrīdētās regulas pamatā, no vienas puses, un apsvērumiem, uz kuriem ir balstīts Komisijas 2018. gada 10. augusta lēmums par trihloretilēna licencēšanu attiecībā uz noteiktiem lietošanas veidiem, no otras puses, ir jānorāda, ka šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu. Viena no šajā tiesību normā paredzētajām prasībām ir, ka nepastāv “piemērotas” alternatīvas vielas vai tehnoloģijas. Līdz ar to no šā lēmuma nevar secināt, ka tad, ja nPB nebūtu ticis iekļauts XIV pielikumā, ne no tehniskā, ne ekonomiskā viedokļa nebūtu pastāvējis potenciāls trihloretilēna aizstāšanas ar nPB risks. Iemesls, kādēļ Komisija neidentificēja nPB kā piemērotu alternatīvu vielu trihloretilēnam, var slēpties arī tajā, ka tā uzskatīja, ka runa nav piemērotu alternatīvu, jo runa bija par vielu, kas konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iekļauta XIV pielikumā.

166    Turklāt jānorāda, ka Komisijas lēmums par trihloretilēna licencēšanu attiecībā uz noteiktiem lietošanas veidiem tika pieņemts vairāk nekā gadu pēc tam, kad tika pieņemta apstrīdētā regula, un pēc licencēšanas procedūras, kas paredzēta Regulas Nr. 1907/2006 VII sadaļas 2. nodaļā. Kā skaidri norādīts minētās regulas 62. panta 4. punkta e) apakšpunktā, pieteikumā par licences saņemšanu tostarp ir jāiekļauj alternatīvu analīze, apsverot to radīto risku un aizstāšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu, un attiecīgā gadījumā informācija par jebkādām attiecīgajām pieteikuma iesniedzēja veiktajām pētniecības un attīstības darbībām. Turklāt gadījumos, kad licence tiek piešķirta saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu, Komisijai tostarp ir jāpārbauda, vai nepastāv piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas. Kā izriet no šīs regulas 60. panta 5. punkta, Komisija, izvērtējot šo jautājumu, ņem vērā visus nozīmīgos aspektus.

167    Taču, lai gan procedūrā, kuras noslēgumā tiek pieņemts lēmums par licences piešķiršanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu, tiek prasīts, lai Komisija izvērtētu, vai ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, ņemot vērā visus nozīmīgos aspektus, tas netiek prasīts procedūrā, kuras noslēgumā kāda viela tiek iekļauta XIV pielikumā (skat. 156. un 157. punktu iepriekš). Turklāt licencēšanas procedūras ietvaros Komisijas rīcībā ir šajā ziņā specifiska informācija un tostarp informācija, kuru iesniedzis licencēšanas pieteikuma iesniedzējs, kas tā vienmēr nav procedūrā, kuras noslēgumā kāda viela tiek iekļauta minētajā pielikumā.

168    Ņemot vērā šos apsvērumus, tas vien, ka Komisijas 2018. gada 10. augusta lēmumā ir minēts, ka attiecībā uz šīs vielas izmantošanu rūpnieciskā aprīkojuma attaukošanā ar tvaiku nepastāv piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, raugoties no to tehniskā un ekonomiskā pamatojuma, visticamāk, nepierāda acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas ietekmē apstrīdētās regulas pamatā esošos Komisijas apsvērumus.

169    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānoraida arī argumenti, ar kuriem apšaubīta Komisijas apsvērumu pamatotība attiecībā uz nPB un trihloretilēna grupēšanu, un tādējādi visi trešajā pamatā norādītie argumenti.

170    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, trešais pamats ir jānoraida.

2.      Par ceturtā pamata otro daļu, kurā apgalvots, ka Komisijas apsvērumi par grupēšanu neatbilst tiesiskās paļāvības aizsardzības principam

171    Ceturtā pamata otrajā daļā prasītājas norāda, ka, atkāpjoties no ECHA administratīvajām pamatnostādnēm par prioritāro kandidātvielu noteikšanu, Komisija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Komisijai esot bijis jāņem vērā šīs pamatnostādnes, analizējot ECHA ieteikumus. Tās esot saņēmušas precīzas garantijas par to, ka savā ieteikumā ECHA piemēros apsvērumus par vielu grupēšanu, kādi tie aprakstīti 2010. gada 28. maija vadlīnijās par vispārējo pieeju. Saskaņā ar šīm vadlīnijām ar vielu grupēšanu saistītie apsvērumi, kas tiktu ņemti vērā, nosakot kādas vielas vispārējo prioritāti, attiektos arī uz citu konkrētās vielas formu. Vispirms – neesot bijis iespējams identificēt nPB kā atšķirīgu trihloretilēna formu. Runa esot par ļoti atšķirīgām vielām bez jebkādas ķīmiskās līdzības. Turpinājumā, ne ECHA, ne Komisija neesot veikušas reālu savstarpējās aizvietojamības analīzi. Visbeidzot, pēc trihloretilēna iekļaušanas XIV pielikumā nPB daudzumi faktiski neesot pieauguši.

172    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

173    Pirmkārt, būtu jāatgādina, ka argumenti, kas izvirzīti, lai pamatotu tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, ir nepamatoti, jo Komisijai nav saistošas ECHA izstrādātas vadlīnijas (skat. 129. punktu iepriekš).

174    Otrkārt, ciktāl prasītāju argumenti attiecas uz to, ka ir pieļauta kļūda Komisijas pamatojumā, kura ir izlēmusi sekot ECHA ieteikumam (skat. 130. punktu iepriekš), ir jānorāda, ka šajā kontekstā prasītājas aprobežojas ar norādi, ka Komisijas apsvērumi neatbilst 2010. gada 28. maija vadlīnijās par vispārējo pieeju ietvertajiem ECHA norādījumiem, kaut gan savā 2015. gada 18. septembra vēstulē Komisija esot atsaukusies uz šīm vadlīnijām. Taču jākonstatē, ka šajā vēstulē Komisija ir atsaukusies nevis uz 2010. gada 28. maija vadlīnijām par vispārējo pieeju, bet gan uz 2014. gada 10. februāra vadlīnijām par prioritātes noteikšanu. Turklāt ir jānoraida prasītāju arguments par to, ka šīs vēstules pielikuma 3. zemsvītras piezīmē un 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumentā par nPB esot bijis norādīts uz 2010. gada 28. maija vadlīnijām par vispārējo pieeju. Šajā ziņā ir pietiekami konstatēt, ka šobrīd šo dokumentu saites, uz kurām atsaucas prasītājas, ved nevis pie 2010. gada 28. maija vadlīnijām par vispārējo pieeju, bet gan pie 2014. gada 10. februāra vadlīnijām par prioritātes noteikšanu, un ka prasītājas nav izvirzījušas nevienu argumentu, kas pierādītu, ka ir tikušas mainītas šo saišu adreses. Līdz ar to prasītāju arguments ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka Komisija un ECHA ir pamatojušās uz 2010. gada 28. maija vadlīnijām par vispārējo pieeju. Šajā saistībā jānorāda arī, ka atbilstoši 2014. gada 10. februāra vadlīnijām par prioritātes noteikšanu apsvērumi, kas saistīti ar grupēšanu, neaprobežojas tikai uz vienas un tās pašas vielas dažādām formām un tajos var tikt ņemta vērā arī potenciālā savstarpējā aizvietojamība.

175    Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisijas argumenti par to, ka Komisija nav ievērojusi ECHA administratīvās vadlīnijas, ir jānoraida.

176    Treškārt, ciktāl iepriekš 171. punktā apkoptie prasītāju argumenti ir vērsti uz to, lai pierādītu, ka Komisija ir pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu vai ka tās apsvērumi par nPB un trihloretilēna grupēšanu bijuši acīmredzami kļūdaini, tie ir jānoraida, atsaucoties uz iepriekš 137.–169. punktā izklāstītajiem apsvērumiem.

177    Ceturtkārt, ņemot vērā norādes, kas ietvertas 2014. gada 10. februāra vadlīnijās par prioritātes noteikšanu, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, nevar uzskatīt, ka pēdējās minētās nebija pietiekami informētas, lai procedūrā, kas noslēdzās ar apstrīdētās regulas pieņemšanu, īstenotu savas Regulā Nr. 1907/2006 paredzētās līdzdalības tiesības un efektīvi aizstāvētu savas intereses.

178    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ceturtā pamata otrā daļa ir jānoraida.

C.      Par sesto pamatu, kas balstīts uz vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpumu

179    Prasītājas norāda, ka Komisija neesot ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus.

180    Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem ir aizliegts salīdzināmās situācijās piemērot atšķirīgu attieksmi vai atšķirīgās situācijās piemērot vienādu attieksmi, ja vien tāda atšķirīga attieksme nav objektīvi pamatota (spriedums, 1990. gada 28. jūnijs, Hoche, C‑174/89, EU:C:1990:270, 25. punkts).

181    Atšķirīgas situācijas raksturojošie elementi un to salīdzināmais raksturs tostarp ir jānosaka un jānovērtē, ņemot vērā Savienības tiesību akta, ar ko tiek ieviesta šī atšķirība, mērķi. Šajā saistībā turklāt ir jāņem vērā tās nozares principi un mērķi, uz kuru šis akts attiecas (spriedums, 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., C‑127/07, EU:C:2008:728, 26. punkts).

182    Atšķirīga attieksme ir pamatota, ja tā ir balstīta uz objektīvu un saprātīgu kritēriju, proti, ja tā atbilst leģitīmi pieņemamam mērķim, kas izvirzīts attiecīgajā tiesiskajā regulējumā, un ja šī atšķirība ir samērīga ar mērķi, ko ar attiecīgo attieksmi tiek mēģināts sasniegt (spriedums, 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., C‑127/07, EU:C:2008:728, 47. punkts).

183    Pirmām kārtām, prasītājas apgalvo, ka sestās prioritāšu noteikšanas ietvaros oranžais mīnijs, svina monoksīds, svina sulfāts un trīsvērtīgā svina sulfāts ir saņēmuši augstāku kopējo prioritātes novērtējumu nekā nPB par atbilstību Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem. Taču atšķirībā no nPB šīs vielas neesot tikušas iekļautas XIV pielikumā, un tas nozīmējot vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu neievērošanu.

184    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

185    Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina, ka apstrīdētajā regulā Komisija ir balstījusies uz ECHA ieteikumu un tātad uz šīs aģentūras secinājumiem, kas izriet no sestās prioritāšu noteikšanas.

186    Otrkārt, jānorāda, ka no Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas, protams, izriet, ka, ECHA nosakot kandidātvielu prioritātes secību, ir jāņem vērā trīs kritēriji, proti, pirmkārt, to noturīgais, bioakumulatīvais un toksiskais raksturs, kā arī to ļoti noturīgais un ļoti bioakumulatīvais raksturs (a) apakšpunkts), otrkārt, to plaši izkliedētais lietošanas veids (b) apakšpunkts) un, treškārt, saražotā daudzuma nozīmīgums (c) apakšpunkts).

187    Tomēr no Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta izriet arī, ka iepriekš 186. punktā minētie kritēriji nav vienīgie, kurus šajā saistībā var ņemt vērā. Proti, pirmkārt, kā izriet no vārda “parasti” lietojuma minētā punkta pirmajā daļā, trīs tieši norādītie kritēriji nav uzskatāmi par izsmeļošu visu to kritēriju sarakstu, kurus var ņemt vērā. Otrkārt, kā izriet no minētā punkta otrās daļas pirmā teikuma, šajā saistībā ir ņemama vērā arī ECHA kapacitāte izskatīt pieteikumus noteiktajos termiņos.

188    Treškārt, jāatgādina, ka Komisijai ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz kritērijiem, ko tā ņem vērā, nosakot dažādo kandidātvielu prioritāti (skat. 158. punktu iepriekš). Tomēr nevar uzskatīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ņemot vērā nPB un trihloretilēna grupēšanas kritēriju. Gluži pretēji, ir jāsecina, ka šis kritērijs, kurā tiek ņemta vērā kandidātvielas iespējamā savstarpējā aizvietojamība ar citām kandidātvielām vai vielām, kuras jau ir iekļautas XIV pielikumā, ir domāts tam, lai ievērotu principus un sasniegtu Regulā Nr. 1907/2006 izvirzītos mērķus. Proti, tas ir paredzēts, lai nepieļautu, ka kandidātvielas, kas paredzētas iekļaušanai vai jau ir iekļautas minētajā pielikumā, kaut vai tikai uz laiku tiek aizstātas ar citām vielām, kuras pašas ir atzītas par tādām, kas rada ļoti lielas bažas. Tātad tas ir saistīts ar vienu no mērķiem, kas sasniedzami ar licencēšanas prasību, proti, ar mērķi pakāpeniski aizvietot vielas, kuras rada ļoti lielas bažas, ar citām piemērotām vielām vai tehnoloģijām (Regulas Nr. 1907/2006 55. pants).

189    Līdz ar to ar prasītāju argumentu kā tādu, ka oranžais mīnijs, svina monoksīds, svina sulfāts un trīsvērtīgā svina sulfāts ir ieguvuši augstāku vispārējās prioritātes novērtējumu nekā nPB kritērijos, kas skaidri minēti Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā, nevar pierādīt, ka Komisija nav ņēmusi vērā vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus.

190    Ceturtkārt, ciktāl sestajā pamatā prasītājas norāda argumentus, ar ko tās apšauba apsvērumus, uz kuriem Komisija ir balstījusi savu secinājumu par to, ka pastāv potenciāls risks, ka trihloretilēns tiks aizstāts ar nPB, tie ir jānoraida, atsaucoties uz iepriekš 136.–169. punktā izklāstītajiem apsvērumiem.

191    Piektkārt, ir jāizvērtē prasītāju arguments, ka grupēšanas kritērijam Komisija ir piedēvējusi nesamērīgu nozīmi salīdzinājumā ar Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā skaidri minētajiem kritērijiem.

192    Iesākumā jānorāda, ka savā 2015. gada 18. septembra vēstulē Komisija ir norādījusi, ka grupēšanas kritērijs ir bijis pamats atzīt nPB par prioritāru kandidātvielu iekļaušanai XIV pielikumā, pat tad, ja kopējais prioritātes novērtējums pēc minētās regulas 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem būtu ļoti zems. Šis Komisijas apsvērums tika attiecināts ne vien uz kopējo novērtējumu 20 no 45, bet arī uz gadījumu, ja nPB būtu sasniedzis novērtējumu tikai 17 no 45. Proti, pirmkārt jānorāda, ka minētajā vēstulē Komisija vispirms ir izteikusies par prasītāju argumentiem, ar kuriem mēģināts pierādīt, ka nPB būtu bijis jāiegūst novērtējums 17 no 45, nevis 20 no 45, un ka savus apsvērumus par grupēšanu tā ir iesākusi ar iestarpinājumu “papildus” (furthermore), no kā var secināt, ka runa ir par apsvērumu, kas pastāv neatkarīgi no jautājuma par to, vai nPB būtu bijis jāiegūst novērtējums 17 no 45 vai 20 no 45. Otrkārt, jākonstatē, ka Komisijas norāde uz “ļoti zemu novērtējumu” ietver novērtējumu 17 no 45 un pat atsevišķus vēl zemākus novērtējumus. Šajā ziņā jānorāda, ka sestās prioritāšu noteikšanas ietvaros kandidātvielas, kas bija ieguvušas novērtējumu tikai 1 no 45, XIV pielikumā tika iekļautas, pamatojoties uz ar grupēšanu saistītiem apsvērumiem, piemēram, ECHA galīgajos rezultātos minētajiem ftalātiem (skat. 10. punktu iepriekš).

193    Attiecībā uz prasītāju argumentiem jākonstatē, ka prasītājas ir tikai norādījušas, ka arī attiecībā uz citām vielām kā oranžais mīnijs, svina monoksīds, svina sulfāts un trīsvērtīgā svina sulfāts pastāvēja grupēšanas apsvērumi.

194    Taču, pirmkārt, no ECHA galīgajiem rezultātiem (skat. 10. punktu iepriekš), kas bija atjaunināti, ņemot vērā par ieteikuma projektu saņemtos komentārus, izriet, ka attiecībā uz oranžo mīniju, svina monoksīdu, svina sulfātu un trīsvērtīgā svina sulfātu potenciāls risks, ka šīs vielas varētu tikt izmantotas, lai aizstātu citas kandidātvielas vai citas XIV pielikumā jau iekļautas vielas, šķita mazāk acīmredzams.

195    Otrkārt, kā to norādījusi Komisija un ko prasītājas nav apstrīdējušas, nPB lietošanas veidi bija ierobežoti un paredzamā darba slodze, kas bija saistīta ar sagaidāmo licencēšanas pieteikumu apjomu, attiecībā uz nPB tātad bija mazāka nekā attiecībā uz salīdzināmajām vielām, kuras nebija iekļautas XIV pielikumā un kurām bija dažādāki lietošanas veidi.

196    Turklāt Komisijas pieeju nevar uzskatīt par nekonsekventu, jo XIV pielikumā tā ietvēra arī kandidātvielas, kuras pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem bija ieguvušas kopējās prioritātes novērtējumus, kas bija ievērojami zemāki par novērtējumu 17 no 45.

197    Šādos apstākļos nevar secināt, ka Komisija, nolemdama XIV pielikumā iekļaut nPB, nevis oranžo mīniju, svina monoksīdu, svina sulfātu un trīsvērtīgā svina sulfātu, kuriem bija augstāki prioritātes novērtējumi nekā nPB, nav ņēmusi vērā vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus. Tas tā ir neatkarīgi no jautājuma par to, vai pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem nPB būtu bijis jāsaņem novērtējums 20 no 45 vai 17 no 45.

198    Otrām kārtām, prasītājas norāda, ka tad, ja pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem nPB būtu ieguvis kopējo prioritātes novērtējumu 17 no 45, tas būtu sasniedzis tādu pašu kopējo novērtējumu kā antimona un svina dzeltenais. Līdz ar to pret nPB, kas tika iekļauts XIV pielikumā, un pret antimona un svina dzelteno, kas minētajā pielikumā iekļauts netika, esot tikusi piemērota atšķirīga attieksme, lai gan tie esot atradušies salīdzināmā situācijā.

199    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

200    Šajā ziņā jānorāda, pirmkārt, ka apsvērumi par grupēšanas kritēriju, protams, figurē gan 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumentā par nPB, gan 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumentā par antimona un svina dzelteno.

201    Tomēr jākonstatē, kā tas ir ticis izklāstīts iepriekš 153.–160. punktā attiecībā uz nPB, ka Komisijas rīcībā bija informācija par to, ka šo vielu var izmantot kā trihloretilēna aizstājēju attaukošanā ar tvaiku un virsmu tīrīšanā. Proti, 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumentā par nPB ir norādīts, ka saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas laikā sniegtajiem komentāriem šī viela varētu tikt izmantota kā trihloretilēna aizstājējs dažos tā lietošanas veidos. Savukārt 2015. gada 1. jūlija atsauces dokumentā par antimona un svina dzelteno tika norādīts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, antimona un svina dzeltenā un kādas citas kandidātvielas savstarpēja aizvietojamība šķiet maz iespējama sakarā ar atšķirībām to fizikāli ķīmiskajās īpašībās.

202    Turklāt, ciktāl sestā pamata ietvaros prasītājas izvirza argumentus, lai apšaubītu apsvērumus, uz kuriem Komisija ir balstījusi savu secinājumu, ka pastāv potenciāls risks, ka trihloretilēns varētu tikt aizstāts ar nPB, tie ir jānoraida, atsaucoties uz iepriekš 136.–178. punktā izklāstītajiem apsvērumiem.

203    Līdz ar to, pat ja pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem nPB un antimona un svina dzeltenajam būtu bijis jāsaņem vienāds kopējais prioritātes novērtējums, proti, novērtējums 17 no 45, ar prasītāju izvirzītajiem argumentiem nav iespējams pierādīt, ka Komisija, XIV pielikumā iekļaudama nPB, bet neiekļaudama tajā antimona un svina dzelteno, nav ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus.

204    Otrkārt, katrā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar ECHA ieteikumu, uz kuru ir balstījusies Komisija, pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem nPB bija piešķirams kopējais prioritātes novērtējums 20 no 45. Kā tas izklāstīts iepriekš 41.–135. punktā, ar prasītāju izvirzītajiem argumentiem nevar apšaubīt šo secinājumu. Līdz ar to atšķirīgā attieksme pret nPB un pret antimona un svina dzelteno ir pamatota arī ar to kopējiem prioritātes novērtējumiem.

205    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, sestais pamats ir jānoraida.

D.      Par ceturtā pamata trešo daļu, kas ir saistīta ar to, ka, ņemot vērā nPB piešķirto prioritātes novērtējumu, prasītājas nevarēja gaidīt, ka šī viela tiks uzskatīta par prioritāru

206    Ceturtā pamata trešajā daļā prasītājas norāda, ka, ņemot vērā kopējo prioritātes novērtējumu 20 no 45 pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, kādu nPB ieguva, vai novērtējumu 17 no 45, kāds tam bija jāsaņem, ņemot vērā ECHA administratīvās pamatnostādnes, tās neesot varējušas gaidīt, ka nPB tiks iekļauts XIV pielikumā. Pat novērtējums 20 no 45 būtu zemāks par novērtējumiem, kādi tika piešķirti lielākajai daļai vielu, kuras tika pārbaudītas sestajā prioritāšu noteikšanā. Vielas, kas sasniedza novērtējumus 23 no 45 vai 28 no 45, neesot tikušas ieteiktas iekļaušanai, pamatojoties uz to, ka citām vielām bija augstāka prioritāte. Turklāt, ja kāda viela ir sasniegusi novērtējumu 17 no 45, kādu, prasītāju ieskatā, nPB būtu vajadzējis sasniegt, ja Komisija nebūtu kļūdījusies, novērtējot daudzuma kritēriju, ECHA tas nebūtu bijis jāiesaka iekļaušanai un Komisijai tas nebūtu bijis jāiekļauj minētajā pielikumā.

207    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

208    Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentiem, kas pamato tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, atsaucoties uz iepriekš 129. punktā izklāstītajiem apsvērumiem ir jāatgādina, ka Komisijai nav saistošas ne ECHA administratīvās pamatnostādnes, ne tās ieteikumi, un ka šo iemeslu aplūkojamajā gadījumā tātad ir jāizslēdz jebkāds tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums.

209    Otrām kārtām, attiecībā uz prasītāju norādīto, ka Komisija pati ir atsaukusies uz ECHA administratīvajām pamatnostādnēm, būtu jāatgādina, pirmkārt, ka tad, ja Komisija nolemj sekot ECHA ieteikumam un ja šajā ieteikumā šī aģentūra ir balstījusies uz metodoloģiju, kas izriet no tās administratīvajām pamatnostādnēm, argumenti, ka Komisijas apsvērumi neatbilst ECHA administratīvajām pamatnostādnēm, ir uzskatāmi par tādiem, ar kuriem tiek mēģināts pierādīt kļūdu Komisijas pamatojumā (skat. 130. punktu iepriekš).

210    Otrkārt, pretēji tam, uz ko vedina prasītājas, ir jākonstatē, ka no 2014. gada 10. februāra vadlīnijām par prioritātes noteikšanu nevar izsecināt, ka vienīgi prioritātes novērtējums pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem ir noteicošs lēmuma pieņemšanai par kādas kandidātvielas iekļaušanu XIV pielikumā vai ka citi kritēriji kā, piemēram, grupēšanas kritērijs nav ņemami vērā šajā saistībā. Gluži pretēji, minēto vadlīniju 6. punktā ir skaidri teikts, ka, nosakot kandidātvielu prioritātes secību, var ņemt vērā arī kritēriju par grupēšanu ar citām kandidātvielām vai vielām, kas jau ir iekļautas XIV pielikumā.

211    Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida arī ceturtā pamata trešā daļa un līdz ar to arī ceturtais pamats kopumā, neatkarīgi no jautājuma par to, vai nPB būtu bijis jāsaņem kopējais prioritātes novērtējums 20 no 45 pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, kā to konstatējusi Komisija, vai 17 no 45, kā to apgalvo prasītājas.

E.      Par otro pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 1907/2006 55. panta pārkāpumu, konkurētspējas mērķa neievērošanu un prasītāju tiesību brīvi veikt uzņēmējdarbību un brīvi tirgoties pārkāpumu, un piekto pamatu, kas saistīts ar samērīguma principa pārkāpumu

212    Otrā pamata ietvaros prasītājas norāda, ka apstrīdētā regula neatbilst Regulas Nr. 1907/2006 55. pantam, ka tā ir pretrunā šajā regulā izvirzītajam konkurētspējas mērķim un ka tā ietekmē to tiesības brīvi tirgoties. Piektā pamata ietvaros tās apgalvo, ka apstrīdētā regula neatbilst samērīguma principam.

213    Pirmām kārtām, tiks izvērtēti prasītāju argumenti par to, ka apstrīdētā regula neatbilst ne Regulas Nr. 1907/2006 55. pantam, ne šīs regulas konkurētspējas mērķim. Otrām kārtām, tiks izvērtēti prasītāju argumenti, kas norādīti, pamatojot prasītāju tiesību brīvi tirgoties pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu.

1.      Par Regulas Nr. 1907/2006 55. panta pārkāpumu un ar šo regulu sasniedzamā konkurētspējas mērķa neievērošanu

214    Otrā pamata ietvaros prasītājas norāda, ka apstrīdētā regula neatbilst Regulas Nr. 1907/2006 55. pantam, jo tā nenodrošinot iekšējā tirgus labu darbību.

215    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

216    Šajā ziņā, pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka no Regulas Nr. 1907/2006 1. panta 1. punkta izriet, ka tās mērķis ir nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību augstā līmenī, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu bīstamības novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un inovācijas.

217    Regulas Nr. 1907/2006 55. pantā “Licencēšanas mērķis un aizstāšanas apsvērumi” ir paredzēts:

“Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt labu iekšējā tirgus darbību, reizē nodrošinot to, ka pienācīgi kontrolē risku, ko rada vielas, kas rada ļoti lielas bažas, un šīs vielas pakāpeniski aizvieto ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa. Tāpēc visi ražotāji, importētāji un pakārtotie lietotāji, kas iesniedz pieteikumu licences saņemšanai, analizē attiecīgās vielas iespējamās alternatīvas, apsver ar tām saistītos riskus un šādas aizstāšanas tehnisko un ekonomisko iespējamību.”

218    No šīm tiesību normām nevar secināt, ka tas būtu pretrunā Regulas Nr. 1907/2006 noteikumiem vai tās mērķiem iekļaut XIV pielikumā kandidātvielas, kas uzskatāmas par prioritārām.

219    Otrām kārtām, ir jāteic, kā to savos procesuālajos rakstos skaidri norāda prasītājas, ka iemesls, kādēļ tās uzskata, ka nPB iekļaušana XIV pielikumā neatbilda ne Regulas Nr. 1907/2006 55. pantam, ne ar šo regulu sasniedzamajam konkurētspējas mērķim, to ieskatā, ir tāds, ka nPB neesot bijis jāuzskata par prioritāru kandidātvielu.

220    Šajā saistībā, pirmkārt, prasītājas atsaucas uz saviem argumentiem par Komisijas apsvērumiem attiecībā uz nPB un trihloretilēna grupēšanu. Taču šie argumenti jau ir izvērtēti un noraidīti iepriekš 136.–178. punktā.

221    Otrkārt, prasītājas norāda, ka pēc Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 3. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem nPB esot bijis jāsaņem kopējais prioritātes novērtējums nevis 20 no 45, bet gan tikai 17 no 45. Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina, kā tas jau izklāstīts iepriekš 41.–135. punktā, ka ar prasītāju izvirzītajiem argumentiem nevar apšaubīt Komisijas secināto, ka atbilstoši ECHA izmantotajai metodikai nPB kopējam novērtējumam būtu bijis jābūt 20 no 45. Otrkārt un katrā ziņā, kā tas izklāstīts iepriekš 179.–211. punktā, pat ja nPB būtu bijis jāiegūst vienīgi novērtējums 17 no 45, ar prasītāju izvirzītajiem argumentiem nevar pierādīt, ka apsvērumi, uz kuriem Komisija ir balstījusi savu lēmumu iekļaut nPB XIV pielikumā, bija acīmredzami kļūdaini.

222    Ņemot vērā šos apsvērumus, prasītāju argumenti, kas izvirzīti, pamatojot Regulas Nr. 1907/2006 55. panta un ar šo regulu sasniedzamā konkurētspējas mērķa pārkāpumu, ir jānoraida.

2.      Par prasītāju tiesību brīvi veikt tirdzniecību pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu

223    Otrā pamata ietvaros prasītājas norāda, ka, iekļaudama nPB XIV pielikumā, kaut gan tas neatbilda prioritātes kritērijiem, Komisija ir pārkāpusi viņu brīvību veikt uzņēmējdarbību un tiesības brīvi tirgoties, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 16. pantā un atzītas par Savienības tiesību vispārēju principu. Piektā pamata ietvaros tās norāda, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu. Pirmām kārtām, apstrīdētā regula esot pārsniegusi to, kas būtu piemērots un nepieciešams, lai sasniegtu mērķus, kuri izvirzīti, nosakot prioritārās vielas iekļaušanai XIV pielikumā. Kandidātvielu prioritātes secības noteikšanas mērķis esot atlasīt vielas, kuras rada ļoti lielas bažas un kuras būtu jāiekļauj XIV pielikumā kā prioritāras vielas. Taču sestās prioritāšu noteikšanas ietvaros nPB neesot bijusi augsta prioritāte. Otrām kārtām, apstrīdētā regula neesot vismazāk apgrūtinošais pasākums, kādu Komisija esot varējusi izmantot. Prasītāju ieskatā, Komisija, pirmkārt, būtu varējusi lūgt ECHA pārskatīt tās ieteikumu, ņemot vērā prasītāju sniegto informāciju, un, otrkārt, pieņemt lēmumu neiekļaut nPB XIV pielikumā, neraugoties uz ECHA ieteikumu, un atlikt šīs vielas iekļaušanu šajā pielikumā.

224    Komisija, kuru atbalsta ECHA, apstrīd prasītāju argumentus.

225    Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar Pamattiesību hartas 16. pantu brīvība veikt uzņēmējdarbību un tirdzniecību tiek atzīta atbilstoši Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksei. Tomēr šīs tiesības izpaužas nevis kā absolūta priekšrocība, bet ir jāaplūko saistībā ar to funkciju sabiedrībā. Proti, kā izriet no Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkta, to izmantošanai var tikt piemēroti ierobežojumi ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi faktiski atbilst Savienības vispārējo interešu mērķiem vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības, un samērīguma principam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 17. marts, Zoofachhandel Züpke u.c./Komisija, T‑817/14, EU:T:2016:157, 126. punkts).

226    Otrām kārtām, ir jānorāda, ka ar saviem argumentiem prasītājas neapšauba iespēju iekļaut XIV pielikumā prioritārās vielas saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 58. pantu. Tās tikai norāda, pirmkārt, ka nPB iekļaušana minētajā XIV pielikumā bija pāragra, jo šī viela nebija prioritāra, un, otrkārt, ka tās priekšlaicīga iekļaušana konkrētajā pielikumā ir nesamērīgi ierobežojusi to brīvību veikt uzņēmējdarbību un tirdzniecību.

227    Trešām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentiem, lai pierādītu, ka nPB iekļaušana XIV pielikumā bija pāragra, pietiek norādīt, ka te ir runa par argumentiem, kas jau ir izvērtēti un noraidīti iepriekš 219.–221. punktā.

228    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānoraida arī prasītāju argumenti, kas izvirzīti, lai pamatotu to brīvības veikt uzņēmējdarbību, tiesību brīvi tirgoties pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu, un līdz ar to arī jānoraida otrais un piektais pamats kopumā.

229    Tātad neviens no prasītāju norādītajiem pamatiem nav pamatots. Šajā ziņā jāprecizē, ka pat tad, ja nPB kopējam novērtējumam bija jābūt tikai 17 no 45, Komisijas apsvērumi, kas balstīti uz nPB un trihloretilēna grupēšanu, bija tādi, kas attaisno apstrīdēto regulu.

230    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

231    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumi, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Atbilstoši Reglamenta 138. panta 3. punktam Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā un kas nav šā panta 1. vai 2. punktā minētā persona, savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašai. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem. ECHA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      ICL‑IP Terneuzen, BV un ICL Europe Coöperatief UA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)      Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Gratsias Labucka Dittrich

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 20. septembrī.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – angļu.