VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)

2023. gada 17. maijā (*)

Konkurence – Koncentrācija – Vācijas elektroenerģijas tirgus – Lēmums, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atcelšanas prasība – Locus standi – Pieņemamība – Pienākums norādīt pamatojumu – Jēdziens “viena koncentrācija” – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Tiesības tikt uzklausītam – Tirgus noteikšana – Analīzes periods – Tirgus ietekmes analīze – Izšķiroša ietekme – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Pienākums ievērot pienācīgu rūpību

Lietā T‑312/20

EVH GmbH, Halle pie Zāles [Halle‑sur‑Saale] (Vācija), ko pārstāv I. Zenke un T. Heymann, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv G. Meessen un I. Zaloguin, pārstāvji, kuriem palīdz T. Funke un A. Dlouhy, advokāti,

atbildētāja,

ko atbalsta

Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv J. Möller un S. Costanzo, pārstāvji,

E.ON SE, Esene (Vācija), ko pārstāv C. Grave, C. Barth un D.‑J. dos Santos Goncalves, advokāti,

un

RWE AG, Esene, ko pārstāv U. Scholz, J. Siegmund un J. Ziebarth, advokāti,

personas, kuras iestājušās lietā,

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)

apspriedes laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni], tiesneši L. Madise [L. Madise], P. Niuls [P. Nihoul], R. Frendo [R. Frendo] un H. Martins i Peress de Nanklaress [J. Martín y Pérez de Nanclares] (referents),

sekretāre: S. Junda [S. Jund], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu

un 2022. gada 15. un 16. jūnija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja EVH GmbH lūdz atcelt Komisijas 2019. gada 26. februāra Lēmumu C(2019) 1711 final, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta M.8871 – RWE/E.ON Assets) (OV 2020, C 111, 1. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

I.      Tiesvedības priekšvēsture

A.      Iesaistītie uzņēmumi

2        RWE AG ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura paredzētās koncentrācijas paziņošanas brīdī bija iesaistīta visā enerģijas piegādes ķēdē, tostarp enerģijas ražošanas jomā, vairumtirdzniecības tirgus jomā, pārvades jomā, izplatīšanas jomā, mazumtirdzniecības jomā, kā arī energopakalpojumu patērētājiem jomā (piemēram, skaitītāja lasījumi, elektromobilitāte, utt.) (turpmāk tekstā – “elektroenerģijas tirgus”). RWE un tās meitas uzņēmumi, tostarp innogy SE, darbojas vairākās Eiropas valstīs, proti, Beļģijā, Čehijas Republikā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Ungārijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē.

3        E.ON SE ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura paredzētās koncentrācijas paziņošanas brīdī darbojās visā elektroenerģijas piegādes ķēdē – elektroenerģijas ražošanā, vairumtirdzniecībā, izplatīšanā un mazumtirdzniecībā. E.ON pieder un tā izmanto elektroenerģijas ražošanas aktīvus vairākās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē.

4        Prasītāja ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināts uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju gan no tradicionālajiem energoresursiem (turpmāk tekstā – “tradicionālā elektroenerģija”) – savās elektrostacijās, gan no atjaunīgajiem energoresursiem (turpmāk tekstā –“atjaunīgā elektroenerģija”) – izmantojot savus vēja parkus un fotoelektrisko paneļu parkus. Tās ražošanas aktīvi atrodas Vācijā.

B.      Koncentrācijas konteksts

5        Šajā lietā aplūkotā koncentrācija iekļaujas kompleksā aktīvu apmaiņā starp RWE un E.ON, ko šie abi attiecīgie uzņēmumi paziņoja 2018. gada 11. un 12. martā (turpmāk tekstā – kopējais darījums”). Tādējādi ar pirmo darījumu, proti, šajā lietā aplūkoto koncentrāciju, RWE vēlas iegūt ekskluzīvu kontroli vai kopēju kontroli pār noteiktiem E.ON ražošanas aktīviem. Otrais darījums ietver to, ka E.ON iegūst ekskluzīvu kontroli pār [elektroenerģijas] izplatīšanas darbībām un mazumtirdzniecību, kā arī pār noteiktiem innogy, kuru kontrolē RWE, ražošanas aktīviem. Savukārt trešais darījums paredz, ka RWE iegādājas 16,67 % E.ON daļu.

6        2018. gada 17. aprīlī prasītāja nosūtīja Eiropas Komisijai vēstuli, kurā norādīja, ka vēlas piedalīties ar pirmo un otro koncentrācijas darījumu saistītajā procedūrā un līdz ar to saņemt ar tiem saistītos dokumentus.

7        2018. gada 26. jūnijā notika prasītājas pārstāvja un Komisijas sanāksme, kurā tas pauda Komisijai savas klientes bažas par pirmo un otro koncentrācijas darījumu un tās vēlmi piedalīties ar tiem saistītajās procedūrās.

8        2018. gada 28. augustā starp Komisiju un prasītāju notika individuāla sanāksme, kurā pēdējā minētā iesniedza savus apsvērumus par pirmo un otro koncentrācijas darījumu.

9        Otrais koncentrācijas darījums tika paziņots Komisijai 2019. gada 31. janvārī. Attiecībā uz šo otro darījumu Komisija 2019. gada 17. septembrī pieņēma Lēmumu C(2019) 6530 final, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta M.8870 – E.ON/Innogy) (OV 2020, C 379, 16. lpp., turpmāk tekstā – “koncentrācija M.8870”).

10      Trešais koncentrācijas darījums tika paziņots Bundeskartellamt (Federālais karteļu birojs, Vācija), kurš ar 2019. gada 26. februāra lēmumu to atļāva (lieta B8‑28/19, turpmāk tekstā – “koncentrācija B8‑28/19”).

C.      Administratīvais process

11      2019. gada 22. janvārī Komisija atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.) 4. pantam saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ar kuru RWE vēlējās iegūt minētās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ekskluzīvu kontroli vai kopēju kontroli pār noteiktiem E.ON ražošanas aktīviem.

12      2019. gada 31. janvārī Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja šīs koncentrācijas iepriekšēju paziņojumu (lieta M.8871 – RWE/E.ON Assets) (OV 2019, C 38, 22. lpp., turpmāk tekstā – “koncentrācija M.8871”) saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 4. panta 3. punktu.

13      E.ON aktīvi, kas ietilpst koncentrācijā M.8871, pirmkārt, ietver struktūras un daļas sekojošās struktūrās, kuras darbojas atjaunīgās elektroenerģijas jomā:

–        E.ON Climate & Renewables GmbH (Vācija);

–        Amrum Offshore West GmbH (Vācija);

–        E.ON Climate & Renewables UK Limited (Apvienotā Karaliste);

–        E.ON Climate & Renewables North America, LLC (ASV);

–        E.ON Wind Sweden AB (Zviedrija);

–        E.ON Climate & Renewables Italia Srl (Itālija);

–        Arkona (Vācija), kura darbību sāka 2019. gada sākumā un kuras produkcija netika ņemta vērā, konstatējot E.ON ražošanas apjomu 2017. gadā;

–        Delta Nordsee (Vācija) – objekts, kas koncentrācijas vērtēšanas brīdī bija būvniecības stadijā.

14      Turklāt RWE iegūs 60,08 % daļas uzņēmumā Rampion NewCo (Apvienotā Karaliste), kuram pieder 50 % daļas uzņēmumā Rampion Offshore Wind Limited (Apvienotā Karaliste), tādējādi iegūstot netiešu līdzdalību 30,1 % apmērā uzņēmumā Rampion Offshore Wind.

15      E.ON ražošanas aktīvi, kuri ietilpst koncentrācijā M.8871, otrkārt, ietver līdzdalību un saistītas aizņēmumtiesības ar kodolenerģiju saistītajos aktīvos, proti:

–        mazākuma līdzdalību 12,5 % apmērā uzņēmumā Kernkraftwerke Lippe‑Ems GmbH (Vācija);

–        mazākuma līdzdalību 25 % apmērā uzņēmumā Kernkraftwerk Gundremmingen GmbH (Vācija), kā arī 25 % no kodoldegvielas un kodolatkritumiem, kā arī nekustamā īpašuma aktīvus, kas saistīti ar šo atomelektrostaciju.

16      Pārbaudot koncentrāciju M.8871, Komisija veica tirgus izpētes aptauju un tādēļ vairākiem uzņēmumiem, tostarp prasītājai, nosūtīja anketu, uz kuru tā atbildēja 2019. gada 30. janvārī.

17      Ar 2019. gada 31. janvāra vēstuli prasītāja atkārtoti izteica savu vēlmi piedalīties Komisijas veiktajā procedūrā un, ka tā vēlas, lai Komisija to uzklausa gadījumā, ja Komisija nolemtu sākt padziļinātas pārbaudes stadiju saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta c) punktu.

D.      Apstrīdētais lēmums

18      2019. gada 26. februārī Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu. Koncentrācija M.8871 tika atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 57. pantā paredzētās pārbaudes stadijā.

19      Būtībā Komisija izvērtēja koncentrācijas M.8871 ietekmi galvenokārt uz elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu Vācijā. Savā vērtējumā Komisija ņēma vērā tostarp koncentrācijas M.8870 un koncentrācijas B8‑28/19 ietekmi. Tā arī ņēma vērā risku, kāds saistīts ar jaudas paturēšanas stratēģijām, un Residual Supply Index (atlikušās piegādes indekss, turpmāk tekstā – “RSI” vai “RSI indekss”) analīzes, ko sniedza RWE un trešās personas. Komisija secināja, ka RWE tirgus daļas pieaugums, ko var attiecināt uz E.ON aktīviem, ir ierobežots un tam ir pagaidu raksturs tādā ziņā, ka koncentrācija M.8871 nerada nopietnas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu. Komisija uzskatīja, ka šo secinājumu nevar likt apšaubīt citi trešo personu sniegti elementi. Visbeidzot tā izvērtēja koncentrācijas M.8871 ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tirgu, ņemot vērā RWE attiecības ar Amprion GmbH, kas ir viens no četriem Vācijas pārvades tīkla operatoriem.

II.    Lietas dalībnieku prasījumi

20      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp advokāta izdevumus un ceļa izdevumus, kas prasītājai radušies saistībā ar tiesvedību.

21      Komisijas, kuru atbalsta Vācijas Federatīvā Republika, E.ON un RWE, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

III. Juridiskais pamatojums

22      Savas prasības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza sešus pamatus: pirmais attiecas uz kopējā darījuma analīzes kļūdainu sadalīšanu, otrais – uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, trešais – uz tās tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu, ceturtais – uz tās tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu, piektais – uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un sestais – uz pienākuma ievērot pienācīgu rūpību pārkāpumu.

23      Vispirms jāizvērtē RWE izvirzītā iebilde par nepieņemamību.

A.      Par pieņemamību

24      Iestāšanās rakstā RWE izvirza iebildi par prasības nepieņemamību prasītājas locus standi neesamības dēļ. Šajā ziņā tā būtībā norāda, ka prasītājai nav individuālas intereses prasīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

25      Pirmkārt, RWE apgalvo, ka ārpus vispārējām interesēm, kādas tai ir kā tirgus dalībniecei, prasītāja nenorāda, kas viņu īpaši individualizē un raksturo salīdzinājumā ar citiem operatoriem un konkurentiem. Otrkārt, Vācijas elektroenerģijas tirgu nevar uzskatīt par tādu, kurā ir ierobežots skaits ražotāju.

26      Prasītāja atbild, ka, no formāla viedokļa raugoties, RWE kā persona, kas iestājusies lietā, nevar izvirzīt iebildi par nepieņemamību, jo tai ir jāaprobežojas ar apstrīdēšanas un aizstāvības pamatiem, ko izvirzījusi Komisija, kuras prasījumu atbalstam RWE ir iestājusies lietā. No materiāltiesiskā viedokļa raugoties, prasītāja apstrīd RWE argumentus.

27      Šajā ziņā jāatgādina, ka savos prasījumos Komisija tikai prasa, lai prasība tiktu noraidīta pēc būtības, un tā nav apstrīdējusi prasītājas locus standi.

28      Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta ceturto daļu, kas ir piemērojama tiesvedībai Vispārējā tiesā atbilstoši minēto statūtu 53. pantam, argumenti, kuri ietverti pieteikumā par iestāšanos lietā, drīkst tikai atbalstīt vienas puses prasījumu. Turklāt, kā noteikts Vispārējās tiesas Reglamenta 142. panta 3. punktā, personai, kas iestājusies lietā, ir jāpieņem lieta tāda, kāda tā ir iestāšanās laikā. No tā izriet, ka RWE nav tiesīga izvirzīt iebildi par nepieņemamību un ka Eiropas Savienības tiesai principā nav jāizvērtē nepieņemamības pamati, ko RWE izvirzījusi. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kritērijs, kas prasības, kuru fiziska vai juridiska persona ir iesniegusi par lēmumu, kas nav tai adresēts, pieņemamībai izvirza pieņemamības nosacījumus, kuri noteikti LESD 263. panta ceturtajā daļā, ir absolūts šķērslis tiesas procesam, kas Savienības tiesām jebkurā brīdī ir jāpārbauda pat pēc savas ierosmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Stichting Woonlinie u.c./Komisija, C‑133/12 P, EU:C:2014:105, 32. punkts un tajā minētā judikatūra). Tātad Vispārējai tiesai pēc savas ierosmes ir jāpārbauda, vai prasītājai ir locus standi, lai celtu prasību par apstrīdēto lēmumu.

29      Atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai fiziska vai juridiska persona prasību par lēmumu, kas adresēts citai personai, var celt tikai tad, ja šis lēmums to skar tieši un individuāli.

30      Tādējādi jāpārbauda, vai apstrīdētais lēmums prasītāju skar tieši un individuāli.

31      Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas tiešu skārumu jānorāda – tāpēc ka apstrīdētais lēmums ļāva koncentrācijas M.8871 tūlītēju īstenošanu, tas varēja tūlītēji izmainīt attiecīgajos tirgos pastāvošo stāvokli. Tā kā koncentrācijas M.8871 dalībnieku vēlme izraisīt šādas izmaiņas netika apstrīdēta, attiecīgajā tirgū vai tirgos iesaistītie saimnieciskās darbības subjekti apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī varēja būt droši, ka notiks tūlītējas vai ātras tirgus stāvokļa izmaiņas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 4. jūlijs, easyJet/Komisija, T‑177/04, EU:T:2006:187, 32. punkts un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka prasītāju, kas darbojas šajā tirgū, apstrīdētais lēmums skar tieši.

32      Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas individuālo skārumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru subjektus, kas nav lēmuma adresāti, var uzskatīt par individuāli skartiem tikai tad, ja šis lēmums tos ietekmē dažu tiem specifisku īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kura tos raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu un tādēļ individuāli izceļ līdzīgi kā šāda lēmuma adresātu (skat. spriedumu, 2006. gada 4. jūlijs, easyJet/Komisija, T‑177/04, EU:T:2006:187, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

33      Tāda lēmuma gadījumā, ar ko tiek konstatēta koncentrācijas darījuma saderība ar iekšējo tirgu un kas attiecas uz trešo uzņēmumu, to, vai tas ir individuāli skarts, ir jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, tā piedalīšanos administratīvajā procedūrā, un, no otras puses, vai tā stāvoklis tirgū ir ietekmēts. Lai gan tikai ar vienkāršu piedalīšanos procedūrā nepietiek, lai konstatētu, ka lēmums skar prasītāju individuāli, it īpaši koncentrāciju jomā, kuru rūpīgā pārbaude prasa regulāru sazināšanos ar daudziem uzņēmumiem, no tā tomēr izriet, ka aktīva piedalīšanās administratīvajā procedūrā ir faktors, kas regulāri tiek ņemts vērā judikatūrā konkurences jomā, tai skaitā specifiskākā – koncentrāciju kontroles jomā, lai savienojumā ar citiem īpašiem apstākļiem konstatētu, ka prasība ir pieņemama (skat. spriedumu, 2006. gada 4. jūlijs, easyJet/Komisija, T‑177/04, EU:T:2006:187, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

34      Tieši ņemot vērā šī sprieduma 33. punktā atgādināto judikatūru, Vispārējā tiesa pieņēma procesa organizatorisku pasākumu ar mērķi aicināt lietas dalībniekus tiesas sēdes laikā iesniegt savus apsvērumus par nepieņemamības pamatu, ko tā domāja izvirzīt pēc savas ierosmes.

35      Pirmām kārtām, saistībā ar prasītājas dalību administratīvajā procedūrā, kas attiecas uz koncentrāciju M.8871, ir jānorāda, ka prasītāja savus rakstveida apsvērumus Komisijai iesniedza ar 2018. gada 17. aprīļa vēstuli un tā pēc tam tika uzklausīta individuālā sanāksmē, kas notika 2018. gada 28. augustā. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja 2018. gada 18. oktobrī nosūtīja vēstuli, lai papildinātu apsvērumus, kurus tā bija iesniegusi 2018. gada 28. augusta sanāksmē.

36      Ar 2018. gada 4. decembra vēstuli prasītāja nosūtīja Komisijai 2018. gada 29. novembra pētījumu Transaktion zwischen E.ON und RWE: Auswirkungen auf Erstabsatz- und Regelenergiemarkt (Darījums starp E.ON un RWE: ietekme uz pirmās pārdošanas tirgu un balansēšanas tirgu), ko pēc tās pieprasījuma bija sagatavojis ekonomikas konsultāciju uzņēmums Oxera Consulting LLP (turpmāk tekstā – “Oxera pētījums”); prasītāja šim sūtījumam ar 2019. gada 25. janvāra e‑pasta vēstuli pievienoja datu bāzi, kura tika izmantota minētā pētījuma izstrādē.

37      Visbeidzot, prasītāja saņēma Komisijas tirgus izpētes aptaujas anketu 2019. gada 24. janvārī un atbildēja uz to 2019. gada 30. janvārī.

38      No iepriekš minētā izriet, ka, iesniedzot Komisijai apsvērumus par koncentrāciju M.8871, sūtot vēstules, individuālās sanāksmes laikā iesniedzot savu pētījumu par koncentrācijas ietekmi uz tirgu, proti, Oxera pētījumu, un atbildot uz tirgus izpētes aptaujas jautājumiem, prasītāja ir aktīvi piedalījusies procedūrā, turklāt pārējie lietas dalībnieki to neapstrīd.

39      Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas stāvokļa tirgū individuālu skārumu no tās procesuālajiem rakstiem izriet, ka tā pašvaldības elektroenerģijas iestādes statusā darbojas visos vērtības ķēdes posmos, tostarp elektroenerģijas ražošanā, un līdz ar to tā ir koncentrācijas dalībnieku konkurente. Pārējie lietas dalībnieki šo prasītājas darbības aprakstu nav apstrīdējuši.

40      Taču RWE būtībā uzskata, ka prasītājas konkurentes statuss ir objektīvs faktors, kas to neatšķir no jebkura cita konkurenta, kurš pašlaik atrodas vai potenciāli varētu būt identiskā situācijā. Šajā ziņā tā it īpaši norāda, ka prasītāja nepierāda atšķirību starp sevi un citiem konkurentiem, kad tā runā par koncentrācijas ietekmi uz tās konkurences stāvokli.

41      Turklāt, atbildot uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva tiesas sēdē, lietas dalībnieki atzina, ka ir svarīgi nevis noteikt, vai prasītāja ir RWE un E.ON galvenā konkurente, bet gan to, vai tā ir pierādījusi, ka apstrīdētais lēmums to skar īpašu apstākļu dēļ.

42      Šajā ziņā jānorāda, ka prasītāja ir norādījusi, ka koncentrācija M.8871 ietekmēšot tās konkurētspējas pozīcija, ciktāl, mainot Vācijas elektroenerģijas tirgus struktūru, tā samazināšot vērtību prasītājas īstenotajiem lielajiem ieguldījumiem, kuri tiek aprēķināti ilgtermiņā, ņemot vērā to, ka pastāv decentralizēts un arvien svārstīgāks elektroenerģijas tirgus.

43      Ir taisnība, ka tādu argumentu var izvirzīt arī citi konkurenti, kuri atrodas līdzīgā situācijā.

44      Tomēr tas attiecas uz prasītājas stāvokli, turklāt prasītāja gan administratīvajā procedūrā, gan tiesvedībā pauda nopietnas bažas, ko tai rada šī koncentrācija, vairākkārt norādot, ka tā ietekmēšot tās konkurētspējas stāvokli.

45      Šajā ziņā tā norādīja Vispārējai tiesai dažādus ar elektrostaciju modernizāciju un būvniecību saistītus projektus, kurus ietekmēšot koncentrācija M.8871. Šie plāni, kuri detalizēti izklāstīti prasības pieteikumā, bija paredzēti līdz 2035. gadam un bija balstīti uz hipotēzi, ka koncentrācija M.8871 nenotiek. Prasītāja uzskata, ka atsevišķi ieguldījumi jaunajos jaudas aprēķinos zaudē vērtību pieaugošās tirgus koncentrācijas dēļ un RWE rīcības spējas, kas palielinājusies koncentrācijas M.8871 rezultātā, dēļ.

46      Tādējādi, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus, it īpaši prasītājas ievērojamo iesaisti administratīvajā procedūrā, tās konkurentes statusu attiecībā pret koncentrācijas dalībniekiem un iespējamo ietekmi uz atsevišķu ieguldījumu, kurus prasītāja ir īpaši identificējusi, vērtību koncentrācijas rezultātā, ir jāuzskata, ka apstrīdētais lēmums skar prasītāju individuāli.

47      Tā kā apstrīdētais lēmums skar prasītāju tieši un individuāli, ir jāsecina, ka prasība ir pieņemama.

B.      Par lietas būtību

1.      Ievada apsvērumi

48      Ir jāatgādina, ka tad, kad Komisija analizē koncentrāciju Regulas Nr. 139/2004 2. panta izpratnē, tā veic pirmo izmeklēšanas posmu, lai noteiktu, vai koncentrācija izraisa pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu. Ja Komisija secina, ka konkrētā koncentrācija rada šādas šaubas, tā sāk izmeklēšanas otro posmu, kura noslēgumā tai ir jāizlemj, vai koncentrācija būtiski traucē konkurencei iekšējā tirgū Regulas Nr. 139/2004 8. panta izpratnē (spriedums, 2013. gada 11. decembris, Cisco Systems un Messagenet/Komisija, T‑79/12, EU:T:2013:635, 45. punkts).

49      Lai gan ir taisnība, ka atšķirībā no Regulas Nr. 139/2004 8. panta šīs regulas 6. pantā ir atsauce uz pamatotu šaubu esamību vai neesamību par paziņotās koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu, Komisijai tomēr abos gadījumos ir jābalstās uz tiem pašiem vērtējuma kritērijiem, kas paredzēti šīs regulas 2. pantā. Līdzīgā veidā pierādīšanas standarts attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 6. pantu, nav augstāks nekā tiem, kuri pieņemti atbilstoši šīs regulas 8. pantam. Proti, neatkarīgi no tā, vai Komisija, kā tas ir šajā lietā, atļauj koncentrāciju pēc pārbaudes pirmā posma beigām vai pēc pārbaudes otrā posma, noteiktais pierādīšanas standarts ir identisks. Atbilde uz jautājumu, vai Komisija var lemt, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 6. pantu vai saskaņā ar 8. pantu, tādējādi ir atkarīga no pierādījumu pieejamības laikā, bet nevis no to pakāpes (spriedums, 2013. gada 11. decembris, Cisco Systems un Messagenet/Komisija, T‑79/12, EU:T:2013:635, 46. punkts).

50      Attiecībā uz pierādīšanas standartu no 2008. gada 10. jūlija sprieduma Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala (C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 50.–53. punkts) izriet, ka Komisijai principā ir jāformulē nostāja – vai nu atļaujot koncentrāciju, par kuru tai ir jālemj, vai arī to aizliedzot, atkarībā no tās vērtējuma par konkrētajam darījumam piedēvējamo ekonomisko iznākumu, kura iespējamība ir vislielākā. Tātad runa ir par varbūtību izvērtējumu, nevis par Komisijas pienākumu bez saprātīgām šaubām pierādīt, ka koncentrācija nerada konkurences problēmas (spriedums, 2013. gada 11. decembris, Cisco Systems un Messagenet/Komisija, T‑79/12, EU:T:2013:635, 47. punkts).

51      Šajā ziņā jāatgādina, ka Regula Nr. 139/2004 nebalstās uz prezumpciju par koncentrāciju nesaderību ar iekšējo tirgu (spriedums, 2013. gada 11. decembris, Cisco Systems un Messagenet/Komisija, T‑79/12, EU:T:2013:635, 48. punkts). Proti, Regulā Nr. 139/2004 ir paredzētas simetriskas prasības attiecībā uz pierādījumiem, lai atļautu vai arī lai aizliegtu koncentrāciju, un līdz ar to netiek radīta prezumpcija par koncentrāciju likumību vai nelikumību.

52      Protams, ar Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu Komisijai nav piešķirta rīcības brīvība attiecībā uz papildu izmeklēšanas posma sākšanu, ja tā saskaras ar pamatotām šaubām par koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu. Proti, ja Komisijai ir pamatotas šaubas par kādas koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu, tai ir jāsāk izmeklēšanas otrais posms. Tomēr, pat ja jēdziens “pamatotas šaubas” atklāj objektīvu raksturu, pirms lēmuma saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu pieņemšanas Komisijai ir jāveic sarežģīti ekonomiskie vērtējumi un tai šajā ziņā ir noteikta novērtējuma brīvība, kas Vispārējai tiesai ir jāņem vērā (spriedumi, 2003. gada 3. aprīlis, Royal Philips Electronics/Komisija, T‑119/02, EU:T:2003:101, 77. punkts, un 2013. gada 11. decembris, Cisco Systems un Messagenet/Komisija, T‑79/12, EU:T:2013:635, 49. punkts).

53      Līdz ar to gan attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 6. pantu, gan par tiem, kas pieņemti, pamatojoties uz tās 8. pantu, judikatūrā ir paredzēta identiska pārbaudes tiesā pakāpe. Abos gadījumos Savienības tiesas veiktajā pārbaudē par Komisijas sarežģītajiem ekonomiskajiem vērtējumiem ir jāpārbauda vienīgi, vai ir ievērotas procesuālās normas un sniegts pamatojums, faktu precizitāte, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamība. Šajā sakarā jāatgādina, ka Savienības tiesai ir ne vien jāpārbauda izvirzīto pierādījumu materiālā precizitāte, uzticamība un konsekvence, bet arī tas, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus (spriedums, 2013. gada 11. decembris, Cisco Systems un Messagenet/Komisija, T‑79/12, EU:T:2013:635, 50. punkts).

54      Prasītājas izvirzītie pamati ir jāizvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.

2.      Par pirmo pamatu, ar kuru apgalvota kopējā darījuma analīzes kļūdaina sadalīšana

55      Prasītāja būtībā uzskata, ka koncentrācijas M.8870 analīzes nodalīšana no koncentrācijas M.8871 analīzes ir tikai formāla. Tās ieskatā Komisijai esot bijis jāvērtē abas koncentrācijas kopā, ņemot vērā, ka tās bija ekonomiski atkarīgas viena no otras, vienošanās par tām tika panākta vienlaicīgi un tās bija arī juridiski saistītas.

56      Prasītāja secina, ka kopējais darījums ir viena un tā pati koncentrācija Regulas Nr. 139/2004 3. panta izpratnē, jo saskaņā ar tās 20. apsvērumu šī koncentrācija ietver darījumus, kas ir cieši saistīti tādējādi, ka ir savstarpēji nosacīti.

57      Komisija, kuru atbalsta Vācijas Federatīvā Republika, E.ON un RWE, apstrīd prasītājas argumentus.

a)      Par pirmā pamata tvērumu

58      No pirmā pamata, kā tas izklāstīts prasības pieteikumā, izriet, ka Komisijai adresētais pārmetums attiecas uz faktu, ka pēdējā minētā nav vērtējusi koncentrāciju M.8870 un koncentrāciju M.8871 kopā. Tomēr apsvērumos, ko prasītāja sniedza par RWE iestāšanās rakstu, prasītāja norāda, ka kopējam darījumam ir vienots raksturs un ka Komisijai ir kompetence pat tad, ja uzņēmums – šajā gadījumā RWE – apmaiņā par meitasuzņēmumu piešķiršanu citai sabiedrībai, proti, innogy piešķiršanu E.ON, saņem mazākuma līdzdalību, kura nesniedz nekādas kontroles tiesības cesionārā uzņēmumā, proti, 16,67 % uzņēmumā E.ON.

59      Tiesas sēdē, atbildot uz jautājumu par šī pamata tvērumu, prasītāja precizēja, ka tās ieskatā koncentrācijas M.8870, M.8871 un B8‑28/19 esot viena koncentrācija. Vienlaikus atzīstot, ka šīs trīs koncentrācijas ir pārbaudītas atbilstoši dažādām procedūrām, proti, ar procedūru, ko reglamentē Vācijas tiesības, koncentrācijas B8‑28/19 gadījumā un ar divām nošķirtām procedūrām, kuras reglamentē Savienības tiesības, koncentrāciju M.8870 un M.8871 gadījumā; prasītāja apstrīd veikto izvēli. It īpaši tā uzskata, ka 16,67 % līdzdalība, ko RWE ieguvusi E.ON, nav mazākuma līdzdalība un nav nenozīmīga finansiāla līdzdalība. Gluži otrādi, tā uzskata, ka šāda līdzdalība ļauj RWE īstenot izšķirošu ietekmi uz E.ON. Ņemot vērā tieši to, būtu jāizvērtē, vai kopējais darījums tiešām ir viena koncentrācija Regulas Nr. 139/2004 3. panta izpratnē.

60      Tiesas sēdē sniegtie prasītājas precizējumi ļauj saprast, ka pirmā pamata mērķis ir pārmest Komisijai, pirmkārt, to, ka tā nepārbaudīja koncentrāciju B8‑28/19, un, otrkārt, to, ka tā neuzskatīja koncentrācijas M.8870, M.8871 un B8‑28/19 par vienas koncentrācijas sastāvdaļām.

b)      Par koncentrācijas B8‑28/19 pārbaudi

61      Ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 74. punktā Komisija atgādināja, ka tās vērtējumā par jebkādas kontroles iegūšanas ietekmi uz konkurenci tai ir arī jāņem vērā ieguvējam piederošās mazākuma līdzdalības saistītajās sabiedrībās, ja tādas ir. Saskaņā ar šo noteikumu Komisija pārbaudīja, vai strukturālās attiecības, kas rodas tālab, ka RWE iegūst mazākuma līdzdalību E.ON, kas ir koncentrācijas B8‑28/19 priekšmets, varētu, no vienas puses, samazināt RWE un E.ON interesi iesaistīties konkurencē elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Vācijā, un, no otras puses, sniegt RWE vai E.ON spēju un interesi izslēgt konkurentus jau no sākuma – elektroenerģijas ražošanas vai vairumtirdzniecības posmā, vai vēlāk – elektroenerģijas mazumtirdzniecības Vācijā posmā, vai arī abos šajos posmos (apstrīdētā lēmuma 75. punkts).

62      Citiem vārdiem, Komisija ņēma vērā RWE iegūto mazākuma līdzdalību E.ON, vērtējot koncentrācijas M.8871 ietekmi, taču tā nepārbaudīja koncentrācijas B8‑28/19 saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā Regulu Nr. 139/2004.

63      Koncentrācijas B8‑28/19 saderību vērtēja Federālais karteļu birojs, ņemot vērā Vācijas valsts tiesībās noteiktās normas.

64      Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Komisijai bija jāvērtē koncentrācija B8‑28/19, jo RWE iegūtā mazākuma līdzdalība E.ON ļauj RWE īstenot izšķirošu kontroli pār E.ON.

65      Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 139/2004 3. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.      Uzskata, ko koncentrācija rodas, ja notiek ilgtermiņa kontroles maiņa šādu iemeslu dēļ:

a)      divu vai vairāku agrāk neatkarīgu uzņēmumu vai to daļu apvienošanās rezultātā; vai

b)      viena vai vairākas personas, kas jau kontrolē vismaz vienu uzņēmumu, vai viens vai vairāki uzņēmumi, nopērkot vērtspapīrus vai akcijas, līguma rezultātā vai jebkādā citā veidā iegūst tiešu vai netiešu kontroli pār citu uzņēmumu, vairākiem uzņēmumiem vai uzņēmumu daļām.

2.      Par kontroli uzskata tiesības, līgumus vai citus līdzekļus, kas atsevišķi vai apvienojumā un ņemot vērā iesaistīto faktu vai tiesību aktu izskatīšanu, dod iespēju izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar šādiem līdzekļiem:

a)      īpašuma tiesībām vai tiesībām izmantot visus vai daļu no uzņēmuma aktīviem;

b)      tiesībām vai līgumiem, kas piešķir izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma sastāvu, balsošanu vai izpildvaru.”

66      Tādējādi, tā kā Regulas Nr. 139/2004 3. panta 2. punktā ir minēta izšķiroša ietekme, kas iegūta pār uzņēmuma darbību, lai kvalificētu kontroles, kura var raksturot koncentrāciju, esamību, no prasītājas pārmetuma ir jāsecina, ka tā uzskata koncentrāciju B8‑28/19 par koncentrāciju Regulas Nr. 139/2004 3. panta izpratnē un ka Komisijai šādos apstākļos tā bija jāizvērtē.

67      Taču šī prasība formāli attiecas uz Komisijas 2019. gada 26. februāra lēmumu, ar kuru koncentrācija M.8871 tika atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šajā ziņā, lai arī apstrīdētais lēmums satur ar RWE iegūto mazākuma līdzdalību E.ON saistītus elementus, lai ļautu saprast iemeslus, kuru dēļ Komisija neuzskatīja koncentrāciju B8‑28/19 par koncentrāciju Regulas Nr. 139/2004 3. panta izpratnē, ir jākonstatē, ka tā skaidri nelemj par šo jautājumu un līdz ar to skaidri nelemj par Komisijas kompetenci izskatīt šīs koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu. Tādēļ prasītāja nevarot izmantot pamatu par kopējā darījuma analīzes kļūdainu sadalīšanu, lai lūgtu Vispārējai tiesai atrisināt jautājumu par kompetenci, kuru Komisija nav aplūkojusi lēmumā, kas tajā faktiski tiek apstrīdēts.

68      Šajā ziņā vēl jāpiebilst, ka tad, ja prasītāja uzskatīja, ka koncentrācijai B8‑28/19 var būt Savienības līmeņa mērogs, tai vajadzēja vērsties pie Komisijas ar sūdzību lūgt to izskatīt. Tādā gadījumā Komisijai būtu bijis pienākums lemt par tās kā kontroles iestādes kompetences pašu principu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 25. septembris, Schlüsselverlag J. S. Moser u.c./Komisija, C‑170/02 P, EU:C:2003:501, 27.–30. punkts). Lēmumu, kas, iespējams, tiktu pieņemts, tādējādi varētu pārbaudīt tiesā, izmantojot atcelšanas prasību saskaņā ar LESD 263. pantu. Alternatīvi – gadījumā, ja Komisija nesniegtu atbildi, varētu celt prasību sakarā ar bezdarbību, pamatojoties uz LESD 265. panta trešo daļu.

69      Jebkurā gadījumā mazākuma līdzdalības iegūšana var izraisīt kontroles pārņemšanu, kā izriet no Komisijas konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (OV 2008, C 95, 1. lpp.; labojums – OV 2009, C 43, 10. lpp.; turpmāk tekstā – “konsolidētais jurisdikcijas paziņojums”) 57. un 59. punkta, tikai tad, ja mazākuma līdzdalība piešķir īpašas tiesības, sniedzot juridisku ekskluzīvu kontroli, vai ja mazākuma akcionārs īpašu apstākļu dēļ iegūst faktisku ekskluzīvu kontroli.

70      Šajā lietā, pirmkārt, prasītāja nav apgalvojusi, ka RWE iegūtā mazākuma līdzdalība piešķir īpašas tiesības. It īpaši, tā nav nedz apgalvojusi, ka iegūtās akcijas ir priekšrocību akcijas, kuras piešķir īpašas tiesības, kas RWE sniedz iespēju noteikt E.ON komerciālo stratēģiju, piemēram, tiesības iecelt lielāko daļu uzraudzības padomes vai valdes locekļu, nedz ka RWE ir tiesības pārvaldīt E.ON darbības un noteikt tās komerciālo politiku, pamatojoties uz organizatorisko struktūru.

71      Otrkārt, kā konstatēts šī sprieduma 374., 375. un 383. punktā, vienošanās par attiecībām starp ieguldītājiem, kas noslēgta starp RWE un E.ON, balsstiesības, kuras RWE var izmantot akcionāru kopsapulcēs, neatkarīgi no klātesošo skaita, ir ierobežotas 16,67 % apmērā. Līdz ar to RWE nevar iegūt vairākumu E.ON kopsapulcē pat maza akcionāru skaita klātbūtnē. Turklāt, kā būtībā norādīts šī sprieduma 388. punktā, prasītāja nav izvirzījusi norādes, lai pamatotu iespējamību, ka E.ON kopsapulcēs pastāv jelkāda koordinācija starp [konfidenciāli] un RWE, kas varētu nodrošināt RWE stabilu vairākumu šajās kopsapulcēs. Tāpēc nevar uzskatīt, ka RWE ir ieguvusi faktisku vienpersonisku kontroli pār E.ON.

72      Tādējādi prasītājai nav pamatojuma apgalvot, ka koncentrācija B8‑28/19 ir koncentrācija Regulas Nr. 139/2004 3. panta izpratnē.

c)      Par vienas koncentrācijas esamību

73      Tā kā lietas dalībnieki gan savos procesuālajos rakstos, gan tiesas sēdē nav bijuši vienisprātis par jēdzienu “viena koncentrācija”, šis jēdziens vispirms ir jādefinē, lai pārbaudītu, vai tas ir piemērojams kopējam darījumam.

1)      Par jēdzienu “viena koncentrācija”

74      Ir, protams, jānorāda, ka jēdziens “viena koncentrācija” ir iekļauts tikai Regulas Nr. 139/2004 20. apsvērumā un nav iekļauts šīs regulas pantos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. oktobris, Marine Harvest/Komisija, T‑704/14, EU:T:2017:753, 91. punkts).

75      Regulas Nr. 139/2004 20. apsvērumā ir norādīts:

“Ir lietderīgi definēt koncentrācijas koncepciju [jēdzienu “koncentrācija”] tādā veidā, lai ietvertu darbības [darījumus], kas izraisa paliekošas izmaiņas attiecīgo uzņēmumu kontrolē un tādējādi arī tirgus struktūrā. Tādēļ ir lietderīgi šīs regulas darbības [piemērošanas] jomā iekļaut visus kopuzņēmumus, kas ilgstoši darbojas kā neatkarīga ekonomiska vienība. Turklāt ir lietderīgi uzskatīt par vienu koncentrāciju visus darījumus, kas ir cieši saistīti tādējādi, ka pēc stāvokļa ir saistīti [savstarpēji nosacīti] vai notiek vairāku vērtspapīru darījumu sēriju veidā saprātīgi īsā laika periodā.”

76      Tomēr, pirmkārt, šajā apsvērumā nav ietverta izsmeļoša to nosacījumu definīcija, kuri jāizpilda, lai divi vai vairāk darījumi būtu viena koncentrācija. Otrkārt, ir jānorāda, ka regulas apsvērums – kaut arī ar to var tikt padarīta skaidrāka tiesību normas interpretācija – pats par sevi nav šāda norma. Savienības tiesību akta preambulai nav juridiski saistoša spēka (skat. spriedumu, 2017. gada 26. oktobris, Marine Harvest/Komisija, T‑704/14, EU:T:2017:753, 150. punkts un tajā minētā judikatūra).

77      Tādējādi saskaņā ar judikatūru uz Savienības tiesību akta preambulu nevar atsaukties nedz tālab, lai atkāptos no pašām attiecīgā akta tiesību normām, nedz tālab, lai šīs tiesību normas interpretētu acīmredzami pretēji to formulējumam (skat. spriedumu, 2005. gada 24. novembris, Deutsches Milch‑Kontor, C‑136/04, EU:C:2005:716, 32. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to, lai arī Regulas Nr. 139/2004 20. apsvērums var palīdzēt interpretēt šajā regulā ietvertos noteikumus, no šī apsvēruma formulējuma vien nevar pamatoti izdarīt tādu jēdziena “viena koncentrācija” interpretāciju, kas neatbilst šiem noteikumiem (spriedums, 2020. gada 4. marts, Marine Harvest/Komisija, C‑10/18 P, EU:C:2020:149, 44. punkts).

78      Tāpēc jēdziens “viena koncentrācija”, kurš minēts Regulas Nr. 139/2004 20. apsvērumā, ir jāinterpretē veidā, kas ir saderīgs ar jēdzienu “koncentrācija”, kurš definēts Regulas Nr. 139/2004 3. panta 1. punktā. Šajā ziņā 20. apsvērumu nevar interpretēt tā, ka šajā interpretācijā tiek paplašināts Regulas Nr. 139/2004 3. panta 1. punkta tvērums.

79      Taču, ņemot vērā Regulas Nr. 139/2004 3. panta 1. punktu, kurš atgādināts šī sprieduma 65. punktā, ir jāuzskata, ka viena koncentrācija ir koncentrācija, kas sastāv no vismaz diviem darījumiem, kuri ir cieši saistīti tādējādi, ka tie ir savstarpēji nosacīti vai izpaužas kā vairāku vērtspapīru darījumu sērija saprātīgi īsā laika periodā un ka to rezultātā notiek ilgtermiņa kontroles maiņa, diviem vai vairākiem agrāk neatkarīgiem uzņēmumiem vai to daļām apvienojoties vai arī vienai vai vairākām personām, kas jau kontrolē vismaz vienu uzņēmumu, vai vienam vai vairākiem uzņēmumiem iegūstot tiešu vai netiešu kontroli pār citu uzņēmumu, vairākiem uzņēmumiem vai uzņēmumu daļām.

80      Citiem vārdiem, ir jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem, lai uzskatītu, ka divi vai vairāki darījumi ir viena koncentrācija Regulas Nr. 139/2004 20. apsvēruma un 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. No vienas puses, darījumiem ir jābūt savstarpēji atkarīgiem tādējādi, ka tos nevarētu īstenot vienu bez otra. No otras puses, šo darījumu rezultātā vienam vai vairākiem uzņēmumiem jāpiešķir saimnieciska tieša vai netieša kontrole pār viena vai vairāku citu uzņēmumu darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 23. februāris, Cementbouw Handel & Industrie/Komisija, T‑282/02, EU:T:2006:64, 109. punkts).

81      Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Regulas Nr. 139/2004 20. apsvērumā ir konkretizēta Komisijas vēlme, kas pausta tās Zaļajā grāmatā par Padomes Regulas (EEK) Nr. 4064/89 (1989. gada 21. decembris) par uzņēmumu koncentrācijas kontroli pārskatīšanu (COM(2001) 745 galīgā redakcija; turpmāk tekstā – “Zaļā grāmata”), ļoti vispārēji uzskatīt aktīvu apmaiņas par vienu koncentrāciju, lai nodrošinātu visa darījuma saskanīgu vērtējumu.

82      Tomēr, pirmkārt, ir jāuzsver, ka Zaļās grāmatas mērķis ir tikai uzsākt apspriešanās procesu Savienības līmenī un tādēļ tā nevar radīt pienākumu Komisijai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. oktobris, Marine Harvest/Komisija, T‑704/14, EU:T:2017:753, 178. punkts).

83      Otrkārt, lai arī ir taisnība, ka Zaļās grāmatas 133. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka būtu jāizstrādā tiesību normas, ar kurām aktīvu apmaiņas darījumi starp divām sabiedrībām tiek pielīdzināti koncentrācijām, kas ir viens darījums, tomēr Regulā Nr. 139/2004 šis priekšlikums nav iestrādāts. It īpaši Regulas (EEK) Nr. 4064/89 (1989. gada 21. decembris) par uzņēmumu koncentrācijas kontroli pārskatīšanu (OV 1989, L 395, 1. lpp.) 5. panta, kas attiecas uz apgrozījuma aprēķināšanu, lai noteiktu Komisijas kompetenci izskatīt koncentrācijas darījumu, grozījums, kas tika paredzēts Zaļajā grāmatā, netika veikts.

84      Tādējādi, no Regulas Nr. 139/2004 likumdošanas ģenēzes izriet, ka atteikšanās iekļaut Zaļās grāmatas 133. apsvēruma iedvesmotas tiesību normas, ir Savienības likumdevēja apzināts lēmums. Šis 133. apsvērums netika iekļauts Regulas Nr. 139/2004 galīgajā redakcijā, kas tika pieņemta, un vienīgā tiesību norma, kurā ir aplūkots jēdziens “viena koncentrācija”, ir minētās regulas 20. apsvērums.

85      Līdz ar to, pat ja Zaļās grāmatas publicēšanas brīdī Komisijas ieskatā bija jāuzskata, ka tādas apmaiņas ar aktīviem, kā aplūkotas šajā lietā, veido vienu koncentrāciju, tam nav nozīmes, lai atbildētu uz jautājumu, vai koncentrācijas M.8870, M.8871 un B8‑28/19 ir viena koncentrācija, jo šajā ziņā nozīme ir vienīgi Regulai Nr. 139/2004 un konsolidētajam jurisdikcijas paziņojumam.

86      Ņemot vērā šī sprieduma 80. punktā minētos nosacījumus, jēdzienu “viena koncentrācija” nav paredzēts piemērot, ja neatkarīgi uzņēmumi iegūst kontroli pār dažādiem mērķuzņēmumiem, kā tas ir apmaiņas ar aktīviem gadījumā.

2)      Piemērošana šajā lietā

i)      Par attiecīgo darījumu savstarpējās atkarības nosacījumu

87      Nosacījums par attiecīgo darījumu savstarpējo atkarību ir precizēts konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma 43. punktā.

88      Šajā ziņā jāatgādina, ka no konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma 1. un 4. punkta izriet, ka tas tika pieņemts, lai nodrošinātu Komisijas veiktās rīcības pārskatāmību, paredzamību un tiesisko drošību (spriedums, 2020. gada 5. oktobris, HeidelbergCement un Schwenk Zement/Komisija, T‑380/17, EU:T:2020:471, 132. punkts).

89      Konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma 43. punktā ir noteikts:

“Nepieciešamā nosacītība nozīmē, ka neviens darījums [nevarētu notikt] bez citiem, un tādēļ [to kopums] veido vienu [darījumu] [..]. Šādu nosacītību parasti pierāda, ja darījumi ir juridiski saistīti, t.i., paši līgumi ir saistīti ar savstarpēju nosacītību. Ja var pieņemami pierādīt faktisko nosacītību, tas var būt arī pietiekami, lai darījumus uzskatītu par vienu koncentrāciju. Jāveic ekonomisks vērtējums par to, vai katrs darījums [noteikti] ir atkarīgs no citu pabeigšanas [..]. Papildu norādes par vairāku darījumu savstarpējo atkarību var būt pašu pušu paziņojumi vai attiecīgo līgumu vienlaicīga noslēgšana; būs grūti izdarīt secinājumu par vairāku darījumu faktisko savstarpējo nosacītību bez to vienlaicības. Juridiski savstarpēji nosacītu darījumu vienlaicības izteikts trūkums tāpat var likt apšaubīt to patieso savstarpējo atkarību.”

90      Šajā lietā nav strīda par to, ka koncentrācijas M.8870, M.8871 un B8‑28/19 ir daļa no kompleksas aktīvu apmaiņas starp RWE un E.ON un ka tās ir juridiski savstarpēji saistītas. Tas turklāt izriet no apstrīdētā lēmuma 3. punkta.

91      Bez tam apstrīdētā lēmuma 34. zemsvītras piezīmē ir minēts, ka “[līgumi] par E.ON aktīvu nodošanu RWE ir pakārtoti tā darījuma noslēgšanai, kura ietvaros E.ON iegūst innogy, kā rezultātā E.ON uz laiku [..] vai pastāvīgi iegūs kontroli par aktīviem, uz kuriem attiecas apgrieztā nodalīšana”. Tāpat apstrīdētā lēmuma 74. punktā būtībā ir norādīts, ka RWE iegūtā mazākuma līdzdalība 16,67 % apmērā E.ON ir atlīdzība, ko saņem RWE par to, ka tā nodod E.ON savas izplatīšanas un mazumtirdzniecības darbības, kā arī atsevišķus ražošanas aktīvus, kurus šobrīd izmanto innogy. No tā jāsecina, ka attiecīgie darījumi ir juridiski saistīti, t.i., ar līgumiska rakstura vienošanos dažādos apmaiņas ar aktīviem darījumus saista savstarpēja nosacītība.

92      Jebkurā gadījumā koncentrācijas M.8870, M.8871 un B8‑28/19 saista faktiskā nosacītība.

93      Šajā ziņā elementi, kuri ļauj atpazīt faktiskās nosacītības esamību un kuri paredzēti konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma 43. punktā, proti, pašu koncentrācijas dalībnieku paziņojumi, kā arī attiecīgo līgumu vienlaicīga noslēgšana, šajā lietā ir izpildīti.

94      No tā izriet, ka kopējais darījums atbilst nosacījumam par attiecīgo darījumu savstarpējo atkarību.

ii)    Par nosacījumu, kas attiecas uz rezultātu

95      Nosacījums, kas attiecas uz rezultātu, ir precizēts konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma 41. un 44. punktā. 41. punktā ir norādīts, ka:

“Tomēr vairākus darījumus pat tad, ja [pēc stāvokļa] tie ir savstarpēji saistīti [savstarpēji nosacīti], var uzskatīt tikai par vienu koncentrāciju, ja kontroli galu galā iegūst tas pats (tie paši) uzņēmums(‑i). Tikai šajos apstākļos divus vai vairākus darījumus var uzskatīt par vienota rakstura un tādēļ vienu koncentrāciju radošiem [Regulas Nr. 139/2004] 3. panta nolūkā [..]. Tas [šāda pieeja] izslēdz kopuzņēmumu šķelšanos [sadalīšanos], ar ko [viena] uzņēmuma dažādas daļas tiek sadalītas starp tā bijušajām mātessabiedrībām. Komisija šādus darījumus uzskatīs par atsevišķu koncentrāciju [dažādām koncentrācijām]. Tas pats attiecas uz darījumiem, kuros divas (vai vairākas) sabiedrības apmainās ar aktīviem darījumos, kas ietver kopuzņēmumu šķelšanos [sadalīšanos] vai aktīvu maiņas [cesijas] darījumus. Lai gan [Pat ja] puses šos darījumus parasti [principā] uzskatīs par savstarpēji atkarīgiem, apvienošanās regulas nolūks [izvirzītais mērķis] nosaka katra darījuma rezultātu atsevišķu vērtēšanu. Vairāki uzņēmumi iegūst kontroli pār dažādiem aktīviem, notiek atsevišķa resursu apvienošana katram ieguvējam uzņēmumam, un katras šīs kontroles iegūšanas ietekme uz tirgu ir jāanalizē atsevišķi saskaņā ar apvienošanās regulu.”

96      Savukārt 44. punktā ir noteikts:

“Princips, ka vairākus darījumus var uzskatīt par vienu koncentrāciju saskaņā ar [iepriekš] minētajiem nosacījumiem, ir spēkā [piemērojams] tikai tad, ja rezultātā kontroli pār vienu vai vairākiem uzņēmumiem iegūst tā pati (tās pašas) persona(‑s) vai tas pats (tie paši) uzņēmums(‑i). Pirmkārt, tas [tā] var būt gadījumā, ja vienu sabiedrību vai uzņēmumu iegādājas ar vairākiem juridiskiem darījumiem. Otrkārt, arī kontroles iegūšana pār vairākiem uzņēmumiem, kas paši par sevi varētu radīt koncentrācijas, var būt saistīta tādā veidā, ka tā rada vienu koncentrāciju. Tomēr saskaņā ar apvienošanās regulu nav iespējams saistīt dažādus juridiskus darījumus, kas tikai daļēji attiecas uz kontroles iegūšanu pār uzņēmumiem, bet [un] daļēji arī uz citu aktīvu iegādi, piemēram, nekontrolējošas mazākuma daļas citās sabiedrībās. Tas neatbilstu vispārīgajam ietvaram un apvienošanās regulas nolūkam, ja dažādus darījumus, kas pēc nosacītības ir saistīti, vērtētu kopumā saskaņā ar apvienošanās regulu, ja tikai daži no šiem darījumiem rada kontroles maiņu pār konkrētu mērķuzņēmumu.”

97      Šajā lietā, kā atgādināts šī sprieduma 5. punktā, koncentrācija M.8871 attiecas uz darījumu, kurā RWE iegūst E.ON aktīvus, bet koncentrācija M.8870 attiecas uz darījumu, kurā E.ON iegūst innogy, kas ir RWE meitasuzņēmums. Attiecībā uz koncentrāciju B8‑28/19, tā ļauj RWE iegūt mazākuma līdzdalību 16,67 % apmērā uzņēmumā E.ON.

98      Pirmām kārtām, ir jākonstatē, ka attiecībā uz koncentrāciju M.8870, no vienas puses, un koncentrācijām M.8871 un B2‑28/19, no otras puses, uzņēmumi ieguvēji ir atšķirīgi. Proti, runa attiecīgi ir par E.ON un RWE. Atšķirīgi ir arī iegūtie uzņēmumi, jo koncentrācijas M.8870 gadījumā tas ir innogy – RWE meitasuzņēmums, bet koncentrāciju M.8871 un B2‑28/19 gadījumā mērķuzņēmumi ir attiecīgi E.ON aktīvi un E.ON.

99      Otrām kārtām, attiecībā uz koncentrācijām M.8871 un B8‑28/19, lai arī ieguvējs uzņēmums ir viens un tas pats, proti, RWE, iegūtie uzņēmumi ir atšķirīgi. Koncentrācijā M.8871 RWE iegūst E.ON aktīvus, bet koncentrācijā B8‑28/19 RWE iegūst mazākuma līdzdalību uzņēmumā E.ON. E.ON aktīvu iegūšanas un mazākuma līdzdalības uzņēmumā E.ON iegūšanas apvienojums neizraisa to, ka RWE iegūst kontroli pār E.ON. Šajā ziņā, cedējot savus aktīvus RWE, E.ON ar tiem vairs nav saiknes tādējādi, ka RWE ar to starpniecību nevar īstenot izšķirošu ietekmi uz E.ON.

100    Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka koncentrācijas darījumu mērķis ir rezultāts, kad viens un tas pats uzņēmums vai vieni un tie paši uzņēmumi iegūt kontroli pār vienu vai vairākiem uzņēmumiem. Galu galā, izņemot savstarpējo atkarību, kuru speciāli radījušas RWE un E.ON, starp koncentrācijām M.8870, M.8871 un B8‑28/19 nepastāv funkcionāla saikne, jo šajā lietā kopējais darījums nav darījums, ar kuru tiek īstenoti vairāki starpniecības darījumi, lai panāktu, ka viens un tas pats uzņēmums vai vieni un tie paši uzņēmumi iegūst kontroli pār vienu vai vairākiem uzņēmumiem.

101    No tā izriet, ka kopējais darījums neatbilst nosacījumam, kas attiecas uz rezultātu.

3)      Jēdziens “viena koncentrācija” un prasība veikt visaptverošu vērtējumu

102    Prasītāja apgalvo, ka Komisija rīkojas pretrunīgi, kad tā koncentrāciju M.8871 un koncentrāciju M.8870 vērtē atsevišķi, vienlaikus koncentrācijas M.8871 vērtējumā ņemot vērā innogy nodošanu E.ON.

103    Šajā ziņā Komisija atsaucas uz prioritātes noteikumu.

104    Saskaņā ar šo noteikumu Komisija, vērtējot koncentrācijas darījuma ietekmi, būtībā ņem vērā tās koncentrācijas ietekmi, kas ir paziņota agrāk par to, kura ir pakļauta pārbaudei.

105    Ņemot vērā šo noteikumu, Komisija koncentrācijas M.8871 vērtējumā koncentrāciju M.8870 esot ņēmusi vērā tādēļ, ka pēdējā minētā esot paziņota pirms koncentrācijas M.8871 paziņošanas.

106    Tomēr tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem, Komisija atzina, ka, pirmkārt, prioritātes noteikums apstrīdētajā lēmumā nebija minēts un ka, otrkārt, nebija nepieciešamības uz to atsaukties, lai paskaidrotu koncentrācijas M.8870 ņemšanu vērā koncentrācijas M.8871 vērtējumā. Šajā ziņā ar to vien, ka šīs abas koncentrācijas ir saistītas, pietiekot, lai skaidrotu, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir ņēmusi vērā koncentrāciju M.8870.

107    Ir jānorāda, ka prioritātes noteikums izriet tikai no Komisijas lēmumpieņemšanas prakses un tas nav paredzēts nevienā Regulas Nr. 139/2004 vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 802/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 133, 1. lpp.), tiesību normā.

108    Šajā lietā koncentrācija M.8871 formāli tika paziņota 2019. gada 22. janvārī, proti, pirms koncentrācijas M.8870 paziņošanas 2019. gada 31. janvārī.

109    Tādēļ, pat ja Vispārējā tiesa apstiprinātu prioritātes noteikuma pastāvēšanu, kā to definējusi Komisija, tam jebkurā gadījumā nevar būt nozīmes, lai pamatotu, ka koncentrācijas M.8870 izraisītā ietekme ir ņemta vērā, lai vērtētu koncentrācijas M.8871 ietekmi.

110    Ņemot to vērā, lēmuma par koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu likumība ir jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kura lēmuma pieņemšanas brīdī bija Komisijas rīcībā. Tādējādi Komisijas vērtējumā par koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu ir jāņem vērā faktiskie un tiesiskie apstākļi, kuri pastāvēja šīs koncentrācijas paziņošanas brīdī un kuru ekonomisko novērtējumu var veikt, pieņemot šo lēmumu (skat. spriedumu, 2021. gada 20. oktobris, Polskie Linie Lotnicze “LOT”/Komisija, T‑296/18, EU:T:2021:724, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

111    Tādā apmaiņā ar aktīviem kā šajā lietā, Komisija, tāpat kā dažādo koncentrācijas darījumu paziņotājas puses, var iepriekš paredzēt, kāda var būt katra koncentrācijas darījuma iespējamās īstenošanas ietekme uz iekšējo tirgu gan atsevišķi, gan kopā. Šajā lietā aplūkoto koncentrācijas darījumu juridiskā un faktiskā sasvstarpējā atkarība ļauj Komisijai iedomāties, kādā stāvoklī būs tirgus struktūra pēc to īstenošanas.

112    Tādējādi šajā lietā, ņemot vērā attiecīgo koncentrācijas darījumu savstarpējo atkarību, prioritātes noteikuma mehāniska piemērošana varētu izraisīt patvaļīgas sekas uz Komisijas vērtējuma tvērumu.

113    Vēl jāpiebilst, ka ar jēdzienu “viena koncentrācija” sasniedzamais mērķis ir ļaut kopā izvērtēt darījumus, kuru mērķis galu galā ir viens un tas pats rezultāts, proti, viens vai vairāki uzņēmumi iegūst saimniecisku tiešu vai netiešu kontroli pār viena vai vairāku citu uzņēmumu darbību. To pamato fakts, ka – tādā gadījumā – plānotie darījumi izvirza tādus pašus problēmjautājumus un izraisa tāda paša rakstura sekas uz iekšējo tirgu.

114    Šī interpretācija atbilst tam, kā jāinterpretē Regulas Nr. 139/2004 20. apsvērums un 3. panta 1. punkts, balstoties gan uz tās mērķi, gan vispārējo sistēmu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 7. septembris, Austria Asphalt, C‑248/16, EU:C:2017:643, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

115    Taču, ja, kā šajā lietā, nav paredzēts, ka koncentrācijas darījumi izraisīs tādu pat rezultātu, tie nav vienoti pēc būtības un tie nav jāizskata kopā kā darījumi, kas ir daļa no vienas koncentrācijas, jo tie ne obligāti izvirza vienādus problēmjautājumus un tie neizraisa vienāda rakstura sekas uz tirgu. Tādā gadījumā vairāki uzņēmumi iegūst kontroli pār dažādiem aktīviem tādējādi, ka nošķirta resursu apvienošana notiek attiecībā uz katru ieguvēju uzņēmumu un katras [kontroles] iegūšanas ietekme uz tirgu ir atšķirīga.

116    Tomēr, ja starp šiem darījumiem pastāv saikne, kas Komisijai ļauj paredzēt katras koncentrācijas iespējamo ietekmi uz tirgu, Komisijai tā ir jāņem vērā, veicot visu attiecīgo pierādījumu visaptverošo vērtējumu par katru no šiem darījumiem. Proti, tādā gadījumā katrs no darījumiem, ņemot vērā pārējos darījumus, ir elements, kurš Komisijai ir jāņem vērā, visaptveroši analizējot darījuma ietekmi uz iekšējo tirgu.

117    No tā izriet, ka nekādā veidā nav pretrunīgi tas, ka Komisija atsevišķi vērtē aplūkotās koncentrācijas M.8870 un M.8871, vienlaikus apstrīdētajā lēmumā ņemot vērā ietekmi, kas tām attiecīgi ir vienai uz otru.

118    To pašu iemeslu dēļ jānoraida prasītājas arguments, ka, ņemot vērā koncentrāciju M.8870, Komisija priekšlaicīgi paredzēja šīs koncentrācijas novērtējuma rezultātu, lai gan tai abi koncentrācijas darījumi esot bijuši jāvērtē kopā.

119    Proti, lai pēc iespējas labāk izvērtētu koncentrācijas M.8871 iespējamo ietekmi uz iekšējo tirgu, Komisijai bija jāņem vērā tirgus, kurš var mainīties koncentrācijas M.8870 iespējamās īstenošanas rezultātā. Tas gan nenozīmē, ka abi koncentrācijas darījumi būtu bijuši jāanalizē vienā procedūrā, jo tie neatbilda nosacījumiem, lai tos uzskatītu par vienas koncentrācijas daļām, vai ka koncentrācijas M.8870 vērtējuma rezultāts bija noteikts iepriekš.

d)      Secinājumi

120    Tā kā šajā lietā nav izpildīts viens no diviem nosacījumiem, lai atzītu, ka pastāv viena koncentrācija, proti, nosacījums, kas attiecas uz rezultātu, Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka koncentrācijas M.8870, M.8871 un B8‑28/19 nav vienas koncentrācijas sastāvdaļas.

121    No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida.

3.      Par otro pamatu, ar kuru apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

122    Prasītāja uzskata, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir ļoti skops un pienācīgi neatspoguļo kopējā darījuma sarežģītību un ietekmi. Tā apgalvo, ka Komisijas izklāsts balstās uz vispārīgiem aprakstiem un būtībā gandrīz aprobežojas tikai ar nepamatotu argumentu, ka RWE izaugsme, kas izriet no koncentrācijas, ir minimāla un katrā ziņā tai ir pagaidu raksturs tā iemesla dēļ, ka tā neturpinās kodolenerģijas ražošanu.

123    Prasītājas ieskatā apstrīdētā lēmuma pamatojumā labākajā gadījumā tikai nekonkrēti tiek atklāts, kā daudzie attiecībā uz koncentrāciju izvirzītie iebildumi ir tikuši uzklausīti, izvērtēti un izsvērti. Prasītājai jebkurā gadījumā neesot iespējas pārbaudīt piešķirtās atļaujas pamatotību. Tāpat Komisija nemaz neesot izvērtējusi citus – ar konkurenci saistītus koncentrācijas aspektus.

124    Komisija, kuru atbalsta E.ON un RWE, apstrīd prasītājas argumentus.

125    Kā izriet no pastāvīgās judikatūras, LESD 296. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā akta būtībai un tam nepārprotami ir jāatspoguļo Savienības iestādes – tiesību akta izdevējas – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai īstenot kontroli. Prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas LESD 296. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu (skat. spriedumu, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 166. punkts un tajā minētā judikatūra).

126    Tomēr šāda akta autoram nav jāizsaka viedoklis par acīmredzami otršķirīgiem apstākļiem vai jāatspēko potenciāli iebildumi. Papildus tam lēmuma pamatojuma precizitātes pakāpe ir jāsamēro ar materiālajām iespējām un tehniskajiem apstākļiem vai termiņu, kādā tas jāpieņem. Tādējādi Komisija nepārkāpj savu pienākumu norādīt pamatojumu, ja, īstenodama uzņēmumu koncentrācijas kontroles pilnvaras, tā savā lēmumā neiekļauj precīzu pamatojumu vērtējumam par atsevišķiem koncentrācijas aspektiem, kas tai šķiet acīmredzami neatbilstoši, nenozīmīgi vai nepārprotami otršķirīgi koncentrācijas novērtēšanai. Šāda prasība faktiski būtu grūti savietojama ar ātruma nosacījumu un procedūras īsajiem termiņiem, kas Komisijai ir jāievēro, pildot savas uzņēmumu koncentrācijas kontroles pilnvaras, un kas ir koncentrācijas kontroles procedūras īpašo apstākļu sastāvdaļa (spriedums, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 167. punkts).

127    No tā izriet – kad Komisija, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu, prasība norādīt pamatojumu ir izpildīta, ja šajā lēmumā ir skaidri norādīti iemesli, kādēļ Komisija uzskata, ka attiecīgā koncentrācija, vajadzības gadījumā pēc attiecīgo uzņēmumu iesniegtajiem grozījumiem, nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu (skat. spriedumu, 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 193. punkts un tajā minētā judikatūra).

128    Šajā ziņā, lai gan ir taisnība, ka Komisijai nav pienākuma lēmumu, kuri pieņemti saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas reglamentē koncentrāciju kontroli, pamatojumā paust viedokli par visiem tajā iesniegtajiem elementiem un argumentiem, tostarp tādiem, kas ir nepārprotami otršķirīgi attiecībā uz sniedzamo vērtējumu, tomēr tai ir jāizklāsta fakti un juridiskie apsvērumi, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma uzbūvē. Turklāt pamatojumam ir jābūt loģiskam un tajā it īpaši nedrīkst būt saturiskas pretrunas (spriedums, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 169. punkts).

129    Piedevām no judikatūras izriet, ka pamatojuma neesamība vai nepietiekamība ir pamats, kas attiecas uz būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, un tas pats par sevi ir atšķirīgs no pamata par nepareizu lēmuma pamatojumu, kura pārbaude tiek veikta, izvērtējot šī lēmuma pamatotību (skat. spriedumu, 2009. gada 19. jūnijs, Qualcomm/Komisija, T‑48/04, EU:T:2009:212, 175. punkts un tajā minētā judikatūra).

130    Prasītājas izvirzītais otrais pamats ir jāpārbauda, ņemot vērā šos apsvērumus.

131    Pirmkārt, ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija definēja konkrēto tirgu, skaidrojot iemeslus, kuru dēļ tā ir izmantojusi šādu definīciju (apstrīdētā lēmuma 11.–24. punkts).

132    Otrkārt, Komisija sniedza paskaidrojumus par Vācijas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus struktūru un izklāstīja tirgus daļu sadalījumu starp operatoriem, kuri tajā darbojas (apstrīdētā lēmuma 25.–29. punkts), pirms tā analizēja RWE daļas pieaugumu pēc koncentrācijas. Šajā ziņā tā it īpaši ņēma vērā atsevišķu innogy aktīvu nodošanu E.ON (apstrīdētā lēmuma 30.–35. punkts). Turklāt tā atgādināja abu dotācijas shēmu darbību attiecībā uz aktīviem, kas ražo atjaunīgo elektroenerģiju, kā paredzēts 2014. gada 21. jūlija Gesetz für den Ausbau erneuerbarer Energien (Erneuerbare‑Energien‑Gesetz – EEG 2017) (Vācijas Likums par atjaunīgo elektroenerģiju; BGBl. 2014 I, 1066. lpp., turpmāk tekstā – “EEG likums”) (apstrīdētā lēmuma 36.–39. punkts). Pēc šo dažādo elementu, kā arī RWE nostājas atgādināšanas (apstrīdētā lēmuma 40.–42. punkts) tā vērtēja koncentrācijas ietekmi uz Vācijas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu un secināja, ka pirmšķietami ir maz iespējams, ka neto pieaugums, kas izriet no koncentrācijas, ir ierobežots un kam katrā ziņā ir pagaidu raksturs, būtiski pastiprinās RWE ietekmi minētajā tirgū (apstrīdētā lēmuma 43.–47. punkts). Neraugoties uz šo konstatējumu, Komisijai likās lietderīgi, ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus darbību, izvērtēt risku, kas saistīts ar jaudas paturēšanas stratēģijām. Šajā ziņā tā it īpaši ņēma vērā atbildes uz tās veiktās tirgus izpētes aptaujas jautājumiem (apstrīdētā lēmuma 48.–58. punkts). Tā arī izvērtēja RWE un trešo personu iesniegtās RSI analīzes un secināja, ka koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu (apstrīdētā lēmuma 59.–66. punkts). Visbeidzot, tā ņēma vērā papildu bažas, ko izvirzīja trešās personas, un tādēļ tās izvērtēja (apstrīdētā lēmuma 67.–73. punkts).

133    Treškārt, Komisija izvērtēja jautājumu, kāda ietekme ir tam, ka RWE iegūst 16,67 % līdzdalību E.ON (apstrīdētā lēmuma 74.–78. punkts). Tādēļ, no vienas puses, tā izvērtēja, vai šī iegūšana var pastiprināt koncentrācijas horizontālo ietekmi, un secināja – tas, ka RWE iegūst līdzdalību 16,67 % E.ON, negrozītu secinājumu, ka ir maz iespējams, ka koncentrācija būtiski pastiprinās RWE spēju un interesi iesaistīties jaudas paturēšanā (apstrīdētā lēmuma 79.–81. punkts). No otras puses, Komisija apzināja koncentrācijas vertikālo ietekmi un attiecīgi piekļuves resursiem ierobežošanu, kā arī klientu piekļuves tirgum ierobežošanu (apstrīdētā lēmuma 82.–88. punkts). Konstatējusi, ka daži tirgus izpētes aptaujas dalībnieki raizējas par to, kā koncentrācija ietekmēs elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus likviditāti, kā arī RWE piekļuvi informācijai par E.ON stratēģijām un darbībām, Komisija izvērtēja arī šos jautājumus (apstrīdētā lēmuma 89.–95. punkts).

134    Ceturtkārt, Komisija pievērsās jautājumam par RWE attiecībām ar Amprion un izvērtēja to (apstrīdētā lēmuma 96.–100. punkts).

135    No tā izriet, ka Komisija ir izklāstījusi ar pamatojumu iemeslus, kuru dēļ tā pieņēma apstrīdēto lēmumu.

136    Šo secinājumu nevar likt apšaubīt prasītājas argumenti.

137    Pirmām kārtām, ir jānorāda, ka prasītāja būtībā pārmet Komisijai, ka tā galvenokārt vai pat vienīgi ir balstījusies uz konstatējumu, ka RWE tirgus daļu pieaugums būšot nenozīmīgs un ar pagaidu raksturu. Tā būtībā uzskata, ka Komisija izmantoja tikai šo iemeslu, lai noraidītu trešo pušu argumentus, kas izvirzīti, lai apstrīdētu koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu.

138    Ja tāds pats skaidrojums bez niansētības ir izmantots, lai noraidītu argumentus, ar kuriem izvirzīti citi problēmjautājumi, rodas jautājums par apstrīdētā lēmuma pamatojuma kvalitāti. Proti, pat ja runa ir par īpaši pārliecinošu skaidrojumu, tam tomēr ir jābūt piemērotam vai papildinātam ar elementiem, kas ļauj saprast, cik tas ir atbilstošs, lai noraidītu argumentus, kuri attiecas uz citiem aspektiem.

139    Tādējādi šajā lietā jāuzsver, ka apstrīdētais lēmums ir lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un attiecībā uz šādu lēmumu veidu Vispārējā tiesa, kā būtībā izriet no šī sprieduma 126. un 127. punktā atgādinātās judikatūras, ir atzinusi, ka ir iespējams pamatojums, kurā nav izsmeļoši aplūkoti visi tajā izvirzītie elementi.

140    Tātad ir jāatrod taisnīgs līdzsvars starp pamatojumu, kas faktiski ir mākslīgs, jo konkrēti balstīts uz šablonisku pamatojumu, un pamatojumu, kura veikšanai nepieciešama nesamērīga piepūle no attiecīgās iestādes, ņemot vērā pieņemtā lēmuma būtību.

141    Šajā lietā nevar noliegt, ka Komisija vairākkārt ir atkārtojusi, ka tās ieskatā koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar tirgu, jo no tās izrietošais RWE ražošanas pieaugums būtu, pirmkārt, ierobežots, un, otrkārt, jebkurā gadījumā – ar pagaidu raksturu. Šis pamatojums ir atrodams no koncentrācijas izrietošā pieauguma vērtējumā (apstrīdētā lēmuma 31. un 35. punkts) un Komisijas veiktajā vispārējā vērtējumā (apstrīdētā lēmuma 44.–47. punkts).

142    Šie punkti tādējādi ir Komisijas vērtējuma kodols.

143    Tomēr savā vērtējumā Komisija neaprobežojās ar šo konstatējumu, lai secinātu, ka koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu. Proti, vērtējot risku, kas saistīts ar jaudas paturēšanas stratēģijām, Komisija ir ņēmusi vērā arī īpatnības, kuras saistītas ar vēja enerģijas ražošanu, un izvērtējusi interesi, kas varētu rasties RWE attiecībā uz jaudas paturēšanas stratēģijām, ņemot vērā dotāciju shēmas, kādas izmantoja atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas aktīvi, darbību, un uz peļņu, ko tā varētu gūt no ar kodolenerģiju saistītu aktīvu turēšanas (apstrīdētā lēmuma 52., 53., 57. un 58. punkts). Tāpat, izvērtējot papildu bažas, kādas izvirzījušas trešās personas, Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz konkurētspējas priekšrocību to dotāciju piešķiršanā, kas paredzētas atjaunīgās elektroenerģijas jaunu ražošanas aktīvu attīstībai un būvniecībai un ko varētu iegūt RWE, ir maz ticams, ka tā materializēsies, it īpaši ņemot vērā ražošanas no atjaunīgās elektroenerģijas resursiem sadrumstaloto struktūru Vācijā (apstrīdētā lēmuma 69. punkts). Līdzīgi par interesi iesniegt apzināti kļūdainas prognozes par atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu Komisija balstījās uz tirgus izpētes aptaujas atbildēm, atbilstoši kurām piegādātājiem vispārīgi nav intereses iesniegt šādas prognozes (apstrīdētā lēmuma 71. punkts). Tādu pašu konstatējumu var izdarīt par vērtējumu, kā tas, ka RWE iegūst 16,67 % līdzdalību E.ON, iespaido koncentrācijas horizontālo un vertikālo ietekmi. Proti, Komisija izvērtēja ietekmi, kādu RWE varētu īstenot uz E.ON, un kāda interese abām struktūrām varētu būt par šo ietekmi (skat. it īpaši apstrīdētā lēmuma 81., 85., 87., 88., 91. un 94. punktu). Visbeidzot, par vertikālajām attiecībām ar Amprion, Komisija norādīja, ka kontroli pār Amprion dala RWE un Commerz Real AG, kā arī – pat norādes par RWE nenozīmīgo un ar pagaidu raksturu apveltīto pieaugumu – atsaucās uz Vācijas un Savienības tiesību aktiem, lai secinātu, ka ir maz ticams, ka koncentrācijas rezultātā Amprion piekļuve pārvades tirgum tiks ierobežota (apstrīdētā lēmuma 98. un 100. punkts).

144    Tātad galvenais prasītājas izvirzītais arguments, kurš atgādināts šīs sprieduma 137. punktā, ir jānoraida.

145    Otrām kārtām, prasītājas arguments, kas balstīts uz apstrīdētā lēmuma nelielo lappušu skaitu, ir jānoraida. Vērtējums par to, vai iestāde ir ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, ir jāveic tikai, ņemot vērā tās lēmuma saturu. Šajā ziņā lappušu skaitam nav nozīmes, jo pamatojums, kaut arī īss, var būt atbilstošs šī sprieduma 125. punktā atgādinātajiem noteikumiem, ļaujot attiecīgajai personai saprast iemeslus, kuri ir pamatā lēmuma pieņemšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 12. decembris, Syriatel Mobile Telecom/Padome, T‑411/16, nav publicēts, EU:T:2018:902, 79. punkts). Turklāt ir jau nospriests, ka lēmuma tiesiskums nevar būt atkarīgs no apsvērumu skaita tajā (spriedums, 2020. gada 5. oktobris, HeidelbergCement un Schwenk Zement/Komisija, T‑380/17, EU:T:2020:471, 363. punkts (nav publicēts)) vai ka tas, ka pamatojums ir īss, nav obligāti pretrunā LESD 296. panta prasībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 11. decembris, Cisco Systems un Messagenet/Komisija, T‑79/12, EU:T:2013:635, 111. punkts).

146    Trešām kārtām, saskaņā ar šī sprieduma 129. punktā atgādināto judikatūru, izvērtējot pamatu par pienākumu norādīt pamatojumu, nav jāvērtē prasītājas argumenti, ar kuriem būtībā Komisijai tiek pārmests, ka tā ir kļūdaini konstatējusi, ka RWE izaugsme ir nenozīmīga un ar pagaidu raksturu tā iemesla dēļ, ka tā neturpinās ražot kodolenerģiju. Lai arī tā formulē šos argumentus, lai apgalvotu, ka Komisija nav pamatojusi savu secinājumu, tā faktiski apšauba šī konstatējuma pamatotību. Tas pats attiecas uz argumentiem, atbilstoši kuriem Komisija ir prettiesiski kompensējusi no koncentrācijas izrietošo RWE izaugsmi, ņemot vērā innogy aktīvu nodošanu E.ON, ir noliegusi, ka RWE ir ietekme uz E.ON tā iemesla dēļ, ka RWE iegūst 16,67 % E.ON daļu, kā arī faktu, ka RWE tirgus daļu pieaugums nav nenozīmīgs vai ka RWE centrālā loma ir ievērojami pastiprinājusies. Proti, šo argumentu mērķis ir pierādīt acīmredzamu kļūdu Komisijas veiktajā vērtējumā par koncentrācijas M.8871 ietekmi, nevis apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu.

147    Ceturtām kārtām, attiecībā uz aspektiem, kuri saistīti ar konkurenci un kurus Komisija neesot vērtējusi, ir jānorāda, ka saskaņā ar šī sprieduma 128. punktā atgādināto judikatūru, tai nebija pienākuma skaidri paust nostāju par aspektiem, kas ir nepārprotami otršķirīgi. Turklāt par RWE stāvokli balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu jomā, lai arī Komisija neuzskatīja par nepieciešamu veikt atsevišķu vērtējumu par koncentrācijas ietekmi uz šo tirgu, tā tomēr šādu vērtējumu veica (apstrīdētā lēmuma 46. punkts). Piedevām pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Komisija pārbaudīja RSI analīzes, ko iesniedza trešās personas, kā arī tā izvērtēja sekas, kādas šīs koncentrācijas atļaušana atstās uz tirgu (skat. apstrīdētā lēmuma 59. un nākamos punktus).

148    Piektām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru apstrīdētā lēmuma pamatojumā labākajā gadījumā tikai virspusīgi tiek atklāts, kā daudzie par koncentrāciju izvirzītie iebildumi ir tikuši uzklausīti, izvērtēti un izsvērti, tas ir jānoraida. No apstrīdētā lēmuma, it īpaši tā 63., 64., 67.–73. un 89.–94. punkta izriet, ka Komisija ņēma vērā trešo personu iesniegtos apsvērumus, no kuriem daži pārklājās, un atbildēja uz tiem.

149    No visa iepriekš minētā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Komisija ir sniegusi pietiekamu pamatojumu, lai prasītājai ļautu saprast iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu, un lai ļautu tiesai veikt pārbaudi.

4.      Par trešo pamatu, ar ko tiek apgalvots prasītājas tiesību tikt uzklausītai pārkāpums

150    Prasītāja apgalvo, ka ar procedūru ir pārkāptas tās piedalīšanās tiesības. Pirmkārt, tā uzskata, ka Komisija nav ņēmusi vērā tās ieguldījumu. Otrkārt, Komisijai esot bijis, it īpaši uzklausot prasītāju un liekot tai vairāk piedalīties procedūrā, jāizskaidro jautājums par to, vai atsevišķas specifiskas pieejas, kas izmantotas Oxera pētījumā, ir nepareizas un, attiecīgā gadījumā – kuras no tām. Treškārt, procedūrā Komisijā neesot bijis īsta dialoga.

151    Prasītājas piedalīšanās tiesību pārkāpumu atklājot arī, pirmkārt, Komisijas iebildumi pret prasītājas piekļuvi Federālā karteļu biroja slēgtās lietas materiāliem un, otrkārt, tas, ka Komisija tikai atsaucās uz trešo personu vērtējumiem par RWE stāvokli tirgū, kuri veikti ar atšķirīgiem ievadparametriem un kuros ir izdarīti citi secinājumi, turklāt Komisija nav uzskatījusi par nepieciešamu izskaidrot konstatētās pretrunas.

152    Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

153    Pirmām kārtām, ir jānorāda, ka, apgalvojot, ka tā netika pietiekami iesaistīta administratīvajā procedūrā un ka tās “piedalīšanās tiesības” ir tikušas pārkāptas, prasītāja būtībā atsaucas uz savu tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu.

154    Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 802/2004 11. panta c) punktu tiesības tikt uzklausītam atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 18. pantam ir trešajām personām, t.i., fiziskām vai juridiskām personām, tostarp pircējiem, piegādātājiem un konkurentiem, ja viņi pauž pietiekamu interesi Regulas Nr. 139/2004 18. panta 4. punkta otrā teikuma nozīmē.

155    Turklāt Regulas Nr. 139/2004 18. panta 4. punktā ir noteikts:

“Ja Komisija vai dalībvalstu kompetentas iestādes uzskata par vajadzīgu, tās var uzklausīt arī citas fiziskas vai juridiskas personas. Fiziskām vai juridiskām personām, kas izrāda būtisku ieinteresētību, un jo īpaši administrācijas vai pārvaldes institūcijas dalībniekiem vai pilnvarotajiem darbinieku pārstāvjiem ir tiesības tikt uzklausītiem saskaņā ar pieteikumu.”

156    Regulas Nr. 802/2004 16. panta 1. punktā savukārt ir noteikts:

“Ja trešās personas rakstveidā lūdz tās uzklausīt atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 139/2004 18. panta 4. punkta otrajam teikumam, tad Komisija šīs personas rakstveidā informē par procedūras veidu un priekšmetu un nosaka termiņu, līdz kuram tās var rakstveidā darīt zināmu savu viedokli.”

157    Tādējādi Savienības koncentrāciju kontroles procedūrā tiesības tikt uzklausītām ir skaidri piešķirtas ar Regulas Nr. 139/2004 18. panta 4. punktu un Regulas Nr. 802/2004 11. panta c) punktu un 16. panta 1. punktu tādām trešām personām kā prasītāja, kas izrāda būtisku ieinteresētību un ir iesniegušas pieteikumu, lai tās tiktu uzklausītas.

158    Šīm trešām personām ir tiesības uz to, lai Komisija pēc viņu pieprasījuma tās uzklausītu, lai tās varētu darīt zināmu savu viedokli par paziņotā koncentrācijas projekta kaitīgo ietekmi uz tām, taču šādas tiesības ir jāsamēro ar, pirmkārt, koncentrācijas dalībnieku tiesībām uz aizstāvību un, otrkārt, ar regulas pamatmērķi, kas ir – nodrošināt kontroles efektivitāti un uzņēmumu, kuriem tā piemērojama, tiesisko drošību (skat. spriedumu, 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 202. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi jautājums par to, vai šajā lietā prasītājas tiesības nav tikušas ievērotas, jāaplūko šādas ieinteresēto personu un trešo personu attiecīgo tiesību aizsardzības sistēmas kontekstā.

159    No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja pilnībā izmantoja trešām personām doto iespēju piedalīties administratīvajā procedūrā un izteikt savu viedokli par koncentrāciju.

160    Proti, kā Komisija norādīja iebildumu rakstā un kā norādīts šī sprieduma 35.–38. punktā, savus apsvērumus par attiecīgo koncentrāciju prasītāja iesniedza Komisijai vispirms savā 2018. gada 17. aprīļa vēstulē un pēc tam – individuālajā sanāksmē, kas notika 2018. gada 28. augustā.

161    Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja 2018. gada 18. oktobrī nosūtīja vēstuli, lai papildinātu apsvērumus, kurus tā bija iesniegusi 2018. gada 28. augusta sanāksmē.

162    Ar 2018. gada 4. decembra vēstuli prasītāja iesniedza Komisijai Oxera pētījumu, kam tā ar 2019. gada 25. janvāra e‑pasta vēstuli pievienoja datu bāzi, kura izmantota minētā pētījuma izstrādē.

163    Visbeidzot, prasītāja saņēma Komisijas tirgus izpētes aptaujas jautājumus 2019. gada 24. janvārī un atbildēja uz tiem 2019. gada 30. janvārī. Prasītājai nebija citu piedalīšanās tiesību.

164    Šādos apstākļos prasītāja nevar pārmest Komisijai, ka tā administratīvās procedūras laikā prasītājai nav ļāvusi pietiekami izklāstīt savu viedokli.

165    Otrām kārtām, attiecībā uz jautājumu par piekļuvi Federālā karteļu biroja lietas materiāliem, pietiek ar konstatējumu, ka prasītājas pieteikums, kurš attiecās uz lietas materiāliem, kas saistīti ar koncentrāciju B8‑28/19, tika iesniegts Federālajā karteļu birojā 2019. gada 18. martā, proti, pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Tāpēc nevar būt, ka lēmumam, ar kuru noraidīts minētais pieteikums un kuru Federālais karteļu birojs pasludināja 2019. gada 15. aprīlī, ir bijusi jelkāda loma tajā, vai Komisija ir ievērojusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai procedūrā, kurā pieņemts apstrīdētais lēmums.

166    Turklāt jānorāda, ka, lai arī prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir iebildusi pret prasītājas pieteikumu, tas bija formulēts, norādot prasītājas interesi piekļūt lietas materiāliem par tās dalību procedūrā, kas saistīta ar koncentrāciju M.8870, un neapgalvo, ka, negūstot piekļuvi šiem lietas materiāliem, tai nav bijis iespējas iesniegt savus apsvērumus par koncentrāciju M.8871, kuru vērtēja Komisija.

167    Trešām kārtām, kritizējot Komisiju par to, ka pēdējā minētā nav pietiekami ņēmusi vērā prasītājas viedokli, kā arī argumentus un elementus, ko tā izvirzīja administratīvās procedūras laikā, prasītāja cenšas pārmest Komisijai, ka tā nav vērtējusi šīs lietas apstākļus tādā pašā veidā kā pati prasītāja.

168    Proti, tā apgalvo, ka Komisija nav vēlējusies izskaidrot atsevišķus punktus, piemēram, atsevišķas specifiskas pieejas, kas izmantotas Oxera pētījumā, vai pretrunas, kuras konstatētas trešo personu veiktajos vērtējumos par RWE stāvokli tirgū, bet, šādi rīkojoties, tā neprecizē, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija atzina, ka pastāv atšķirības starp trešo personu iesniegtajiem vērtējumiem, vienlaikus norādot, ka tajos visos ir pausta vienota nostāja par atsevišķiem punktiem (skat. apstrīdētā lēmuma 62. punktu). Komisija balstījās uz šiem saskaņotajiem punktiem, lai izdarītu savus secinājumus. Piedevām, prasītāja neprecizē, kādu skaidrojumu tā būtu varējusi sniegt attiecībā uz Oxera pētījumu vai konstatētajām pretrunām, ja Komisija tai būtu par to uzdevusi jautājumus.

169    Tādējādi ar savu argumentu prasītāja nevis pārmet Komisijai, ka tā to nav uzklausījusi, bet gan pārmet secinājumus, kādus Komisija izdarījusi no dažādajiem tai iesniegtajiem apsvērumiem. Līdz ar to šī pamata vērtējumā šis arguments ir neefektīvs.

170    Tas pat attiecas uz Federālā karteļu biroja secinājumiem, kurus Komisija esot tikai pārņēmusi.

171    Ņemot vērā iepriekš minēto, trešais pamats ir jānoraida.

5.      Par ceturto pamatu, ar kuru apgalvots tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums

172    Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums tika publicēts pēc ievērojama laika posma. Šī novēlotā publicēšana esot izraisījusi tās tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu. Šajā ziņā tas, ka divu mēnešu prasības celšanas termiņš sākās tikai apstrīdētā lēmuma publicēšanas datumā, pat ja tas ir pareizs, nevar būt leģitīms pamats, lai tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tiktu laupīts to saturs.

173    Turklāt prasītāja būtībā apgalvo – tas, ka ar Regulas Nr. 139/2004 20. pantu nav paredzēts publicēt Oficiālajā Vēstnesī lēmumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, neattaisnojot apstrīdētā lēmuma novēlotu publicēšanu. Šajā ziņā saskaņā ar savu administratīvo praksi un atbilstoši LESD 296. panta otrajai daļai Komisija esot publicējusi lēmumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

174    Visbeidzot, tā būtībā uzskata, ka Komisija nevar nedz aizbildināties ar kontekstu, proti, ar faktu, ka tai sākumā bija jāizskata koncentrācija M.8870, nedz ar RWE un E.ON iesniegtajiem atsevišķiem lūgumiem veikt labojumus, lai pamatotu apstrīdētā lēmuma publicēšanai patērēto laiku.

175    Komisija, kuru atbalsta E.ON un RWE, apstrīd prasītājas argumentus.

176    Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu “ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā”.

177    Šīs tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā nozīmē, ka ieinteresētajai personai ir jāvar uzzināt attiecībā uz to pieņemtā lēmuma vai nelabvēlīgā lēmuma pamatojumu vai nu no paša lēmuma vai no šī pamatojuma paziņojuma, kas sniegts pēc šīs personas pieprasījuma, lai persona pēc iespējas labākos apstākļos varētu aizstāvēt savas tiesības un, zinot visus apstākļus, nolemt, vai ir lietderīgi vērsties kompetentajā tiesā, kā arī lai šī tiesa pilnībā varētu īstenot attiecīgā lēmuma tiesiskuma pārbaudi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1987. gada 15. oktobris, Heylens u.c., 222/86, EU:C:1987:442, 15. un 17. punkts; 2011. gada 17. novembris, Gaydarov, C‑430/10, EU:C:2011:749, 41. punkts, un 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 100. punkts un tajā minētā judikatūra).

178    Piemērojot šī sprieduma 177. punktā atgādināto judikatūru un ņemot vērā, ka apstrīdētais lēmums, kurš bija jāpaziņo koncentrācijas darījuma dalībniekiem saskaņā ar LESD 297. panta 2. punkta trešo daļu, varēja tieši un individuāli skart koncentrācijas darījuma trešās puses, Komisijai, lai nodrošinātu šo trešo personu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, bija pienākums pieņemt adekvātus publicēšanas pasākumus, lai minētās trešās personas varētu zināt pamatojumu, kas ir apstrīdētā lēmuma pamatā.

179    Šajā lietā netiek apstrīdēts, ka prasītāja varēja uzzināt apstrīdētā lēmuma pamatojumu un tāpēc izvirzīt pamatus un elementus, lai prasītu tā atcelšanu. Tāpat jānorāda, ka tai tika nodrošināta iespēja celt prasību par apstrīdēto lēmumu Vispārējā tiesā.

180    Taču prasītāja uzskata, ka tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ir pārkāptas apstrīdētā lēmuma novēlotas publicēšanas dēļ.

181    Šajā ziņā, pirmkārt, protams, jānorāda, tāpat kā to dara Komisija, ka saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 20. panta 1. punktu, Komisija publicē Oficiālajā Vēstnesī tikai lēmumus, kurus tā pieņem, piemērojot minētās regulas 8. panta 1.–6. punktu un 14. un 15. pantu, izņemot pagaidu lēmumus, kuri pieņemti, piemērojot minētās regulas 18. panta 2. punktu kopā ar Padomdevēju komitejas atzinumu.

182    Tādējādi šajā lietā, tā kā apstrīdētais lēmums tika pieņemts atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam, kurš nav skaidri minēts tās pašas regulas 20. panta 1. punktā, Komisijai saskaņā ar Regulu Nr. 139/2004 apstrīdētais lēmums nebija jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

183    Lai gan jānorāda, ka praksē, pieņemot lēmumus, kas pamatoti ar Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1 punkta b) apakšpunktu, Komisija publicē Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu, kurā norādīts, ka lēmuma pilnais teksts tiks publiskots pēc komercnoslēpumu, ko tas var saturēt, likvidēšanas un ka ar to varēs iepazīties Komisijas tīmekļa vietnē vai EUR‑Lex tīmekļvietnē.

184    Turklāt 2015. gada 26. maija dokumenta Guidance on the preparation of public versions of Commission Decisions adopted under the Merger Regulation (Norādījumi par Komisijas lēmumu, kuri pieņemti saskaņā ar apvienošanās regulu, publisko versiju izstrādi; turpmāk tekstā – “norādījumi”) 5. punktā Komisija norāda, ka atbilstoši pārskatāmības principam, kas izriet no LESD 15. panta, un iedibinātajai praksei tā savā tīmekļa vietnē publicē arī tādu lēmumu nekonfidenciālas versijas, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1 punkta b) apakšpunktu un ar 6. panta 1 punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar tās pašas regulas 6. panta 2. punktu. Šī paša dokumenta 2. punktā Komisija arī apstiprina, ka tā nodod sabiedrības rīcībā tik daudz informācijas, cik iespējams, un atturas izpaust informāciju tikai tad, kad uz informāciju attiecas profesionālais noslēpums vai citi ar sabiedrisko kārtību saistīti izņēmumi.

185    Saskaņā ar judikatūru Komisijai ir saistoši paziņojumi, ko tā izdod koncentrāciju kontroles jomā, ciktāl tie nepārkāpj Līguma noteikumus un Regulas Nr. 139/2004 normas (spriedums, 2003. gada 3. aprīlis, BaByliss/Komisija, T‑114/02, EU:T:2003:100, 143. punkts; skat. arī spriedumu, 2007. gada 9. jūlijs, Sun Chemical Group u.c./Komisija, T‑282/06, EU:T:2007:203, 55. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt šie indikatīvie noteikumi, ar kuriem definēti rīcības virzieni, ko Komisija paredz ievērot, sekmē tās darbības pārskatāmības, paredzamības un tiesiskās drošības garantēšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2002. gada 7. marts, Itālija/Komisija, C‑310/99, EU:C:2002:143, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).

186    Lai arī ir taisnība, ka iepriekšējā punktā minētās judikatūras mērķis ir noteikt, lai Komisijas paziņojumi par pieņemamiem aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Regulu Nr. 4064/89 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 447/98 (OV 2001, C 68, 3. lpp.) un Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (OV 2004, C 31, 5. lpp., turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”) būtu saistošas Komisijai, judikatūrai tomēr ir nozīme neatkarīgi no tā, vai runa ir par rīcības virzienu saistībā ar tādu situāciju vērtēšanu, kuras Komisijai ir kompetence izskatīt, vai par rīcības virzienu, kas saistīts ar procesuālu noteikumu. Ja tiktu pieļauts pretējais, tas nozīmētu, ka Komisijai tiek piešķirta izvēles brīvība publicēt vai nepublicēt lēmumus, kuri tomēr var ietekmēt trešo personu tiesisko stāvokli, un tas nav saderīgi ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesiskās drošības principu.

187    Turklāt, no vienas puses, attiecībā uz norādījumu saderību ar Līguma normām un Regulas Nr. 139/2004 normām, lai arī Regulas Nr. 139/2004 20. panta 1. punktā nav minēta to lēmumu, kas pieņemti, pamatojoties uz tās pašas regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī, nekas neliedz Komisijai tos publicēt, izmantojot citu veidu, kā tā jau to dara praksē.

188    No otras puses, saskaņā ar LES 1. panta otro daļu lēmumu pieņemšana Savienībā ir cik iespējams atklāta. Turklāt Komisijai ir jāievēro pārredzamības princips, kas minēts LESD 15. pantā. Šis princips tostarp dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošināt lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī noteikt tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 1. jūlijs, Zviedrija un Turco/Padome, C‑39/05 P un C‑52/05 P, EU:C:2008:374, 45. punkts).

189    Tātad norādījumi nav pretrunā ne Regulai Nr. 139/2004, ne Līgumam. Līdz ar to jāatzīst – pretēji tam, ko apgalvoja Komisija, E.ON un RWE –, ka Komisija ir noteikusi sev pienākumu publicēt lēmumus, kurus tā pieņem saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ievērojot konfidencialitāti, kas jānodrošina attiecībā uz informāciju, uz kuru attiecas komercnoslēpums vai citi sabiedriskās kārtības izņēmumi. Šāda atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam pieņemto lēmumu publicēšana ir saskanīga ar šī sprieduma 178. punktā atgādināto Komisijas pienākumu ar adekvātiem publicēšanas pasākumiem nodrošināt to trešo personu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kuras šie lēmumi skar tieši un individuāli.

190    Otrkārt, nav strīda par to, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts 2019. gada 26. februārī un ka paziņojums par to tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2020. gada 3. aprīlī, proti, 402 dienas vēlāk. Šis laika sprīdis objektīvi ir garš, kā to Komisija atzina tiesas sēdē.

191    Tomēr, nepastāvot vajadzībai izvērtēt to iemeslu pamatotību, kurus Komisija ir norādījusi, lai pamatotu termiņu, ko tā izmantojusi, lai publicētu apstrīdēto lēmumu, ir jānorāda, ka Savienības tiesību akta novēlota publicēšana Oficiālajā Vēstnesī neietekmē šī tiesību akta spēkā esamību (spriedums, 1999. gada 23. novembris, Portugāle/Padome, C‑149/96, EU:C:1999:574, 54. punkts).

192    Treškārt, prasītājas arguments par to, ka tās prasību nevar uzskatīt par efektīvu tāda iemesla dēļ, ka, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma publicēšanas datumu, tā nevarēja celt prasību agrāk kā 402 dienas pēc tā pieņemšanas, un tāpēc tirgus tika pakļauts koncentrācijas konkurences seku izplatībai bez šķēršļiem, arī nevar ietekmēt apstrīdētā lēmuma spēkā esamību.

193    Proti, gadījumā, ja šis lēmums tiktu atcelts, Komisijai atbilstoši LESD 266. pantam būtu jāveic pasākumi, lai izpildītu attiecībā uz to pasludināto spriedumu un turklāt jāatjauno lietas dalībnieku stāvoklis, kāds tas bija pirms apstrīdētā lēmuma (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1971. gada 31. marts, Komisija/Padome, 22/70, EU:C:1971:32, 60. punkts, un 2017. gada 13. decembris, Crédit mutuel Arkéa/ECB, T‑712/15, EU:T:2017:900, 43. punkts).

194    Turklāt, ja prasītāja uzskata, ka apstrīdētā lēmuma novēlotās publicēšanas dēļ tai ir nodarīts kaitējums, tā var celt prasību par zaudējumu atlīdzību pret Komisiju saskaņā ar LESD 268. pantu.

195    Tātad ceturtais pamats, ciktāl ar to tiek apgalvots prasītājas tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums apstrīdētā lēmuma novēlotās publicēšanas dēļ, ir jānoraida kā neefektīvs.

6.      Par piekto pamatu, ar kuru apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā

a)      Ievada apsvērumi

196    Ar piekto pamatu, ar kuru apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, prasītāja būtībā norāda, ka Komisija ir būtībā un acīmredzami kļūdaini uzskatījusi, ka koncentrācija ir saderīga ar iekšējo tirgu, lai arī tai būtu bijis jāsāk Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētās procedūras posms un pēc tam jāatzīst koncentrācija par nesaderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 8. panta 3. punktam.

197    Attiecībā uz pārbaudes tiesā un prasīto pierādīšanas standartu ir jāatsaucas uz šī sprieduma 48.–53. punktā atgādināto judikatūru.

198    Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 2. panta 3. punktu par nesaderīgām ar iekšējo tirgu ir jāatzīst tās koncentrācijas, kas būtiski ierobežotu efektīvu konkurenci iekšējā tirgū vai ievērojamā tā daļā, tostarp dominējošā stāvokļa izveidošanās vai tā pastiprināšanās dēļ.

199    Jānorāda, ka Komisijai vispārīgi ir jāvērtē rezultāti, kas gūti no norāžu kopuma, kurš izmantots konkurences situācijas vērtēšanai. Šajā ziņā ir iespējams, ka dažiem faktiem tiek piešķirta lielāka nozīme, bet citi tiek atmesti. Uz šo analīzi un tajā ietverto motivāciju attiecas likumības pārbaude, ko Vispārējā tiesa veic attiecībā uz Komisijas lēmumiem koncentrācijas jomā (spriedums, 2010. gada 6. jūlijs, Ryanair/Komisija, T‑342/07, EU:T:2010:280, 136. punkts).

200    Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar Regulas Nr. 139/2004 materiāltiesiskajiem noteikumiem, it īpaši ar tās 2. pantu, Komisijai ir piešķirta noteikta rīcības brīvība, tostarp saistībā ar ekonomiska rakstura vērtējumiem, un tāpēc tiesai šādas brīvības izmantošanas pārbaude, kas ir būtiska, definējot noteikumus koncentrācijas jomā, ir jāveic, ņemot vērā izvērtēšanas iespējas, kas ir koncentrāciju jomā esošo ekonomiska rakstura normu pamatā (skat. spriedumu, 2010. gada 6. jūlijs, Ryanair/Komisija, T‑342/07, EU:T:2010:280, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

201    Lai arī Komisijai ir piešķirta diskrecionāra vara ar ekonomiku saistītos jautājumos jomās, kurās ir jāveic sarežģīti ekonomiski vērtējumi, tas nenozīmē, ka Savienības tiesai ir jāatturas no Komisijas veiktās ekonomiska rakstura datu interpretācijas pārbaudes. Proti, jo sevišķi Savienības tiesai ir jāpārbauda ne vien izvirzīto pierādījumu materiālā precizitāte, uzticamība un konsekvence, bet arī jāpārbauda, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un to, vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus (spriedumi, 2005. gada 15. februāris, Komisija/Tetra Laval, C‑12/03 P, EU:C:2005:87, 39. punkts, un 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 54. punkts).

202    Tāpat jāatgādina, ka uz jautājumu, vai materiāltiesiskais vērtējums, saskaņā ar kuru attiecīgā koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam, attiecas pārbaude par to, vai pastāv acīmredzama kļūda vērtējumā. Proti, lai pārbaudītu, vai Komisija ir pamatoti balstījusies uz iepriekš minēto tiesību normu, lai pasludinātu savu lēmumu, ir jāvērtē, vai Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par koncentrācijas projekta ietekmi uz konkurenci (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 48. punkts).

203    Ņemot vērā tieši šos apsvērumus, ir jāizvērtē, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

204    Prasītāja būtībā izvirza četrus iebildumus, lai apgalvotu acīmredzamu kļūdu esamību Komisijas vērtējumā. Prasītāja konkrēti pārmet Komisijai ar pirmo iebildumu, ka tā ir kļūdaini definējusi konkrēto tirgu, ar otro iebildumu – ka tā ir kļūdaini noteikusi analīzes perioda robežas, ar trešo iebildumu – ka tā ir kļūdaini vērtējusi RWE tirgus ietekmi, un ar ceturto iebildumu – ka tā ir kļūdaini vērtējusi attiecības starp RWE un E.ON.

b)      Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz konkrētā tirgus kļūdainu definīciju

205    Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā bez pamatojuma nav ievērojusi konkrētā tirgus robežas, kuras Federālais karteļu birojs noteicis saskaņā ar pastāvīgu lēmumpieņemšanas praksi. Šajā ziņā Komisija atsaucoties uz “tradicionāli ražotas elektroenerģijas tirgu”, kas faktiski nepastāvot un kas aptverot elektroenerģiju, kura paredzēta dzelzceļam un rūpnieciskam patēriņam.

206    Prasītājas ieskatā ir jānošķir tradicionālās elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus no atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas tirgus. Pēdējais minētais esot autonoms, ņemot vērā, ka uz to attiecas EEG likumā paredzētā atbalsta shēma un ka, pretēji tradicionālās elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgum, tajā cenas netiek noteiktas galvenokārt atkarībā no piedāvājuma un pieprasījuma. Turklāt prasītāja norāda, ka iepriekš lēmumpieņemšanas praksē, kas attiecas uz tiesību aktiem karteļu jomā, bija pieņemts uzskatīt balansēšanas pakalpojumus un palīgpakalpojumus kā autonoma tirgus segmentu.

207    Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

208    Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbilstoša konkrētā tirgus definīcija ir nepieciešams un iepriekšējs nosacījums jebkuram vērtējumam par koncentrācijas darījuma ietekmi uz konkurenci (skat. spriedumu, 2021. gada 27. janvāris, KPN/Komisija, T‑691/18, nav publicēts, EU:T:2021:43, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

209    Produktu, uz kuriem attiecas darījums, tirgus ir jādefinē, ņemot vērā visu ekonomisko kontekstu tādējādi, lai varētu novērtēt attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu faktisko ekonomisko ietekmi, un šajā ziņā ir svarīgi iepriekš definēt produktus, kuri, lai arī nav aizstājami ar citiem produktiem, ir pietiekami savstarpēji aizstājami ar uzņēmumu pašu piedāvātajiem produktiem, ņemot vērā ne tikai to raksturīpašības, bet arī konkurences apstākļus un pieprasījuma un piedāvājuma struktūru tirgū (spriedums, 2002. gada 6. jūnijs, Airtours/Komisija, T‑342/99, EU:T:2002:146, 20. punkts).

210    Turpinot – saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecīgā tirgus definīciju, tā kā tā ietver Komisijas veiktus kompleksus ekonomiskus vērtējumus, Savienības tiesa pārbauda tikai ierobežotā apmērā (spriedumi, 2007. gada 17. septembris, Microsoft/Komisija, T‑201/04, EU:T:2007:289, 482. punkts, un 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 53. punkts). Atbilstoši tikpat pastāvīgajai judikatūrai attiecībā uz Komisijas vērtējumu references tirgu definīcijas jautājumā tiesa pārbauda, vai nepastāv acīmredzama kļūda (spriedums, 2003. gada 30. septembris, Cableuropa u.c./Komisija, T‑346/02 un T‑347/02, EU:T:2003:256, 119. punkts; šajā ziņā skat. arī spriedumu, 2002. gada 6. jūnijs, Airtours/Komisija, T‑342/99, EU:T:2002:146, 26. un 32. punkts).

211    Šajā ziņā jāatgādina, ka Savienības tiesa piekrīt, ka Komisija var nedefinēt attiecīga produkta tirgu, ja neviena no tirgus definīcijām neļauj konstatēt, ka pēc koncentrācijas pastāv ievērojami šķēršļi efektīvai konkurencei, kā tas skaidri un nepārprotami izriet no pamatojuma, kuru Komisija ir norādījusi attiecīgajā lēmumā (spriedums, 2017. gada 26. oktobris, KPN/Komisija, T‑394/15, nav publicēts, EU:T:2017:756, 60. punkts).

212    Visbeidzot, Savienības tiesa ir atzinusi, ka, lai arī Komisijai nav saistoši tās iepriekšējos lēmumos veiktie vērtējumi par konkrētajiem tirgiem, tas tomēr nenozīmē, ka šādus iepriekšējus vērtējumus Komisija nevar ņemt vērā savā vērtējumā kā nozīmīgu elementu kopā ar citiem elementiem, ja nekas neliecina, ka konkurences nosacījumi konkrētajā tirgū ir būtiski mainījušies salīdzinājumā ar iepriekšējiem lēmumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 11. janvāris, Topps Europe/Komisija, T‑699/14, nav publicēts, EU:T:2017:2, 93. punkts).

213    Šajā lietā, pirmkārt, jānorāda – kā izriet no apstrīdētā lēmuma 13. punkta, Komisija ir ievērojusi savu iepriekšējo lēmumpieņemšanas praksi, saskaņā ar kuru tā definē elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu kā tādu, kas ietver tirdzniecību noteiktā ģeogrāfiskajā tirgū ražotas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu, kā arī elektroenerģiju, kura ir fiziski importēta šajā ģeogrāfiskajā tirgū ar starpsavienojumu starpniecību neatkarīgi no ražotās elektroenerģijas energoresursa.

214    Taču Komisija, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 14. punkta, ņēma vērā Federālā karteļu biroja praksi, kurš, atšķirībā no Komisijas, būtībā nošķir tradicionālās elektroenerģijas tirgu no tādas elektroenerģijas tirgus, kas iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem un saņem sabiedriskās dotācijas saskaņā ar EEG likumu.

215    Tomēr Komisija apstrīdētā lēmuma 15. punktā būtībā uzskatīja, ka šāda nošķiršana nav nepieciešama, lai vērtētu koncentrācijas ietekmi, ja nerodas neviena konkurences problēma, aplūkojot šos abus tirgus kopā vai atsevišķi.

216    Turklāt apstrīdētā lēmuma 16. punktā Komisija norādīja, ka agrāk tā dalīja tirgu, nošķirot elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, no vienas puses, un balansēšanas pakalpojumus un palīgpakalpojumus, no otras puses, bet, ka šajā lietā tas neesot nepieciešams, jo nerodoties neviena konkurences problēma, pat ja tiktu definēts nošķirts balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgus.

217    Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 21. un 22. punktā Komisija identificēja elektroenerģijas pārvades tirgu kā nošķirtu no elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus.

218    Visbeidzot treškārt, apstrīdētā lēmuma 23. un 24. punktā Komisija atzina, ka var iztikt bez elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus definīcijas gan attiecībā uz produktiem, gan uz ģeogrāfisko teritoriju, jo, lai kāda definīcija tiktu izmantota, koncentrācija neradot konkurences problēmas.

219    Ar savu argumentāciju prasītāja, no vienas puses, būtībā pārmet Komisijai, ka tā, nesniedzot paskaidrojumus šajā ziņā, nav ievērojusi pati savu agrāko lēmumpieņemšanas praksi, nenošķirot elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu no balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgus, un, mazumtirdzniecības tirgus robežu noteikšanā nenošķirot atsevišķu dzelzceļam un vienīgi rūpnieciskam patēriņam paredzētās elektroenerģijas tirgu. No otras puses, prasītāja uzskata, ka Komisija kļūdaini un nesniegdama nekādus paskaidrojumus, definējot konkrēto produktu tirgu, nav ievērojusi Federālā karteļu biroja lēmumpieņemšanas praksi, kurā ir nošķirts tradicionālās elektroenerģijas tirgus, kas aptver gan no tradicionālajiem energoresursiem ražotu elektroenerģiju, gan no atjaunīgajiem energoresursiem ražotu elektroenerģiju, attiecībā uz kuru netiek piemērots EEG likums, no atjaunīgās elektroenerģijas tirgus, kas aptver tās elektroenerģijas, kura iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem un kurai piemēro EEG likumu.

220    Pirmām kārtām, tomēr jākonstatē, ka no šī sprieduma 213.–218. punkta izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Komisija paskaidroja kādēļ, pirmkārt, tā nolēma nepieņemt tādu pašu definīciju kā Federālais karteļu birojs, otrkārt, tā nenošķīra elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu no balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgus, un, treškārt, mazumtirdzniecības tirgus robežu noteikšanā tā neveica diferenciāciju atkarībā no klientu veida. Šajā ziņā tā norādīja, ka tās ieskatā, lai kādas būtu galu galā izmantotās elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus un elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus definīcijas, koncentrācija neradot konkurences problēmas.

221    Prasītāja nav izvirzījusi nevienu īpašu argumentu, lai apstrīdētu Komisijas vērtējumu. Šajā ziņā tā konkrēti nepaskaidro, kādu iemeslu dēļ Komisijai būtu bijis jāizmanto abu aplūkoto tirgu atšķirīga definīcija. It īpaši tā neizvirza nevienu elementu, kas attiecas uz dažādiem energoresursiem raksturīgajām iezīmēm, uz to savstarpējās aizstājamības neesamību, uz konkurences nosacījumiem un uz pieprasījuma un piedāvājuma struktūru šajos tirgos, kas pamatotu to lielāku segmentāciju. Ir taisnība, ka prasības pieteikumā tā min faktu, ka elektroenerģijas, kas iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem un kam piemēro EEG likumu, tirgus ir autonoms, ciktāl, pretēji tradicionālās elektroenerģijas tirgum, tajā cenas netiek galvenokārt noteiktas atkarībā no piedāvājuma un pieprasījuma, taču tā neizvērš savu argumentāciju tādējādi, ka šis apstiprinājums nevar likt apstrīdēt Komisijas izmantoto definīciju.

222    Otrām kārtām, pirmkārt, attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus definīciju, ciktāl tajā ietverti balansēšanas pakalpojumi un palīgpakalpojumi, no vienas puses, no šī sprieduma 212. punktā atgādinātās judikatūras izriet, ka Komisijai nav saistoši tās iepriekšējos lēmumos veiktie vērtējumi par konkrētajiem tirgiem. Līdz ar to tā šajā lietā varēja nenošķirt elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu no balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgus.

223    No otras puses, no apstrīdētā lēmuma 46. un 47. punkta izriet, ka Komisija tomēr ir vērtējusi koncentrācijas ietekmi gadījumā, ja būtu piemēroti paredzēt atsevišķu tirgu balansēšanas pakalpojumiem un palīgpakalpojumiem.

224    Otrkārt, ciktāl Komisija nav ievērojusi Federālā karteļa biroja izmantoto elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus definīciju, no vienas puses, jāatzīmē, ka Tiesa ir norādījusi, ka, ievērojot skaidru kompetenču sadali, uz ko balstās Regula Nr. 139/2004, valsts iestāžu lēmumi Komisijai nav saistoši koncentrāciju kontroles procedūrās (spriedums, 2007. gada 18. decembris, Cementbouw Handel & Industrie/Komisija, C‑202/06 P, EU:C:2007:814, 56. punkts). Tāpēc Komisijai nebija pienākuma izmantot to pašu konkrētā tirgus definīciju, kuru izmantoja Federālais karteļu birojs.

225    No otras puses, lai arī Komisija nolēma nedefinēt elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu un neizmantot to pašu tirgus definīciju, ko izmantoja Federālais karteļu birojs, tā tomēr apstrīdētā lēmuma 31., 34., 45., 47. un 99. punktā vērtēja ar koncentrāciju saistītā RWE tirgus daļu pieauguma ietekmi gadījumā, ja atjaunīgās elektroenerģijas, kam piemēro EEG likumu, ražošanas tirgus, būtu nošķirts no tās atjaunīgās elektroenerģijas, kam nepiemēro EEG likumu, tirgus. Līdz ar to tā ņēma vērā elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu, kā to definējis Federālais karteļu birojs.

226    Treškārt, attiecībā uz elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgu Komisija apstrīdētā lēmuma 27. un 29. zemsvītras piezīmē norādīja, ka apjoms, kas attiecas uz no visiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas kopējo apjomu Vācijā – norādīts pirmajā tabulā – un no tradicionālajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms – norādīts 2. tabulā – aptver arī dzelzceļam paredzētās elektroenerģijas pašreizējo patēriņu. Tā precizēja, ka, pat izslēdzot ar šiem elementiem saistīto apjomu, dažādu Vācijas elektroenerģijas ražotāju tirgus daļas būtībā paliks nemainīgas.

227    Taču, lai arī prasītāja uzskata, ka, šādi rīkojoties, Komisija ir ņēmusi vērā elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus faktisko apjomu 396,6 teravatstundas (TWh) 2017. gadā, nevis apjomu 363,5 TWh, prasītāja nenorāda, ka tam ir bijusi ievērojama ietekme uz tādu tirgus daļu sadalījumu, kādu apstrīdētajā lēmumā norādījusi Komisija.

228    No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājai nav izdevies pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, definējot konkrēto tirgu. Tātad ir jānoraida iebildums, kas attiecas uz konkrētā tirgus kļūdainu definīciju.

c)      Par otro iebildumu, kas attiecas uz analīzes perioda robežu kļūdainu noteikšanu

229    Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir aprobežojusies ar pārāk īsu analīzes periodu, nosakot tā beigas pirms 2022. gada. Turklāt, no vienas puses, Komisija esot ņēmusi vērā tikai kodolenerģijas ražošanas neturpināšanu un, no otras puses, tā neesot ņēmusi vērā faktu, ka enerģētikas sektoru raksturo ilgtermiņa ieguldījumu cikli, kas tiek aprēķināti uz 15 līdz 20 gadiem. Vācijas elektroenerģijas tirgus neatgriezeniski saskaras ar enerģētikas un klimata politikas pārkārtošanu, kas dezorganizējot visas iepriekšējās konstantes. Visbeidzot prasītāja norāda, ka savā agrākajā praksē Komisija savās prognozēs bieži ņēma vērā garus amortizācijas periodus.

230    Komisija, ko atbalsta E.ON, apstrīd prasītājas argumentus.

231    Ir jāatgādina, ka koncentrāciju kontroles jomā ir prasīts, lai Komisija sniedz prognozi par tirgus turpmāku attīstību. Proti, tai ir jāvērtē, vai koncentrācija var būtiski ietekmēt efektīvu konkurenci iekšējā tirgū vai ievērojamā tā daļā. Tas izriet no Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. un 3. punkta.

232    Šī prognozes analīze ir jāveic ļoti rūpīgi, jo tiek pārbaudīti nevis pagātnes notikumi, par kuriem bieži ir pieejami daudzi pierādījumi, kas ļauj izprast to cēloņus, vai šībrīža notikumi, bet drīzāk tiek paredzēti notikumi, kas vairāk vai mazāk ticami varētu notikt nākotnē, ja netiktu pieņemts lēmums, ar kuru plānotā koncentrācija tiek aizliegta vai kurā tiek precizēti tās nosacījumi. Prognozes analīzē, kurā tiek izvērtēts, kā koncentrācijas darījums var grozīt faktorus, kas nosaka konkurences stāvokli attiecīgā tirgū, lai pārbaudītu, vai tā nopietni traucēs efektīvu konkurenci, ir jāparedz dažādas cēloņsakarības, lai noteiktu tās, kuru iespējamība ir vislielākā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 14. decembris, General Electric/Komisija, T‑210/01, EU:T:2005:456, 64. punkts).

233    Visbeidzot, kā būtībā atgādināts šī sprieduma 110. punktā, Komisijas vērtējums par koncentrācijas darījuma saderību ar iekšējo tirgu ir jāveic, vienīgi balstoties uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas pastāvēja šī darījuma paziņošanas brīdī, nevis balstoties uz hipotētiskiem elementiem, kuru ekonomisko novērtējumu nevar veikt brīdī, kad tiek pieņemts [darījuma] atļaušanas lēmums (skat. spriedumu, 2010. gada 13. septembris, Éditions Odile Jacob/Komisija, T‑279/04, nav publicēts, EU:T:2010:384, 327. punkts un tajā minētā judikatūra).

234    No tā izriet, ka no Komisijas tiek gaidīts, ka tā vērtē koncentrācijas ietekmi laika posmā, kura maksimālais ilgums nevar pārsniegt brīdi nākotnē, kad, ņemot vērā pietiekamu noteiktības pakāpi, iestāsies noteikti notikumi. Jo tālāk nākotnē ir notikums, kurš jāparedz, jo lielāka ir nenoteiktība attiecībā uz tā iestāšanos. Šajā ziņā no Komisijas nevar prasīt, lai tā veic prognozes analīzi, pamatojoties uz elementiem, kuru ietekmi ilgtermiņā tā nav spējīga paredzēt ar saprātīgu kļūdas rezervi.

235    Šajā lietā, pirmām kārtām, jākonstatē, ka prognozes analīzi Komisija ir veikusi, ņemdama vērā enerģētikas pārkārtošanu un kodolenerģijas ražošanas neturpināšanu, kas ir notikumi, kuriem ir pietiekama noteiktības pakāpe apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā, jo par tiem lēmumus ir pieņēmusi Vācijas valdība.

236    Šajā ziņā Komisija izvērtēja koncentrācijas ietekmi uz RWE tirgus daļām, nošķirot divus periodus, proti, periodu no minētās koncentrācijas īstenošanas brīža līdz 2022. gada 31. decembrim, un periodu pēc šī datuma, kā īpaši izriet no apstrīdētā lēmuma 30. un 35. punkta. Tāpat Komisija rīkojās attiecībā uz analīzi par koncentrācijas ietekmi uz risku, kas saistīts ar jaudas paturēšanas stratēģijām (apstrīdētā lēmuma 56., 80. un 81. punkts), uz RWE centrālo lomu (apstrīdētā lēmuma 62. un 65. punkts) un uz elektroenerģijas pārvades tirgu (apstrīdētā lēmuma 99. un 100. punkts). 2022. gada 31. decembra datums tika izmantots jo saskaņā ar 2002. gada 22. aprīļa Gesetz zur geordneten Beendigung der Kernenergienutzung zur gewerblichen Erzeugung von Energie (Likums par uzdevumu izbeigt izmantot kodolenerģiju elektroenerģijas rūpnieciskai ražošanai; BGBl. 2002 I, 1351. lpp.) ar kodolenerģiju saistītie aktīvi, uz kuriem attiecas koncentrācija, bija jāslēdz vēlākais šajā datumā.

237    Ir jānorāda, ka, analizējot, kāda ir konkurētspējas priekšrocība saistībā ar tādu dotāciju piešķiršanu, kuras paredzētas jaunu ražošanas no atjaunīgās elektroenerģijas aktīvu attīstībai un būvniecībai, ko varētu gūt RWE, pateicoties koncentrācijai, no apstrīdētā lēmuma 68. un 69. punkta izriet, ka Komisija nenoteica šīs analīzes laika ietvaru. Tas pats attiecas arī uz apstrīdētā lēmuma 82.–88. punktā Komisijas veikto analīzi par jautājumu, vai tas, ka RWE iegūst mazākuma līdzdalību E.ON, var izraisīt piekļuves resursiem vai klientu piekļuves tirgum ierobežošanu, uz apstrīdētā lēmuma 89.–91. punktā veikto analīzi par negatīvu seku uz elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus likviditāti risku un apstrīdētā lēmuma 92.–94. punktā veikto analīzi par risku, ka RWE būs piekļuve informācijai par E.ON turpmākajām stratēģijām un darbībām.

238    Tādējādi jākonstatē, ka Komisija ir analizējusi ne tikai periodu pirms 2022. gada.

239    Līdz ar to jānoraida prasītājas arguments, ar kuru Komisijai tiek pārmests, ka tā ir aprobežojusies ar periodu līdz 2022. gadam.

240    Otrām kārtām, tā kā Komisija paredzēja periodu pēc 2022. gada, tomēr neprecizējot tā maksimālo beigu datumu, uz kuru tā balstījās, lai analizētu koncentrācijas ietekmi, ir pamatoti uzskatīt, ka, lai veiktu analīzi, tā ir balstījusies uz 3–5 gadu periodu, skaitot no koncentrācijas paziņošanas, kas notika 2019. gadā.

241    Šo interpretāciju apstiprina Komisijas un E.ON procesuālie raksti.

242    Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka Komisijai bija jāparedz 15–20 gadu ilgs periods. Tik ilgā periodā tiktu ņemti vērā, no vienas puses, elektroenerģijas tirgum raksturīgie ieguldījumu cikli un, no otras puses, satricinājumi, ko šis tirgus piedzīvo enerģētikas pārkārtošanas dēļ un kodolenerģijas ražošanas neturpināšanas dēļ. Tā turklāt pārmet Komisijai, ka tā ir ņēmusi vērā tikai kodolenerģijas ražošanas neturpināšanu un ka tā nav ievērojusi pati savu agrāko lēmumpieņemšanas praksi.

243    Attiecībā uz Komisijas lēmumiem, uz kuriem atsaucas prasītāja, lai pamatotu savu argumentāciju, ir jānorāda, tāpat kā to dara Komisija, ka tie tika pieņemti ekonomiskajā un politiskajā kontekstā, kurš atšķiras no šīs lietas konteksta.

244    Tādējādi, runājot par 2005. gada 21. decembra Komisijas Lēmumu C(2005) 5593, galīgā redakcija, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu (Lieta COMP/M.3696 – E.ON/MOL), tas attiecās uz Ungārijas 2005. gada elektroenerģijas tirgu, ko bija paredzēts pakļaut daudzām izmaiņām, kā par to it īpaši liecināja elektrostaciju būvniecības projekti, par kuriem jau bija pieņemti lēmumi (skat. it īpaši 150., 594., 601. un 602. punktu). Attiecībā uz 2009. gada 12. novembra Komisijas Lēmumu C(2009) 9059, galīgā redakcija, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu (Lieta COMP/M.5549 – EDF/Segebel), tas ne tikai attiecās uz Francijas, Beļģijas un Nīderlandes 2009. gada elektroenerģijas tirgu, bet pašā darījumā turklāt bija paredzēti noteikti termiņi noteiktu posmu īstenošanai (skat. it īpaši minētā lēmuma 66. un 75. punktu). Visbeidzot, attiecībā uz 2002. gada 7. maija Komisijas Lēmumu, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu (Lieta COMP/M.2745 – Shell/Enterprise Oil), tas attiecās uz Apvienotās Karalistes 2002. gada tirgu, un paziņotāju pušu un trešo personu sniegtie dati bija ļāvuši Komisijai balstīties uz 10 gadu periodu.

245    Tādējādi, nebūt ne abstrakti nolemjot tai paziņoto koncentrāciju ietekmes analīzē ņemt vērā par 10 gadiem ilgāku periodu, tikai tāpēc, ka uz tām attiecās elektroenerģijas tirgus, Komisija tā rīkojās, jo tās rīcībā bija informācija, kas tai ļāva ar pamatotu pārliecību paredzēt tirgus attīstību šajā laika periodā un līdz ar to – koncentrāciju ietekmi.

246    Tādēļ jānoskaidro, vai šajā lietā Komisijas rīcībā bija informācija, kas tai būtu ļāvusi veikt prognozes analīzi tālākā nākotnē.

247    Šajā ziņā, kā norādīts šī sprieduma 235. punktā, Komisija ņēma vērā enerģētikas pārkārtošanu un kodolenerģijas ražošanas neturpināšanu. Tas atspoguļojas faktā, ka, no vienas puses, Komisija vairākkārt apstrīdētajā lēmumā minēja kodolenerģijas ražošanas neturpināšanu, un, no otras puses, tā aplūkoja koncentrācijas ietekmi, ņemot vērā EEG likuma ietekmi.

248    Šis konstatējums ir pietiekams, lai noraidītu prasītājas argumentāciju par to, ka Komisija esot ņēmusi vērā tikai kodolenerģijas ražošanas neturpināšanu.

249    Turklāt jākonstatē, ka, lai arī prasītāja pārmet Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā, ka elektroenerģijas tirgū ieguldījumu cikli ir 15 līdz 20 gadus ilgi, prasītāja min tikai savus ieguldījumu projektus. Tādējādi tā nenorāda ieguldījumus, ko varētu īstenot RWE pēc koncentrācijas un kas varētu ieviest izmaiņas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū. Gluži pretēji, tā norāda, ka tās ieskatā RWE un E.ON varētu tikt atturētas veikt milzīgus ieguldījumus pēc koncentrācijas. No tā izriet, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā nebija skaidrs, ka RWE un E.ON pēc koncentrācijas veiks ieguldījumus, kas var mainīt tirgus struktūru. Līdz ar to, pat pieņemot, ka ieguldījumu cikli ir 15–20 gadus ilgi, kā to apgalvo prasītāja, Komisija nevarēja balstīt savu prognozes analīzi uz šādu periodu šī viena iemesla dēļ.

250    Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas no oglēm izbeigšanas potenciālo ietekmi, kuru piemin gan prasītāja, gan RWE, ir jānorāda, ka šī ražošanas veida izbeigšana ir paredzēta 2020. gada 8. augusta Gesetz zur Reduzierung und zur Beendigung der Kohleverstromung (Likums par elektroenerģijas ražošanas no oglēm samazināšanu un izbeigšanu; BGBl. 2020 I, 1818. lpp., turpmāk tekstā – “Likums par elektroenerģijas ražošanas no oglēm izbeigšanu”). Citiem vārdiem, šis likums ir pieņemts pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tādējādi, ka varētu uzskatīt, ka šī vienīgā iemesla dēļ Komisija nevarēja ņemt vērā šī likuma sekas, lai noteiktu periodu, par kuru tai bija jāveic tās analīze.

251    Tomēr jānorāda, ka šis likums tika pieņemts pēc 2019. gada 31. janvāra ziņojuma, ko izstrādāja Kommission für Wachstum, Strukturwandel und Beschäftigung (Attīstības, strukturālo pārmaiņu un nodarbinātības komisija, Vācija), kuru 2018. gada 6. jūnijā iecēla Vācijas federālā valdība. Šajā ziņojumā bija iekļauti ieteikumi plāna izstrādei, lai pakāpeniski samazinātu un likvidētu elektroenerģijas ražošanu no oglēm, kā arī juridiski, ekonomiski, sociāli, renaturalizācijas un strukturālās politikas pasākumi, kas nepieciešami tā īstenošanai. Elektroenerģijas ražošanas no oglēm izbeigšanas datums bija paredzēts 2038. gadā.

252    Šajā ziņā prasītāja atsaucas uz Uniper SE likvidāciju, lai pamatotu, ka tirgus struktūra mainīsies par labu RWE. Uniper bija elektroenerģijas ražošanas uzņēmums un E.ON meitasuzņēmums, kuru ieguva Fortum Oyj pēc 2018. gada 15. jūnija Komisijas Lēmuma C(2018) 3921 final, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta M.8660 – Fortum/Uniper), pieņemšanas.

253    Attiecībā uz Uniper jānorāda, ka šī sprieduma 251. punktā minētajā ziņojumā nebija minēts tās ogļu elektrostaciju slēgšanas precīzs datums, bet bija norādīts, ka ogļraktuvju operators, kurš bija Uniper piegādātājs, plānoja ekspluatēt raktuves līdz 2030. gadu vidum.

254    Turklāt no Vācijas federālās valdības 2020. gada 15. janvāra paziņojuma presei, kuru Komisija ir pieminējusi atbildes rakstā uz repliku, izriet, ka starp Vācijas federālo valdību un federālajām zemēm tika noslēgta vienošanās par elektroenerģijas ražošanas no oglēm izbeigšanu. Šīs vienošanās mērķis bija īstenot Attīstības, strukturālo pārmaiņu un nodarbinātības komisijas ieteikumus. Piedevām 2020. gada 30. janvāra Uniper paziņojumā presei uzņēmums pauda savu vēlmi pakāpeniski izbeigt elektroenerģijas ražošanu no oglēm un norādīja, ka Attīstības, strukturālo pārmaiņu un nodarbinātības komisijas ziņojumā bija rekomendācija Vācijas federālajai valdībai panākt ar to vienošanos, lai ogļu elektrostacija Datteln 4 netiktu darbināta apmaiņā pret finansiālu kompensāciju. Šāds bija konteksts, kurā tika pieņemts Likums par elektroenerģijas ražošanas no oglēm izbeigšanu. Vēl jāpiebilst, ka, lai arī šī likuma 4. pantā ir paredzēts ogļu elektrostaciju radīto emisiju samazināšanas un izbeigšanas grafiks, tajā – pretēji Likumam par kodolenerģijas ražošanas neturpināšanu – nav norādīti konkrēto elektrostaciju nosaukumi.

255    Tādējādi, pat ja Komisija zināja, ka tiek gatavots Likums par elektroenerģijas ražošanas no oglēm izbeigšanu un ka Uniper beigs ekspluatēt savas ogļu elektrostacijas, tā tomēr nevarēja zināt šī likuma īstenošanas precīzu kārtību, vai pat to paredzēt, jo jebkurā gadījumā tā tika precizēta tikai 2020. gada janvārī. Turklāt prasītāja interesējas tikai par Uniper, neņemot vērā šī likuma iespējamo ietekmi uz RWE situāciju, kurai arī pieder ogļu elektrostacijas. Tā kā, visbeidzot, E.ON tradicionālās elektroenerģijas ražošanas aktīvi, uz kuriem attiecas koncentrācija, ir ar kodolenerģiju saistīti aktīvi, nevis ogļu elektrostacijas, ir jāsecina, ka Komisijai nebija jāņem vērā ar šo likumu elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū izraisītās izmaiņas, lai saprātīgi paredzētu koncentrācijas ietekmi uz šādi pārdefinētu tirgu. Tas bija pamatoti vēl jo vairāk tāpēc, ka, tā kā elektroenerģijas ražošanas no oglēm izbeigšanai bija jāturpinās līdz 2038. gadam, tas būtu prasījis no Komisijas prognozi ļoti tālā nākotnē, kurā varētu notikt citas – vēl neparedzamas, taču tādas pārmaiņas, kas varētu vēl vairāk mainīt tirgus struktūru.

256    Tāpēc ir jānoraida prasītājas arguments šajā ziņā, tāpat kā tās arguments par tirgus struktūras izmaiņām saistībā ar Uniper stāvokļa pasliktināšanos tās ogļu elektrostaciju slēgšanas dēļ.

257    Turklāt prasītāja apgalvo, ka Likums par elektroenerģijas ražošanas no oglēm izbeigšanu izraisot konkurences izkropļojumu, jo Vācijas valdība subsidējot RWE ar ievērojamiem finanšu līdzekļiem. Šajā ziņā jākonstatē, ka jebkurā gadījumā, kā apgalvo Komisija, pēdējā minētā nav konkrēti kvalificējusi Vācijas Federatīvās Republikas iepirkumu mehānismu kā konkurences izkropļošanu. Gluži otrādi, tā secināja, ka atbalsts, kas ir šie finanšu līdzekļi, ir saderīgs ar iekšējo tirgu (2020. gada 25. novembra Komisijas Lēmums C(2020) 8065 final par valsts atbalstu SA.58181 (2020/N) – Iepirkumu mehānisms elektroenerģijas ražošanas no oglēm izbeigšanai Vācijā).

258    No visa iepriekš minētā izriet, ka Komisijas rīcībā nebija informācijas, kas ļauj veikt prognozes analīzi, kura balstīta uz periodu, kas ir ilgāks par to, par kuru tā veica analīzi, proti, 3–5 gadi, skaitot no koncentrācijas paziņošanas. Tādējādi tā nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot analīzes perioda robežas.

259    Tātad iebildums par analīzes perioda robežu kļūdainu noteikšanu ir jānoraida.

d)      Par trešo iebildumu, kas attiecas uz RWE tirgus ietekmes kļūdainu vērtējumu

260    Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir kļūdaini novērtējusi RWE stāvokli tirgū, secinot, ka RWE tirgus ietekmes pieaugums nav šķērslis. Pirmām kārtām, tā apgalvo, ka Komisija, lai analizētu RWE tirgus ietekmi, ir ņēmusi vērā tikai šīs uzņēmuma tirgus daļas. Otrām kārtām, Komisija esot pieļāvusi kļūdu, analizējot tirgus daļas un citus nozīmīgus faktorus, proti, RWE centrālo lomu elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū, RWE stimulus attiecībā uz jaudas paturēšanas stratēģijām un uz citiem tās ražošanas portfeļa stratēģiskas izmantošanas veidiem un RWE centrālo lomu balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū.

261    Komisija, kuru atbalsta E.ON un RWE, apstrīd prasītājas argumentus.

262    Ir jāizskata katra no prasītājās izvirzītajām kritikām, sākot ar to, kura attiecas uz Komisijas vērā ņemtajiem faktoriem.

1)      Par elementiem, ko Komisija ir ņēmusi vērā, lai analizētu RWE tirgus ietekmi

263    Prasītāja kritizē Komisiju, ka tā ir analizējusi RWE pieaugošo tirgus ietekmi, balstoties vienīgi uz tirgus daļām, neņemot vērā papildu faktorus. Komisija esot reducējusi tirgus ietekmes analīzi līdz ražotāju tirgus daļu analīzei, kuras aprēķinātas, balstoties uz saražotās elektroenerģijas daudzumu un uz jaudu, neizmantojot citus faktorus, kam ir nozīme saskaņā ar koncentrāciju kontroles standartiem un kas izmantoti Vācijas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus agrākās analīzēs. Prasītāja it īpaši atsaucas uz koncentrācijas līmeni, kas aprēķināts, balstoties uz Herfindahl‑Hirschman [Herfindāla‑Hiršmana] indeksu (turpmāk tekstā – “HHI”), uz RWE centrālo lomu, ko uzrāda RSI indekss, uz trešo personu iesniegtajām analīzēm un uz Oxera pētījumu vai vēl uz tirgus izpētes aptauju. Tādējādi Komisija neesot aplūkojusi lielāko daļu konkurences problēmu, kas izriet no koncentrācijas. Šādi rīkojoties, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

264    Šajā ziņā jānorāda, ka savā pārbaudē Komisija aplūkoja tirgus daļas galvenokārt apstrīdētā lēmuma 5.1.1. iedaļā “Tirgus struktūra” (25.–29. punkts) un 5.1.2. iedaļā “No koncentrācijas izrietošais pieaugums” (30.–35. punkts).

265    Turklāt Komisija detalizēti aplūkoja “Aktīvu, kas ražo no atjaunīgās elektroenerģijas, dotāciju shēmu” (apstrīdētā lēmuma 5.1.3. iedaļa, 36.–39. punkts), kā arī “Paziņojošās puses viedokli” (apstrīdētā lēmuma 5.1.4. iedaļa, 40.–42. punkts), kas galvenokārt balstās uz, pirmkārt, kopējo tirgus daļu nelielo apjomu, otrkārt, to minimālo pieaugumu, treškārt, citu konkurentu klātbūtni un, ceturtkārt, RWE centrālās lomas nepalielināšanos.

266    Ņemot vērā iepriekšējā punktā minētās tirgus daļas un elementus, Komisija veica savu analīzi 5.1.5. iedaļā “Komisijas vērtējums” (43.–65. punkts). Tajā Komisija noteica, ka, ņemot vērā tirgus daļu ierobežoto pieaugumu un pagaidu raksturu visā tirgū vai visos aplūkotajos segmentos, pirmšķietami esot maza iespējamība, ka šis pieaugums būtiski pastiprinās RWE tirgus ietekmi (apstrīdētā lēmuma 47. punkts).

267    Tomēr Komisija neapstājās tikai pie šī konstatējuma. Proti, tā atzina, ka, ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus būtību, uzņēmums, kuram pieder ierobežotas tirgus daļas, tik un tā var būt spējīgs ietekmēt cenas. Tāpēc tā analizēja RWE spēju un interesi ietekmēt cenas (apstrīdētā lēmuma 48. punkts). Komisija sāka šo analīzi, vērtējot risku, kas saistīts ar jaudas paturēšanas stratēģijām (apstrīdētā lēmuma 49.–58. punkts), un tā secināja, ka, ņemot vērā RWE ražošanas portfeli un atbildes uz tirgus izpētes aptaujas jautājumiem, koncentrācija nepalielināšot RWE spēju paturēt daļu no savas produkcijas noteicošā mērā (apstrīdētā lēmuma 54. punkts). Turpinājuma Komisija izvērtēja RSI analīzes, ko iesniedza RWE un trešās personas (apstrīdētā lēmuma 5.1.5.1. iedaļa, 59.–65. punkts), un no tām secināja, ka tās neliks Komisijai mainīt tās secinājumu, proti, ka koncentrācija būtiski nemainīšot RWE spēju vai interesi izkropļot konkurenci (apstrīdētā lēmuma 65. punkts).

268    Ņemot vērā tirgus daļas un it īpaši to nelielo un pagaidu pieaugumu, analīzē par RWE paturēšanas jaudu un RWE centrālās lomu Komisija konstatēja, ka koncentrācija nerada nekādas pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu. Komisija uzskata, ka šis konstatējums ir patiess neatkarīgi no tā, ka elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu Vācijā uzskata par tādu, kas aptver visu ražošanu, vai par tādu, kurā ir nošķirta tradicionālās elektroenerģijas ražošana no atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas (apstrīdētā lēmuma 5.1.6. iedaļa, 66. punkts).

269    Turklāt, ņemot vērā konkrētās rūpniecības veidu, Komisija nolēma izvērtēt citus elementus, kuri varētu norādīt uz konkurences ietekmi uz tirgu, piemēram, analīzes, kas balstītas uz RSI indeksu, attiecībā pret centrālo lomu vai pret Return on Withholding Capacity Index (paturētās jaudas rentabilitātes indekss, turpmāk tekstā – “RWC indekss”), lai analizētu paturēšanas jaudu. Komisija arī ņēma vērā tirgus izpētes aptaujas atbildes, uz kurām tā ir vairākkārt atsaukusies (apstrīdētā lēmuma 53., 59., 67., 71., 92., 94. punkts un 9. zemsvītras piezīme). Visbeidzot, Komisija analizēja trešo personu, kuras atbildēja uz tirgus izpētes aptaujas jautājumiem, paustās bažas par RWE mazākuma līdzdalību E.ON, kā arī koncentrācijas ietekmi uz citiem tirgiem, kas nav Vācijas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus.

270    Ir taisnība – kā to apgalvo prasītāja –, ka Komisija apstrīdētāja lēmumā nav vērtējusi HHI.

271    Saskaņā ar pamatnostādņu 14. punktu koncentrācijas līmenis bieži sniedz lietderīgu pirmo norādi par tirgus struktūru un koncentrācijas dalībnieku nozīmīgumu. No pamatnostādņu 16. punkta izriet arī, ka kopējais koncentrācijas līmenis tirgū var sniegt noderīgu informāciju par konkurences nosacījumiem. Atbilstoši pēdējam minētajam punktam, lai mērītu koncentrācijas līmeņus, Komisija bieži izmanto HHI, kurš ir vienāds ar visu tirgus dalībnieku individuālo tirgus daļu kvadrātu summu. Lai arī HHI absolūtais līmenis var sniegt sākotnēju norādi par konkurences spiedienu, kas tirgū tiks radīts pēc koncentrācijas darījuma, HHI variācija – “delta” – ir noderīgs koncentrācijas līmeņa izmaiņu, kuras tieši izrietēs no darījuma, rādītājs. Tomēr ne ar pamatnostādņu 14., ne 16. punktu Komisijai nav uzlikts pienākums ņemt vērā HHI visos savos lēmumos (skat. spriedumu, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 65. un 66. punkts un tajos minētā judikatūra).

272    Turklāt jākonstatē, ka pamatnostādņu 19.–21. punktā pēc būtības ir noteikti HHI sliekšņi, kurus nesasniedzot, koncentrācija, visticamāk, nerada konkurences problēmas. Tādējādi pamatnostādnēs Komisija tostarp uzskata, ka ir maz ticams, ka darījums tirgū radīs horizontālas konkurences problēmas, ja pēc koncentrācijas HHI ir robežās starp 1000 un 2000 un delta – zemāka par 250 vai tad, ja pēc darījuma HHI pārsniedz 2000 un delta ir zemāka par 150, izņemot īpašus gadījumus.

273    Šajā lietā jānorāda, ka prasītāja nesniedz pati savus HHI aprēķinus. Taču tai tas bija jādara, lai pierādītu, ka tad, ja Komisija tos būtu ņēmusi vērā, tā nonāktu pie atšķirīga secinājuma par koncentrācijas ietekmi uz tirgu.

274    No iepriekš minētā izriet, ka ne tikai Komisija ņēma vērā arī citus nozīmīgus faktorus vēl bez tirgus daļām, lai novērtētu RWE tirgus ietekmi, bet ka turklāt prasītāja nepierādīja, kā HHI ņemšana vērā – un tā saskaņā ar šī sprieduma 271. punktā minēto judikatūru nebija prasīta – vai citu iespējamu faktoru ņemšana vērā būtu varējusi likt apšaubīt Komisijas secinājumus.

275    Tāpēc ir jāpārbauda Komisijas veiktā, pirmkārt, RWE tirgus daļu analīze un, otrkārt, citu faktoru analīze.

2)      Par tirgus daļu analīzi

276    Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot tirgus daļas.

277    Šajā ziņā, pirmām kārtām, prasītāja izmanto datus, kas atšķiras no tiem, kurus iesniedza koncentrācijas dalībnieki un uz kuriem Komisija esot balstījusies, lai analizētu RWE tirgus daļas. Taču ir jākonstatē, ka prasītāja nenorāda, ka pastāv juridisks noteikums, ar ko Komisijai aizliegts balstīties uz datiem, kurus snieguši paši koncentrācijas dalībnieki administratīvajā procedūrā, vai gluži otrādi – ar ko tai noteikts pienākums veikt pašai savu tirgus izpētes aptauju neatkarīgi no koncentrācijas dalībnieku iesniegtajiem datiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 126. punkts).

278    Turklāt prasītāja vienīgi izmanto pati savus datus, nepaskaidrojot iemeslus, kuru dēļ Komisijas izmantotie dati neesot pareizi.

279    Taču nepietiek ar to, ka prasītāja izmanto datus, kas atšķiras no tiem, kurus Komisija izmanto apstrīdētajā lēmumā, lai pierādītu Komisijas pieļauto acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nesniedzot konkrētus elementus, kuri var pierādīt, ka datu ņemšana vērā apstrīdētajā lēmumā ir Komisijas pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 156. punkts).

280    No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisijas izmantotie dati bija nepareizi.

281    Otrām kārtām, ir jāpārbauda, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, analizējot datus, kurus tā izmantoja.

282    Ir jāatgādina, ka, novērtējot koncentrācijas darījuma ietekmi uz konkurenci, Komisija salīdzina konkurences apstākļus, ko radītu paziņots darījums, ar apstākļiem, kuri tirgū pastāvētu, ja koncentrācija nenotiktu (spriedums 2019. gada 23. maijs, KPN/Komisija, T‑370/17, EU:T:2019:354, 115. punkts).

283    Ir jānorāda, ka liela tirgus daļu apjoma esamība ir ārkārtīgi nozīmīga un attiecība starp uzņēmuma (vai uzņēmumu), kurš (kuri) ir koncentrācijas dalībnieks (dalībnieki), daļām un tā (to) konkurentu – īpaši nākamo lielāko konkurentu tirgus daļām – ir ticama norāde par dominējoša stāvokļa pastāvēšanu. Turklāt īpaši liela tirgus daļa pati par sevi var būt pierādījums dominējošajam stāvoklim, īpaši ja citiem tirgus dalībniekiem pieder ievērojamāki mazāka tirgus daļa (spriedums, 2006. gada 23. februāris, Cementbouw Handel & Industrie/Komisija, T‑282/02, EU:T:2006:64, 201. punkts). Turpretī koncentrācijas, kas attiecīgo uzņēmumu ierobežotās tirgus daļas dēļ nevar kaitēt efektīvai konkurencei, var uzskatīt par atbilstošām iekšējam tirgum (Regulas Nr. 139/2004 32. apsvērums).

284    No pamatnostādņu 17. punkta izriet, pirmkārt, ka tikai ļoti lielas tirgus daļas 50 % vai lielākā apmērā var pašas par sevi būt par pierādījumu dominējoša tirgus stāvokļa esamībai un, otrkārt, ka tad, ja par 50 % mazākas tirgus daļas gadījumā koncentrācijas darījums var radīt konkurences problēmas, tam par iemeslu ir citi faktori, tostarp konkurentu stiprums un skaits (spriedums, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 59. punkts).

285    Tieši šādā ietvarā ir jānosaka, vai šajā lietā, kā to apgalvo prasītāja, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kļūdaini novērtējot RWE stāvokli tirgū un secinot, ka RWE tirgus ietekmes pieaugums nav šķērslis.

286    Šajā lietā, pirmkārt, Komisija apstrīdētā lēmuma 26. un nākamajos punktos norādīja, ka elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū pirms koncentrācijas RWE tirgus daļa visas saražotās elektroenerģijas tirgū bija robežās no 20 % līdz 30 %, proti, [konfidenciāli] (1) % saražotās elektroenerģijas ziņā un robežās no 20 % līdz 30 %, proti, [konfidenciāli] % uzstādītās ražošanas jaudas ziņā. Koncentrācijas dēļ RWE iegūtu papildu tirgus daļu robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % (jeb [konfidenciāli] Twh) visas saražotās elektroenerģijas ziņā un robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % (jeb [konfidenciāli] MW) ierīkotās ražošanas jaudas ziņā (apstrīdētā lēmuma 27. punkts, 1. tabula un 26. zemsvītras piezīme). Tomēr koncentrācijas M.8870 rezultātā pieaugums būtu tikai robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % saražotās elektroenerģijas ziņā (proti, [konfidenciāli] Twh) un tikai robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % (jeb [konfidenciāli] MW) ierīkotās ražošanas jaudas ziņā (apstrīdētā lēmuma 34. punkts un 36. zemsvītras piezīme). Tas skaidrojams ar to, ka koncentrācijas M.8870 ceļā atsevišķi innogy – bijušā RWE meitasuzņēmuma – ražošanas aktīvi tiktu nodoti E.ON.

287    Otrkārt, Komisija attiecībā uz tradicionālās elektroenerģijas ražošanu norādīja, ka pirms koncentrācijas RWE tirgus daļa bija robežās no 30 % līdz 40 %, proti, [konfidenciāli] % saražotās elektroenerģijas ziņā un robežās no 20 % līdz 30 %, proti, [konfidenciāli] % ierīkotās ražošanas jaudas ziņā un ka koncentrācija ļautu RWE iegūt papildu tirgus daļu robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] %, (jeb [konfidenciāli] TWh) saražotās elektroenerģijas ziņā vai robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % (jeb apmēram [konfidenciāli] MW) ierīkotās ražošanas jaudas ziņā (apstrīdētā lēmuma 28. punkts, 2. tabula un 28. zemsvītras piezīme). Koncentrācijas M.8870 rezultātā pieaugums būtu tikai robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % saražotās elektroenerģijas ziņā (apstrīdētā lēmuma 34. punkts).

288    Treškārt, attiecībā uz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu Komisija norādīja, ka pirms koncentrācijas RWE tirgus daļa bija robežās no 0 % līdz 5 %, proti, [konfidenciāli] % saražotās elektroenerģijas ziņā un robežās no 0 % līdz 5 %, proti, [konfidenciāli] % ierīkotās ražošanas jaudas ziņā un ka koncentrācija ļautu RWE iegūt papildu tirgus daļu robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % (jeb [konfidenciāli] TWh) saražotās elektroenerģijas ziņā vai robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % (jeb apmēram [konfidenciāli] MW) ierīkotās ražošanas jaudas ziņā (apstrīdētā lēmuma 29. punkts, 3. tabula un 31. zemsvītras piezīme). Koncentrācijas M.8870 rezultātā pieaugums būtu tikai robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % saražotās elektroenerģijas ziņā (apstrīdētā lēmuma 34. punkts).

289    Līdz ar to koncentrācijas rezultātā RWE iegūtu papildu tirgus daļu ne vairāk kā robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] %. Tik ierobežotu pieaugumu pašu par sevi nevar uzskatīt par nozīmīgu.

290    No tā jāsecina, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka koncentrācija neizraisīs RWE tirgus daļu ievērojamu pieaugumu, neraugoties uz faktoriem, kas izmantoti, lai noteiktu konkrēto tirgu.

291    Turklāt ar Gundremmingen C [elektrostacijas] slēgšanu, kas paredzēta 2021. gada 31. decembrī un ar Emsland [elektrostacijas] slēgšanu, kura paredzēta 2022. gada 31. decembrī, daļa no tirgus daļu pieauguma tiks vēl samazināta, proti, [konfidenciāli] no [konfidenciāli] TWh saražotā daudzuma ziņā un [konfidenciāli] no [konfidenciāli] MW ierīkotās ražošanas jaudas ziņā. Tādējādi pieaugums, kas tiek saglabāts ilgtermiņā, ir pieaugums, kurš saistīts ar vēja parku jaudu un kura apmērs ir [konfidenciāli] MW. Tā kā tirgus daļu pieaugums tradicionālās elektroenerģijas tirgū balstās vienīgi uz atomelektrostaciju iegūšanu, šim pieaugumam bija pilnībā jāzūd pēc kodolenerģijas ražošanas izbeigšanas, kas paredzēta vēlākais 2022. gada 31. decembrī. Tādā veidā tirgus daļu neto pieaugums pēc koncentrācijas M.8871 būs tikai robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % (jeb [konfidenciāli] TWh) saražotās elektroenerģijas ziņā elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū. Turklāt, izbeidzot kodolenerģijas ražošanu, kas paredzēta vēlākais 2022. gada 31. decembrī, saražotās elektroenerģijas apjomam būtu jāsamazinās par [konfidenciāli] TWh. Līdz ar to tirgus daļu pieaugumam pēc koncentrācijas būs pagaidu raksturs, vai arī, sākot ar 2023. gadu, šis pieaugums būs negatīvs.

292    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka faktiskajam pieaugumam, kas izriet no koncentrācijas, ir tikai pagaidu raksturs, jo tam esot lielā mērā jāzūd, kad ar kodolenerģiju saistītie aktīvi tiks galīgi slēgti līdz 2022. gada beigām (apstrīdētā lēmuma 35. punkts). Tādējādi, nelielais pieaugums no [konfidenciāli] % līdz [konfidenciāli] % Vācijas tradicionālās elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgū zudīs, kad tiks pabeigta kodolenerģijas ražošanas izbeigšana.

293    Pārējie prasītājas argumenti nevar likt apšaubīt šo secinājumu.

294    Pirmkārt, attiecībā uz argumentu, ka Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka RWE ir dominējošs stāvoklis elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū pirms koncentrācijas, ir taisnība, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija nav minējusi, ka RWE jau ir dominējošs stāvoklis. Tomēr, tā kā Komisija var pierādīt, pamatojoties uz lietas materiāliem, ka koncentrācija nevar radīt vai nostiprināt dominējošo stāvokli, Komisijai iepriekš nav jākonstatē, vai attiecīgajam uzņēmumam jau [pirms koncentrācijas] ir dominējošs stāvoklis.

295    Tātad Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neanalizējot, vai RWE pirms koncentrācijas bija dominējošs uzņēmums.

296    Jebkurā gadījumā, kā norādīts šī sprieduma 310. punktā, galvenais kvantitatīvais elements, uz kuru balstās prasītāja, lai pamatotu RWE iepriekšēja dominējoša stāvokļa esamību, proti, RWE centrālā loma, kas Oxera pētījumā mērīta ar RSI indeksu, nav norāde par šādu stāvokli.

297    Otrkārt, prasītāja norāda, ka gandrīz visas E.ON atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iegūšana ļaušot RWE vēl izteiktāk izcelties kā lielākajai tradicionālās elektroenerģijas ražotājai un kļūt par lielāko atjaunīgās elektroenerģijas ražotāju. Šī kombinācija tai nodrošināšot ievērojamu rīcības brīvību tirgū, un tas pastiprināšot koncentrācijas ietekmi uz konkurenci, ņemot vērā augstos strukturālos šķēršļus, lai veiktu nepieciešamos ievērojamos kapitāla ieguldījumus un vajadzību veikt ilgtermiņa plānošanu.

298    Šajā ziņā, kā konstatēts šī sprieduma 290. un 292. punktā, Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka tirgus daļu pieaugums ir ierobežots un ar pagaidu raksturu. Turklāt Komisija pamatoti uzsver, ka attiecībā uz ražošanu no atjaunīgiem energoresursiem E.ON un RWE ir ļoti maza kopīga tirgus daļa, kuras apmērs ir tikai robežās no 0 % līdz 5 %, proti, [konfidenciāli] %. Kas attiecas uz elektroenerģiju, kura saražota no tradicionālajiem energoresursiem, lai arī RWE ir lielākais piegādātājs Vācijā ([konfidenciāli] %), neto pieaugums ir ierobežots ([konfidenciāli] %) un jebkurā gadījumā tā pamatā ir tas, ka pastāv aktīvi, kuri darbojas uz kodolenerģijas bāzes un kurus bija paredzēts galīgi slēgt līdz 2022. gada beigām (apstrīdētā lēmuma 45. punkts). Tādējādi Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secināja, ka, pirmšķietami bija maz ticams, ka šis pieaugums būtiski pastiprinās RWE ietekmi Vācijas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū (apstrīdētā lēmuma 47. punkts).

299    No iepriekš minētā izriet, ka attiecībā uz RWE tirgus daļu analīzi Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

3)      Par RWE centrālo lomu elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū

300    Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā nav izsmeļoši pārbaudījusi RWE centrālās lomas pastiprināšanos elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū, ko rāda konkrēti RSI indekss.

301    Prasītājas ieskatā, ņemot vērā it īpaši Oxera pētījumu, RWE jau pirms koncentrācijas bija centrālā loma elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū, un tā atspoguļoja dominējošu stāvokli. Koncentrācijas rezultātā RWE centrālā loma pastiprināšoties.

302    Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 60. punkta, RSI analīze nozīmē, ka tiek noteikts, vai sabiedrībai ir centrāla loma, t.i., vai tā ir neaizstājama, lai apmierinātu pieprasījumu. Praksē RSI kalpo, lai pārbaudītu attiecībā uz konkrēta gada ikvienu stundu, vai konkurentu kapacitāte ir pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu, ja koncentrācijas darījuma rezultātā izveidotā struktūra izstājas no tirgus.

303    Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 60. punktā skaidroja, ka Federālais karteļu birojs un Monopolkommission (Monopolu komisija, Vācija) uzskatīja, ka tad, ja piegādātājam ir centrāla loma vairāk nekā 5 % konkrēta gada stundu, tas norādot uz tirgus ietekmi.

304    Tomēr, atzīstot RSI indeksa lietderību, Komisija apstrīdētā lēmuma 61. punktā uzskatīja, ka tam esot atsevišķi ierobežojumi, kuri ir jāņem vērā, pārbaudot koncentrāciju ietekmi. Proti, sabiedrība, kurai nav centrālās lomas, tomēr var ietekmēt vairumtirdzniecības cenas, piemēram, paturot jaudu. Tā arī norādīja, ka sabiedrībai, kurai tomēr ir centrāla loma, var būt tikai ierobežota interese šo lomu īstenot, ja atlikušais pieprasījums, ko konkurenti nevar apmierināt, ir zems.

305    Tomēr, vienlaikus izskaidrodama, kādēļ tā uzskata, ka RSI analīzēm ir ierobežota lietderība koncentrāciju kontrolē, Komisija tās ņēma vērā un izvērtēja. Šajā ziņā Komisija savas šajā ziņā esošās rīcības brīvības ietvaros var vērst uzmanību uz ekonomisko vērtējumu, kuri ir balstīti uz RSI indeksu, modeļa ierobežojumiem, kas ir jāņem vērā, veicot koncentrācijas visaptverošo vērtējumu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 6. jūlijs, Ryanair/Komisija, T‑342/07, EU:T:2010:280, 116.–118. punkts). Tāpēc prasītāja nevar pārmest Komisijai, ka tā ir ņēmusi vērā uz RSI indeksu balstīto analīžu ierobežojumus, analizējot RWE centrālo lomu.

306    Turklāt apstrīdētā lēmuma 46. zemsvītras piezīmē Komisija norādīja un prasītāja to neapstrīdēja, ka atkarībā no trešām personām, centrālās lomas palielināšanās, proti, visu to gada stundu, kurās RWE esot neaizstājama, lai apmierinātu pieprasījumu, procentuālās attiecības absolūtais pieaugums ir robežās no 0,4 % līdz 1,1 % 2017. gadā un robežās no 0,7 % līdz 1,1 % 2019. gadā.

307    No apstrīdētā lēmuma 62. punkta arī izriet, ka dažādajās RSI analīzēs, kas iesniegtas Komisijai, visās ir norādīts, ka, no vienas puses, RWE īstermiņā, proti, līdz 2022. gadam, būšot neaizstājams piegādātājs, lai apmierinātu pieprasījumu, ievērojami mazāk nekā 10 % no visām gada stundām un, no otras puses, jebkāds to periodu pieaugums, kurās RWE paliek neaizstājama, izzudīšot vēlākais pēc kodolenerģijas ražošanas izbeigšanas, kas paredzēta 2022. gada beigās.

308    Apstrīdētā lēmuma 64. punktā Komisija arī uzsvēra, ka vienīgi Oxera pētījumā ir paredzēts scenārijs, kas balstīts uz vēja enerģijas ražošanas jaudas paturēšanu un uz to E.ON ražošanas aktīvu kontroli, kuri balstīti uz tradicionālajiem energoresursiem, un tā ietekme ir salīdzinoši lielāka. Komisija tomēr uzskatīja, ka hipotēzes, uz kurām balstījās minētais scenārijs, nebija pamatotas ar lietai atbilstošiem faktiem – pirmkārt, RWE nebūtu bijusi spējīga īstenot no atjaunīgajiem energoresursiem veiktās ražošanas jaudas paturēšanu stundu pēc stundas, ciktāl no atjaunīgajiem energoresursiem veiktās ražošanas aktīvi nav pielāgoti paturēšanas darbībām, otrkārt, tās mazākuma līdzdalība E.ON nepiešķir RWE pilnu kontroli pār to aktīvu ikdienas pārvaldību, kurus ir saglabājusi E.ON.

309    Šajā ziņā, kā konstatēts šī sprieduma 322. un 391. punktā, Komisijas apgalvojumi, ka, pirmām kārtām, atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas nav pielāgotas paturēšanai un, otrām kārtām, RWE neiegūs kontroli par E.ON ikdienas darbībām, ir pamatoti. Tādējādi Komisija varēja ticami uzskatīt, ka hipotēzes, uz kurām balstījās Oxera pētījuma modelis, neatainoja realitāti.

310    Turklāt Oxera pētījums nevar ar RWE centrālo lomu pamatot to, ka pastāv būtisks šķērslis efektīvai konkurencei. Vispirms – no šī pētījuma izriet, ka tad, ja koncentrācija nenotiktu, RWE ieņemtu centrālo lomu 4 % gada stundu, tādējādi atrodoties zem 5 % sliekšņa, kas ir tirgus ietekmes rādītājs Federālā karteļu biroja un Monopolu komisijas ieskatā, no tā nevar izsecināt RWE dominējošu stāvokli šajā ziņā pirms koncentrācijas. Turpinot – RSI pieaugums pēc koncentrācijas būtu ierobežots. Tā šajā modelī attiecībā uz 2019. gadu ir paredzēts, ka to stundu gadā daļa, kurās RWE ieņem centrālo lomu, pieaug no 4 % koncentrācijas neesamības gadījumā līdz 5,5 % pēc koncentrācijas, un 2022. gadā paredz pieaugumu no 8,6 % koncentrācijas neesamības gadījumā līdz 9,9 % pēc koncentrācijas. Tas nozīmē, ka stundas, kurās RWE ieņem centrālo lomu, pieaug par 1,5 procentpunktiem 2019. gadā un par 1,3 procentpunktiem 2022. gadā. Tādējādi RWE centrālās lomas palielināšanās, kas konstatēta Oxera pētījumā, nav krasi atšķirīga no tās, ko konstatējušas trešās personas un kas atgādināta šī sprieduma 306. punktā. Turklāt RSI vērtības 2024. gadam ir identiskas gan koncentrācijas neesamības, gan tās esamības gadījumā, un tas pierāda, ka RWE centrālā loma nepalielinās koncentrācijas dēļ pēc kodolenerģijas ražošanas izbeigšanas.

311    No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, analizējot RWE centrālo lomu.

4)      Par RWE stimuliem attiecībā uz jaudas paturēšanas stratēģijām un uz citiem tās ražošanas portfeļa stratēģiskas izmantošanas veidiem

312    Prasītāja norāda, ka Komisija esot kļūdaini noliegusi RWE jaudas paturēšanas potenciālu, no vienas puses, atsaucoties uz RWE izaugsmes maznozīmīgumu, un, no otras puses, balstoties uz tirgus izpētes aptauju, tā vietā, lai aplēstu papildu rīcības brīvību. Šajā ziņā prasītāja it īpaši apgalvo, ka RWC indekss, kurš attiecas uz paturētās jaudas rentabilitāti, atklāj, ka RWE esot bijusi spējīga ietekmēt cenas un optimizēt ieņēmumus no tās portfeļa, paturot jaudas vēl pirms koncentrācijas savas tirgus ietekmes dēļ. Koncentrācijas rezultātā RWE varot paturēt papildu jaudas un gūt vēl lielāku labumu no cenu pieauguma. Tādējādi RWC indekss, kurš attiecas uz paturētās jaudas rentabilitāti, atklājot, ka paturēšana bija rentabla RWE vairākus tūkstošus stundu gadā.

313    Piegādātāju jaudas paturēšanas stratēģijas nozīmē, ka fiziski vai ekonomiski tiek paturēta daļa produkcijas, lai izraisītu cenu pieaugumu, un tas nozīmē, ka, lai no tā gūtu labumu, ir jākombinē elastīga ražošana (ogles un gāze), ko var aizturēt, ar pamatražošanu (kodolenerģija, brūnogles un atjaunīgā elektroenerģija), kura turpinātos un gūtu labumu no izrietošā cenu pieauguma.

314    Pirmām kārtām, jāatgādina, ka Komisijai visaptveroši jāvērtē rezultāti, kas gūti no norāžu kopuma, kurš izmantots konkurences situācijas vērtēšanai. Saskaņā ar šo visaptverošo vērtējumu Komisija var dažiem faktiem piešķirt lielāku nozīmi, bet citus neņemt vērā. Vispārējai tiesai ir jāpārbauda šī vērtējuma likumība un tā pamatojums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 6. jūlijs, Ryanair/Komisija, T‑342/07, EU:T:2010:280, 136. punkts).

315    Ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 51. punktā Komisija uzskatīja, ka RWE papildu iegūtā jauda būtiski nepalielināja tās spēju vai interesi īstenot jaudas paturēšanu.

316    Pirmkārt, no atjaunīgajiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas iekārtām starp elastīgās ražošanas tehnoloģijām ir viszemākās robežizmaksas, tādēļ to jaudas paturēšana ir visdārgākā (apstrīdētā lēmuma 52. punkts). Tirgus izpētes aptaujas laikā elektroenerģijas ražotāji apstiprināja, ka šīs iekārtas parasti darbojas ar pilnu jaudu un ka to aizturēšanai, kas ir tehniski iespējama, no ekonomiskā viedokļa ir jēga tikai tajos retajos gadījumos, kad vairumtirdzniecības cenas ir negatīvas (apstrīdētā lēmuma 53. punkts). Apstrīdētā lēmuma 54. punktā Komisija uzskatīja, ka vēja parku iegāde koncentrācijas rezultātā nepalielina RWE spēju paturēt jaudu izšķirošā veidā. No apstrīdētā lēmuma 57. punktu izriet, ka tā arī nepalielināja RWE interesi veikt jaudas aizturēšanu, jo atalgojums par vēja enerģijas atjaunojamās jaudas pagaidu neto pieaugumu [konfidenciāli] TWh apmērā notika saskaņā ar “tiešās pārdošanas” sistēmu tādējādi, ka cenu pieaugums elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū ievērojami samazināja to, cik lielu labumu no cenu pieauguma šajā tirgū guva iekārta, kas gūst atbalstu atbilstoši EEG likumam.

317    Otrkārt, Komisija apstrīdētā lēmuma 55., 56. un 58. punktā norādīja, ka RWE paturēšanas spējas palielināšanās, iegūstot kodolenerģijas jaudu, bija ar pagaidu raksturu un aprobežojās ar [konfidenciāli] TWh vai bija robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % no kopējās produkcijas un tai, maz ticams, varēja būt ievērojama ietekme uz RWE interesi sākt jaudas paturēšanas stratēģiju.

318    Apstrīdētā lēmuma 63. punktā Komisija precizēja, ka tikai Oxera pētījumā bija prezentēts simulācijas modelis ar mērķi aplēst RWE interesi paredzēt jaudas paturēšanu. Komisija no šī modeļa izsecināja, ka uz tādiem tradicionāliem energoresursiem kā, piemēram, gāzes un ogļu elektrostacijas, balstītas ražošanas jaudas paturēšanas gadījumā koncentrācijas ietekme ir ļoti ierobežota.

319    Tādējādi no apstrīdētā lēmuma, it īpaši no tā 65. punkta izriet, ka Komisija analizēja Oxera pētījumu, ar kura palīdzību prasītāja cenšas pamatot savus apgalvojumus par iespēju un RWE stimulu paturēt jaudu, un ka tā secināja, ka dažādās iesniegtās analīzes, tostarp Oxera pētījums, nav mainījuši tās secinājumus.

320    Otrām kārtām, ir jāpārbauda, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, analizējot ražošanas jaudas aizturēšanas risku.

321    Kā norādīts šī sprieduma 290. un 292. punktā, Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, uzskatot, ka tirgus daļu pieaugums nav ievērojams un – katrā ziņā – ka šim pieaugumam ir pagaidu raksturs. No tā ir jāsecina, ka no koncentrācijas nevar izrietēt nekāda papildu jaudas paturēšanas spēja, sākot ar brīdi, kad tiek izbeigta kodolenerģijas ražošana, kas paredzēta 2022. gada beigās. Šo konstatējumu apstiprina Oxera pētījums, kura modelis rāda, ka 2024. gadā nebūs nekāda papildu paturēšanas stimula salīdzinājumā ar situāciju pirms koncentrācijas.

322    Attiecībā uz papildu paturēšanas spēju vai stimuliem, kas iegūti īstermiņā, t.i., līdz brīdim, kad 2022. gada beigās paredzēts izbeigt kodolenerģijas ražošanu, pirmkārt, par atjaunīgās elektroenerģijas iekārtām Komisija konstatēja, ka tirgus izpētes aptaujas dalībnieki norādīja, ka iekārtas, kuras darbojas ar atjaunīgo elektroenerģiju, nevar būt iesaistītas paturēšanas stratēģijās. Tāpat jākonstatē, ka prasītāja neapstrīd Komisijas konstatējumu, ka atjaunīgās elektroenerģijas iekārtām ir viszemākās robežizmaksas no visām elektroenerģijas iekārtām, jo tās ir visrentablākās un attiecībā uz tām ir vismazāk ticams, ka tās tiks aizturētas. Komisija arī pārbaudīja, vai papildu atjaunīgas jaudas pagaidu iegūšana var stimulēt RWE aizturēt tās elektroenerģijas iekārtas, kas nav atjaunīgās elektroenerģijas iekārtas. Šajā ziņā tā norādīja, ka iespējamais cenu pieaugums, ko izraisa citu elektroenerģijas iekārtu aizturēšana, nozīmētu, ka atjaunīgo iekārtu atlīdzība saskaņā ar EEG likumu samazinātos. Tādējādi aizturēšanas jaudas iespējamā pieauguma pagaidu raksturs būtu jāpapildina ar to, ka ikviens papildu stimuls īstermiņa aizturēšanai, kas izriet no atjaunīgās elektroenerģijas jaudas, būtu ierobežots.

323    Otrkārt, attiecībā uz mazākuma līdzdalības iegūšanu Emsland un Gundremmingen C atomelektrostaciju kapitālā, papildu spējas vai stimuli aizturēšanai būtu ar pagaidu raksturu un ierobežoti tā iemesla dēļ, ka šīs atomelektrostacijas beigs savu darbību līdz 2022. gada beigām. Tāpat ir jākonstatē, ka Oxera pētījumā nav pierādīts, ka pastāv aizturēšanas stimulu ievērojams pieaugums. Par elektroenerģiju, kas gūta no tradicionāliem energoresursiem, Oxera pētījumā šajā ziņā nav norādītas ne cenu, ne rentablo stundu skaita ievērojamas izmaiņas, kuras saistītas ar gāzes elektrostacijas darbības izbeigšanu pēc koncentrācijas. Ogļu elektrostacijas darbības izbeigšanas gadījumā rentablo stundu skaits ir mazliet lielāks 2019. un 2022. gadā un gandrīz identisks 2024. gadā.

324    Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz tās veikto analīzi par RWE iespēju un stimuliem paturēt jaudu pēc koncentrācijas.

325    Trešām kārtām, ir jāanalizē prasītājas papildu bažas, kas saistītas ar RWE ražošanas portfeļa iespējamo stratēģisko izmantošanu, proti, pirmkārt, apzināti kļūdainu prognožu veikšana atjaunīgās vēja enerģijas jomā, otrkārt, laika posma starp iepriekšējas dienas tirgu un svārstīgāku tekošās dienas tirgu stratēģiska izmantošana un, treškārt, cenu manipulēšana.

326    Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 71. punktā norādīja, ka stratēģijas, kas balstīta uz apzināti kļūdainām prognozēm, lai izraisītu lielāku pieprasījumu pēc balansēšanas pakalpojumiem, kurus raksturo augstākas cenas, ienesīgums ir grūti pierādāms un turklāt lielākā daļa konkurentu, kuri piedalījās tirgus izpētes aptaujā, norādīja, ka piegādātājiem parasti nav nekādas intereses sniegt kļūdainas prognozes par no atjaunīgiem energoresursiem gūto produkciju. Apstrīdētā lēmuma 72. punktā Komisija secināja, ka koncentrācijai var būt ietekme tikai divu alternatīvu scenāriju gadījumos, proti, ja RWE atjaunīgās enerģijas jaudas ievērojami palielinās vai ja RWE stāvoklis nostiprinās balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū. Tā kā prasītāja nedz apstrīdēja šo divu scenāriju atbilstību, nedz arī piedāvāja citas hipotēzes, kurās koncentrācijai varētu būt ietekme, ir tikai jāpārbauda, vai šie divi scenāriji šajā lietā ir realizējušies.

327    Attiecībā uz vēja enerģijas jaudu un jaudu balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu jomā, attiecīgi šī sprieduma 290. un 331. punktā tika secināts, ka Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, ka koncentrācijas izraisītie pieaugumi ir ierobežoti un ar pagaidu raksturu. Turklāt RWE spēja vai stimuls izlemt cenas jelkādā veidā nav saistīts ar spēju vai stimulu paturēt jaudu vai ar balansēšanas tirgu, jo tirgošana nākamās dienas tirgū un tirgošana tekošās dienas tirgū notiek vienā un tajā pašā tirgū – elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū. Jebkura RWE jaudas pieauguma ierobežotais un pagaidu raksturs liek secināt to pašu – RWE spēja un stimuls manipulēt ar cenām var palielināties koncentrācijas dēļ tikai ierobežoti un pagaidu veidā. Līdz ar to neviens no šī sprieduma 326. punktā abiem paredzētajiem scenārijiem nav realizējies.

328    Jebkurā gadījumā, lai kāda būtu jaudas pieauguma ietekme īstermiņā, šis pieaugums nav noteikts un prasītāja nav pierādījusi atbilstoši prasītajam pierādījumu apjomam, ka šajā ziņā pastāv nopietna norāde par būtisku šķērsli efektīvai konkurencei.

329    Tātad jāsecina, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, analizējot papildu bažas, kas izriet no RWE ražošanas portfeļa stratēģiskas izmantošanas.

5)      Par RWE centrālo lomu balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū

330    Prasītāja būtība norāda, ka RWE jau esot bijusi vadošais piegādātājs balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū pirms koncentrācijas un ka ar koncentrāciju to stundu skaits, kurās RWE ieņem centrālo lomu, paliekot nemainīgs, bet ka E.ON izzūdot kā konkurente. Prasītājas ieskatā Komisija nav īpaši izvērtējusi to, ka RWE esot nodrošinājusi centrālo lomu balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū.

331    Pirmām kārtām, ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 46. punktā secināja, ka balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū no koncentrācijas izrietošais pieaugums būtu ļoti ierobežots un ar pagaidu raksturu. Komisija norādīja, ka elektroenerģijas ražošana no atjaunīgiem energoresursiem parasti netiek izmantota balansēšanas nolūkos un ka kodolenerģijas jauda ir iepriekš jākvalificē šādai izmantošanai. Šī iepriekšējā kvalificēšana izriet no procesa, ko uzsācis piegādātājs, kurš vēlas piedalīties balansēšanas tirgū, izmantojot ražošanas struktūru, un kurš ir pieteicies pie kompetentā pārvades tīkla operatora iepirkumā, kas attiecas uz balansēšanas enerģiju. Attiecībā uz iegūto kodolenerģijas jaudu, pirmkārt, Emsland elektrostacija bija iepriekš kvalificējusies, bet RWE jau bija visas tiesības tirgot rezerves enerģiju. Otrkārt, Gundremmingen C elektrostacija ir iepriekš kvalificējusies izveidot primārās rezerves, proti, pirmās elektroenerģijas rezerves, kas automātiski tiek aktivizētas tīkla nebalansa gadījumā, un terciārās rezerves, proti, trešās elektroenerģijas rezerves, kuras aktivizē pārvades tīkla operators saskaņā ar regulēšanas mehānismu, bet tā nekad nav piedalījusies primāro rezervju izsolē.

332    Ir jākonstatē, ka prasītāja atzīst, ka to stundu skaits, kurās RWE ieņem centrālo lomu balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū, koncentrācijas rezultātā nemainītos. Turklāt Oxera pētījumā ir norādīts, ka praksē atomelektrostacijas netiekot izmantotas balansēšanas mērķiem un ka nav ticams, ka koncentrācijai būtu tieša ietekme uz balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgu.

333    Tādēļ koncentrācijai nav ietekmes uz to, kādā mērā RWE ir neaizstājama, lai apmierinātu kopējo elektroenerģijas pieprasījumu balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū. Tādējādi Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu, secināja, ka RWE centrālās lomas pakāpe balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū nepalielināšoties.

334    Otrām kārtām, attiecībā uz E.ON kā konkurentes likvidēšanas ietekmi, ir jānorāda, ka saskaņā ar Oxera pētījumu, RWE stāvokļa nostiprināšanās balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū izriet no šīs likvidēšanas. Attiecības starp RWE un E.ON ir analizētas šī sprieduma 339. un 391. punktā, bet jau tagad var konstatēt, ka ar zemo ražošanas jaudu, ko tā saglabā pēc Uniper pārdošanas Fortum, E.ON jau pirms koncentrācijas vairs nevarēja būt vērā ņemami nozīmīga balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū. Turklāt aktīviem, kas nodoti RWE koncentrācijas ceļā, pirms koncentrācijas nebija jaudas balansēšanas mērķiem šī sprieduma 331. punktā minēto iemeslu dēļ.

335    No tā izriet, ka prasītājai neizdodas apstrīdēt to konstatējumu pamatotību, ko apstrīdētajā lēmumā veikusi Komisija un kas attiecas uz RWE centrālo lomu balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū.

6)      Secinājumi

336    No visa iepriekš minētā izriet, ka, neskarot to prasītājas argumentu pamatotības pārbaudi, kuri attiecas uz koncentrācijas dalībnieku attiecību tuvumu (skat. šī sprieduma 339.–346. punktu), un uz E.ON likvidēšanu ilgtermiņā (skat. šīs sprieduma 347.–365. punktu), Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz tās veikto koncentrācijas ietekmes uz RWE tirgus ietekmes analīzi. Šajā ziņā tā pamatoti uzskatīja, ka koncentrācijas rezultātā iegūto tirgus daļu, kā arī citu faktoru vērtējums neatklāja, ka koncentrācija var ievērojami mainīt RWE tirgus ietekmi. Tātad prasītājas iebildums par RWE tirgus ietekmes kļūdainu vērtējumu ir jānoraida.

e)      Par ceturto iebildumu, kas attiecas uz RWE un E.ON savstarpējo attiecību kļūdainu vērtējumu

337    Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija nav pienācīgi pārbaudījusi attiecības starp RWE un E.ON un it īpaši savstarpējās atkarības saikni un attiecību ciešumu starp tām, E.ON lēnu likvidēšanu, RWE izšķirošo ietekmi uz E.ON un elektroenerģijas tirgu sadali, par ko vienojušās RWE un E.ON. Šajā ziņā, ja Komisija būtu pareizi un pilnīgi pārbaudījusi faktus, kas saistīti ar attiecībām starp RWE un E.ON, un būtu veikusi rūpīgu ekonomisku vērtējumu, tā nebūtu atzinusi koncentrāciju par saderīgu ar iekšējo tirgu.

338    Komisija, kuru atbalsta E.ON un RWE, apstrīd prasītājas argumentus.

1)      Par RWE un E.ON savstarpējās atkarības saikni un attiecību ciešumu

339    Prasītāja apgalvo, ka, neņemot vērā savstarpējās atkarības saikni un attiecību ciešumu starp RWE un E.ON, Komisija ir kļūdaini noteikusi RWE tirgus ietekmi.

340    Pirmkārt, attiecībā uz RWE un E.ON tiešo vai netiešo līdzdalību enerģētikas nozares uzņēmumos Vācijā prasītāja būtībā uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tā nav ņēmusi vērā RWE un E.ON līdzdalību visā enerģētikas nozarē.

341    Tomēr prasītāja neskaidro, kāda ietekme šai līdzdalībai varētu būt uz vērtējumu par šķēršļiem konkurencei, kas saistīti ar koncentrāciju. Proti, prasītāja vienīgi piemin RWE un E.ON līdzdalību citos uzņēmumos skaitu, neskaidrojot, vai tās ir aktīvas konkrētajos tirgos, nedz pozīcijas, ko tās ieņem tirgū, nedz veidu, kādā to saikne ar RWE un E.ON varētu būt šķērslis konkurencei, nedz arī to, vai šie hipotētiskie šķēršļi ir ar koncentrāciju saistītas sekas.

342    Turklāt jānorāda, ka Komisija, veicot savu vērtējumu par koncentrāciju, tiešām ņēma vērā to meitasuzņēmumu un uzņēmumu ražošanas jaudu, kuru kapitālā RWE un E.ON ir līdzdalība. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 1. tabulā RWE un E.ON piedēvētajās tirgus daļās Komisija attiecināja uz RWE un E.ON visu ražošanas jaudu, kuru pēdējās minētās kontrolē tieši vai netieši ar meitasuzņēmumu starpniecību. Līdz ar to Komisija ņēma vērā RWE un E.ON tiešo vai netiešo līdzdalību.

343    Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka E.ON un RWE esot strukturētas un pozicionētas ļoti līdzīgi, tā būtībā apgalvo, ka šis attiecību ciešums ir papildu norāde par RWE tirgus ietekmi.

344    Šajā ziņā prasītāja tomēr nepaskaidro, kā šo divu vērtību biržas cenu, kā arī identificētās pamatdarbības peļņas paralelitāte un attīstība vai tas, ka E.ON un RWE juridiskā adrese atrodas vienā pilsētā, ietekmē koncentrāciju tiesību piemērošanu un it īpaši, kā šie elementi var ietekmēt RWE dominējošā stāvokļa rašanos vai pastiprināšanos. Gluži otrādi – šiem elementiem ir tikai nejaušības raksturs. Proti, tam, ka abu uzņēmumu juridiskās adreses ir Esenē (Vācija), nav nozīmes, lai vērtētu koncentrācijas ietekmi uz elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu. To ieņēmumu un biržas vērtību paralēlu attīstību var izskaidrot ar divu uzņēmumu, kuri ir aktīvi vienā nozarē, parastu attīstību.

345    Treškārt, prasītāja turklāt neskaidro, kā vienīgi RWE un E.ON personāla ģeogrāfisks tuvums varot novest pie tā, ka rodas divu uzņēmumu apvienošanās, kas ir pretrunā LESD 101. pantam vai koncentrāciju tiesībām.

346    Tātad Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz RWE un E.ON savstarpējās atkarības saikni un attiecību ciešumu.

2)      Par E.ON lēnu likvidēšanu

347    Prasītāja norāda, ka Komisija neesot pārbaudījusi E.ON likvidēšanu un no tās izrietošās nelabvēlīgās sekas konkurencei, un tā esot galvenā koncentrācijas izraisītā konkurences problēma.

348    Prasītāja būtībā apgalvo, ka E.ON pret RWE īstenoja veselīgu konkurences spiedienu un ka visnozīmīgākais koncentrācijas rezultāts ir E.ON kā potenciālas konkurentes atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jomā un balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū lēna likvidēšana. Tādējādi Komisija neesot ievērojusi pamatnostādņu 27. punktu, ņemot vērā, pirmkārt, koncentrācijas dalībnieku attiecību ciešumu konkurences ziņā, otrkārt, koncentrācijas dalībnieku uzņēmumu spēju bremzēt mazāko konkurentu paplašināšanos un, treškārt, svarīga konkurences spēka likvidēšanu koncentrācijas ceļā.

349    Ir jāatgādina – kā minēts šī sprieduma 185. punktā, Komisijai ir saistoši paziņojumi, ko tā izdod koncentrāciju kontroles jomā, ciktāl tie nepārkāpj Līguma noteikumus un Regulas Nr. 139/2004 normas (spriedumi, 2003. gada 3. aprīlis, BaByliss/Komisija, T‑114/02, EU:T:2003:100, 143. punkts, un 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 58. punkts).

350    Pamatnostādnes neuzliek pienākumu katrā lietā izvērtēt visus faktorus, kas ir minēti pamatnostādnēs, jo Komisijai ir rīcības brīvība ņemt vai neņemt vērā noteiktus faktorus (spriedums, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 274. punkts).

351    Visbeidzot, Vispārējās tiesas veiktā apstrīdētā lēmuma pārbaude neaprobežojas tikai ar izvērtējumu, vai Komisija ņēmusi vērā visus pamatnostādnēs minētos elementus kā nozīmīgus, vērtējot koncentrācijas ietekmi uz konkurenci. Vispārējai tiesai pārbaudē ir arī jāizvērtē, vai Komisijas pieļautās kļūdas var likt apšaubīt tās secinājumu, ka šī koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar kopējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 9. jūlijs, Sun Chemical Group u.c./Komisija, T‑282/06, EU:T:2007:203, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

352    Ir jākonstatē, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka RWE tirgus daļas pirms koncentrācijas (2017. gadā) bija ierobežotas, proti, robežās no 20 % līdz 30 % (precīzāk, [konfidenciāli] %) Vācijā saražotās elektroenerģijas tirgū, robežās no 30 % līdz 40 % (precīzāk, [konfidenciāli] %) Vācijā saražotās tradicionālās elektroenerģijas tirgū un robežās no 0 % līdz 5 % (precīzāk, [konfidenciāli] %) Vācijā saražotās atjaunīgās elektroenerģijas tirgū, un ka attiecīgie pieaugumi pēc koncentrācijas, kuru apmērs ir attiecīgi robežās no 0 % līdz 1 % (proti, [konfidenciāli] %), robežās no 0 % līdz 1 % (proti, [konfidenciāli] %) un robežās no 0 % līdz 1 % (proti, [konfidenciāli] %) šajos tirgos ir ierobežots (apstrīdētā lēmuma 27.–29. punkts). Pieaugums esot pat vēl mazāks, jo daži no innogy ražošanas aktīviem tiks pastāvīgi nodoti E.ON pēc koncentrācijas M.8870 tādējādi, ka RWE tirgus daļu pieaugums pēc koncentrācijas šajos attiecīgajos tirgos būšot [konfidenciāli] %, [konfidenciāli] % un [konfidenciāli] % (apstrīdētā lēmuma 33. un 34. punkts).

353    Attiecībā uz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu Komisija, ņemot vērā tirgus daļas, pamatoti konstatēja, ka šis saražotais daudzums ir sadrumstalots un tas sadalās starp daudziem piegādātājiem un ka ar [konfidenciāli] TWh 2017. gadā RWE tirgus daļa bija robežās no 0 % līdz 5 %, proti, mazāka par [konfidenciāli] %, un ka E.ON aktīvi bija vēl mazāki – [konfidenciāli] TWh, kas ir robežās no 0 % līdz 1 %, proti, [konfidenciāli] % (apstrīdētā lēmuma 29. punkts). Komisija arī saistībā ar kopējo ierīkoto jaudu konstatēja, ka RWE daļa bija robežās no 0 % līdz 5 %, proti, [konfidenciāli] %, un ka E.ON aktīvu ražošanas jauda no atjaunīgajiem energoresursiem bija apmēram [konfidenciāli] MW, un tas ir 0 %–1 % – aptuveni [konfidenciāli] % no ierīkotās Vācijas ražošanas jaudas no atjaunīgiem energoresursiem (apstrīdētā lēmuma 31. zemsvītras piezīme).

354    Kā izriet no šī sprieduma 290., 292. un 321. punkta, Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secināja, ka RWE tirgus daļu pieaugums koncentrācijas rezultātā ir ierobežots un ar pagaidu raksturu.

355    Ņemot vērā iepriekš minēto, pat ja Komisija nav analizējusi dažus faktorus, kas esot prasīti pamatnostādņu 27. punktā, šāds rīcības trūkums nevarot likt apšaubīt Komisijas secinājumu, ka koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu.

356    Turklāt prasītāja pārprot pamatnostādņu 27. punkta tvērumu. Pamatnostādnēs kā konkurences faktori, kas jāvērtē nekoordinētas ietekmes ietvaros, ir minēti, pirmkārt, tas, vai koncentrācijas dalībnieki ir tuvi konkurenti (28.–30. punkts), otrkārt, vai koncentrācijas rezultātā radusies struktūra var bremzēt konkurentu paplašināšanos (36. punkts) vai, treškārt, vai koncentrācijas darījums likvidē svarīgu konkurences spēku (37. un 38. punkts).

357    Šajā ziņā, pirmkārt, pietiek ar atgādinājumu, ka koncentrācijas dalībnieki ir RWE un E.ON aktīvi, nevis RWE un E.ON, tādā ziņā, ka E.ON netiks likvidēta koncentrācijas rezultātā. Otrkārt, šķiet – prasītāja apstiprina, ka RWE un E.ON ir tuvas konkurentes un ka tās varētu bremzēt citu konkurentu paplašināšanos. Tomēr jautājums ir par to, vai, no vienas puses, RWE iegūtie E.ON aktīvi un RWE ir tuvi konkurenti un, no otras puses, vai RWE iegūtie E.ON aktīvi un RWE var bremzēt konkurentu paplašināšanos. Prasītāja balstās uz kļūdainu premisu, ka RWE ar mazākuma līdzdalības starpniecību ir pilnībā ieguvusi E.ON, taču tas tā nav, kā konstatēts šī sprieduma 366.–391. punktā.

358    Treškārt, attiecībā uz konkurences spiediena, ko E.ON izdara uz RWE, izzušanu koncentrācijas dēļ, ir jānorāda, ka, lai pierādītu būtisku šķērsli efektīvai konkurencei, nepietiek tikai ar konkurences spiediena samazināšanos, it īpaši izzūdot uzņēmumam, kuram ir nozīmīgāka loma, nekā varētu spriest pēc tā tirgus daļām.

359    Šajā ziņā jākonstatē, ka E.ON ražošanas jaudas samazināšanās nav tikai koncentrācijas sekas.

360    Proti, no vienas puses, un prasītāja to neapstrīd, ir jānorāda, ka E.ON jau bija autonomi pieņēmusi lēmumu nodot savas tradicionālās elektroenerģijas ražošanas darbības būtiskas daļas, izņemot – un tas ir būtiski – atomelektrostaciju jaudu, savam bijušajam meitasuzņēmumam Uniper un pārdot tās īpašumā esošo kapitāldaļu pēdējā minētajā uzņēmumā uzņēmumam Fortum.

361    No otras puses, lēmumu par E.ON atomelektrostaciju slēgšanu, kurai bija jānotiek vēlākais 2022. gada beigās, pieņēma Vācijas likumdevējs tādējādi, ka, pat ja E.ON būtu saglabājusi šos aktīvus, sākot ar minēto datumu tā vairs nevarētu tos izmantot. Tādā veidā E.ON elektroenerģijas ražošanas darbība jau bija stipri mazinājusies pirms koncentrācijas un tai bija paredzēts mazināties vēl vairāk.

362    Turklāt no apstrīdētā lēmuma 1. tabulas var secināt, ka RWE iegūs tikai apmēram [konfidenciāli] no kopējās E.ON produkcijas 2017. gadā. Runājot par tradicionālo elektroenerģiju, daļa no E.ON 2017. gada kopējās produkcijas, ko iegūs RWE, būs tikai apmēram [konfidenciāli] (apstrīdētā lēmuma 2. tabula). Savukārt attiecībā uz atjaunīgo elektroenerģiju RWE iegūs četras septītdaļas no E.ON produkcijas (apstrīdētā lēmuma 3. tabula). Tādējādi E.ON pēc koncentrācijas neizzūd kā konkurente.

363    Līdz ar to, lai arī E.ON nozīme elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū mazinās, tas nav saistīts tikai ar koncentrāciju, bet izriet arī no citām šī operatora iesāktām darbībām.

364    Turklāt vēl ir jānorāda, ka Komisija ņēma vērā kritērijus, kuri nav tikai tirgus daļas (apstrīdētā lēmuma 48. un nākamie punkti). Tādējādi, lai arī Komisija novērtēja starp E.ON un RWE pastāvošās konkurences attiecības, pamatojoties galvenokārt uz tirgus daļu analīzi, Komisija tomēr izvērtēja citus faktorus, piemēram, RWE centrālo lomu vai spēju aizturēt jaudu (skat. šī sprieduma 267. punktu), kā arī RWE mazākuma līdzdalību E.ON (skat. šī sprieduma 372. punktu).

365    No iepriekš minētā izriet, ka Komisija nav pārkāpusi pamatnostādņu 27. punktu.

3)      Par RWE izšķirošo ietekmi uz E.ON

366    Prasītāja apgalvo, ka līdzdalība E.ON nepiešķirot tikai RWE izšķirošu ietekmi uz svarīgiem uzņēmuma lēmumiem, bet ka kopējā darījuma iedarbība un īstais mērķis drīzāk esot ļaut RWE kontrolēt E.ON operatīvo darbību un konkrēti un ilgstoši izslēgt E.ON no konkurences ražošanā, izslēdzot iespēju, ka E.ON atkal kļūst par ražotāju un RWE konkurenti. Tādējādi RWE varot ierobežot konkurenci un stiprināt savu stāvokli ražošanas jomā, izmantojot savu ietekmi kā E.ON akcionāre.

367    Vispirms jāprecizē, ka, veicot apstrīdētā lēmuma pārbaudi tiesā pēc būtības, Vispārējai tiesai nav jāpārbauda, vai RWE īstenotā ietekme uz E.ON bija izšķiroša Regulas Nr. 139/2004 3. panta izpratnē, bet tikai tas, vai RWE varēja īstenot izšķirošu ietekmi uz E.ON (apstrīdētā lēmuma 76. punkts) tādā veidā, ka koncentrācija var radīt būtisku šķērsli efektīvai konkurencei Regulas Nr. 139/2004 2. panta 3. punkta izpratnē.

368    Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 114. punktā, ja Savienības tiesību normas gramatiska interpretācija neļauj precīzi novērtēt tās tvērumu, attiecīgais tiesiskais regulējums ir jāinterpretē, balstoties gan uz tā mērķi, gan vispārējo sistēmu.

369    Attiecībā uz Regulas Nr. 139/2004 mērķiem no tās 5., 6. un 8. apsvēruma izriet, ka ar to ir paredzēts nodrošināt, ka uzņēmumu reorganizācija nerada ilgstošu kaitējumu konkurencei. Līdz ar to no šiem apsvērumiem izriet, ka Savienības tiesībās ir jāietver noteikumi, kas piemērojami koncentrācijām, kuras var būtiski kavēt efektīvu konkurenci iekšējā tirgū vai ievērojamā tā daļā, un kas ļauj efektīvi kontrolēt visas koncentrācijas atkarībā no to ietekmes uz konkurences struktūru Savienībā. Tādēļ šī regula ir piemērojama nozīmīgām strukturālām izmaiņām, kuru sekas tirgū ietekmēs arī tās valstis, kas nav dalībvalstis (spriedums, 2017. gada 7. septembris, Austria Asphalt, C‑248/16, EU:C:2017:643, 20. un 21. punkts).

370    No konkurences viedokļa – mazākuma līdzdalības turēšana starp konkurentiem var arī radīt koordinētu pret konkurenci vērstu ietekmi, ietekmējot tirgus dalībnieku spēju un motivāciju klusējot vai atklāti vienoties, lai gūtu peļņu, kas pārsniedz to, kāda būtu gūta konkurējot.

371    Tādēļ Komisijai, veicot koncentrācijas vērtējumu, ir jāpārbauda, vai mazākuma līdzdalība, kuru RWE ieguva E.ON, var izraisīt būtisku šķērsli efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai ievērojamā tā daļā.

372    Šajā lietā Komisija apstrīdētāja lēmumā analizēja, pirmkārt, horizontālo ietekmi, proti, RWE un E.ON intereses iesaistīties konkurencē elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū mazināšanos un, otrkārt, vertikālo ietekmi, kas definēta kā RWE un E.ON spēja vai interese izslēgt konkurentus no sākuma vai vēlāk (apstrīdētā lēmuma 75. un 79.–95. punkts).

373    Komisija, RWE un E.ON piemin vienošanos par attiecībām starp ieguldītājiem, ko noslēgušas RWE un E.ON, lai mazinātu ietekmi, kāda RWE varētu būt uz E.ON pēc mazākuma līdzdalības 16,67 % apmērā iegūšanas.

374    Pirmkārt, no šīs vienošanās izriet, ka balsstiesības, ko RWE var īstenot akcionāru kopsapulcēs, ir ierobežotas 16,67 % apmērā neatkarīgi no klātbūtnes līmeņa (apstrīdētā lēmuma 76. punkts).

375    Šis ierobežojums varēja likt Komisijai uzskatīt, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ka RWE nebūšot nekādas ievērojamas ietekmes uz E.ON ražošanas aktīvu ikdienas darbību (apstrīdētā lēmuma 81. punkts). Šajā ziņā, pat ja RWE šīs līdzdalības ceļā kļūst par lielāko E.ON akcionāri un ja E.ON akcionāru kopums ir sadrumstalots, RWE balsstiesības tomēr vienmēr būs ierobežos tās līdzdalības apmērs, neraugoties uz akcionāru kopsapulces balsošanā pārstāvēto akciju skaitu, un tas faktiski liedz RWE pieņemt stratēģiskus lēmumus un iegūt pat nelabvēlīgu kontroli pār E.ON, izmantojot bloķējošo mazākumu akcionāru kopsapulcē.

376    E.ON akcionāru lielais skaits nevar likt apšaubīt šo vērtējumu. Proti, pat ja kopsapulcēs klātbūtnes līmenis var būt mazāks, jo uzņēmuma akcionāru kopums ir sadrumstalots, RWE balsstiesības vienmēr aprobežosies ar 16,67 %.

377    Turklāt ar šo vienošanos RWE apņemas neizmantot savas balsstiesības kopā ar citiem mazākuma akcionāriem, neiegādāties papildu daļas, nemainīt nedz E.ON juridisko vai finansiālo struktūru, nedz tās pārvaldību un neizmantot savas balsstiesības pret valdi vai uzraudzības padomi.

378    Visi šie RWE sociālo tiesību izmantošanas ierobežojumi ierobežo ietekmi, ko RWE varētu īstenot attiecībā uz E.ON.

379    Prasītāja kļūdaini uzskata, ka vienošanās par attiecībām starp ieguldītājiem nav nozīmīga savas līgumiskās dabas dēļ.

380    Šajā ziņā jānorāda, ka Regulas Nr. 139/2004 3. panta 2. punkta piemērošanā kontrole izriet no tiesībām, līgumiem un citiem līdzekļiem, kuri dod iespēju īstenot izšķirošu ietekmi. A contrario – tas, ka nepastāv iespēja īstenot izšķirošu ietekmi, var izrietēt no līgumiskiem noteikumiem. Pēc analoģijas – tādas izšķirošas ietekmes esamībai vai neesamībai, kura var sekmēt būtiska šķēršļa efektīvai konkurencei rašanos Regulas Nr. 139/2004 2. panta 3. punkta izpratnē, ir jāvar izrietēt no līgumiska noteikuma.

381    Jebkurā gadījumā un neatkarīgi no tā, kā šī vienošanās tiek regulēta Vācijas tiesībās, vienošanās par attiecībām starp ieguldītājiem neievērošana vai tās grozīšana, ciktāl šī neievērošana ļautu RWE iegūt faktisku vai juridisku izšķirošu ietekmi uz E.ON, būtu jāpārbauda kā jauna koncentrācija, kas pakļauta paziņošanas pienākumam atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 4. panta 1. punktam.

382    Tādējādi arguments, ka RWE iegūstot izšķirošu ietekmi uz E.ON pēc mazākuma līdzdalības iegūšanas, ņemot vērā to, ka RWE kļūstot par lielāko individuālo E.ON akcionāri un ka E.ON akcionāru kopums ir sadrumstalots, nav pamatots ar faktiem. Tātad prasītājai neizdodas pierādīt, ka Komisija šajā ziņā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

383    Otrkārt, attiecībā uz to, ka dalības kopsapulcēs zemais līmenis ietekmē RWE spēju ietekmēt E.ON, ir tikai jānorāda, ka RWE balsstiesību ierobežojums, kas noteikts ar vienošanos par attiecībām starp ieguldītājiem, liedz RWE īstenot izšķirošu ietekmi uz E.ON kopsapulci. Pat ja, kā to apgalvo prasītāja, dalībnieku klātbūtnes līmenis E.ON kopsapulcē pēdējo septiņu gadu laikā pirms koncentrācijas vidēji bija tikai 38,35 %, RWE nevarētu izmantot savas balsstiesības apmērā, kas pārsniedz 6,39 % no E.ON pamatkapitāla. Argumentam, ka kopēja vēsture un kultūra un to darbību pārklāšanās tirgū ir vairākas norādes tam, ka RWE cenšas īstenot stratēģiskas, nevis tikai finansiālas intereses E.ON iekšienē, nav nozīmes, ņemot vērā vienošanās par attiecībām starp ieguldītājiem noteikumus.

384    Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi RWE un [konfidenciāli] īstenoto apvienoto ietekmi. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī [konfidenciāli] piederēja apmēram 6,5 % E.ON akciju un apmēram 6,18 % RWE akciju.

385    Jāpiebilst, ka “kopīgu akcionāru esamību”, citiem vārdiem, to, ka vieniem un tiem pašiem institucionālajiem ieguldītājiem pieder akcijas konkurējošos uzņēmumos, un šīs parādības nekoordinēto ietekmi uz konkurenci Komisija nesen ir ņēmusi vērā.

386    Savā lēmumpieņemšanas praksē Komisija uzskatīja, ka tad, ja pastāv kopīgi akcionāri, kas atsevišķās nozarēs ir realitāte, tādi koncentrācijas mērinstrumenti kā tirgus daļas vai HHI var likt novērtēt par zemu tirgus struktūras koncentrācijas līmeni un līdz ar to – dalībnieku tirgus ietekmi. Tādēļ kopīgu akcionāru esamība šajās rūpniecībās jāuzskata par kontekstu veidojošu faktoru, vērtējot jebkādu būtisku šķērsli efektīvai konkurencei (kā piemērus skat., 2017. gada 27. marta Komisijas Lēmumu C(2017) 1946 final, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta M.7932 – Dow/DuPont), 4. un 81. punkts, un 2018. gada 21. marta Komisijas Lēmumu C(2018) 1709 final, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta M.8084 – Bayer/Monsanto), 224. un 3303. punkts).

387    Pat pieņemot, ka konkurences spiediena uz pārējiem konkurentiem mazināšanās var izrietēt no kopīgu akcionāru esamības, ar šīs mazināšanās ietekmi pašu par sevi principā nepietiek, lai pierādītu būtisku šķērsli efektīvai konkurencei kaitējuma teorijā, kas balstīta uz nekoordinēto iedarbību.

388    Šajā lietā prasītāja nav izvirzījusi norādes, lai pamatotu jebkādas koordinācijas starp [konfidenciāli] un RWE pastāvēšanas ticamību E.ON kopsapulcēs. Šajā ziņā prasītāja nepaskaidro, kādā mērā [konfidenciāli] iesaistās E.ON vai RWE pārvaldībā. Pat pieņemot, ka spēja ietekmēt E.ON vai RWE pārvaldību ir pierādīta, prasītāja neidentificē norādes, kuras var pierādīt, ka [konfidenciāli] dalība RWE un E.ON kapitālā ir faktors, kas norāda, ka jau pastāv kolektīvas dominances tendence (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2002. gada 6. jūnijs, Airtours/Komisija, T‑342/99, EU:T:2002:146, 91. punkts).

389    Tādēļ tas, ka Komisija nav pieminējusi šādas attiecības, nevar būt tās pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

390    Ceturtkārt, par ietekmi uz valžu un uzraudzības padomju sastāvu, ir jānorāda, ka saskaņā ar E.ON statūtu 12. panta 3. punktu, E.ON uzraudzības padomes rezolūcijas tiek pieņemtas ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu un ka nevienai E.ON uzraudzības padomes rezolūcijas pieņemšanai nav nepieciešams kvalificēts balsu vairākums. RWE, kuru E.ON uzraudzības padomē pārstāv viens loceklis no četrpadsmit, ir ļoti ierobežota ietekme, un tā nav spējīga izmantot veto tiesības E.ON uzraudzības padomes rezolūciju pieņemšanā. Attiecībā uz valdi, kuras locekļus ieceļ uzraudzības padome, ir tikai jānorāda, ka, tā kā RWE nekontrolē uzraudzības padomi, tā arī nekontrolē valdi.

391    Tāpēc ir jākonstatē, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz RWE ietekmi uz E.ON mazākuma līdzdalības iegūšanas dēļ.

4)      Par elektroenerģijas tirgu sadali, ko izlēmušas RWE un E.ON

392    Prasītāja būtībā apgalvo, ka ar kopējo darījumu RWE un E.ON ir sadalījušas savā starpā vērtības ķēdes posmus Vācijas elektroenerģijas tirgū, un tas ir konkurences ierobežojums un pārkāpj LESD 101. pantu.

393    Ir jānorāda – kā izriet no Regulas Nr. 139/2004 21. panta 1. punkta, to piemēro tikai koncentrācijām, kuras definētas šīs regulas 3. pantā un kurām nepiemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102. pantā] (OV 2003, L 1, 1. lpp.). Savukārt pēdējā minētā regula ir piemērojama uzņēmumu darbībām, kuras nav kvalificējamas par koncentrācijām Regulas Nr. 139/2004 nozīmē, bet tomēr var radīt koordināciju uzņēmumu starpā, kas ir pretrunā LESD 101. pantam, un uz kurām šī iemesla dēļ attiecas Komisijas un valstu konkurences uzraudzības iestāžu kontrole (spriedums, 2017. gada 7. septembris, Austria Asphalt, C‑248/16, EU:C:2017:643, 32. un 33. punkts).

394    Tas, ka apstrīdētā lēmuma priekšmets attiecas uz koncentrāciju, netiek apstrīdēts. Ņemot vērā iepriekš minēto, arguments par LESD 101. panta pārkāpumu nav efektīvs.

5)      Secinājumi

395    No visa iepriekš minētā izriet, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, vērtējot attiecības starp RWE un E.ON un veidu, kā tās var mainīties koncentrācijas dēļ un līdz ar to ietekmēt konkurenci iekšējā tirgū. Tātad ir jānoraida prasītājas iebildums par attiecību starp RWE un E.ON kļūdainu vērtējumu.

f)      Secinājumi par piekto pamatu

396    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – Komisija nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, definējot konkrēto tirgu, nosakot analīzes perioda robežas, vērtējot RWE tirgus ietekmi, kā arī attiecību starp RWE un E.ON ietekmi. Līdz ar to Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir secinājusi, ka koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

397    Tātad piektais pamats ir jānoraida.

7.      Par sesto pamatu, ar kuru apgalvots pienākuma ievērot pienācīgu rūpību pārkāpums

398    Prasītāja būtībā norāda, ka Komisija neesot pietiekami pārbaudījusi faktus, pārkāpdama savu rūpības pienākumu. Tādējādi Komisija neesot ar piesardzību un rūpību konstatējusi apstākļus, kuri var ietekmēt lēmumpieņemšanas procesu. Tā arī neesot ņēmusi vērā faktus un informāciju, ko iesniedza lietas dalībnieki un trešās personas, kuras piedalījās procedūrā, vai ņēmusi vērā citus parametrus, kam ir nozīme.

399    Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

400    Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gadījumos, kad Savienības iestādēm ir rīcības brīvība kā koncentrāciju kontroles jomā, Savienības tiesību sistēmā nodrošināto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos ir vēl jo lielāka nozīme. Šajās garantijās it īpaši ietilpst kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus attiecīgajā lietā būtiskos faktorus, ieinteresēto personu tiesības darīt zināmu savu viedokli, kā arī tiesības uz pietiekamu lēmuma pamatojumu (spriedumi, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, EU:C:1991:438, 14. punkts, un 2010. gada 6. jūlijs, Ryanair/Komisija, T‑342/07, EU:T:2010:280, 31. punkts).

401    Koncentrāciju kontroles jomā Komisijai atbilstoši iedibinātai judikatūrai ir rīcības brīvība it īpaši attiecībā uz ekonomiska rakstura vērtējumu. Savienības tiesību sistēmā nodrošināto garantiju administratīvajos procesos, tostarp pienākuma ievērot pienācīgu rūpību, kas tai liek rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus attiecīgajā lietā būtiskos faktorus, ievērošanai no Komisijas puses šajā jomā tādējādi ir vēl jo lielāka nozīme (spriedums, 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 164. punkts).

402    Tā kā Komisijai, darbojoties šajā jomā, ir jāievēro pienākums ievērot pienācīgu rūpību, tai ar nepieciešamo rūpību ir jānosaka faktiskie un tiesību apstākļi, no kuriem ir atkarīga tās rīcības brīvības izmantošana, savācot informāciju par faktiem, kas ir būtiski nepieciešama minētās rīcības brīvības izmantošanai un kam var būt izšķiroša ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesu. Šis pienākums nozīmē, pirmkārt, ka Komisijai ir pienākums ņemt vērā faktus un informāciju, ko tai sniegušas gan [par koncentrāciju] paziņojušās puses, gan jebkura trešā persona, kura aktīvi piedalās procedūrā, un, otrkārt, ka tai vajadzības gadījumā ir pienākums pašai konstatēt minētos faktus ar tirgus izpētes vai tirgus dalībniekiem adresētu lūgumu sniegt [palīdzību ar] informāciju (spriedums, 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 165. punkts).

403    Tomēr jāatzīmē, ka šajā jomā prasība par to, ka Komisijai jāievēro Savienības tiesību sistēmā nodrošinātās garantijas administratīvajos procesos un tādējādi arī pienākums ievērot pienācīgu rūpību, jāinterpretē tāpat kā attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu – veidā, kas atbilst Regulas Nr. 139/2004 vispārējo uzbūvi raksturojošai ātruma prasībai un kas nosaka Komisijai pienākumu ievērot stingrus termiņus, īstenojot tās rīcības brīvību (skat. spriedumu, 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 166. punkts un tajā minētā judikatūra).

404    Ņemot vērā piektajā pamatā izdarītās konstatācijas, nevar noliegt, ka Komisija visus atbilstošos faktiskos un tiesiskos apstākļus ir pārbaudījusi ar nepieciešamo rūpību, jo tā ir ņēmusi vērā visus faktus un informāciju, ko tai sniegušas gan [par koncentrāciju] paziņojusī puse, gan trešās personas, kuras piedalījās procedūrā. Komisija arī pati ir meklējusi [informāciju], izmantojot tirgus izpētes aptauju un tirgus dalībniekiem adresētus lūgumus sniegt informāciju. Turklāt no apstrīdētā lēmuma skaidri izriet, ka Komisija ir ņēmusi vērā šo [informācijas] meklējumu rezultātus.

405    Tātad sestais pamats ir jānoraida.

C.      Par lūgumu ierasties personīgi vai – pakārtoti – liecinieku uzklausīšanu

406    2022. gada 30. maijā prasītāja Tiesas kancelejā iesniedza lūgumu ierasties personīgi tiesas sēdē A – bijušajam E.ON vadītājam, B – bijušajam RWE vadītājam, un C – Federālā karteļu biroja astotās lēmumpieņemšanas nodaļas direktoram. Pakārtoti tā lūdza, lai tiek organizēta šo liecinieku uzklausīšana.

407    Komisija, E.ON un RWE būtībā iebilst pret ierašanos personīgi un – pakārtoti – pret iepriekšējā punktā minēto personu uzklausīšanu.

408    Šajā ziņā jāatgādina, ka vienīgi Vispārējā tiesa var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt informāciju, kas ir tās rīcībā par lietām, kuras tā izskata (skat. spriedumu, 2007. gada 22. novembris, Sniace/Komisija, C‑260/05 P, EU:C:2007:700, 77. punkts un tajā minētā judikatūra).

409    Vispārējai tiesai tādējādi ir jānovērtē, vai lūgums ierasties personīgi vai uzklausīt lieciniekus ir piemērots saistībā ar strīda priekšmetu un vajadzību ierasties personīgi vai uzklausīt uzaicinātos lieciniekus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 22. novembris, Sniace/Komisija, C‑260/05 P, EU:C:2007:700, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).

410    Šajā lietā papildus tam, ka prasītāja nebija saskaņā ar Reglamenta 88. panta 2. punktu paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ šie pieteikumi par pierādījumu savākšanas pasākumiem tika iesniegti tikai pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas un tikai divas nedēļas pirms tiesas sēdes, un to neprecizitāte – tā kā prasītāja nebija norādījusi īpašus punktus, par ko būtu vajadzējis uzklausīt šīs trīs personas –, ir jānorāda, ka lietas materiālos esošā informācija un tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi ir pietiekami, lai ļautu Vispārējai tiesai lemt, jo tā ir varējusi lietderīgi lemt, balstoties uz tiesvedības laikā izvirzītajiem prasījumiem, pamatiem un argumentiem un ņemot vērā lietas dalībnieku iesniegtos dokumentus.

411    Tātad nav jāapmierina pieteikumi par pierādījumu savākšanas pasākumiem.

412    No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka prasība ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

413    Saskaņā ar [Vispārējās tiesas] Reglamenta 134. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Komisijai, E.ON un RWE atbilstoši pēdējo minēto prasījumiem.

414    Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Tādēļ Vācijas Federatīvā Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      EVH GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas, E.ON SE un RWE AG tiesāšanās izdevumus.

3)      Vācijas Federatīvā Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Gervasoni Madise Nihoul

Frendo       Martín y Pérez de Nanclares

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 17. maijā.

[Paraksti]

Satura rādītājs

I. Tiesvedības priekšvēsture

A. Iesaistītie uzņēmumi

B. Koncentrācijas konteksts

C. Administratīvais process

D. Apstrīdētais lēmums

II. Lietas dalībnieku prasījumi

III. Juridiskais pamatojums

A. Par pieņemamību

B. Par lietas būtību

1. Ievada apsvērumi

2. Par pirmo pamatu, ar kuru apgalvota kopējā darījuma analīzes kļūdaina sadalīšana

a) Par pirmā pamata tvērumu

b) Par koncentrācijas B828/19 pārbaudi

c) Par vienas koncentrācijas esamību

1) Par jēdzienu “viena koncentrācija”

2) Piemērošana šajā lietā

i) Par attiecīgo darījumu savstarpējās atkarības nosacījumu

ii) Par nosacījumu, kas attiecas uz rezultātu

3) Jēdziens “viena koncentrācija” un prasība veikt visaptverošu vērtējumu

d) Secinājumi

3. Par otro pamatu, ar kuru apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

4. Par trešo pamatu, ar ko tiek apgalvots prasītājas tiesību tikt uzklausītai pārkāpums

5. Par ceturto pamatu, ar kuru apgalvots tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums

6. Par piekto pamatu, ar kuru apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā

a) Ievada apsvērumi

b) Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz konkrētā tirgus kļūdainu definīciju

c) Par otro iebildumu, kas attiecas uz analīzes perioda robežu kļūdainu noteikšanu

d) Par trešo iebildumu, kas attiecas uz RWE tirgus ietekmes kļūdainu vērtējumu

1) Par elementiem, ko Komisija ir ņēmusi vērā, lai analizētu RWE tirgus ietekmi

2) Par tirgus daļu analīzi

3) Par RWE centrālo lomu elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū

4) Par RWE stimuliem attiecībā uz jaudas paturēšanas stratēģijām un uz citiem tās ražošanas portfeļa stratēģiskas izmantošanas veidiem

5) Par RWE centrālo lomu balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu tirgū

6) Secinājumi

e) Par ceturto iebildumu, kas attiecas uz RWE un E.ON savstarpējo attiecību kļūdainu vērtējumu

1) Par RWE un E.ON savstarpējās atkarības saikni un attiecību ciešumu

2) Par E.ON lēnu likvidēšanu

3) Par RWE izšķirošo ietekmi uz E.ON

4) Par elektroenerģijas tirgu sadali, ko izlēmušas RWE un E.ON

5) Secinājumi

f) Secinājumi par piekto pamatu

7. Par sesto pamatu, ar kuru apgalvots pienākuma ievērot pienācīgu rūpību pārkāpums

C. Par lūgumu ierasties personīgi vai – pakārtoti – liecinieku uzklausīšanu

Par tiesāšanās izdevumiem

*      Tiesvedības valoda – vācu.

1      Konfidenciālie dati ir aizklāti.