Lieta T‑375/22
Luisa Izuzquiza u.c.
pret
Eiropas Parlamentu
Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 8. maija spriedums
Piekļuve dokumentiem – Personas datu aizsardzība – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti, kas attiecas uz Parlamenta deputātam piešķirtajām piemaksām un izdevumiem, kā arī uz deputāta palīgu algām un piemaksām – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību – Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts – Attiecīgās personas likumīgo interešu aizsardzība – Vajadzība pārsūtīt personas datus, lai sasniegtu konkrētu mērķi sabiedrības interesēs – Regulas (ES) 2018/1725 9. panta 1. punkts
1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība – Pilnīga Regulas 2018/1725 normu piemērojamība – Pieteicēja pienākums pierādīt attiecīgo personas datu nodošanas nepieciešamību – Iestādes pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt attiecīgās personas leģitīmo interešu aizskāruma esamību
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Regulas 2018/1725 3. panta 1. un 5. punkts un 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 22.–28. punktu)
2. Eiropas Savienības iestādes – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2018/1725 – Pieteikums par piekļuvi personas datiem – Pienākums pierādīt nepieciešamību nosūtīt minētos datus – Apjoms – Sabiedrības intereses, kas pamato datu publiskošanu – Nepieciešamība uzzināt Eiropas Parlamenta deputātam piešķirto summu apjomu un to, kā tās izmantotas, viņam īstenojot deputāta pilnvaras – Faktisko apstākļu izņēmuma raksturs
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 41.–44. punktu)
3. Eiropas Savienības iestādes – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2018/1725 – Pieteikums par piekļuvi personas datiem – Dati par Eiropas Parlamenta deputāta piemaksu par vispārējiem izdevumiem un algu, kas viņam piešķirta deputāta pilnvaru īstenošanai – Pienākums pierādīt nepieciešamību nosūtīt šos datus – Publiski pieejama informācija – Minētā pienākuma neizpilde
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 49.–55. punktu)
4. Eiropas Savienības iestādes – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2018/1725 – Pieteikums par piekļuvi personas datiem – Dati par Eiropas Parlamenta deputāta ceļa izdevumiem un dienas naudu, kas viņam piešķirta deputāta pilnvaru īstenošanai, kā arī par viņa palīgu algām un ceļa izdevumiem – Pienākums pierādīt nepieciešamību nosūtīt šos datus – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts, Eiropas Parlamenta Lēmuma 2005/684 21. panta 1.–3. punkts, Parlamenta Prezidija Lēmuma attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem 33. pants)
(skat. 56.–60., 63., 64., 67.‑70. un 72.–78. punktu)
5. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība – Apjoms – Atteikums izpaust dokumentus par Eiropas Parlamenta deputāta ceļa izdevumiem un dienas naudu, kas viņam piešķirta deputāta pilnvaru īstenošanai, kā arī par viņa palīgu ceļa izdevumiem – Kļūdas vērtējumā
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 65., 79., 96., 97., 111. un 112. punktu)
6. Eiropas Savienības iestādes – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2018/1725 – Pieteikums par piekļuvi personas datiem – Dati par Eiropas Parlamenta deputāta piemaksām un izdevumiem, kas atmaksāti, viņam īstenojot deputāta pilnvaras, kā arī par viņa palīgu algām un piemaksām – Iestādes pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt attiecīgo personu leģitīmo interešu aizskāruma esamību – Interese aizsargāt Parlamenta deputāta tiesības brīvi īstenot pilnvaras, kā arī viņa drošību – Attiecīgo personu likumīgo interešu aizskārums – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 87. un 89.–94. punktu)
7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Pienākums piešķirt daļēju piekļuvi datiem, uz kuriem izņēmumi neattiecas – Izņēmums saistībā ar privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību – Dokumenti par Eiropas Parlamenta deputāta piemaksām un izdevumiem, kas atmaksāti, viņam īstenojot deputāta pilnvaras, kā arī par viņa palīgu algām un piemaksām – Daļējas piekļuves atteikums – Pieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts)
(skat. 105.–109. punktu)
Rezumējums
Vispārējā tiesa paplašinātā sastāvā, izskatījusi trīs fizisku personu iesniegtu atcelšanas prasību, atceļ Eiropas Parlamenta 2022. gada 8. aprīļa lēmumu (1), ar ko šī iestāde atteica prasītājiem piekļuvi dokumentiem par summām, kuras tā samaksāja Eiropas Parlamenta deputātam Ioannis Lagos, viņam īstenojot deputāta pilnvaras, kā arī viņa palīgiem. Šādi Vispārējā tiesa precizē izņēmumu no sabiedrības tiesībām piekļūt dokumentiem, kas balstīts uz Regulā Nr. 1049/2001 (2) paredzēto privātās dzīves un personas neaizskaramību. Tā konstatē, ka Parlamentam vajadzēja piešķirt piekļuvi dokumentiem, kuros ietverti I. Lagos un viņa palīgu personas dati un kuri attiecās konkrētāk uz ceļa izdevumiem un dienas naudu, ko šī iestāde atmaksāja I. Lagos, un uz viņa palīgu ceļa izdevumu atmaksu.
I. Lagos tika ievēlēts Grieķijā un sāka pildīt Parlamenta deputāta pienākumus 2019. gada 2. jūlijā. 2020. gada 7. oktobrī Grieķijas tiesas viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz 13 gadiem un 8 mēnešiem un naudas soda samaksu par dalību noziedzīgā organizācijā un tās vadību, kā arī par diviem maznozīmīgiem pārkāpumiem. Pēc tam, kad 2021. gada 27. aprīlī tika atcelta I. Lagos deputāta imunitāte, Beļģijas iestādes viņu aizturēja un nodeva Grieķijas iestādēm. Šobrīd I. Lagos izcieš brīvības atņemšanas sodu Grieķijā.
Pēc notiesāšanas, imunitātes atcelšanas un ieslodzījuma I. Lagos neatkāpās no Eiropas Parlamenta deputāta amata. Turklāt pēc minētā deputāta notiesāšanas Grieķijas iestādes neziņoja Parlamentam par viņa mandāta atsaukšanu.
2021. gada 7. decembrī prasītāji, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, lūdza Parlamentu piešķirt piekļuvi dokumentiem par I. Lagos saistībā ar viņam piešķirtajām piemaksām, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar viņa reģistrēto un vietējo deputāta palīgu algām. Ar 2022. gada 4. februāra lēmumu Parlaments atteica prasītājiem sniegt piekļuvi šiem dokumentiem. Pēc prasītāju atkārtota pieteikuma Parlaments pieņēma apstrīdēto lēmumu, ar ko tas apstiprināja sākotnējo atteikumu piešķirt prasītājiem piekļuvi prasītajiem dokumentiem, izvirzot Regulā Nr. 1049/2001 paredzēto tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumu, kurš saistīts ar personas datu aizsardzību, kā arī prasītāju pienākumu pierādīt personas datu pārsūtīšanas vajadzību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs saskaņā ar Regulu 2018/1725 (3).
Vispārējās tiesas vērtējums
Iesākumā Vispārējā tiesa uzsver, ka personas datu pārsūtīšana Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir pakārtota vairāku kumulatīvu nosacījumu izpildei. Tādējādi piekļuves prasītājam jāpierāda, ka personas datu pārsūtīšana ir vajadzīga, lai sasniegtu konkrētu mērķi sabiedrības interesēs, un pēc tam – ka personas datu pārsūtīšana salīdzinājumā ar citiem iespējamiem pasākumiem ir vispiemērotākais pasākums izvirzītā mērķa sasniegšanai un ka tas ir samērīgs ar šo mērķi. Tad, kad šāds pierādījums ir sniegts, attiecīgajai iestādei jāpārbauda, vai nav pamata pieņemt, ka šāda pārsūtīšana varētu nodarīt kaitējumu datu subjekta likumīgajām interesēm, pretējā gadījumā tai apliecināmi jāizvērtē dažādās konkurējošās intereses, lai noteiktu, vai pieprasīto personas datu pārsūtīšana ir samērīga.
Tādējādi, pirmām kārtām, Vispārējā tiesa pārbauda, vai saistībā ar izņēmumu no tiesībām piekļūt dokumentiem, kas attiecas uz personas datu aizsardzību (4), prasītāji ir izpildījuši pienākumu pierādīt personas datu pārsūtīšanas vajadzību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs (5).
Pirmkārt, tā analizē, vai prasītāju izvirzītais mērķis attiecīgo personas datu pārsūtīšanai ir konkrēts mērķis sabiedrības interesēs.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa precizē, ka minēto datu pārsūtīšana var balstīties uz vispārīgu mērķi, piemēram, sabiedrības tiesībām saņemt informāciju par Parlamenta deputātu rīcību to pienākumu izpildē. Šajā lietā prasītāju izvirzītais mērķis, lai atvieglotu publisko kontroli saistībā ar I. Lagos piekļuvi publiskiem līdzekļiem, bija uzzināt konkrētās summas, ko Parlaments viņam piešķīra attiecīgajā laikposmā, un to, kā šīs summas tika iztērētas, viņam īstenojot deputāta pilnvaras. Pretēji Parlamenta apgalvojumiem minētais mērķis ir nevis vispārīgs, bet gan saistīts ar šī gadījuma konkrētajiem apstākļiem, kuriem ir izņēmuma raksturs. Proti, šie apstākļi attiecas uz Parlamenta deputātu, kurš pēc tam, kad viņam tika piespriesta tostarp brīvības atņemšana uz 13 gadiem un 8 mēnešiem, un kurš tika ieslodzīts par tādiem smagiem noziegumiem kā dalība noziedzīgā organizācijā un tās vadība, turpināja būt Parlamenta deputāts un saņemt piemaksas šī amata pienākuma veikšanai. Tādēļ, ņemot vērā šos apstākļus, Parlaments kļūdaini neatzina prasītāju izvirzīto mērķi par konkrētu mērķi sabiedrības interesēs.
Otrkārt, Vispārējā tiesa analizē, vai prasītāji ir pierādījuši personas datu pārsūtīšanas vajadzību un, konkrētāk, vai šī pārsūtīšana ir piemērotākais pasākums prasītāju izvirzītā mērķa sabiedrības interesēs sasniegšanai, un vai tā ir samērīga ar šo mērķi.
Vispirms attiecībā uz I. Lagos vispārējo izdevumu (6) un ikmēneša algas (7) samaksu Vispārējā tiesa konstatē, ka informācija par šīm tiesībām ir brīvi un bez maksas pieejama sabiedrībai Parlamenta tīmekļvietnē. Tā kā attiecīgo personas datu pārsūtīšana nav piemērotākais pasākums prasītāju izvirzītā mērķa sasniegšanai, viņi nav pierādījuši vajadzību tos pārsūtīt. Vispārējā tiesa uzskata, ka situācija saistībā ar deputātu ceļa izdevumu atmaksu un dienas naudas samaksu atšķiras, ciktāl publiski pieejamā informācija šajā ziņā neļauj uzzināt ne summas, ko Parlaments samaksāja I. Lagos, viņam īstenojot deputāta pilnvaras attiecīgajā laikposmā, ne to, kāds bija viņa braucienu nolūks, galamērķis vai maršruts. Tādēļ, ciktāl šo datu pārsūtīšana ļautu sabiedrībai piekļūt minētajai informācijai, to izpaušana ir piemērotāks pasākums prasītāju izvirzītā mērķa sasniegšanai nekā piekļuve jau vispārpieejamai informācijai. Tādējādi Vispārējā tiesa secina, ka I. Lagos personas datu pārsūtīšana ir nepieciešams pasākums, lai sasniegtu prasītāju izvirzīto konkrēto mērķi sabiedrības interesēs, kas pamato attiecīgo personas datu pārsūtīšanu, un ka Parlaments kļūdaini uzskatīja, ka prasītāji nebija izpildījuši pienākumu pierādīt minēto datu pārsūtīšanas vajadzību šādam mērķim.
Turpinot – Vispārējā tiesa uzsver, ka I. Lagos reģistrēto un vietējo deputāta palīgu algas par parlamentārās palīdzības sniegšanu I. Lagos tiek izmaksātas neatkarīgi no viņu konkrētajām darbībām. Tādējādi, ciktāl dokumentu, kas attiecas uz šo algu izmaksu, pārsūtīšana nesniegtu prasītājiem informāciju par iespējamu tiešu vai netiešu palīdzību I. Lagos noziedzīgu vai prettiesisku darbību finansēšanā vai nodrošināšanā, viņi nav pierādījuši vajadzību pārsūtīt minētos dokumentus. Tomēr I. Lagos palīgu ceļa izdevumi ir cieši saistīti ar viņa darbības jomu un var sniegt norādes par vismaz netiešu iespējamu saikni ar I. Lagos veiktu prettiesisku darbību. Tāpēc Vispārējā tiesa secina, ka dokumentos, kas attiecas uz šo izdevumu atmaksu, ietverto personas datu pārsūtīšana ir nepieciešams pasākums, lai sasniegtu prasītāju izvirzīto mērķi, un ka Parlaments kļūdaini uzskatīja, ka prasītāji nebija izpildījuši pienākumu pierādīt personas datu pārsūtīšanas vajadzību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs.
Otrām kārtām, Vispārējā tiesa lemj par iespējamu I. Lagos un viņa palīgu likumīgo interešu aizskārumu, ko izraisījusi attiecīgo personas datu pārsūtīšana. Šajā ziņā, pārbaudot minēto datu pārsūtīšanas samērīgumu, Vispārējā tiesa izvērtē dažādās konkurējošās intereses (8). Pirmkārt, attiecībā uz interesi brīvi īstenot Parlamenta deputāta pilnvaras saistībā ar lūgumu sniegt piekļuvi informācijai par I. Lagos ceļa izdevumu un dienas naudas atmaksu apstāklis, ka sabiedrība zina par šiem braucieniem, nekādā veidā neierobežo I. Lagos pilnvaru brīvu izmantošanu. Turklāt nav arī pierādīts, kādā veidā informācijas par veiktajiem braucieniem izpaušana ietekmē Eiropas parlamenta deputāta pilnvaru brīvu īstenošanu. Otrkārt, attiecībā uz interesi garantēt I. Lagos drošību principā vairs nevar uzskatīt, ka, pārsūtot attiecīgos personas datus, kas ietverti dokumentos par pagātnē gūtu dienas naudu un ceļa izdevumu atmaksu, tiktu apdraudēta deputāta drošība, ciktāl šī pārsūtīšana attiecas uz braucieniem, kuri prasītāju lūguma iesniegšanas brīdī jau bija veikti. Vispārējā tiesa uzsver: ja I. Lagos atkārtoti apmeklēto vietu, tostarp privātas dzīvesvietas Grieķijā, izpaušana sabiedrībai patiesi varētu apdraudēt viņa drošību, Parlamentam, izvērtējot konkurējošās intereses, ir pienākums nodrošināt tādu personas datu aizsardzību, kas būtiski I. Lagos drošībai, piemēram, viņa personīgās dzīvesvietas adresi. Turklāt attiecībā uz I. Lagos drošību, viņam īstenojot deputāta pilnvaras nākotnes braucienu laikā, šis jautājums nav būtisks, ciktāl apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī viņš atradās apcietinājumā un tādējādi nevarēja pārvietoties. Šādā kontekstā Vispārējā tiesa uzskata, ka attiecīgie braucieni tika veikti laikā, kad I. Lagos jau bija notiesāts par smagiem noziegumiem, tādēļ prasītāji bija tiesīgi saņemt informāciju par šo braucienu nolūku un galamērķiem. Tā kā risks, ka, iespējams, tiks aizskarta I. Lagos pilnvaru brīva īstenošana un viņa drošība, nav pietiekams pamats atteikumam izpaust attiecīgos personas datus, Parlaments kļūdaini uzskatīja, ka šo datu pārsūtīšana aizskartu I. Lagos un viņa palīgu likumīgās intereses un ka, izvērtējot dažādās konkurējošās intereses, šāda pārsūtīšana nebūtu samērīga.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl Parlaments atteica piekļuvi dokumentiem, kuros ietverti I. Lagos personas dati saistībā ar ceļa izdevumiem un dienas naudu, ko viņam atmaksāja Parlaments, kā arī dokumentiem, kuros ietverti I. Lagos palīgu personas dati saistībā ar viņu ceļa izdevumu atmaksu.