Prasība, kas celta 2024. gada 1. februārī – CF/Komisija

(Lieta T-51/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CF (pārstāvis: M. Velardo, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt PMO 2. nodaļas “Pensijas” 2023. gada 5. janvāra lēmumu Nr. 1835091900, ar kuru tika atteikts nodot iemaksas no valsts fonda GRC-ETEAP-EX TEAYAP uz Eiropas pensiju fonu;

atcelt PMO 2. nodaļas “Pensijas” 2023. gada 5. janvāra lēmumu Nr. 1835091900, ar kuru tika atteikts nodot iemaksas no valsts fonda GRC-MTS-METOXIKO-TAMEIO STRATOU uz Eiropas pensiju fonu;

atcelt PMO 2. nodaļas “Pensijas” 2023. gada 5. janvāra lēmumu Nr. 1835091900, ar kuru tika atteikts nodot iemaksas no valsts fonda GRC-EFKA (EX ETEAEP-EX OAEE) uz Eiropas pensiju fonu;

atcelt PMO 2. nodaļas “Pensijas” 2023. gada 5. janvāra lēmumu Nr. 1835091900, ar kuru tika atteikts nodot iemaksas no valsts fonda GRC-ETEAEP (EX-TPDY) uz Eiropas pensiju fonu;

atcelt iecēlējinstitūcijas 2023. gada 23. oktobra lēmumu Nr. ares (2023) 7199336, ar kuru tika noraidīta prasītājas 2023. gada 27. marta sūdzība;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi piecus pamatus.

Pirmais pamats ir par likuma pārkāpumu: vispārējie īstenošanas noteikumi, ar ko ievieš noilguma termiņu, kas nav paredzēts augstāka līmeņa noteikumos, pārkāpj Civildienesta noteikumu VII pielikuma 11. panta 2. punktu. Prasītāja tostarp izvirza iebildi par prettiesiskumu LESD 277. panta izpratnē attiecībā pret šiem vispārējiem noteikumiem.

Otrais pamats ir par atvainojamu maldību, jo prasītāja nevarēja ievērot Komisijas norādīto termiņu Grieķijā notikušās pensiju fondu reformas dēļ, par kuras sekām tā nevarēja saņemt skaidrojumus no valsts birojiem, neskatoties uz daudzajiem nosūtītajiem pieprasījumiem.

Trešais pamats ir par tiesību kļūdu force majeure jēdziena interpretācijā, jo Komisija neesot atbilstīgi izvērtējusi Covid-19 sanitārās krīzes ietekmi uz termiņu ievērošanu.

Ceturtais pamats ir par rūpības pienākuma pārkāpumu, jo netika ņemtas vērā prasītājas intereses, kā arī apstākļi, kas saistīti ar viņas nodošanas lūguma iesniegšanu.

Piektais pamats ir par samērīguma principa pārkāpumu, jo nodošanas lūguma noraidīšanai esot bijušas nesamērīgas sekas prasītājai, kura nevarēja atgūt savas pensijas iemaksas, kas ir samaksātas valsts fondos.

____________