Language of document : ECLI:EU:F:2008:98

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2008. gada 10. jūlijā

Lieta F‑61/06

Cathy Sapara

pret

Eurojust

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Pārbaudes laika pagarināšana – Atlaišana pārbaudes laika beigās – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Psiholoģiska vardarbība

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un kurā K. Sapara [C. Sapara] lūdz atcelt Eurojust 2005. gada 6. jūlija lēmumu, ar ko paziņota viņas atlaišana pārbaudes laika beigās, uzdot viņu no 2005. gada 6. jūlija pieņemt atpakaļ darbā Eurojust, piespriest Eurojust viņai kā mantisko kaitējumu samaksāt algu, kas viņai būtu bijusi jāsaņem laikā no 2005. gada 6. jūlija līdz 2009. gada 15. oktobrim, kā arī kā atlīdzību par morālo kaitējumu izmaksāt summu, kas ex aequo et bono aprēķināta aptuveni EUR 200 000 apmērā.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Lēmums par pagarināšanu

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. panta trešā daļa)

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Ziņojums par pārbaudes laiku

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. panta trešā daļa)

3.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta pirmā daļa)

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Rezultātu novērtējums

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. panta trešā daļa)

5.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Negatīvs ieinteresētās personas spēju novērtējums

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. panta trešā daļa)

1.      No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. panta trešās daļas var secināt, ka, ja iestāde, kas ir pilnvarota slēgt darba līgumus, nolemj pagarināt pārbaudes laiku, kas ir noteikts pārbaudāmajam pagaidu darbiniekam, tai savs lēmums ir jāpamato ar ziņojumu, kas sagatavots pārbaudes laika beigās. Tas, ka šī darbinieka priekšnieks ir piedāvājis šo pagarināšanu jau pirmajā ziņojumā, kas sagatavots pārbaudes laika vidusposmā, nav šī noteikuma pārkāpums, jo šāds priekšlikums, kaut gan tas ir priekšlaicīgs, nevar ietekmēt ieinteresētās personas stāvokli.

(skat. 54., 56. un 57. punktu)

2.      Kaut arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. panta trešās daļas noteikumi skaidri neparedz, ka pārbaudāmā pagaidu darbinieka pārbaudes laika pagarināšanas gadījumā šī pagarinājuma beigās tiek sagatavots jauns ziņojums par pārbaudes laiku, tos nevar interpretēt kā tādus, kas liedz administrācijai sagatavot otru ziņojumu minētā pagarinājuma beigās. Tā kā ieinteresētajai personai bija noteikts pārbaudes laika pagarinājums, kompetentā iestāde varēja sagatavot otru ziņojumu.

(skat. 60. punktu)

Atsauce:

Tiesa: 1981. gada 8. oktobris, 175/80 Tither/Komisija, Recueil, 2345. lpp., 12. punkts.

3.      Kaut arī būtiskas vērtības, ar kurām ir pamatota Kopienu tiesību sistēma, liedz ierēdnim jokot saistībā ar kāda viņa kolēģa ādas krāsu, neatkarīgi no tā, vai šie fakti ir vai nav atkārtojušies, šādu rīcību, kas ir sodāma un nepieņemama, tomēr nevar atzīt par psiholoģisku vardarbību Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkta nozīmē, ja ir pierādīts, ka joki netika atkārtoti un ka tie tika izbeigti, kad attiecīgais kolēģis to bija lūdzis.

(skat. 105.–107. punktu)

4.      Ņemot vērā plašās pilnvaras, kas ir piešķirtas administrācijai, novērtējot pārbaudāmā pagaidu darbinieka spējas un sniegumu atbilstoši dienesta interesēm, Civildienesta tiesa nevar aizstāt iestāžu lēmumu saistībā ar pārbaudes laika rezultātu novērtējumu, izņemot gadījumus, kad ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai ir notikusi pilnvaru ļaunprātīga izmantošana.

(skat. 120. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1989. gada 13. decembris, C‑17/88 Patrinos/CES, Recueil, 4249. lpp., kopsavilkuma publikācija, 33. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 27. jūnijs, T‑373/00, T‑27/01, T‑56/01 un T‑69/01 Tralli/ECB, Recueil FP, I‑A‑97. un II‑453. lpp., 76. punkts.

5.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana ikvienā procedūrā, kas uzsākta pret personu un kurā var tikt pieņemts šai personai nelabvēlīgs akts, ir Kopienu tiesību pamatprincips. Šis princips, kas atbilst labas pārvaldības prasībām, paredz, ka attiecīgajai personai ir jābūt iespējai pienācīgi darīt zināmu savu viedokli par apstākļiem, kuros tā tiek vainota, lai pamatotu šādu aktu.

Jautājumā par pagaidu darbinieka atlaišanu pārbaudes laika beigās tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips ir īstenots ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. panta trešo daļu, kurā ir paredzēts, ka ar ziņojumu, kas sagatavots vienu mēnesi pirms pagaidu darbinieka pārbaudes laika beigām par viņa spēju veikt amata pienākumus, kā arī par viņa darba efektivitāti un uzvedību dienestā, “jāiepazīstina attiecīgā persona, kurai ir tiesības iesniegt piezīmes rakstveidā”. Šis princips savukārt neparedz, ka administrācija pārbaudes laikā pagaidu darbiniekam, kura profesionālais sniegums ir neapmierinošs, nosūta brīdinājumu. Turklāt pat tad, ja tiek pieņemts, ka pārbaudes perioda laikā administrācija neinformē ieinteresēto personu par viņas iespējamajiem profesionālajiem trūkumiem, šāds apstāklis nevar liecināt par tiesību uz aizstāvību ievērošanas principa pārkāpumu, jo ziņojums par pārbaudes laiku, pamatojoties uz kuru administrācija ir piedāvājusi atlaišanu, ieinteresētajai personai ir pienācīgi ticis darīts zināms.

(skat. 148.–150. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1985. gada 15. maijs, 3/84 Patrinos/CES, Recueil, 1421. lpp., 19. punkts; 2006. gada 9. novembris, C‑344/05 P Komisija/De Bry, Krājums, I‑10915. lpp., 37. un 38. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 5. marts, T‑96/95 RozandLambiotte/Komisija, Recueil FP, I‑A‑35. un II‑97. lpp., 102. punkts; 2005. gada 8. marts, T‑277/03 Vlachaki/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑57. un II‑243. lpp., 64. punkts; 2006. gada 10. oktobris, T‑182/04 VanderSpree/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑205. un II‑A‑2‑1049. lpp., 70. punkts.