Prasība, kas celta 2010. gada 19. aprīlī - AISCAT/Komisija

(lieta T-182/10)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Associazione Italiana delle Società Concessionarie per la costruzione e l'esercizio di Autostrade e Trafori stradali (AISCAT) (Roma, Itālija) (pārstāvis - M. Maresca, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 10. februāra lēmumu.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības mērķis ir panākt, ka tiek atcelts lēmums, kas ir iekļauts Eiropas Komisijas 2010. gada februāra vēstulē, kurā ir izslēgta EK līguma 87. panta (jaunajā redakcijā - LESD 107. pants) pārkāpuma iespējamība, ko izdarījusi Itālijas Republika, kura bez konkursa procedūras atsevišķa autoceļa posma (kas pazīstams kā "Passante di Mestre") būvi un pārvaldību uzticējusi jaukta - privāta un publiska - kapitāla sabiedrībai CAV S.p.A. (akciju sabiedrība, ko kopā veido ANAS S.p.A. un Veneto reģions), un šādu būvniecību finansējusi, paaugstinot tarifus ceļu nodevu iekasēšanas stacijās, kas atrodas paralēlajā un konkurējošajā autoceļa posmā.

Pamati, uz kuriem ir balstīts EK līguma 87. panta (jaunajā redakcijā - LESD 107. pants) pārkāpums, ko izdarījusi Itālijas Republika, ir divi.

Pirmkārt, tas, ka Itālijas Republika tiešā veidā CAV piešķīra "Passante di Mestre" būvdarbu un pārvaldības koncesiju, pamatojoties uz 2007. gada 24. decembra likuma Nr. 244 2. panta 290. punktu, veido valsts atbalstu, jo, tā kā nebija izpildīti tiesību aktos paredzētie nosacījumi tā saukto in house (iekšējo) konkursa procedūru organizēšanai, tiesības noslēgt iepirkuma līgumu tika piešķirtas jaukta kapitāla sabiedrībai, kuras statūtos paredzētās un ar pārvaldību saistītās īpašības rada no konkurences viedokļa nepamatotas priekšrocības. Patiesībā piecdesmit procenti no CAV kapitāla daļām pieder ANAS, kas, kaut arī darbojas kā sabiedriskais regulators, veic arī uzņēmējdarbību (autoceļu būve un pārvaldība) tirgū, ko pati regulē un kurā pati ir koncedente.

Otrkārt, tas, ka Itālijas Republika ir apstiprinājusi nolīgumu starp ANAS (koncedentes statusā) un CAV, kura priekšmets bija "Passante di Mestre" finansēšana, paaugstinot tarifus ceļu nodevu iekasēšanas stacijās, kas atrodas paralēlajā un konkurējošajā autoceļa posmā, veido valsts atbalstu par labu CAV.

Tarifu palielināšana faktiski bija līdzeklis, ar kura palīdzību transportlīdzekļu satiksmi novirzīt uz jaunuzbūvēto autoceļa posmu ("Passante di Mestre), un tā vienlaikus izraisīja satiksmes samazināšanos konkurējošajā autoceļa posmā ("Tangenziale di Mestre"), uz kuru attiecās minētā tarifu palielināšana. Tādējādi atbalsta priekšmets nav summa, ko radīja pati tarifu palielināšana, bet gan priekšrocība no konkurences viedokļa, ko CAV no tās gūst, un zaudējumi, kas rodas sabiedrībām, kas ir "Tangenziale di Mestre" koncesionāres.

____________