Language of document :

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 3. marta spriedums (Juzgado de Primera Instancia n° 38 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Marc Gómez del Moral Guasch/Bankia SA

(Lieta C-125/18) 1

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju tiesību aizsardzība – Direktīva 93/13/EEK – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Hipotekārā aizdevuma līgums – Mainīga procentu likme – Atsauces indekss, kas balstīts uz krājbanku hipotekārajiem aizdevumiem – Indekss, kas izriet no normatīvas vai administratīvas tiesību normas – Pārdevēja vai piegādātāja īstenota vienpusēja šāda noteikuma iekļaušana – Valsts tiesas veikta pārskatāmības prasības ievērošanas pārbaude – Noteikuma negodīgā rakstura konstatācijas sekas)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia n° 38 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītājs: Marc Gómez del Moral Guasch

Atbildētāja: Bankia SA

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst patērētāja un pārdevēja vai piegādātāja noslēgta hipotekārā aizdevuma līguma noteikums, kurā ir paredzēts, ka aizdevumam piemērojamā procentu likme ir balstīta uz vienu no oficiālajiem atsauces indeksiem, kas ir paredzēti valsts tiesiskajā regulējumā un ko kredītiestādes var piemērot hipotekārajiem aizdevumiem, ja šajā tiesiskajā regulējumā nav paredzēta ne šī indeksa obligāta piemērošana neatkarīgi no līgumslēdzēju pušu izvēles, ne tā papildu piemērošana gadījumā, ja nav atšķirīgas vienošanās starp šīm pašām pusēm.

Direktīva 93/13, it īpaši tās 4. panta 2. punkts un 8. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesai ir pienākums pārbaudīt līguma noteikuma, kas attiecas uz līguma galveno priekšmetu, vienkāršo un skaidri formulēto raksturu, neatkarīgi no šīs direktīvas 4. panta 2. punkta transpozīcijas šīs dalībvalsts tiesību sistēmā.

Direktīva 93/13, it īpaši tās 4. panta 2. punkts un 5. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai izpildītu prasību par tāda līguma noteikuma pārskatāmību, kurā hipotekārā aizdevuma līguma ietvaros ir noteikta mainīga procentu likme, šim noteikumam ir jābūt ne vien saprotamam no formālā un gramatiskā viedokļa, bet tam arī ir jāļauj vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, saprast šīs likmes aprēķina metodes konkrēto darbību un tādējādi, pamatojoties uz precīziem un saprotamiem kritērijiem, novērtēt iespējami būtisko šāda noteikuma ekonomisko ietekmi uz tā finanšu saistībām. Elementi, kam ir īpaša nozīme vērtējumā, kurš valsts tiesai ir jāveic šajā ziņā, ir, pirmkārt, apstāklis, ka galvenie elementi, kas attiecas uz šīs likmes aprēķinu, ir viegli pieejami ikvienam, kurš vēlas noslēgt hipotekārā aizdevuma līgumu, minētās likmes aprēķina metodes publikācijas dēļ, kā arī, otrkārt, informācijas sniegšana par tā indeksa izmaiņām pagātnē, uz kuru pamatojoties tiek aprēķināta šī pati likme.

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj, ka tāda līguma negodīga noteikuma spēkā neesamības gadījumā, kurā ir noteikts atsauces indekss aizdevuma mainīgo procentu aprēķināšanai, valsts tiesa šo indeksu aizstāj ar likumā noteikto indeksu, kas ir piemērojams tad, ja nav līguma pušu pretējas vienošanās, ja attiecīgais hipotekārā aizdevuma līgums nevarētu pastāvēt minētā negodīgā noteikuma atcelšanas gadījumā un ja šī līguma atcelšana kopumā patērētājam radītu īpaši nelabvēlīgas sekas.

____________

1      OV C 152, 30.4.2018.