EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(plēnums)
2013. gada 11. decembrī (*)
Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Valsts pensiju sistēmā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšana – Regula, ar kuru koriģē iemaksu likmi Savienības pensiju sistēmā – Aktuārās vērtības koriģēšana – Nepieciešamība pieņemt Vispārīgos īstenošanas noteikumus – Jauno Vispārīgo īstenošanas noteikumu piemērošana laikā
Lieta F‑117/11
par prasību, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu,
Catherine Teughels, Eiropas Komisijas ierēdne, ar dzīvesvietu Epegemā [Eppegem] (Beļģija), ko pārstāv L. Vogel, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv D. Martin un J. Baquero Cruz, pārstāvji,
atbildētāja.
CIVILDIENESTA TIESA
(plēnums)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Š. van Rapenbušs [S. Van Raepenbusch], palātas priekšsēdētāja M. I. Rofesa i Puhola [M. I. Rofes i Pujol], tiesneši E. Perillo [E. Perillo] (referents), R. Barents [R. Barents] un K. Brādlijs [K. Bradley],
sekretārs J. Tomacs [J. Tomac], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 24. aprīļa tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 8. novembrī, C. Teughels k‑dze cēla prasību, būtībā lūdzot atcelt, pirmkārt, Eiropas Komisijas 2011. gada 24. maija lēmumu, ar kuru nosaka dienesta gadu skaitu, kas jāņem vērā Savienības pensiju sistēmā, ja viņas valsts pensiju sistēmā iegūtās pensijas tiesības tiek nodotas Savienības pensiju programmai, un, otrkārt, 2011. gada 28. jūlija lēmumu, ar kuru Komisija noraidīja viņas sūdzību par Komisijas 2011. gada 3. marta lēmumu C(2011) 1278 par Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem attiecībā uz pensijas tiesību pārskaitīšanu (turpmāk tekstā – “VĪN 2011”).
Atbilstošās tiesību normas
2 Civildienesta noteikumu 83.a pants ir formulēts šādi:
“1. Programmu pielāgo saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikumā noteiktajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem.
[..]
3. Veicot aktuāro novērtēšanu reizi piecos gados saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikumu un lai nodrošinātu [pensiju] programmas līdzsvaru, [Eiropas Savienības] Padome pieņem lēmumu par iemaksu likmi un iespējamām izmaiņām pensijas vecumā.
4. Katru gadu Komisija uzrāda Padomei aktuārā novērtējuma atjauninātu versiju saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 1. panta 2. punktu. Ja konstatē, ka pastāv vismaz 0,25 punktu atšķirība starp pašreiz piemēroto iemaksu likmi un to likmi, kas nepieciešama, lai uzturētu aktuāro līdzsvaru, Padome saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikumā noteikto kārtību apsver, vai likmi vajadzētu pielāgot.
[..]”
3 Civildienesta noteikumu 84. pantā ir paredzēts:
“Sīki izstrādāti noteikumi, kas regulē iepriekš minēto pensiju programmu, ir ietverti [Civildienesta noteikumu] VIII pielikumā.”
4 Civildienesta noteikumu 110. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Katra iestāde, apspriedusies ar savu Personāla komiteju un Civildienesta noteikumu komiteju, pieņem vispārīgos noteikumus, ar kuriem tiek īstenoti šie Civildienesta noteikumi. [..]”
5 Pirms Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 1324/2008, ar kuru no 2008. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju sistēmā (OV L 345, 17. lpp.), stāšanās spēkā Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā bija paredzēts šādi:
“Izdienas pensijas aktuārais ekvivalents ir ierēdņa uzkrāto pabalstu kapitāla vērtība, kas aprēķināta pēc [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 9. pantā minētās mirstības tabulas, un kam piemērojamā procentu likme ir 3,5 % gadā, kuru var pārskatīt saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 10. pantā paredzētajiem noteikumiem.”
6 Regulas Nr. 1324/2008 2. pantā šajā ziņā ir noteikts:
“No 2009. gada 1. janvāra likme, kas minēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. panta 1. punktā un 8. pantā [..], ir 3,1 %.”
7 Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu:
“Ierēdnis, kurš atstāj dienestu, lai:
– uzsāktu dienestu valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā, kas noslēgusi līgumu ar Savienību,
[..]
ir tiesīgs likt pārskaitīt savu Kopienās iegūto izdienas pensijas tiesību aktuāro ekvivalentu uz šīs pārvaldes vai organizācijas pensiju fondu vai pensiju fondu, kurā viņš iegūst pensijas tiesības [..].”
8 Turpretī saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu:
“Ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Savienībā:
– pēc darba valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā
[..]
ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas, bet pirms tiesību iegūšanas, saņemt izdienas pensiju [..], likt iemaksāt Savienībai izdienas pensijas tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.
Tādā gadījumā iestāde, kurā ierēdnis strādā, ņemot vērā ierēdņa pamatalgu, vecumu un maiņas kursu pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā, ar vispārīgo īstenošanas noteikumu palīdzību nosaka dienesta gadu skaitu, kas dod pensijas tiesības, un kurus viņam ieskaita Savienības pensiju programmā par iepriekšējo dienesta laiku, par pamatu ņemot pārskaitīto kapitālu, atņemot summu, kas atbilst kapitāla vērtības pieaugumam laikā no pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datuma līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.
Ierēdņi var izmantot šo iespēju tikai vienreiz attiecībā uz katru dalībvalsti un attiecīgo pensiju fondu.”
9 Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 26. panta 4. punktā ir paredzēts:
“Šā panta 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos iestāde, kurā ierēdnis strādā, nosaka dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju un ir ņemams vērā šīs iestādes programmas ietvaros atbilstoši vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti attiecībā uz [Civildienesta noteikumu] VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, ņemot vērā šā pielikuma noteikumus [..]”.
10 Ar 2004. gada 28. aprīļa lēmumu C(2004) 1588, kas publicēts 2004. gada 9. jūnija Informations administratives [Administratīvajā informācijā] Nr. 60, Komisija pieņēma Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgos īstenošanas noteikumus, kas saistīti ar pensijas tiesību pārskaitīšanu (turpmāk tekstā – “VĪN 2004”). VĪN 2004 ir atsauce uz divām aktuāro vērtību tabulām, kuras ietvertas divos pielikumos – 1. pielikumā attiecībā uz aktuārajām vērtībām (V1), lai aprēķinātu pārskaitāmā aktuārā ekvivalenta summu, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu un 12. pantu par pensijas tiesību pārskaitīšanu, un 2. pielikumā attiecībā uz aktuārajām vērtībām (V2), lai aprēķinātu dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. un 3. pantu.
11 Aktuārās vērtības V1 un V2, ko aprēķina atbilstīgi vecumam pieprasījuma dienā un pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XII pielikumā paredzētajiem parametriem, ir identiskas.
12 Ar 2011. gada 3. marta lēmumu Komisija atcēla VĪN 2004 un pieņēma VĪN 2011, kas publicēti 2011. gada 28. marta Informations administratives Nr. 17.
13 VĪN 2011 stājās spēkā 2011. gada 1. aprīlī, un to 9. pantā ir precizēts:
“Šie vispārīgie īstenošanas noteikumi [..] stājas spēkā nākošā mēneša pirmajā dienā pēc to publicēšanas Informations administratives.
Tie atceļ un aizstāj [VĪN 2004].
Tomēr [VĪN 2004] joprojām ir piemērojami pārskaitījumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu un 12. pantu gadījumos, ja pienākumu izpilde beigusies pirms 2009. gada [1. janvāra]. Tie joprojām ir piemērojami arī attiecībā uz to darbinieku lietām, kuru pieteikums par pārskaitījumu atbilstīgi Civildienesta noteikumu 11. panta 2. un 3. punktam reģistrēts līdz 2009. gada [1. janvārim].
Pārrēķina koeficienti [..], kas paredzēti 1. pielikumā, tiek piemēroti no 2009. gada [1. janvāra]. Šie pārrēķina koeficienti tiks grozīti, kad stāsies spēkā procentu likmes piemērošana, kas norādīta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā.”
14 VĪN 2011 1. pielikumā atšķirībā no VĪN 2004 ir tikai viena tabula, kurā norādītas aktuārās vērtības, kuras turpmāk tiek dēvētas par pārrēķina koeficientiem, kas vienlīdz piemērojami gan attiecībā uz pārnesamā aktuārā ekvivalenta pārskaitīšanu, gan dienesta gadu skaita aprēķināšanu. Šie pārrēķina koeficienti, kurus arī aprēķina, ņemot vērā vecumu un pieteikuma datumu un par pamatu izmantojot parametrus, kas paredzēti Civildienesta noteikumu XII pielikumā, ir lielāki par aktuārajām vērtībām V1 un V2, kas norādītas VĪN 2004 1. un 2. pielikumā.
Tiesvedības rašanās fakti
15 Prasītāja, Komisijas ierēdne, 2009. gada 3. novembrī iesniedza pieteikumu par savu pensijas tiesību, kuras tā bija ieguvusi Office national des pensions belge [Beļģijas valsts pensiju birojs] pirms dienesta uzsākšanas Komisijā, pārskaitījumu (turpmāk tekstā – “pieteikums par pārskaitījumu”).
16 Ar 2010. gada 29. jūnija paziņojumu, kas adresēts prasītājai (turpmāk tekstā – “pirmais priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu”) kompetentais Komisijas dienests, konkrēti – Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) daļas “Pensijas” nodaļa “Pārvedumi” (turpmāk tekstā – “PMO 4”), noteica, ka dienesta gadu skaits, kas ieskaitāms Savienības pensiju sistēmā un kas izriet no prasītājas Beļģijā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšanas, ir 22 gadi, 1 mēnesis un 6 dienas. Tā kā kapitāla pārpalikumu, kas ir EUR 12 531,41, nevar pārrēķināt izdienas pensijas gadu skaitā, tas bija jāpārskaita prasītājai viņas pensiju tiesību galīgās pārskaitīšanas gadījumā. Pirmajā priekšlikumā par dienesta gadu ieskaitīšanu tika precizēts arī, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu grozījumu gadījumā piešķirto dienesta gadu skaits netikšot grozīts. Prasītājas rīcībā bija divi mēneši, lai pieņemtu vai noraidītu pirmo priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu.
17 Prasītāja lūdza sniegt precizējumus attiecībā uz pirmo priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu. Tam sekoja elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņa.
18 Pa to laiku ar 2010. gada 5. maija paziņojumu darbiniekiem (turpmāk tekstā – “2010. gada 5. maija paziņojums”) Komisijas dienesti precizēja, ka “atjauninātie [Vispārīgie īstenošanas noteikumi] stā[šoties] spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā [pēc] to publicēšanas Informations administratives un ka “visi reģistrētie pieteikumi par pārskaitījumu, kas reģistrēti pirms [jauno Vispārīgo īstenošanas noteikumu] stāšanās spēkā, tiks izskatīti atbilstīgi [VĪN 2004]”.
19 Turklāt Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ar 2010. gada 25. maija paziņojumu, kas adresēts Komisijas ģenerālsekretāram, kā arī trim iestādes ģenerāldirektoriem, norādīja, ka, “lai nodrošinātu labāku pensijas tiesību pārskaitīšanas sistēmas pārskatāmību, kā arī lielāku tiesisko noteiktību, [viņš] ir nolēmis pieņemt grozīto [Vispārīgo īstenošanas noteikumu] redakciju, kurā vairs nav paredzēts atpakaļejošs spēks”.
20 Tāpat arī paziņojumā darbiniekiem, kas publicēts 2010. gada 30. jūlija Informations administratives (turpmāk tekstā – “2010. gada 30. jūlija paziņojums”), Komisija norādīja, ka “atjauninātie [Vispārīgie īstenošanas noteikumi] stā[šoties] spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā [pēc] to publicēšanas Informations administratives” un ka “visi pieteikumi par pārskaitījumu, kas reģistrēti pirms [nākamo Vispārīgo īstenošanas noteikumu] stāšanās spēkā, tiks izskatīti atbilstīgi [VĪN 2004]”. 2010. gada 30. jūlija paziņojumā tika precizēts, ka VĪN 2004 grozījumi attieksies uz Savienībā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšanu uz valsts pensiju sistēmu un uz dalībvalsts pensiju sistēmā iegūto tiesību pārskaitīšanu uz Savienības sistēmu.
21 Ar 2010. gada 20. augusta elektronisko vēstuli un pēc prasītājas lūguma PMO 4 pagarināja termiņu prasītājas nostājas paušanai attiecībā uz pirmo priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu līdz 2010. gada 30. septembrim.
22 2010. gada 17. septembra paziņojumā darbiniekiem (turpmāk tekstā – “2010. gada 17. septembra paziņojums”) Komisija konstatēja, ka “pirms Komisijas veiktās Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta jauno vispārīgo īstenošanas noteikumu pieņemšanas [..]” “daudzi” ierēdņi bija iesnieguši pieteikumus par viņu pensijas tiesību pārskaitījumu un ka no 2010. gada 1. janvāra PMO 4 ir reģistrējusi “vairāk nekā 10 000 pieteikumu”. 2010. gada 17. septembra paziņojumā tomēr precizēts, ka, “lai gan 2010. gada maijā komunikācija nav bijusi veiksmīga, tostarp arī no administrācijas puses, jauno [Vispārīgo īstenošanas noteikumu] izpildei un jo īpaši jauno aktuāro vērtību piemērošanai būtu jānotiek atbilstīgi noteikumiem un jo īpaši Regulai [..] Nr. 1324/2008 [..]. Tādējādi [jaunie Vispārīgie īstenošanas noteikumi] noteikti bija jāpiemēro visos [dalībvalstī iegūto pensijas tiesību pārskaitīšanas gadījumos uz Savienības pensiju shēmu], par kurām pieprasījumi ir iesniegti no 2009. gada 1. janvāra, un visiem tā pensiju tiesību kapitāla pārskaitījumiem [uz valsts pensijas shēmu, ko ierēdnis ieguvis Savienībā], kas veikti no šā datuma”. Visbeidzot atbilstīgi 2010. gada 17. septembra paziņojumam “būtu pienācīgi jāizskata nedaudzie pārvedumi, kuri jau [..] ir iekļauti pārskaitīšanas piedāvājumā, vai kapitāla, ko veicis izcelsmes valsts pensiju fonds, pārskaitījumā. Attiecīgos kolēģus ar vēstuli, kas visdrīzākajā laikā viņiem tiks [tikšot] nosūtīta, personīgi brīdinās par to, kas turpmāk notiks ar šiem pārskaitījumiem.”
23 Pēc 2010. gada 17. septembra paziņojuma PMO 4 ar 2010. gada 28. septembra elektronisko vēstuli informēja prasītāju par to, ka Komisijai “[nācās] pārskatīt tai izteikto priekšlikumu”, lai piemērotu nākamos Vispārīgos īstenošanas noteikumus, “kas 2009. gada 1. janvārī stā[tos] spēkā ar atpakaļejošu spēku”.
24 2010. gada 17. decembrī prasītāja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par 2010. gada 17. septembra paziņojumu. Šī sūdzība 2011. gada 12. aprīlī tika noraidīta, pamatojot ar to, ka 2010. gada 17. septembra paziņojumā nebija iekļauts nelabvēlīgs akts.
25 Pēc VĪN 2011 pieņemšanas PMO 4 2011. gada 24. maijā nosūtīja prasītājai vēl vienu priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu, kam pievienots paziņojums, kurā paskaidrots, ka jaunais piedāvājums “atc[ēla] un aizvie[toja]” pirmo priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu (turpmāk tekstā – “otrais priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu”). Atbilstīgi otrajam priekšlikumam par dienesta gadu ieskaitīšanu pārrēķina koeficienti, kas norādīti pirmajā priekšlikumā par dienesta gadu ieskaitīšanu, ir “novecojuši” un “tiem no 2009. gada 1. janvāra nav juridiska pamata”, tā kā šajā pašā datumā stājās spēkā ar Regulu Nr. 1324/2008 noteiktā procentu likme. Šī procentu likme esot viens no elementiem, ko iekļauj, aprēķinot pārrēķina koeficientus, kas piemērojami, pārrēķinot iepriekš iegūtās pensijas tiesības dienesta gadu skaitā, par kuru iespējams saņemt Civildienesta noteikumos paredzēto pensiju. Tādējādi pirmais priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu bija “jāuzskata par spēku zaudējušu”. Piemērojot VĪN 2011 noteiktos pārrēķina koeficientus, pārrēķinātais ieskaitāmo gadu skaits bija 17 gadi un 7 mēneši.
26 Prasītāja 2011. gada 3. jūnijā atbilstīgi Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam iesniedza sūdzību par VĪN 2011, it īpaši par to 9. pantu, uzskatot, ka ar šo noteikumu ir pārkāpts atpakaļejoša spēka aizlieguma princips.
27 Ar 2011. gada 28. jūlija lēmumu, kas 2011. gada 29. jūlijā paziņots prasītājas padomniekam, iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”), vispirms precizējot, ka “neatkarīgi no jautājuma par to, vai VĪN [2011] var kvalificēt kā nelabvēlīgu aktu, [otrais] priekšlikums [par dienesta gadu ieskaitīšanu] [..] [ir] aplūkojams kā nelabvēlīgs akts” un tādēļ “šā lēmuma priekšmets” ir otrais priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu”, noraidīja sūdzību (turpmāk tekstā – “lēmums par sūdzības noraidīšanu”).
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
28 Ar atsevišķu dokumentu, kas Civildienesta tiesas kancelejā reģistrēts 2012. gada 4. janvārī, Komisija saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 78. pantu izvirzīja iebildi par nepieņemamību un lūdza Civildienesta tiesu pieņemt nolēmumu, neizskatot lietu pēc būtības.
29 Ar dokumentu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 27. janvārī, prasītāja iesniedza apsvērumus par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību.
30 Ar 2012. gada 25. maija vēstuli Civildienesta tiesas kanceleja informēja lietas dalībniekus, ka Civildienesta tiesa ir nolēmusi apvienot šīs iebildes izskatīšanu ar lietas izskatīšanu pēc būtības.
31 Prasītājas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu;
– ciktāl nepieciešams, atcelt otro priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu;
– “LESD 277. panta piemērošanas vajadzībām” atcelt VĪN 2011, it īpaši to 9. pantu;
– piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
32 Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu un katrā ziņā par nepamatotu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
33 Ar 2013. gada 28. janvāra vēstuli Civildienesta tiesa procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lūdza lietas dalībniekus sniegt precizējumus par dažiem punktiem dokumentos un iesniegt dažādus dokumentus. Lietas dalībnieki veica šīs darbības atbilstīgi Civildienesta tiesas norādījumiem.
34 Lieta, kas sākotnēji bija iedalīta Civildienesta tiesas trešajai palātai, tika nodota Civildienesta tiesas plēnumam, par ko lietas dalībnieki tika informēti ar kancelejas 2013. gada 7. februāra vēstuli ar uzaicinājumu uz tiesas sēdi un informāciju par ziņojumu par tiesas sēdes sagatavošanu.
Juridiskais pamatojums
Par prasības priekšmetu
35 Ar prasījuma pirmo daļu prasītāja lūdz atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu.
36 Šajā ziņā jāatgādina, ka prasījums par atcelšanu, kas formāli vērsts pret lēmumu par sūdzības noraidīšanu gadījumā, ja šim lēmumam nav autonoma satura, nozīmē, ka Civildienesta tiesā izskatīšanai ir iesniegts nelabvēlīgs akts, par kuru ir iesniegta sūdzība (šajā ziņā skat. Tiesas 1989. gada 17. janvāra spriedumu lietā 293/87 Vainker/Parlaments, 8. punkts).
37 Šajā gadījumā 2011. gada 3. jūnija sūdzību, kaut arī tā ir vērsta pret VĪN 2011, iecēlējinstitūcija interpretēja kā tādu, kas vērsta vienīgi pret otro priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu, ko prasītāja Civildienesta tiesā neapstrīdēja.
38 Lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir apstiprināts otrais priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu. Tāpēc prasījumi, kas vērsti pret lēmumu par sūdzības noraidīšanu, ir jāaplūko kā prasījumi, kas vērsti pret otro priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu, kurš turklāt veido prasījumu otro daļu.
39 Ar prasījumu trešo daļu prasītāja lūdz atcelt, “ciktāl nepieciešams [..] [LESD] 277. panta piemērošanai”, VĪN 2011, it īpaši to 9. pantu.
40 No atsauces uz LESD 277. pantu un prasības pieteikuma argumentācijas izriet, ka prasītāja ar prasījumu trešo daļu patiesībā izvirza iebildi par vispārpiemērojama akta, kāds ir VĪN 2011, 9. panta prettiesiskumu – iebildi, ar kuru, ja pieņem, ka tā ir pamatota, šajā lietā varētu panākt tikai otrā priekšlikuma par dienesta gadu ieskaitīšanu atcelšanu, kas konkrēti ir prasījumu otrās daļas priekšmets.
41 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāizskata tikai prasījums par otrā priekšlikuma par dienesta gadu ieskaitīšanu atcelšanu.
Par iebildi par nepieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
42 Komisija apgalvo, ka prasība ir nepieņemama, jo tā ir vērsta pret otro priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu, kas neesot nelabvēlīgs akts.
43 Komisija uzskata, ka administratīvais process, izskatot pieteikumu par pensijas tiesību, kas iegūtas atbilstīgi valsts pensiju shēmai, pārskaitīšanu, ietver vairākus posmus. Priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu esot tikai viens no šā procesa posmiem.
44 Dienesta gadu ieskaitīšana, kas minēta ieinteresētajai personai adresētajā piedāvājumā, kļūstot galīga tikai pēc tam, kad summas, kas atbilst pensijas tiesību aktualizētajam kapitālam, attiecīgais valsts vai starptautiskais pensiju fonds faktiski ir iemaksājis Komisijas bankas kontā, tādējādi ierēdnim paziņotais lēmums par dienesta gadu ieskaitīšanu pēc pārnestā kapitāla iemaksas esot pieteikumu par pārskaitījumu iesniegušajam ierēdnim vienīgais nelabvēlīgais akts.
45 Šādos apstākļos otrais priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu esot sagatavojošs akts, kura mērķis esot vienīgi sagatavot galīgo lēmumu par piešķiršanu.
46 Tiesas sēdes laikā Komisija arī norādīja, ka priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu nav padarījis skaidrākas ierēdņa pensijas tiesības a fortiori tāpēc, ka šo priekšlikumu ieinteresētā persona nepieņēma un ka laikposmā starp šā priekšlikuma pieņemšanu un lēmumu, ar kuru izbeidz procesu, pārskaitītā kapitāla summa un tātad ieskaitāmo dienesta gadu skaits varētu palielināties. Šajā ziņā Komisija pamatojas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka attiecīgā iestāde, “balstoties uz pārskaitīto kapitālu”, nosaka to dienesta gadu skaitu, ko tā ņem vērā atbilstīgi Savienības pensiju shēmai saistībā ar iepriekšējā dienesta laikposmu.
47 Turpretī prasītāja uzskata, ka saskaņā ar judikatūru priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu ir nelabvēlīgs akts neatkarīgi no tā, vai attiecīgais ierēdnis to pieņem vai nepieņem.
Civildienesta tiesas vērtējums
48 Vispirms jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētā pensijas tiesību pārskaitīšanas sistēma, ļaujot saskaņot valsts pensiju sistēmu ar Savienības pensiju sistēmu, ir domāta, lai atvieglotu pāreju no nodarbinātības valstī – valsts vai privātajā sektorā – un arī starptautiskajā līmenī uz darbu Savienības pārvaldē un tādējādi nodrošinātu Savienībai vislabākās iespējas izvēlēties kvalificētus darbiniekus, kuriem jau ir piemērota profesionālā pieredze (Tiesas 2010. gada 9. jūlija rīkojums apvienotajās lietās C‑286/09 un C‑287/09 Ricci, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
49 Šis konteksts Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai it īpaši ir ļāvis uzskatīt, ka ierēdnim piekrišanai nosūtītie priekšlikumi par dienesta gadu ieskaitīšanu ir “lēmumi” ar divējādām sekām: pirmkārt, saglabāt attiecīgā ierēdņa labā atbilstošajā pensiju sistēmā iegūto tiesību apmēru un, otrkārt, Savienības tiesību sistēmā nodrošināt, ja vien tiek izpildīti vairāki papildnosacījumi, ka šīs tiesības tiek ņemtas vērā Savienības pensiju sistēmā (Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑90/07 P un T‑99/07 P Beļģija un Komisija/Genette, 91. punkts un tajā minētā judikatūra).
50 Civildienesta tiesa savukārt jau ir nolēmusi, ka priekšlikumi par dienesta gadu ieskaitīšanu ir vienpusēji akti, kuri kompetentajai iestādei neliek veikt nekādu citu pasākumu un ir ieinteresētajam ierēdnim nelabvēlīgi. Pretējā gadījumā šādi akti būtu neapstrīdami tiesā vai vismaz varētu būt sūdzības vai pārsūdzības priekšmets tikai pēc tam, kad pieņemts jauns lēmums nenoteiktā datumā, kuru pieņēmusi cita iestāde, nevis iecēlējinstitūcija. Šādā argumentācijā nebūtu ievērotas ne ierēdņa tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ne Civildienesta noteikumos paredzētajām normām par termiņu raksturīgais tiesiskās noteiktības princips (Civildienesta tiesas 2007. gada 10. oktobra rīkojums lietā F‑17/07 Pouzol/Revīzijas palāta, 52. un 53. punkts).
51 Visbeidzot šis judikatūras virziens ir apstiprināts arī ar Civildienesta tiesas 2012. gada 11. decembra spriedumu lietā F‑122/10 Cocchi un Falcone/Komisija (kas ir apelācijas sūdzības priekšmets, kura pašlaik tiek izskatīta Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑103/13 P, 37.–39. punkts), kurā Civildienesta tiesa ir atzinusi, ka priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu ir attiecīgajam ierēdnim nelabvēlīgs akts.
52 No šā sprieduma 49.–51. punktā minētās judikatūras galu galā izriet, ka priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu, ko kompetentie Komisijas dienesti iepriekš aprakstītajā vairāku posmu administratīvajā procesā saistībā ar pensijas tiesību pārskaitīšanu iesniedz ierēdnim apstiprināšanai, ir vienpusējs akts, kas nošķirams no tā procesuālā satvara, uz kuru tas attiecas, un pieņemts atbilstīgi iestādei ex-lege piešķirtai saistošajai kompetencei, jo tieši izriet no individuālajām tiesībām, kas ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu skaidri tiek piešķirtas ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kad tie stājas Savienības dienestā.
53 Saistošās kompetences īstenošana uzliek Komisijai pienākumu sagatavot priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu, kas balstīts uz visiem datiem, kuriem ir nozīme lietā un kuri tai jāiegūst no attiecīgajām valsts vai starptautiskajām iestādēm tieši šo iestāžu un šo dienestu ciešas koordinācijas un lojālas sadarbības ietvaros. Līdz ar to šādu priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu nevar uzskatīt par iestādes dienestu “vienkārša nodoma” izpausmi informēt attiecīgo ierēdni līdz faktiskai viņa piekrišanas saņemšanai, kā arī pēc tam iekasēt kapitālu, kas ļauj veikt ieskaitīšanu. Gluži otrādi, šāds priekšlikums ir nepieciešamā apņemšanās no iestādes puses pareizi īstenot ierēdņa tiesības uz pensijas tiesību pārskaitīšanu, ko viņš ir izmantojis, iesniedzot pieteikumu par pārskaitījumu. Aktualizētā kapitāla pārskaitīšana Savienības sistēmā ir pienākuma, kas atšķiras no valsts vai starptautiskajām iestādēm paredzētā pienākuma, izpilde, un tā ir nepieciešama, lai pabeigtu visu pensijas tiesību pārskaitīšanas uz Savienības pensiju shēmas kasēm procesu.
54 Tāpat arī saistošās kompetences īstenošana ar mērķi piemērot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu uzliek Komisijai pienākumu rīkoties ar visu nepieciešamo rūpību, lai ierēdnis, kas ir lūdzis īstenot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, varētu piekrist priekšlikumam par dienesta gadu ieskaitīšanu, pilnībā pārzinot lietas apstākļus gan attiecībā uz elementiem, kas nepieciešami aprēķiniem attiecībā uz vērā ņemamo dienesta gadu skaita noteikšanu, gan attiecībā uz normām, kas “pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā” regulē šā aprēķina kārtību, kā precizēts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā. Šī norma paredz, ka iestāde, kuras dienestā ir ierēdnis, ar vispārīgiem īstenošanas noteikumiem, ņemot vērā pamatalgu, vecumu un maiņas likmi pieteikuma par pārskaitījumu dienā, “nosaka” “izdienas gadu skaitu”, ko tā ņem vērā.
55 No visa iepriekš minētā izriet, ka priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu ir ierēdnim, kurš ir iesniedzis pieteikumu par savu pensijas tiesību pārskaitījumu, nelabvēlīgs akts.
56 Šo secinājumu apstiprina arī turpmāk izklāstītie apsvērumi.
57 Pirmkārt, apstiprinot iepriekšējo praksi, kas bija izklāstīta klauzulās, kuras norādītas priekšlikumos par dienesta gadu ieskaitīšanu, VĪN 2011 8. pantā šobrīd ir skaidri paredzēts, ka piekrišana, ko ierēdnim lūdz sniegt par dienesta gadu skaita ieskaitīšanu, tiklīdz tā ir sniegta, ir “neatsaucama”. Tomēr ierēdņa piekrišanas, tiklīdz tā ir sniegta, neatsaucamais raksturs ir pamatots tikai tad, ja Komisija no savas puses attiecīgajai personai ir iesniegusi priekšlikumu, kurš ir ticis aprēķināts un izvirzīts, ievērojot visu pienācīgo rūpību, un ir Komisijai saistošs tādā nozīmē, ka šis priekšlikums uzliek tai pienākumu uz šā pamata turpināt pārskaitīšanas procesu attiecīgās personas piekrišanas gadījumā.
58 Otrkārt, priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu principā ir sagatavots, pamatojoties uz aprēķina metodi, kas ir tāda pati kā tā, kuru piemēro brīdī, kad izcelsmes valsts vai starptautiskās pensiju kases ir pilnīgi pabeigušas visa kapitāla ieskaitīšanu Savienības pensiju shēmā.
59 Attiecīgā gadījumā laikposmā starp priekšlikuma par dienesta gadu ieskaitīšanu datumu un pabeigtu kapitāla ieskaitīšanu mainīties varētu tikai tā summa, par kuru ir runa – pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā atjauninātā pārskaitāmā kapitāla summa, kas var atšķirties no kapitāla summas datumā, kad tas galīgi ir pārskaitīts, atkarībā, piemēram, no maiņas procentu likmes izmaiņām. Pat šajā pēdējā gadījumā, kas turklāt var attiekties tikai uz tāda kapitāla pārskaitīšanu, kas izteikts kādā citā valūtā, nevis euro, aprēķina metode, ko piemēro šīm divām vērtībām, faktiski ir tā pati.
60 Treškārt, Komisija tēze, saskaņā ar kuru konkrētajam ierēdnim nelabvēlīgs akts esot vienīgi lēmums par piešķiršanu, kas pieņemts pēc attiecīgā kapitāla galīgas ieskaitīšanas, ir skaidri pretrunā administratīvā procesa mērķiem saistībā ar pensijas tiesību pārskaitīšanu. Šā procesa mērķis konkrēti ir ļaut attiecīgajam ierēdnim, pilnībā pārzinot lietas apstākļus un pirms visām viņa iemaksām atbilstošā kapitāla galīgās ieskaitīšanas Savienības pensiju shēmā, pieņemt lēmumu, vai viņam ir izdevīgāk apvienot viņa iepriekšējās tiesības uz pensiju ar tām tiesībām, ko tas iegūst kā Savienības ierēdnis, vai, gluži otrādi, saglabāt šīs tiesības valsts tiesību sistēmā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beļģija un Komisija/Genette, 91. punkts). Komisijas tēze liktu attiecīgajam ierēdnim apstrīdēt veidu, kādā Komisijas dienesti ir aprēķinājuši ieskaitāmo dienesta gadu skaitu, uz ko viņam ir tiesības, tikai pēc tam, kad izcelsmes valsts vai starptautiskās pensiju kases ir galīgi pārskaitījušas kapitālu Komisijai, kas praksē pēc būtības likvidētu ierēdnim ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta piešķirto tiesību pašu būtību – izvēlēties savu pensijas tiesību pārskaitīšanu vai to saglabāšanu izcelsmes valstu vai starptautisko pensiju kasēs.
61 Visbeidzot, ceturtkārt, nevar tikt apgalvots, kā to dara Komisija, ka priekšlikumi par dienesta gadu ieskaitīšanu ir tikai sagatavojošie akti tādēļ, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā ir noteikts, ka dienesta gadu skaitu aprēķina, “par pamatu ņemot pārskaitīto kapitālu”.
62 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta formulējuma izriet, ka attiecīgā iestāde “nosaka” dienesta gadu skaitu, vispirms “piemērojot vispārīgos īstenošanas noteikumus, ņemot vērā pamatalgu, vecumu un maiņas likmi pieteikuma par pārskaitījumu dienā”, un pēc tam tā ņem vērā šādi noteikto dienesta gadu skaitu saskaņā ar Savienības pensiju shēmu, “par pamatu ņemot pārskaitīto kapitālu”.
63 Šo formulējumu apstiprina VĪN 2004 7. panta un VĪN 2011 7. panta formulējums. Šo abu pantu formulējuma 1. punktā ir noteikts, ka dienesta gadu skaits, kas jāņem vērā, tiek aprēķināts, “pamatojoties uz pārskaitāmo summu, kas atbilst iegūtajām tiesībām [..], atņemot summu, kas atbilst kapitāla atkārtotai novērtēšanai laikposmā no pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datuma un faktiskās pārskaitīšanas datuma”.
64 VĪN 2004 un VĪN 2011 7. panta 2. punktā turpretī ir precizēts, ka dienesta gadu skaits, kas jāņem vērā, “pēc tam tiek aprēķināts [..], par pamatu ņemot pārskaitīto summu” atbilstīgi tai matemātiskajai formulai, kas norādīta šā paša punkta pirmajā ievilkumā.
65 Tātad no iepriekš minētajām normām izriet, ka dienesta gadu ieskaitīšanas proporcijas tiek aprēķinātas, par pamatu ņemot pārskaitāmo summu pieteikuma par pārskaitījumu reģistrācijas dienā, ko kompetentās valsts un starptautiskās iestādes paziņojušas Komisijas dienestiem, attiecīgā gadījumā samazinot to par summu, kas atbilst kapitāla vērtības pieaugumam laikā no pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datuma līdz faktiskajam pārskaitīšanas datumam, tā ka šī summas starpība nav jāsedz no Savienības pensiju programmas.
66 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrais priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu ir nelabvēlīgs akts un ka prasījumi par atcelšanu tāpēc ir pieņemami. Tādēļ ir jānoraida Komisijas iebilde par nepieņemamību.
Par lietas būtību
67 Prasījumu par otrā priekšlikuma par dienesta gadu ieskaitīšanu atcelšanu pamatojumam prasītāja izvirza tikai vienu pamatu saistībā ar “Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta pārkāpumu [un] Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 26. panta 4. punkta pārkāpumu, iegūto pensijas tiesību neatzīšanu, kā arī tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu un principa par atpakaļejoša spēka aizliegumu pārkāpumu [un] acīmredzamu kļūdu vērtējumā”.
Lietas dalībnieku argumenti
68 Prasītāja uzskata, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā Komisijai ir noteikts pienākums, ja tā vēlas grozīt to pieprasījumu aktuārās vērtības, kas piemērojamas pieteikumiem par dalībvalstī iegūto tiesību pārskaitījumu uz Savienības pensiju programmu (turpmāk tekstā – “pārskaitījums in”), iepriekš pieņemt jaunus vispārīgos īstenošanas noteikumus. Komisija esot pieņēmusi jaunos Vispārīgos īstenošanas noteikumus tikai 2011. gada 3. martā. Tātad pirms šī datuma spēkā esošie VĪN 2004 esot vienīgie pieteikumiem par pārskaitījumu piemērojamie noteikumi.
69 Regulas Nr. 1324/2008 stāšanās spēkā 2009. gada 1. janvārī neietekmējot izmantojamo gadu skaita aprēķināšanai piemērojamās likmes. Šī regula esot grozījusi Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā paredzēto procentu likmi, ko piemērojot tikai gadījumā, ja aktuārais ekvivalents, proti, ierēdņa iegūto pensijas tiesību Savienībā kapitāls tiek pārskaitīts valsts pensiju programmā (turpmāk tekstā – “pārskaitījums out”), un tātad tas neesot piemērojams “pārskaitījuma in” gadījumā.
70 Turklāt neviena Civildienesta noteikumu vai Regulas Nr. 1324/2008 norma neparedzot tūlīt automātiski piemērot procentu likmi, ko nosaka ar Regulu Nr. 1324/2008, attiecībā uz ieskaitāmo dienesta gadu skaitu “pārskaitījuma in” gadījumā.
71 Pēc prasītājas domām, piemērojot aktuāro novērtēšanu reizi piecos gados saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83.a panta 3. punktu, Regula Nr. 1324/2008 varēja ierobežoti koriģēt tikai iemaksu likmi Savienības pensiju programmā un procentu likmi, kas paredzēta šīs pašas regulas 2. pantā. Ar šiem pasākumiem Padome tātad esot “izsmēlusi” visas prerogatīvas, ko tai sniedz Civildienesta noteikumu 83.a pants. Padomei neesot pilnvaras pieņemt jebkādu lēmumu, kas ietekmē Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā minēto aprēķinu.
72 Turklāt procentu likmes grozīšana, par ko lemj Padome, neesot obligāti piemērojama vienlaikus visiem aktuāru aprēķiniem.
73 Prasītāja arī norāda, ka viņas tiesības ir konkretizējušās pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas dienā, proti, 2009. gada 3. novembrī, un tāpēc tās esot bijis jānosaka, piemērojot VĪN 2004, kas vienīgie bija spēkā šajā datumā.
74 Visbeidzot prasītāja uzskata, ka VĪN 2011 piemērošana ar atpakaļejošu spēku bija “negaidīta”. Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2010. gada 25. maija paziņojumā un 2010. gada 30. jūlija paziņojumā esot norādīts, ka jaunie noteikumi netikšot piemēroti ar atpakaļejošu spēku.
75 Savukārt Komisija norāda, ka, lai gan ar Regulu Nr. 1324/2008 nevarēja grozīt Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, šajā normā nav minēta aktuārā ekvivalenta aprēķināšanai piemērojamā procentu likme, turpretī Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta vispārīgos īstenošanas noteikumos tiek piemēroti pārrēķina koeficienti, kuri esot “tieši atkarīgi no likmes, kas norādīta [Civildienesta noteikumu] VIII pielikuma 8. pantā”.
76 Komisija uzskata, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā paredzētā procentu likmes grozīšana, kas ar Regulas Nr. 1324/2008 stāšanos spēkā noteikta 2009. gada 1. janvārī, “obligāti” tajā pašā datumā esot izraisījusi arī minēto koeficientu izmaiņas. Tādējādi VĪN 2004 paredzētie pārrēķina koeficienti esot “novecojuši”, un tiem no 2009. gada 1. janvāra neesot juridiska pamata neatkarīgi no jebkādas VĪN 2004 formālas un kontekstuālas atcelšanas.
Civildienesta tiesas vērtējums
77 Vispirms ir jākonstatē, ka iebildums par acīmredzamu kļūdu vērtējumā nekādā veidā nav pamatots, jo tā pamatošanai nav izvirzīts neviens arguments. Tāpēc tas ir jānoraida, pamatojoties uz Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu.
78 Saistībā ar vienīgo pamatu prasītāja izvirza iebildi par VĪN 2011 9. panta trešās daļas pēdējā teikuma, kā arī 9. panta ceturtās daļas pirmā teikuma prettiesiskumu. Prasītāja uzskata, ka šīs VĪN 2011 normas paredz, ka VĪN 2011 1. pielikumā norādītie pārrēķina koeficienti, kas noteikti atbilstīgi Regulai Nr. 1324/2008, tiek piemēroti no 2009. gada 1. janvāra – dienas, kad stājās spēkā minētā regula, lai gan šajā datumā VĪN 2004 2. pielikums, kurā paredzēti atšķirīgi pārrēķina koeficienti, kas piemērojami no 2004. gada 1. maija, formāli nekādā veidā nav grozīts. Prasītāja apgalvo, ka šādas formālas izmaiņas radās, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, un ka, 2009. gada 1. janvārī ar atpakaļejošu spēku piemērojot VĪN 2011 1. pielikumā paredzētos pārrēķina koeficientus, tostarp arī attiecībā uz to ierēdņu un pārējo darbinieku dokumentiem, kuru pieteikumi veikt “pārskaitījumu in” tika iesniegti pirms šā datuma, tika pārkāpts tiesiskās noteiktības princips un atpakaļejoša spēka aizlieguma princips.
79 Lai juridiski pamatotu VĪN 2011 9. panta trešo un ceturto daļu, Komisija pēc būtības apgalvo, ka Regulas Nr. 1324/2008 2. panta rezultātā VĪN 2004 attiecībā uz ieskaitāmo dienesta gadu aprēķina metodi vairs nav aktuāli un automātiski ir zaudējuši juridisko pamatu.
– Par Regulas Nr. 1324/2008 ietekmi uz VĪN 2004
80 No Regulas Nr. 1324/2008 2. punkta formulējuma izriet, ka tai attiecībā uz Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem ir tikai divi mērķi.
81 Pirmais mērķis attiecas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. panta 1. punktā noteikto piemērojamo procentu likmi, aprēķinot pensijas tiesības ierēdnim, kas jau agrāk strādājis kādā iestādē un atsāk darbu kādā no Savienības iestādēm. Šis mērķis uzreiz šķiet tāds, kam nav nozīmes izskatāmajā lietā.
82 Otrais attiecas uz likmes noteikšanu, kas jāizmanto, lai noteiktu izdienas pensijas “aktuāro ekvivalentu”. Jākonstatē, ka šis jēdziens ir izmantots Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktā attiecībā uz “pārskaitījumiem out”, nevis šā paša pielikuma 11. panta 2. punktā attiecībā uz “pārskaitījumiem in”.
83 Jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. pantā ir skaidri nošķirti1. punktā minētie “pārskaitījumi out”, no vienas puses, un2. punktā minētie “pārskaitījumi in”, no otras puses.
84 “Pārskaitījuma out” gadījumā VIII pielikuma 11. panta 1. punktā ir noteikts, ka attiecīgais ierēdnis ir tiesīgs likt pārskaitīt “Savienībā iegūto izdienas pensijas tiesību aktuāro ekvivalentu, kas atjauninātas līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam”. Turpretī “pārskaitījuma in” gadījumā šās pašas normas 2. punktā ir paredzēts, ka attiecīgais ierēdnis ir tiesīgs likt iemaksāt Savienībai “izdienas pensijas tiesību, kuras iegūtas [valsts vai starptautiskā programmā, kurā viņš iepriekš piedalījās], kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam”. “Pārskaitījuma out” gadījumā pārskaitītā summa ir Savienībā iegūto pensijas tiesību aktuārais ekvivalents; “pārskaitījuma in” gadījumā pārskaitītā summa ir “aktualizētais kapitāls”, proti, naudas summa, kas ir materiāli izteiktas pensijas tiesības, ko attiecīgais ierēdnis ieguvis konkrētajā valsts vai starptautiskā pensiju shēmā saistībā ar līdzšinējo darbību, un kas aktualizēta atbilstīgi Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta pirmajai daļai faktiskā pārskaitījuma dienā (šajā ziņā skat. Tiesas 2013. gada 5. decembra spriedumu lietā C‑166/12 Časta, 26. punkts).
85 Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktā minētais “aktuārais ekvivalents” un tā paša panta 2. punktā minētais “aktualizētais kapitāls” ir juridiski atšķirīgi jēdzieni, kuri attiecas uz savstarpēji neatkarīgām shēmām.
86 “Aktuārais ekvivalents” Civildienesta noteikumu tiesībās parādās kā Savienības pensiju sistēmai raksturīgs autonoms jēdziens. Tas Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā ir definēts kā “ierēdņa uzkrāto [izdienas pensijas] pabalstu kapitāla vērtība, kas aprēķināta pēc [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 9. pantā minētās mirstības tabulas un kam piemērojamā procentu likme ir 3,1 % gadā, kuru var pārskatīt saskaņā ar [Civildienesta noteikumu] XII pielikuma 10. pantā paredzētajiem noteikumiem”. Pēdējo reizi Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā minētās procentu likmes pārskatīšana atbilstīgi Civildienesta noteikumu XII pielikuma 10. pantam ir veikta tieši ar Regulu Nr. 1324/2008, saskaņā ar kuru procentu likme no 3,5 % ir samazināta līdz 3,1 %.
87 Turpretī “aktualizētais kapitāls” Civildienesta noteikumos nav definēts, tajos nav norādīta arī tā aprēķināšanas metode, un tas ir tādēļ, ka tā aprēķins un šā aprēķina kontroles metodes – kā tas pastāvīgi konstatēts judikatūrā – ir tikai attiecīgo valsts vai starptautisko iestāžu kompetencē (iepriekš minētais spriedums lietā Beļģija un Komisija/Genette, 56. un 57. punkts un tajos minētā judikatūra).
88 Tomēr Komisija apgalvo, ka aktuārais ekvivalents esot arī “aprēķina metode”, kas būtu jāpiemēro ne vien “pārskaitījuma out” gadījumos, kad summas tiek atskaitītas no Savienības pensiju shēmas kasēm, lai tiktu ieskaitītas dalībvalsts vai starptautiskas organizācijas pensiju shēmas kasēs, bet arī “pārskaitījuma in” gadījumā, kad, gluži pretēji, naudas summas nonāk Savienības pensiju shēmas kasēs.
89 Tādējādi aktuārais ekvivalents kā aprēķina metode, pēc Komisijas domām, esot piemērojama abos izdienas pensiju pārskaitīšanas gadījumos. Komisija šajā ziņā uzsver, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā kopš Civildienesta noteikumu 2004. gada reformas ir paredzēts jauns nosacījums, par kuru atbild attiecīgās valsts iestādes, proti, lai kapitāls, kas atbilst visām ierēdņa, kas uzsāk dienestu Savienībā, veiktajām iemaksām, “līdz faktiskā pārskaitījuma dienai būtu atjaunināts”. Komisija uzskata, ka šis jaunais nosacījums, ciktāl tas minēts Civildienesta noteikumos, attiecīgajām valsts iestādēm rada pienākumu atjaunināt kapitālu atbilstīgi Civildienesta noteikumos norādītajiem parametriem, tostarp procentu likmei, kuras jaunākais grozījums izdarīts ar Regulu Nr. 1324/2008.
90 Tomēr Komisijas tēze nav juridiski pamatota.
91 No judikatūras izriet, ka “pārskaitījumu in” sistēmā ir divi atšķirīgi administratīvie posmi. Pirmais posms ir valsts vai starptautisko pensiju sistēmas pārvaldes iestāžu, kurās ieinteresētā persona piedalās pirms darba uzsākšanas Savienības dienestā, veiktā atjauninātā kapitāla noteikšana. Šis posms pilnībā ir tikai kompetento valsts vai starptautisko iestāžu kompetencē, otrais posms turpretī ir Savienības attiecīgās iestādes veiktā aktualizētā kapitāla, ko noteikusi izcelsmes valsts vai starptautiska iestāde, pārvēršana gadu skaitā, kuri jāņem vērā Savienības pensiju sistēmā, pamatojoties uz Savienības pensiju sistēmas normām, tostarp normām, kuras iekļautas vispārīgajos īstenošanas noteikumos, kas katrai iestādei jāpieņem attiecībā uz “pārskaitījumiem in” (šajā ziņā skat. spriedumu lietā Beļģija un Komisija/Genette, 56. un 57. punkts).
92 Abi lēmumi – gan pirmais par atjauninātā kapitāla noteikšanu, gan otrais par aktīvu pārvēršanu gadu skaitā – tādējādi ietilpst divās dažādās tiesību sistēmās un uz katru attiecas katrai no šīm abām tiesību sistēmām raksturīgā tiesu kontrole (Pirmās instances tiesas 2004. gada 18. marta lēmums lietā T‑204/01 Lindorfer/Padome, 28.–31. punkts).
93 Tas, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā kopš Civildienesta noteikumu 2004. gada ir reformas paredzēts, ka valsts un starptautiskajām iestādēm līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam jāatjaunina kapitāls, kas atbilst visām ierēdņa vai darbinieka, kurš sācis darbu Savienības dienestā, veiktajām iemaksām, protams, uzliek pienākumu minētajām iestādēm, tomēr nenozīmē to, ka, ja nav skaidra noteikuma šajā nozīmē, šī atjaunināšana būtu jāveic atbilstīgi veidam, kāds noteikts attiecībā uz “pārskaitījumu out”. Turpretī, kā Tiesa noteikusi iepriekš minētā sprieduma lietā Časta 25. un 26. punktā, dalībvalstis var brīvi izvēlēties piemērot tā dēvēto “aktuārā ekvivalenta” vai tā dēvēto “vienotas likmes izpirkuma” metodi, vai arī vēl citas metodes.
94 Tādējādi, tā kā runa, pirmkārt, ir par aprēķiniem, ko veic kompetentās valsts vai starptautiskās iestādes, lai veiktu atjauninātā kapitāla “pārskaitījumu in”, šo kapitālu nosaka, pamatojoties uz piemērojamajām valsts tiesību normām un šajās tiesību normās noteikto kārtību, vai, ja runa ir par starptautisko organizāciju, atbilstīgi šīs organizācijas noteikumiem, nevis pamatojoties uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantu, un atbilstīgi šajā normā noteiktajai procentu likmei. To turklāt ir atzinusi Pirmās instances tiesa iepriekš minētā sprieduma lietā Beļģija un Komisija/Genette 57. punktā, kurā tā precizēja, ka “pārskaitījuma in” gadījumā lēmums par pensijas tiesību pārskaitīšanu ietilpst attiecīgajā valsts tiesību sistēmā un uz to attiecas tikai valsts tiesas kontrole (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Časta, 24. punkts).
95 No tā izriet, ka Regulas Nr. 1324/2008 2. pants nav jāņem vērā kā attiecīgā kapitāla, kas atbilst pensijas tiesībām, ko ierēdnis vai darbinieks ieguvis pirms darba uzsākšanas Savienības dienestā, aprēķina metodes elements un ka attiecīgajām valsts vai starptautiskajām iestādēm tas nav obligāti jāņem vērā, kad tās atjaunina minēto kapitālu, kas tām jāpārskaita.
96 Otrkārt, attiecībā uz iemaksu gadu skaita, kas jāņem vērā Savienības pensiju sistēmā, aprēķinu, ko veic attiecīgās iestādes dienesti un kas ir aprēķins, kurš atšķiras no atjauninātā kapitāla aprēķina, kā izriet no šā sprieduma 91.–93. punkta, ir jākonstatē – ne Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā par “pārskaitījumiem in”, ne kādā citā Civildienesta noteikumu normā nav skaidri paredzēts pienākums Savienības pensiju shēmā ieskaitāmo gadu aprēķinam piemērot šā paša pielikuma 8. pantā noteikto procentu likmi. No tā izriet, ka Komisijas apgalvojums, saskaņā ar kuru pārrēķina koeficients “pārskaitījuma in” gadījumā tieši izrietot no tās procentu likmes, kas norādīta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā, nav balstīts ne uz vienu Civildienesta noteikumos minēto normu.
97 Turklāt Padome nevar, izmantojot izpildes regulu, kas pieņemta, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 83.a pantu, samazināt Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta otrās daļas piemērošanas jomu, apšaubot autonomiju, ko Eiropas likumdevējs šajā normā ir piešķīris iestādēm, uzticot tām pilnvaras, izmantojot vispārīgos īstenošanas noteikumus, noteikt ieskaitāmo gadu skaitu “pārskaitījuma in” gadījumā.
98 Protams, VĪN 2004 7. panta 2. punktā, lai aprēķinātu vērā ņemamo dienesta gadu skaitu, balstoties uz faktiski Savienības pensiju shēmā pārskaitīto kapitālu, ir veikta atsauce uz VĪN 2004 2. pielikuma tabulā paredzētajām aktuārajām vērtībām V2, kuras savukārt saskaņā ar minēto 2. pielikumu “tiek aprēķinātas, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XII pielikumā paredzētajiem parametriem”. Starp šiem parametriem ir arī Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā noteiktā likme.
99 Tomēr VĪN 2004 2. pielikumā ir uzskaitītas aktuārās vērtības, kas aprēķinātas, it īpaši balstoties uz 3,5 % likmi, kas paredzēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā, pirms tas grozīts ar Regulu Nr. 1324/2008. Tās ir tieši tās vērtības, kuras Komisija ņēma vērā, sagatavojot pirmo priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu, lai arī Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pants pa to laiku bija grozīts ar Regulu Nr. 1324/2008.
100 Šādos apstākļos saistībā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta īstenošanu un it īpaši pārrēķina koeficientu atjaunināšanas nolūkā pārskaitīšanas “in” gadījumā, ņemot vērā jauno 3,1 % likmi, kas paredzēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā pēc Regulas Nr. 1324/2008 stāšanās spēkā – Komisijai saskaņā ar minētā 11. panta 2. punktu, kurā ir atsauce uz vispārīgiem īstenošanas noteikumiem tā izpildei, un atbilstoši arī tiesiskās noteiktības principam bija jāgroza VĪN 2004 un jāizveido jaunu aktuāro vērtību tabula. Tas ir tieši tas, ko Komisija izdarīja, pieņemot VĪN 2011, kuru pielikumā ir jaunās aktuārās vērtības, kas šajos vispārīgajos īstenošanas noteikumos ir nodēvētas par “pārrēķina koeficientu”, lai aprēķinātu ieskaitāmos dienesta gadus.
101 Jāpiebilst, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantu, kas grozīts pēc Regulas Nr. 1324/2008 stāšanās spēkā, “pārskaitījumiem in” varētu piemērot tikai, piemērojot vispārīgos īstenošanas noteikumus, kas iestādēm jāpieņem atbilstīgi Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam. Izskatāmajā lietā 8. panta piemērojamība izriet no atsauces uz “Civildienesta noteikumu XII pielikumā paredzētajiem parametriem”, kas norādīti VĪN 2004 2. pielikuma virsrakstā, un ciktāl minētā XII pielikuma 1. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā un 12. pantā ir atsauce uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā norādīto procentu likmi. VĪN 2004 2. pielikuma nosaukumam ir Komisijas aprēķina metodes, kuru tā izmantojusi atbilstīgi tai ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu piešķirtajām īstenošanas kompetencēm, skaidrojoša vērtība, kas var noderēt tikai normatīvā noteikuma, kurš iekļauts aktuāro vērtību tabulā, interpretācijai (par direktīvas panta nosaukuma normatīvo vērtību skat. Tiesas 2003. gada 3. aprīļa spriedumu lietā C‑144/00 Hoffmann, 37.–40. punkts). Turklāt šādas atsauču virknes, kas turklāt ir ļoti noslēgtas, nevar prevalēt pār konkrētajā aktuāro vērtību tabulā skaidri norādītajiem datiem, nepārkāpjot tiesiskās noteiktības principu.
102 Visbeidzot, Komisijas arguments par to, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 8. pantā paredzētā aktuārā ekvivalenta aprēķina metode noteikti būtu jāizmanto arī, nosakot atjaunināto kapitālu, pat Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzēto ieskaitāmo gadu skaitu, ir pretrunā šīs iepriekš minētās normas formulējumam, kā arī Savienības likumdevēja gribai, kurš tiešām vēlējās Civildienesta noteikumos saglabāt skaidru abu šo pensijas tiesību pārskaitīšanas gadījumu – “pārskaitījuma in” un “pārskaitījuma out” – nošķiršanu un tādējādi arī atjauninātā kapitāla un aktuārā ekvivalenta jēdzienu nošķiršanu.
103 Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas tēze, saskaņā ar kuru Regula Nr. 1324/2008 ir padarījusi VĪN 2004 par spēkā neesošiem un tādiem, kas automātiski zaudē juridisko pamatu attiecībā uz ieskaitāmo dienesta gadu skaita aprēķināšanas metodi, no tiesību viedokļa ir kļūdaina – atzīstot šādu tēzi, netiktu atzīta ne minētās regulas, ne Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta piemērojamība.
104 Tāpēc jāizvērtē jautājums par to, vai Komisijai bija tiesības piemērot jaunus pārrēķina koeficientus, kas norādīti VĪN 2011 1. pielikumā attiecībā uz pieteikumiem par pārskaitījumu, kuri iesniegti pirms VĪN 2011 stāšanās spēkā, proti, 2011. gada 1. aprīļa.
– Par VĪN 2011 1. pielikumā norādīto pārrēķina koeficientu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku
105 Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar vispāratzītu principu jauno normu uzreiz piemēro situācijām, kas rodas, ja vien no tās nepastāv izņēmumi, kā arī jau esošo situāciju sekām nākotnē, kuras tomēr nebija pilnībā īstenojušās agrākās tiesību normas laikā (Civildienesta tiesas 2012. gada 13. jūnija spriedums lietā F‑31/10 Guittet/Komisija, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
106 Līdz ar to ir jāpārbauda, vai tad, kad kļuva piemērojami ar VĪN 2011 paredzētie jaunie pārrēķina koeficienti, proti, 2011. gada 1. aprīlī, prasītāja atradās jaunā situācijā, kas pilnībā bija izveidojusies VĪN 2004 spēkā esamības laikā. Tikai šādā gadījumā patiešām var atzīt, ka ar VĪN 2011 paredzētie pārrēķina koeficienti prasītājai ir piemēroti ar atpakaļejošu spēku. Šādā gadījumā būtu jāizvērtē prasītājas izvirzītā iebilde par prettiesiskumu un it īpaši VĪN 2011 paredzēto pārrēķina koeficientu piemērošanas ar atpakaļejošu spēku tiesiskums, ņemot vērā tiesiskās noteiktības principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības ievērošanu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Guittet/Komisija, 48. punkts).
107 Izskatāmajā lietā, lai ierēdņa vai darbinieka, kas iesniedzis pieteikumu par “pārskaitījumu in”, situācija būtu pilnīgi izveidojusies, pamatojoties uz VĪN 2004 pievienotajām aktuārajām vērtībām V2, ir jākonstatē, ka ne vēlāk kā līdz dienas pirms VĪN 2011 paredzēto jauno pārrēķina koeficientu stāšanās spēkā, proti, 2011. gada 31. marta, beigām, attiecīgā persona ir piekritusi priekšlikumam par dienesta gadu ieskaitīšanu, kas tai tika izteikts atbilstīgi VĪN 2004.
108 Šajā lietā, kā norādīts šā sprieduma 21. punktā, prasītāja formāli nav ne pieņēmusi, ne arī noraidījusi pirmo priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu. Viņas situācija attiecībā uz “pārskaitījumu in”, kaut arī radusies VĪN 2004 spēkā esamības laikā, tādējādi nebija pilnībā izveidojusies atbilstoši VĪN 2004 dienā, kad stājās spēkā VĪN 2011, kuri šajā gadījumā netika piemēroti ar atpakaļejošu spēku.
109 Šādos apstākļos prasītāja vairs nevar atsaukties uz iegūtajām tiesībām vai administratīvā akta atcelšanas apstākļu neievērošanu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Cocchi un Falcione, 42. un 43. punkts).
110 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasījums par otrā priekšlikuma par dienesta gadu ieskaitīšanu atcelšanu ir jānoraida kā nepamatots.
111 Attiecīgi šī prasība ir jānoraida kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
112 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 1. punktu, ievērojot citus šā Reglamenta otrās sadaļas astotās nodaļas noteikumus, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šā paša panta 2. punktu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo no šā pienākuma.
113 No iepriekš izklāstītās argumentācijas izriet, ka prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs. Tomēr jānorāda, ka Komisijas attieksme varēja prasītājai radīt pilnīgi leģitīmus jautājumus un šaubas. Pirmkārt, jāatgādina, ka lēmumā par sūdzības noraidīšanu Komisija pēc savas ierosmes ir pieņēmusi, ka otrais priekšlikums par dienesta gadu ieskaitīšanu ir aplūkojams kā nelabvēlīgs akts. Ja saistībā ar šo prasību Komisija bija tiesīga izvirzīt iebildi par nepieņemamību, aicinot Civildienesta tiesu neuzsākt debates pēc būtības, tā tomēr gluži pretēji apgalvoja, ka dienesta gadu ieskaitīšana “acīmredzami” nav nelabvēlīgs akts. Turklāt Komisija trīs reizes precizēja, proti, pirmajā priekšlikumā par dienesta gadu ieskaitīšanu, kā arī 2010. gada 5. maija un 30. jūlija paziņojumos, ka VĪN 2004 esot piemērojami pieteikumiem par pārskaitījumu, kas reģistrēti pirms VĪN 2011 stāšanās spēkā. Turklāt šajos paziņojumos nav nekādas norādes par nozīmi, kas šādā kontekstā varētu būt tam, ka ieinteresētie ierēdņi un darbinieki pieņem priekšlikumu par dienesta gadu ieskaitīšanu. Tādējādi lietas apstākļi pamato Reglamenta 87. panta 2. punkta piemērošanu un Komisijai ir jāpiespriež ne vien segt savus, bet arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA (plēnums)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina C. Teughels k‑dzes tiesāšanās izdevumus.
Van Raepenbusch | Rofes i Pujol | Perillo |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 11. decembrī.
W. Hakenberg | | S. Van Raepenbusch |