Prasība, kas celta 2008. gada 19. septembrī - ICF/Komisija
(lieta T-406/08)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Industries Chimiques du Fluor SA (ICF), Tunisa (Tunisija) (pārstāvji - M. van der Woude un T. Hennen, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt attiecīgo lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
pakārtoti, būtiski samazināt prasītājai piemēroto naudas sodu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 25. jūnija lēmumu C(2008) 3043, galīgā redakcija, lietā COMP/39.180 - Alumīnija fluorīds, ar kuru Komisija konstatēja, ka atsevišķi uzņēmumi, kuru starpā ir arī prasītāja, alumīnija fluorīda pasaules tirgū vienojoties par cenu palielināšanu, izvērtējot dažādus pasaules reģionus, tai skaitā Eiropu, ar mērķi ieviest jaunu vispārīgo cenu līmeni un noteiktos gadījumos - sadalīt tirgus, kā arī apmainoties ar komerciāli jūtīgu informāciju, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. panta 1. punktu.
Savas prasības atbalstam prasītāja ir izvirzījusi četrus pamatus, kas attiecas uz:
tiesību uz aizstāvību un Regulas Nr. 1/2003
1 27. panta pārkāpumu tiktāl, ciktāl paziņojumā par iebildumiem aprakstītais pārkāpums atšķiras no tā pārkāpuma, kas gala rezultātā inkriminēts apstrīdētajā lēmumā, un apstrīdētais lēmums ir balstīts uz paziņojumā par iebildumiem neminētiem dokumentiem;
EKL 81. panta pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā ir juridiski kļūdaini kvalificēti prasītājai inkriminētie faktiskie apstākļi, kļūdaini kvalificējot gadījuma rakstura informācijas apmaiņu par aizliegtu vienošanos un/vai saskaņotu rīcību EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt strīdīgie faktiskie apstākļi pēc prasītājas domām nekādā gadījumā nav atzīstami par vienu un turpinātu pārkāpumu;
Regulas Nr. 1/2003 23. panta un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, nosakot naudas soda apmēru, tiktāl, ciktāl Komisija ir nepareizi piemērojusi Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai i) nepamatojoties uz auditēto apgrozījumu un ii) neņemot vērā kopējo preču un pakalpojumu pārdošanas daudzumu saistībā ar attiecīgo pārkāpumu ģeogrāfiskajā sektorā. Turklāt Komisija esot pieļāvusi arī kļūdu faktisko apstākļu kvalifikācijā. Visbeidzot, prasītāja sava lūguma samazināt naudas soda apmēru atbalstam norāda uz to, ka pusēm, kam bija saistība ar aizliegto vienošanos, ir niecīga tirgus daļa un šī vienošanās netika īstenota;
Eiropas un Vidusjūras valstu ar Tunisiju noslēgtā nolīguma
2 pārkāpumu, jo Komisija ir piemērojusi vienīgi Kopienu tiesību noteikumus konkurences jomā, lai gan ir piemērojami arī Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumā ietvertie konkurences noteikumi, kaut arī vienlaicīgi ar Kopienu noteikumiem konkurences jomā. Prasītāja uzskata, ka Komisijai bija jākonsultējas ar ES/Tunisijas apvienības komiteju, kā tas prasīts nolīguma 36. pantā. Prasītāja arī norāda, ka Komisijas vienpusējā pieeja ir pretrunā starptautiski pieņemtajām pieklājības normām, kā arī tās pienākumam ņemt vērā visas intereses.