PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2007. gada 12. septembrī (*)
Kopienas preču zīme − Kopienas grafiskas preču zīmes “La Española” reģistrācijas pieteikums − Valsts un Kopienas grafisku preču zīmju “Carbonell” īpašnieka iebildumi − Iebildumu noraidījums − Dominējošie elementi − Līdzība − Sajaukšanas iespēja − Grozīšanas pilnvaras
Lieta T‑363/04
Koipe Corporación, SL, Sansebastjāna [San Sebastián] (Spānija), ko pārstāv M. Fernandess de Betenkūrs [M. Fernández de Béthencourt], avocat,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Garsia Muriljo [J. García Murillo], pārstāvis,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Aceites del Sur, SA, Seviļa [Séville] (Spānija), ko pārstāv K. L. Fernandess‑Palasioss [C. L. Fernández‑Palacios] un R. Himeness Diass [R. Jiménez Díaz], avocats,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās palātas 2004. gada 11. maija lēmumu (lieta R 1109/2000‑4) attiecībā uz iebildumu procesu starp Koipe Corporación, SL un Aceites del Sur, SA.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], tiesneši R. Garsija‑Valdekasass [R. García‑Valdecasas] un V. Čuke [V. Ciucă],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2007. gada 14. marta tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteic:
“Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:
[..]
b) ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi].”
2 Šīs pašas regulas 8. panta 2. punkts noteic:
“Šā panta 1. punktā “agrākas preču zīmes” ir:
a) šādas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes saņemšanas pieteikuma iesniegšanas datuma, ņemot vērā, ja vajadzīgs, prioritātes attiecībā uz šīm preču zīmēm:
i) Kopienas preču zīmes;
ii) dalībvalstī reģistrētas preču zīmes vai attiecībā uz Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu – Beniluksa Preču zīmju birojā reģistrētas preču zīmes [..].”
3 Šīs pašas regulas 8. panta 5. punkts paredz:
“Turklāt, ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi tā ir Kopienā pazīstama, un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī, un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības [atšķirtspējas vai reputācijas] vai tai kaitēt.”
4 Minētās regulas 55. panta 3. punkts paredz:
“Pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu nepieņem, ja pieteikums saistībā ar to pašu jautājumu un prasības priekšmetu, kurā iesaistītas tās pašas puses, ir ticis izskatīts dalībvalsts tiesā un ir pieņemts galīgais lēmums.”
Prāvas priekšvēsture
5 1996. gada 23. aprīlī Aceites del Sur, SA Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 40/94.
6 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme (turpmāk tekstā – “reģistrācijai pieteiktā preču zīme” vai preču zīme “La Española”) ir grafisks apzīmējums, kas attēlots šādi:
7 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29. un 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas nolīgums”) un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “Gaļa, zivis, mājputni un medījums; gaļas ekstrakti; vārīti, žāvēti un konservēti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti, olas, piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki”;
– 30. klase: “Kafija, tēja, kakao, cukurs, rīsi, tapioka, palmu sula, kafijas aizstājējs; milti un graudaugu izstrādājumi, maize, konditorejas izstrādājumi un saldumi, pārtikas ledus; medus, melases sīrups; raugs, milti rauga pagatavošanai; sāls, sinepes; mērces (garšvielas); asās garšvielas, ledus atvēsināšanai”.
8 1998. gada 23. novembrī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 89/98.
9 1999. gada 19. februārī La Española Alimentaria Alcoyana, SA iesniedza iebildumu pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju (turpmāk tekstā – “pirmais iebildums” vai “pirmais iebildumu process”). Pirmais iebildums attiecās uz visām reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm.
10 Iebildums pamatots ar to, ka pastāv Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāku preču zīmi, kas pieder La Española Alimentaria Alcoyana un sastāv no grafiska un arī vārdiska elementa “la española” un kuru aizsargā Kopienas reģistrācijas Nr. 15909 un Spānijas reģistrācija Nr. 1816147. Kopienas preču zīme Nr. 15909 ir reģistrēta attiecībā uz atsevišķām precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē un starp kurām nav eļļu un pārtikas tauku. Kopienas preču zīme Nr. 15909, tāpat kā Spānijas preču zīme Nr. 816147, ir reģistrēta arī attiecībā uz vairākām precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 30. klasē.
11 1999. gada 23. februārī uzņēmums Aceites Carbonell, kas šobrīd ir Koipe Corporation, SL, iesniedza iebildumu pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, vēršoties pret visām tajā norādītajām precēm. Šis iebildums pamatots ar to, ka pastāv Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 8. panta 5. punktā paredzētā sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un prasītājas agrāko grafisko preču zīmi “Carbonell” (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme” vai preču zīme “Carbonell”), kas attēlota šādi:
12 Kā agrākās preču zīmes esamības pierādījumus prasītāja norāda Spānijas reģistrāciju Nr. 994364, Nr. 1238745, Nr. 1698613, Nr. 28270, Nr. 252783, Nr. 994365, Kopienas reģistrāciju Nr. 338681, starptautisko reģistrāciju Nr. 244428 un Nr. 528639, kā arī Īrijas, Dānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valsts reģistrācijas. ITSB Iebildumu nodaļa pēc materiālu, kas iesniegti, lai pierādītu norādīto tiesību pastāvēšanu un spēkā esamību, pārbaudes uzskatīja, ka prasītāja bija pierādījusi vienīgi četru turpmāk minēto reģistrāciju esamību:
– Spānijas 1982. gada 20. oktobra reģistrāciju Nr. 994364 attiecībā uz “tīru olīveļļu”, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē;
– Spānijas 1988. gada 20. jūnija reģistrāciju Nr. 1238745 attiecībā uz “olīveļļu”, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē;
– Spānijas 1994. gada 5. janvāra reģistrāciju Nr. 1698613 attiecībā uz “olīveļļu”, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē;
– Kopienas 2000. gada 24. janvāra reģistrāciju Nr. 338681 attiecībā uz “olīveļļu”, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē.
13 Persona, kas iestājusies lietā, vēlāk ar 1999. gada 29. septembra ITSB adresētu vēstuli ierobežoja preču, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, sarakstu ar šādām precēm:
– 29. klase: “pārtikas eļļas un tauki”;
– 30. klase: “majonēzes un etiķa mērce”.
14 Pirmā iebildumu procesa ietvaros saskaņā ar Iebildumu nodaļas 2000. gada 22. februāra lēmumu Nr. 259/2000 tika atteikta reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 30. klasē. Šajā lēmumā Iebildumu nodaļa tomēr noraidīja La Española Alimentaria Alcoyana iebildumu attiecībā uz precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē. ITSB Apelāciju ceturtā padome ar 2003. gada 17. februāra lēmumu R 326/2000‑4 apstiprināja šo lēmumu. Ievērojot šo faktu, personas, kas iestājusies lietā, Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecas vienīgi uz precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē.
15 ITSB Iebildumu nodaļa ar 2000. gada 21. septembra lēmumu Nr. 2084/2000 noraidīja 1999. gada 23. februāra iebildumu, pamatojot ar to, ka attiecīgie apzīmējumi rada vizuāli pilnīgi atšķirīgu iespaidu, no fonētiskā viedokļa vispār nav līdzīgu elementu un ka konceptuālā saikne attiecībā uz preču raksturu un lauksaimniecības izcelsmi ir vāja, kas izslēdz jebkādu konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.
16 2001. gada 19. janvārī prasītāja iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu. 2004. gada 11. maijā ITSB Apelāciju ceturtā padome, pieņemot lēmumu R 1109/2000‑4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), noraidīja šo apelācijas sūdzību. Tā apstiprināja, ka šo apzīmējumu radītais iespaids ir pilnīgi atšķirīgs. Tā faktiski norādīja, ka grafiskajiem elementiem, ko galvenokārt veido olīvu audzē sēdošas personas attēls, piemīt vienīgi vāja atšķirtspēja attiecībā uz olīveļļu, kas līdz ar to piešķir vārdiskajiem elementiem “la española” un “carbonell” galveno nozīmi. Attiecībā uz apzīmējumu salīdzinājumu no fonētiskā un konceptuālā viedokļa – tā konstatēja, ka prasītāja nebija atspēkojusi ne vārdisko elementu sakritības pilnīgu neesamību, ne konfliktējošo apzīmējumu konceptuālās saiknes vājumu. Visbeidzot, tā atzina, ka Iebildumu nodaļai bija jālemj par agrāko preču zīmju reputāciju. Tomēr tā uzskatīja, ka šis vērtējums, kā arī Apelāciju padomē iesniegtie dokumenti, lai pierādītu šo reputāciju, nav obligāti nepieciešami, jo nav īstenojies viens no iepriekšējiem nosacījumiem, lai vērtētu sajaukšanas iespēju ar preču zīmi, kas ir plaši pazīstama, vai ar reputāciju, proti, apzīmējumu līdzības esamība.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
17 Ar pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā saņemts 2004. gada 31. augustā, prasītāja cēla šo prasību.
18 Ar 2004. gada 8. novembra vēstuli, kas adresēta Pirmās instances tiesai, prasītāja lūdza pievienot lietas materiāliem Spānijas Tirdzniecības palātas Beļģijā un Luksemburgā apstiprinājumu attiecībā uz preču zīmes “Carbonell” plašo pazīstamību. Šis apstiprinājums tika nosūtīts prasītajai pēc pieteikuma iesniegšanas, lai gan tā bija to lūgusi pirms šī datuma. Pirmās instances tiesa ar 2004. gada 17. novembra lēmumu apmierināja šo lūgumu.
19 2005. gada 1. martā ITSB iesniedza savu atbildes rakstu uz prasības pieteikumu. 2005. gada 17. janvārī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza savu pieteikumu par iestāšanos lietā. Ar vēstuli, kas iesniegta 2005. gada 10. maijā, prasītāja lūdza atļauju iesniegt replikas rakstu, ko Pirmās instances tiesa ar 2005. gada 23. maija lēmumu viņai atteica.
20 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Pirmās instances tiesa (pirmā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.
21 Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Pirmās instances tiesas jautājumiem tika uzklausīti 2007. gada 14. marta tiesas sēdē.
22 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– atzīt reģistrācijai pieteikto preču zīmi par spēkā neesošu vai, attiecīgā gadījumā, izdot rīkojumu noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt šī procesa tiesāšanās izdevumus un izdevumus, kas tai radušies procesā Apelāciju ceturtajā padomē.
23 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
24 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību un apstiprināt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
25 Tiesas sēdē persona, kas iestājusies lietā, atteicās no sava lūguma uzaicināt uz tiesas sēdi tās personīgo pārstāvi, kā arī no iebildes par nepieņemamību saistībā ar prasītājas pārstāvja advokāta statusu.
Par pieņemamību
Par prasījuma, ar ko Pirmās instances tiesu lūdz atzīt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes spēkā neesamību vai, attiecīgā gadījumā, uzdot noraidīt tās [reģistrācijas pieteikumu]
Lietas dalībnieku argumenti
26 ITSB uzskata, ka prasītājas prasījumu otrā daļa, ar ko Pirmās instances tiesu lūdz atzīt preču zīmes “La Española” spēkā neesamību vai, attiecīgā gadījumā, uzdot noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir nepieņemama tādēļ, ka Pirmās instances tiesai nav jāizdod rīkojums ITSB, kuram ir jāveic nepieciešamie pasākumi, ievērojot spriedumu rezolutīvo un motīvu daļu (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑388/00 Institut fur Lernsysteme/ITSB – Educational Services (“ELS”), Recueil, II‑4301. lpp., 19. punkts).
Pirmās instances tiesas vērtējums
27 Prasītājas prasījumu otrā daļa sastāv no divām sadaļām. Ar pirmo sadaļu prasītāja lūdz, lai tiktu atzīta preču zīmes “La Española” spēkā neesamība. Ar otro sadaļu tā lūdz, lai tiktu uzdots noraidīt minētās preču zīmes reģistrāciju.
28 Attiecībā uz lūgumu atzīt preču zīmes “La Española” spēkā neesamību ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 62. panta 3. punkts paredz, ka Apelāciju padomes lēmumi stājas spēkā tikai kopš prasības, ja tāda ir celta Eiropas Kopienu Tiesā, noraidīšanas brīža. Līdz ar to, kā to pamatoti norāda ITSB, reģistrācijai pieteiktā preču zīme vēl nav reģistrēta un nevar tikt anulēta. Tādēļ prasītājas prasījumu otrās daļas pirmajai sadaļai nav priekšmeta.
29 Ar minēto prasījumu otrās daļas otro sadaļu prasītāja būtībā lūdz Pirmās instances tiesu pieņemt lēmumu, ko, prasītājas ieskatā, bija jāpieņem ITSB, proti, lēmumu, ar kuru konstatē, ka ir īstenojušies iebildumu nosacījumi tādējādi, lai ITSB tos īstenotu, noraidot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
30 Līdz ar to prasītāja lūdz grozīt apstrīdēto lēmumu, kā to paredz Regulas Nr. 40/94 63. panta 3. punkts. Faktiski šī prasība neietver lūgumu Pirmās instances tiesai uzdot ITSB kādu pienākumu rīkoties vai nerīkoties, kas būtu ITSB paredzēts rīkojums. Gluži pretēji, tā paredz, ka Pirmās instances tiesa, tāpat kā Apelāciju padome, lemj, vai reģistrācijai pieteikto preču zīmi var reģistrēt, ņemot vērā Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šāda lēmuma pieņemšana ir viens no pasākumiem, ko Pirmās instances tiesa var veikt, pamatojoties uz savām grozīšanas pilnvarām (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑334/01 MFE Marienfelde/ITSB – Vétoquinol (“HIPOVITON”), Krājums, II‑2787. lpp., 19. punkts, un 2006. gada 4. oktobra spriedumu lietā T‑190/04 Freixenet/ITSB (Balta slīpēta stikla pudeles forma), Krājumā nav publicēts, 17. punkts).
31 No tā izriet, ka prasītājas prasījumu otrās daļas otrā sadaļa ir pieņemama.
Par prasītājas pārstāvja pilnvaru apjomu
Lietas dalībnieku argumenti
32 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka prasītājas advokātam piešķirtā pilnvara neļauj viņam pārstāvēt prasītāju Pirmās instances tiesā. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka notariālā pilnvara, ko prasītāja izsniegusi H. Mungujam Arsuaham [J. Munguía Arsuaga], pilnvaro viņu pārstāvēt prasītāju Spānijas tiesās un nevis Kopienu tiesās. Tādējādi pilnvara, ko Munguja Arsuaha izsniedzis M. Fernandesam de Betenkūram [M. Fernández de Béthencourt], advokātam, kurš prasītājas vārdā parakstīja prasības pieteikumu, pārsniedzot Mungujam Arsuaham piešķirtās pilnvaras.
Pirmās instances tiesas vērtējums
33 Pirmās instances tiesas reglamenta 44. panta 5. punkta b) apakšpunkts paredz, ka gadījumā, ja prasītājs ir privāto tiesību juridiskā persona, tā savam prasības pieteikumam pievieno pierādījumu tam, ka advokātu ir pilnvarojusi persona, kas ir tiesīga to darīt.
34 No 2004. gada 16. augusta notariālās pilnvaras, kas izdota prasītājas pilnvarotajam pārstāvim Mungujam Arsuaham, izriet, ka viņam bija pilnvaras pašam pārstāvēt prasītāju vai pilnvarot šajā sakarā advokātu “gan valsts, gan starptautiskajā jomā”, kas ietver pārstāvību Pirmās instances tiesā. Tādēļ ir pārsteidzoši, ka persona, kas iestājusies lietā, pauž viedokli, saskaņā ar kuru pilnvara, ko Munguja Arsuaha izdevis Fernandesam de Betenkūram, pārsniedz Mungujam Arsuaham piešķirtās pilnvaras. Šis apgalvojums nešaubīgi un acīmredzami ir pretējs faktiem.
35 No tā izriet, ka šī iebilde par nepieņemamību ir jānoraida.
Par galīgā nolēmuma spēka piemērošanas principu
Lietas dalībnieku argumenti
36 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šajā lietā ir piemērojama iebilde par galīgo nolēmumu, ko paredz Regulas Nr. 40/94 55. panta 3. punkts, saskaņā ar kuru pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu nepieņem, ja pieteikums saistībā ar to pašu jautājumu un prasības priekšmetu, kurā iesaistītas tās pašas puses, ir ticis izskatīts dalībvalsts tiesā un ir pieņemts galīgais lēmums.
37 Persona, kas iestājas lieta, uzskata, ka Spānijas tiesas, proti, Audiencia Provincial de Seville (Seviļas Apgabala tiesa) 1997. gada 7. jūlija spriedums ir jāuzskata par galīgo nolēmumu Regulas Nr. 40/94 55. panta 3. punkta izpratnē, ņemot vērā, ka tas attiecas uz tiem pašiem lietas dalībniekiem, to pašu jautājumu un prasības priekšmetu kā izskatāmajā lietā. Faktiski konkrētais spriedums attiecoties uz strīdu starp prasītāju un personu, kas iestājusies lietā, kurā prasītāja esot mēģinājusi liegt personai, kas iestājusies lietā, Spānijas preču zīmes, kas identiska preču zīmei “La Española”, izmantošanu, pamatojoties uz atdarināšanas darbību aizliegumu, ko paredz Ley Nr. 3/1991, de 10 de enero, de competencia desleal (Spānijas 1991. gada 10. janvāra Likums Nr. 3/91 par negodīgu konkurenci) (1991. gada 11. janvāra BOE Nr. 10, 959. lpp.). Konkrētajā spriedumā esot lemts par abu konfliktējošo preču zīmju, kas nodara kaitējumu prasītājai, saderīgumu. Šis spriedums esot kļuvis galīgs ar Tribunal Supremo (Spānijas Augstākā tiesa) 1999. gada 16. februāra rīkojumu, ar ko noraidīta prasītājas iesniegtā kasācijas sūdzība. Līdz ar to persona, kas iestājusies lietā, secina, ka minētā prasība ir nepieņemama.
38 Prasītāja un ITSB tiesas sēdē norādīja, ka Regulas Nr. 40/94 55. pants neattiecas uz izskatāmo lietu tādēļ, ka izskatāmās lietas jautājums un prasības priekšmets nav identisks tam, kas bija lietā, kas ir Audiencia Provincial de Seville sprieduma pamatā.
Pirmās instances tiesas vērtējums
39 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido normu kopums un kurai ir īpaši mērķi, un tās piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām (Pirmās instances tiesas 2000. gada 5. decembra spriedums lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (“electronica”), Reccueil, II‑3829. lpp., 47. punkts, un 2005. gada 24. novembra spriedums lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 70. punkts).
40 Turklāt Apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē vienīgi uz Regulas Nr. 40/94 pamata, kā to interpretē Kopienu tiesas, nevis uz valsts tiesu prakses pamata (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 53. punkts; Pirmās instances tiesas 2003. gada 4. novembra spriedumu lietā T‑85/02 Díaz/ITSB – Granjas Castelló (“CASTILLO”), Recueil, II‑4835. lpp., 37. punkts, un 2004. gada 13. jūlija spriedumu lietā T‑115/02 AVEX/ITSB – Ahlers (“a”), Krājums, II‑2907. lpp., 30. punkts).
41 Kopienas režīma autonomijas princips ir piemērojams a fortiori tādās situācijās kā izskatāmajā lietā, jo Audiencia Provincial de Séville spriedums nav pamatots ar normām, kas analogas Regulas Nr. 40/94 normām, bet gan ar likumu par negodīgu konkurenci.
42 Turklāt ir jānorāda, ka Regulas Nr. 40/94 55. panta 3. punkts veido izņēmumu no iepriekš minētā principa. Šī norma paredz vienīgi to, ka ITSB ir jāuzskata par nepieņemamu pieteikums par atcelšanu vai spēkā neesamību attiecībā uz jau reģistrētu Kopienas preču zīmi, ja pieteikumam ir tas pats prasības priekšmets, proti, par minētās Kopienas preču zīmes spēkā neesamību vai atcelšanu, un tas pats jautājums, kurā iesaistīti tie paši lietas dalībnieki, ir ticis izskatīts valsts tiesā, un šis nolēmums ir kļuvis galīgs.
43 Tādējādi šī norma nekādi nevar ietekmēt izskatāmās prasības, kas nav pieteikums par atcelšanu vai spēkā neesamību un netika izskatīts ITSB, bet gan Pirmās instances tiesā, pieņemamību.
44 Visbeidzot, pakārtoti ir jānorāda, ka, pretēji personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumam, Audiencia Provincial de Seville izskatītajai lietai, kas ir 1997. gada 7. jūlija sprieduma pamatā, nav ne tāds pats jautājums, ne prasības priekšmets kā izskatāmajai lietai. Attiecībā uz jautājumu – lieta skar Spānijas likuma par negodīgu konkurenci pārkāpumu, lai gan izskatāmajā lietā jautājums skar Regulu Nr. 40/94. Attiecībā uz minētās lietas prasības priekšmetu ir jānorāda, ka Audiencia Provincial de Seville spriedums galvenokārt bija pamatots ar Tribunalo Supremo 1987. gada 10. jūnija spriedumu, kurā netika konstatēts preču zīmes “Carbonell” saderīgums ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Turklāt šis Tribunalo Supremo spriedums attiecās vienīgi uz jautājumu par personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes, kam ir liela līdzība ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, saderīgumu ar prasītājai piederošo preču zīmi “La Española”, kas reģistrēta attiecībā uz Nicas nolīguma izpratnē 29. klasē ietilpstošiem “cūkgaļas izstrādājumiem”. Attiecīgi nevar konstatēt nekādu prasības priekšmetu līdzību, jo konkrētās preču zīmes atšķiras no konfliktējošām preču zīmēm izskatāmajā lietā.
45 Tādēļ šī iebilde par nepieņemamību ir jānoraida.
Par lietas būtību
46 Prasītāja atsaucas uz diviem [prasības] par tiesību akta atcelšanu pamatiem, kas ir, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums un otrkārt, pienākuma pārbaudīt pierādījumus par preču zīmes reputāciju pārkāpums.
Sākotnējie apsvērumi
47 Lietas dalībniekiem ir domstarpības attiecībā uz reģistrācijām, kas ir jāņem vērā, lai vērtētu iebildumu tiesību, uz ko atsaucas prasītāja, esamību. Tas nozīmē, ka runa ir ne tikai par Spānijas un Kopienas reģistrācijām, kuras ņēma vērā Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome, bet arī par citām reģistrācijām, uz kurām atsaucās prasītāja. ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo tēzi un iebilst, ka, tā kā prasītajas Kopienas reģistrācijas pieteikuma Nr. 338681 iesniegšanas datums ir vēlāks nekā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes [pieteikuma iesniegšanas] datums, Apelāciju padomei tas neesot bijis jāņem vērā.
48 Pirmās instances tiesa tomēr uzskata, ka šim jautājumam nav nozīmes. Faktiski apstrīdētais lēmums galvenokārt ir pamatots ar preču zīmes “Carbonell” un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskā elementa līdzības neesamību. Preču zīmes “Carbonell” grafiskais elements ir identisks visos reģistrācijas gadījumos, uz kuriem atsaucas prasītāja – gan tajos, kurus Apelāciju padome ņēma vērā, gan tajos, kurus tā izslēdza.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
Lietas dalībnieku argumenti
49 Prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā pārkāpts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, neņemot vērā ne faktu, ka konfliktējošās preču zīmes pirmajā acumirklī ir pilnīgi līdzīgas, un attiecīgi ir tādas, kas tirgū var radīt sajaukšanas iespēju, ne faktu, ka reģistrācijas pieteikumā norādītās preces ir identiskas ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm.
50 Attiecībā uz preču, ko aptver konfliktējošās preču zīmes, līdzību, prasītāja norāda, pirmkārt, ka Apelāciju padome pieļāva kļūdu, apstrīdētā lēmuma 17. punktā secinot, ka šīs preces (pārtikas eļļas un tauki) ir daļēji līdzīgas, daļēji ļoti līdzīgas (sāls, sinepes, etiķis, mērces (garšvielas), asās garšvielas) un pārējās preces – atšķirīgas. Tā uzsver, ka, ņemot vērā, pirmkārt, preču saraksta ierobežošanu, ko persona, kas iestājusies lietā, veica savā 1999. gada 29. septembra vēstulē, kā arī, otrkārt, faktu, ka attiecībā uz precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 30. klasē, preču zīmes “La Española” reģistrācija tika noraidīta, preces, attiecībā uz kurām pieteikta reģistrācija, ir identiskas tām, kuras pārdod ar agrāko preču zīmi, jo olīveļļa (29. klase Nicas nolīguma izpratnē), ko aptver preču zīme “Carbonell”, ietilpst Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajās “pārtikas eļļās un taukos”. Prasītāja uzsver, ka līdz ar to ir piemērojama judikatūra saskaņā ar kuru, visaptveroši vērtējot sajaukšanas iespēju, nelielu apzīmējumu līdzību var kompensēt šo preču zīmju aptverto preču identiskums (šajā sakarā skat. Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un 2000. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑425/98 Marca Mode, Recueil, I‑4861. lpp., 40. punkts).
51 Prasītāja, otrkārt, uzskata, ka Apelāciju padome pieļāva kļūdu vērtējumā saistībā ar konfliktējošo preču zīmju vizuālo izpēti, uzskatot, ka grafiskajiem elementiem ir vāja līdzība, un piešķirot lielāku nozīmi vārdiskajam elementam. Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padomei vairāk būtu jākoncentrē sava salīdzinošā pārbaude uz grafisko elementu, kas ir konfliktējošo preču zīmju dominējošie elementi, līdzībām.
52 Turklāt prasītāja uzsver, ka tāda dizaina kā agrākajai preču zīmei izmantošana olīveļļas tirdzniecībai nav ne nepieciešama, ne parasta. Atšķirībā no olīvu audzes vai olīvu attēla, priekšplānā atrodošās acīmredzami tradicionāli tērptās sievietes attēls nav parasts. Šajā sakarā prasītāja pievieno notariāli apstiprinātu fotogrāfiju komplektu, kurās attēlotas olīveļļas preču zīmes, kas bijušas tirdzniecībā Spānijas teritorijā un kuras kopumā aptver 95 % no šī tirgus, no kura izriet, ka ne uz vienas no šīs preces etiķetēm, izņemot konfliktējošās preču zīmes, nav attēlota sieviete.
53 Prasītāja norāda, ka savukārt nosaukumam “la española” nav nekādas atšķirtspējas. Tā apgalvo, ka vārdi “España” un “española” tiek bieži lietoti un ka to nozīme ir pazīstama pat tiem, kas nezina spāņu valodu. Tajās valstīs, kas nav spāņu valodas valstis, nosaukums “la española” tikšot uztverts kā tāds, kas apraksta preču ģeogrāfisko izcelsmi.
54 Prasītāja arī norāda, ka Apelāciju padome neņēma vērā faktu, ka vidusmēra patērētājs uztver preču zīmi kopumā un neveic tās atsevišķo detaļu pārbaudi. Tā apgalvo, ka patērētājs vairumā gadījumu pērk tās preces lielās telpās, kurās šīs preces ir izvietotas uz plauktiem, tieši pieejami sabiedrībai, kam tās nav jālūdz mutiski. Prasītāja uzskata, ka patērētājs, veicot savus secīgos pirkumus dažādās veikala vietās, nezaudē daudz laika. Pastāvot šādiem apstākļiem, pirkuma veikšana esot masveida, nepārdomāta un neapzināta, ko pastiprina fakts, ka preces tiek uzglabātas vienā un tai pašā vietā, kas palielina sajaukšanas iespēju. Faktiski patērētāju vairāk vadot iespaids, nevis dažādo preču zīmju tiešs salīdzinājums. Viņš parasti esot mazāk uzmanīgs nekā specializējies patērētājs. Prasītāja no tā secina, ka pirkuma izvēlē noteicošais ir etiķetes, uz kuras ir attēlota preču zīme, vizuālais iespaids.
55 Prasītāja, treškārt, uzskaita agrākās preču zīmes un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atbilstības.
56 Prasītāja uzskata, ka šīs abu attēlu sakritības rada no vizuālā viedokļa ļoti līdzīgu kopējo iespaidu. Līdz ar to, pat ja vidusmēra patērētājs varot uztvert atsevišķas abu apzīmējumu atšķirības, pastāvot reāls risks izveidot saikni starp abām preču zīmēm.
57 Prasītāja, ceturtkārt, norāda, ka, ievērojot konfliktējošo apzīmējumu līdzību, sabiedrība var domāt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme esot vienkārša preču zīmes “Carbonell” variācija. Tā atzīmē, ka saskaņā ar judikatūru ir iespējams, ka uzņēmums, lai nošķirtu dažādas produkcijas līnijas, izmanto atvasinātas preču zīmes, kas atveidotas no galvenās preču zīmes, ar kuru tām ir kopīgs dominējošais elements (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 18. februāra spriedumu lietā T‑10/03 Koubi/ITSB – Flabesa (“CONFORTFLEX”), Recueil, II‑719. lpp., 61. punkts). Šajā sakarā prasītāja precizē, ka tā tirgo dažāda veida olīveļļas, kas apzīmētas ar vienu un to pašu attēlu, bet atšķiras ar dažādiem nosaukumiem, tādiem kā “carbonell”, “fontana”, “finoliva”, “sotoliva” un “mezquita”.
58 Prasītāja, visbeidzot, atzīmē, ka attēls, kuru tā izmanto, ir “Carbonell” galvenais [elements], jo ļauj patērētājam automātiski identificēt šo preču izcelsmi, pat obligāti nerakstot nosaukumu “carbonell”.
59 ITSB pieļauj, ka Apelāciju padome pieļāva kļūdu vērtējumā, neņemot vērā preču, kas ir reģistrācijas pieteikuma priekšmets, saraksta ierobežošanu. Tas atzīst, ka olīveļļa (prece, ko aptver agrākā preču zīme) ir prece, kas identiska pārtikas eļļām un taukiem, kas ir reģistrācijas pieteikuma priekšmets, jo minētās preces attiecas uz olīveļļu. Tomēr ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šāda kļūda nav būtiski ietekmējusi apstrīdēto lēmumu, ņemot vērā, ka tajā ietvertais iebildumu noraidījums ir pamatots ar konfliktējošo preču zīmju līdzības neesamību un nevis ar faktu, ka konkrētās preces nav ne identiskas, ne līdzīgas. Persona, kas iestājusies lietā, piebilst, ka faktam, ka apstrīdētajā lēmumā ir norādītas citas preces, nav jāpiešķir nekāda nozīme tādēļ, ka Iebildumu nodaļa, tāpat kā Apelāciju padome, vienmēr ir atzinušas, ka preces ir daļēji identiskas.
60 ITSB apstiprina Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konfliktējošie apzīmējumi rada vizuāli atšķirīgu iespaidu.
61 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šajā tiesvedībā ir jāpiemēro judikatūra, saskaņā ar kuru sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums attiecībā uz konkrēto preču zīmju vizuālo, auditīvo vai konceptuālo līdzību ir jābalsta uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, ņemot vērā it īpaši to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 25. punkts). ITSB uzskata, ka Iebildumu nodaļas vērtējumi par kopējo iespaidu, ko konfliktējošie apzīmejumi rada patērētājam un kurus atkārtoja Apelāciju padome, ir apstiprināti judikatūrā. Faktiski tajos ir ņemts vērā fakts, ka šie grafiskie elementi var tikt asociēti ar preci un šādi tie mazāk ietekmē apzīmējuma uztveri.
62 ITSB pieļauj, ka tradicionālā apģērbā tērptas sēdošas sievietes attēls var būt atšķirtspējīgs attiecībā uz konkrētajām precēm. Tomēr tas uzskata, ka izskatāmajā lietā abiem konfliktējošiem apzīmējumiem kopīgajiem grafiskajiem elementiem nav īpašas atšķirtspējas. Šajā sakarā tas apgalvo, ka neviens konkurents nevar piesavināties ekskluzīvas tiesības uz lauka fonā esošu olīvkoku attēlu (tāpat arī šajā fonā izmantoto krāsu kombināciju), ņemot vērā, ka tas ir ļoti cieši saistīts ar preci, kuru tas apzīmē (olīveļļa) un ar tās izcelsmi. Turklāt ideju attēlot sievieti nevarot piesavināties. Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka tai šķiet, ka konfliktējošiem apzīmējumiem kopīgie grafiskie elementi attiecas uz vispārējām lietām vai uz lietu vispārējām kategorijām, kam ir vāja atšķirtspēja.
63 Persona, kas iestājusies lietā, kritiski vērtē notariālā akta, ko prasītāja iesniegusi, lai pierādītu, ka nevienā no Spānijas teritorijā tirgoto olīveļļu preču zīmēm nav attēlota sieviete, pierādījumu spēku. Kā piemēru pretējam tā min citas preču zīmes, kurās izmantots sievietes, kas tērpta kostīmā ar volāniem vai čigānietes kostīmā, attēls, un šajā sakarā pievieno dažādus dokumentus.
64 ITSB uzskata, ka izskatāmajā lietā konkrēto apzīmējumu radītajā vizuālajā iespaidā ļoti nozīmīga loma ir šo apzīmējumu vārdiskajam elementam un ir acīmredzams, ka elementi “la española” un “carbonell” ir vizuāli ļoti atšķirīgi.
65 Ja ITSB pieļauj, ka izteicienam “la española” pašam par sevi ir nenozīmīgs atšķirtspējīgums, tas tomēr iebilst, ka nav lietderīgi to ņemt vērā, salīdzinot konfliktējošos apzīmējumus, kā to arī apgalvo prasītāja. ITSB uzskata, ka ir jāņem vērā arī fakts, ka kombinēto preču zīmju, kas veidotas no grafiskiem un vārdiskiem elementiem, gadījumā vārdiskajam elementam parasti ir galvenā nozīme, jo patērētājam to ir vieglāk paturēt prātā un tas ir mazāk divdomīgs attiecībā uz preču zīmes identificēšanu un nodošanu trešajām personām. Persona, kas iestājusies lietā, precizē, ka vārdiskā elementa parasti dominējošo raksturu nosaka fakts, ka patērētājs identificē kombinētās preču zīmes ar to vārdu, galvenokārt gadījumā, ja patērētājs tās pasūta mutiski un tādēļ, ka noteiktos gadījumos grafiskais elements nav lietderīgs, kā, piemēram, radio reklāmās.
66 Persona, kas iestājusies lietā, apstiprina analīzi, saskaņā ar ko apzīmējumam “la española” un “carbonell” ir dominējošā nozīme. Runājot par pirmo [apzīmējumu], tā piebilst, ka šo dominējošo nozīmi akcentē preču zīmes “La Española” pazīstamība.
67 ITSB, ko atbalsta persona, kas iestājusies lietā, konstatē, ka starp konkrētajām preču zīmēm pastāv nozīmīgas atšķirības saistībā ar attēlotās sievietes vispārējo tēlu, gan tās izvietojuma, apģērba un sejas vaibstu aspektā, gan tādēļ, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā [attēlotā] sieviete tur rokās kannu, bet preču zīmē “Carbonell” viņa ir attēlota ar paceltām rokām un turoties pie olīvkoka zara. Turklāt tas norāda, ka agrākajā preču zīmē sieviete sēž uz zemas sienas, uz kuras atrodas divas tradicionāla iesaiņojuma un izskata kannas, turpretim reģistrācijai pieteiktās preču zīmes attēlā nav redzams priekšmets, uz kura sieviete sēž.
68 Visbeidzot, konceptuālajā ziņā ITSB norāda, ka patērētājs uztvers vārdu “carbonell” kā uzvārdu, turpretim grafiskais elements radīs viņam asociāciju ar preces dabisko un tradicionālo izcelsmi. Runājot par reģistrācijai pieteikto preču zīmi, tādam grafiskajam elementam jeb nosaukumam “la española” sabiedrības apziņā jārada acīmredzama aociācija ar preces dabisko un ģeogrāfisko izcelsmi. ITSB no tā secina, ka starp konkrētajiem apzīmējumiem pastāv saikne, ko var definēt kā norādi uz preču dabisko izcelsmi. Tas precizē, ka šāda saikne ir vienkārši saistīta ar preču īpašībām vai kvalitāti un nevis ar to komerciālo izcelsmi.
69 ITSB no tā secina, ka Apelāciju padome, salīdzinot apzīmējumus, nav pieļāvusi nekādu kļūdu savā vērtējumā, kas to noveda pie secinājuma, ka šie apzīmējumi nav ne identiski, ne līdzīgi, un ka tādēļ nepastāv nekāda sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (Tiesas 2004. gada 12. oktobra spriedums lietā C‑106/03 P Vedial/ITSB, Krājums, I‑9573. lpp., 53. un 54. punkts). ITSB piebilst, ka šī paša iemesla dēļ izskatāmajā lietā nav piemērojams faktoru savstarpējās saistības princips.
Pirmās instances tiesas vērtējums
70 Vispirms ir jānorāda, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā (17. punkts) konstatē, ka preces, ko aptver preču zīme “Carbonell”, un tās, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir daļēji identiskas (pārtikas eļļas un tauki, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē), daļa preču ir līdzīgas (sāls, sinepes, etiķis, mērces (garšvielas), asās garšvielas – preces, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 30. klasē), un pārējās preces ir atšķirīgas.
71 Tomēr, kā to pamatoti norāda prasītāja un kam ITSB un persona, kas iestājusies lietā, tiesas sēdē piekrita, Apelāciju padomei būtu jāaprobežojas ar secinājumu par preču, ko aptver preču zīme “Carbonell” un preču, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, identiskumu – ja pēdējās no minētajām precēm attiecas uz olīveļļu, un par preču, ko aptver preču zīme “Carbonell” un preču, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ļoti lielu līdzību – ja pēdējās no minētajām precēm attiecas uz citiem pārtikas taukiem. Šis secinājums faktiski izriet, pirmkārt, no preču saraksta ierobežošanas, par ko persona, kas iestājusies lietā, paziņoja savā 1999. gada 29. septembra vēstulē, un, otrkārt, no Iebildumu nodaļas lēmuma, kas pieņemts 2000. gada 22. februārī pirmajā iebildumu procesā, kurā Iebildumu nodaļa noraidīja preču zīmes “La Española” reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 30. klasē, un apstiprināts ar Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 17. februāra lēmumu.
72 Pastāvot šādiem apstākļiem, Pirmās instances tiesa uzskata par kļūdainu viedokli, ka Apelāciju padome neņēma vērā judikatūru, saskaņā ar kuru, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, nelielu apzīmējumu līdzību var kompensēt preču augstas pakāpes līdzība (spriedumi iepriekš minētajā lietā Canon, 17. punkts, un iepriekš minētajā lietā Marca Mode, 40. punkts).
73 Tomēr Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā secināja, ka nepastāv nekāda konfliktējošo preču zīmju līdzība, ņemot vērā, ka to grafiskajiem elementiem piemīt vāja atšķirtspēja attiecībā uz olīveļļu un ka tādēļ primārā nozīme esot to vārdisko elementu, kas ir pilnīgi atšķirīgi, salīdzinājumam. Tādēļ Apelāciju padome, nepiemērojot iepriekš minēto judikatūru, konstatēja, ka ir izslēgta jebkāda konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
74 Pirmās instances tiesa secīgi pārbaudīs secinājumus par grafisko elementu vājo atšķirtspēju, vārdisko elementu dominējošo lomu un par konfliktējošo preču zīmju līdzību un to sajaukšanas iespēju.
– Par grafisko elementu atšķirtspēju
75 Apstrīdētā lēmuma 18. punktā Apelāciju padome aprobežojas ar to, ka, pamatojot savu secinājumu par konfliktējošo preču zīmju grafisko elementu vājo atšķirtspēju, norāda, ka tos [grafiskos elementus] galvenokārt veido laukā jeb precīzāk, olīvu audzē, sēdoša persona. Šis lakoniskais slēdziens ir jāsaprot tādējādi, ka Apelāciju padome veica savu izpēti, balstoties uz Iebildumu nodaļas izpēti, saskaņā ar kuru konfliktējošo preču zīmju grafiskajiem elementiem esot vāja atšķirtspēja tādēļ, ka olīveļļas nozarē tie esot pierasti (apstrīdētā lēmuma 9. punkta otrais ievilkums).
76 Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā nesniedza nekādu precizējumu attiecībā uz iemesliem, kuru dēļ tā uzskatītu, ka apstrīdētais attēls olīveļļas nozarē ir pierasts, un tā neatsaucās ne uz vienu citu preču zīmi, kurai, izņemot konfliktējošās preču zīmes, ir šīm preču zīmēm līdzīgs grafiskais elements.
77 Savukārt no prasītājas iesniegtā notariāli apstiprinātā fotogrāfiju, kurās attēlotas olīveļļas preču zīmes, kas bijušas tirdzniecībā Spānijas teritorijā un kuras kopumā aptver 95 % no šī tirgus, komplekta izriet, ka nevienā no šīm preču zīmēm, izņemot konfliktējošās preču zīmes, nav izmantots sievietes attēls. Ne ITSB, ne persona, kas iestājusies lietā, neapstrīdēja šī dokumenta patiesumu. Tomēr ITSB tiesas sēdē apstrīdēja tā pieņemamību, pamatojoties uz to, ka tas neesot bijis iesniegts administratīvā procesa stadijā. Dokuments tika iesniegts kopā ar prasības pieteikumu, kā to paredz Reglamenta 44. panta 1. punkts, un ir paredzēts, lai precīzi pierādītu, ka apstrīdētajā lēmumā veiktā izpēte attiecībā uz konkrēto grafisko elementu ikdienišķo raksturu ir nepareiza. Attiecīgi tas ir pieņemams.
78 Nevar atbalstīt personas, kas ietājusies lietā, argumentu par to, ka citās Spānijas olīveļļas preču zīmēs ir izmantots sievietes attēls un saskaņā ar kuru konkrētais attēls Spānijas olīveļļas preču zīmju vidū neesot neparasts. Faktiski no šo preču zīmju pārbaudes izriet, ka tajās izmantotais sievietes attēls ir ļoti atšķirīgs no konfliktējošo preču zīmju attēla. Turklāt šīs preču zīmes Spānijas olīveļļas tirgū ir ļoti nenozīmīgi pārstāvētas. Neviena no šīm preču zīmēm nav redzama Pirmās instances tiesai iesniegtajā dokumentā, kas parāda dažādu olīveļļas preču zīmju izplatību Spānijā, proti, tirgus izpētes sabiedrības AC Nielsen Company SL 2004. gada 18. augusta ziņojumā, kura patiesumu neviens no lietas dalībniekiem nav apstrīdējis.
79 Pastāvot šādiem apstākļiem, ir pamats uzskatīt, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā kļūdaini novērtēja, ka konfliktējošo preču zīmju grafiskie elementi bija pierasti Spānijas olīveļļas tirgū.
80 Tomēr ITSB uzskata, ka iemesls, kādēļ Apelāciju padome secināja par konfliktējošo preču zīmju grafisko elementu vājo atšķirtspēju, nebija līdzīgu preču zīmju esamība šajā tirgū, bet gan tas pats iemesls, kādēļ tā secināja par vājas konceptuālās saiknes esamību starp konfliktējošām preču zīmēm, proti, ka to grafiskie elementi ir saistīti ar minēto preču lauksaimniecības izcelsmi (apstrīdētā lēmuma 9. punkta ceturtais ievilkums). Līdz ar to vidusmēra patērētājs šajos elementos nesaskatīs minēto preču komerciālās izcelsmes norādi, bet gan norādi uz to dabisko un tradicionālo izstrādāšanu.
81 Pieļaujot, ka apstrīdēto lēmumu varētu interpretēt tādā izpratnē, kā to norāda ITSB, Pirmās instances tiesa nevar piekrist tās argumentam.
82 Pirmkārt, ja var uzskatīt, ka olīvu audzes attēls ir norāde uz elementu, kas neizbēgami saistīts ar olīveļļu, šādu pašu secinājumu nevar izdarīt attiecībā uz sēdošas personas attēlu. ITSB savā iebildumu rakstā (50. punkts) pats atzina, ka tradicionālā apģērbā tērptas sēdošas sievietes attēls var būt atšķirtspējīgs attiecībā uz konkrētajām precēm. Pirmās instances tiesa uzskata, ka nav nekāda iemesla secināt, ka vidusmēra patērētāja ieskatā sēdošas sievietes attēls drīzāk ir norāde uz preces dabisko un tradicionālo izcelsmi, nevis uz tās komerciālo izcelsmi.
83 ITSB tomēr apgalvo, ka neviens konkurents nevar piesavināties eksluzīvas tiesības uz sievietes attēlu. Jautājums par to, vai preču zīmē norādītos elementus var brīvi izmantot citi konkurenti, neattiecas uz preču zīmes grafiskā elementa atšķirtspējas pārbaudi (pēc analoģijas skat. Tiesas 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 36. punkts). Vienīgais atbilstošais jautājums šīs pārbaudes ietvaros ir par to, vai konkrētais apzīmējums ir vai nav atšķirtspējīgs – jautājums, uz kuru saistībā ar sēdošo sievieti ITSB jau atbildēja apstiprinoši.
84 Šajā sakarā ir jāprecizē, ka prasītāja nedomā abstrakti piesavināties ne jebkuru olīvu audzes attēlu, ne jebkuru sievietes attēlu. Tā pieprasa eksluzīvas tiesības uz konkrētu attēlu, kas ir daļa no tās preču zīmes un kas ir šo abu elementu kombinācija. Turklāt prasītāja neiebilst pret to, ka persona, kas iestājusies lietā, izmanto savā preču zīmē sievietes attēlu, bet gan pret tāda attēla izmantošanu, kuru tā uzskata par ārkārtīgi līdzīgu savējam [attēlam].
85 Otrkārt, ir jānorāda, ka saistībā ar preču zīmes grafisko elementu tā atšķirtspējas pārbaudi daļēji var veikt attiecībā uz katru no tā terminiem vai tā sastāvdaļām atsevišķi, bet katrā gadījumā tai ir jābūt atkarīgai no to veidojošā kopuma pārbaudes. Tikai tas apstāklis vien, ka katrai no šīm sastāvdaļām atsevišķi nav atšķirtspējas, neizslēdz to, ka kombinācijai, kuru tie veido, var būt atšķirtspēja (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā SAT.1/ITSB, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
86 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, veic konfliktējošo preču zīmju grafiskā elementa atšķirtspējas pārbaudi, pamatojoties uz katras no to sastāvdaļām, it īpaši olīvu audzes attēla un sēdošas sievietes attēla, kā arī konfliktējošo preču zīmju papildu elementu, tādu kā sarkans ietvars un nosaukuma daļām atvēlētās vietas un to forma, atsevišķu pārbaudi, neņemot vērā to, ka noteiktu sastāvdaļu, kurām atsevišķi nav atšķirtspējas, kombinācijai var būt atšķirtspēja.
87 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā kļūdaini secināja par konfliktējošo preču zīmju grafisko elementu vājo atšķirtspēju.
– Par vārdisko daļu dominējošo raksturu
88 Apstrīdētā lēmuma 18. punktā Apelāciju padome precizē, ka izskatāmajā lietā konfliktējošo preču zīmju vārdisko elementu salīdzinājums iegūst primāro nozīmi, ņemot vērā minēto preču zīmju grafisko elementu vājo atšķirtspēju, pat ja preču zīmei “La Española” ir tikai vāja atšķirtspēja per se.
89 Pirmās instances tiesa uzskata, ka Apelāciju padomes novērtējums ir kļūdains.
90 Pirmkārt, Pirmās instances tiesa nosprieda, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā kļūdaini secināja par konfliktējošo preču zīmju grafisko elementu vājo atšķirtspēju. Līdz ar to vārdisko elementu salīdzinājumu nevar veikt, pamatojoties uz šo novērtējumu.
91 Otrkārt, judikatūrā ir iedibināts, ka situācijās, kurās kombinētās preču zīmes vārdiskais elements ieņem līdzvērtīgu vietu salīdzinājumā ar grafisko elementu, šo pēdējo no minētajiem elementiem no vizuālā aspekta nevar uzskatīt par pakārtotu salīdzinājumā ar otru apzīmējuma sastāvdaļu (pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā T‑110/01 Vedial/ITSB – France Distribution (“HUBERT”), Recueil, II‑5275. lpp., 53. punkts). Tas ir jāpiemēro a fortiori situācijās, kurās grafiskais elements no apjoma viedokļa ieņem daudz lielāku vietu nekā vārdiskais elements.
92 Treškārt, Pirmās instances tiesa uzskata, ka vārdiskajam elementam “la española” ir tikai vāja atšķirtspēja. Šis vārds Spānijā tiek plaši izmantots un tiek uztverts kā tāds, kas apraksta preču ģeogrāfisko izcelsmi. Faktiski, kā tas izriet no Tribunalo Supremo 1987. gada 10. jūnija sprieduma, ko lietas materiāliem pievienoja persona, kas iestājusies lietā, vārdiskais elements “la española” Spānijā ir pārstāvēts gandrīz 100 preču zīmēs, no kurām vairāk nekā divpadsmit Nicas nolīguma izpratnē attiecas uz 29. klasi. Persona, kas iestājusies lietā, pirmā iebildumu procesa ietvaros Iebildumu nodaļā (skat. Iebildumu nodaļas 2000. gada 22. februāra lēmumu Nr. 259/2000, 3. lpp., pēdējā daļa, un 5. lpp., pēdējā daļa) un Apelāciju padomē (skat. ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 17. februāra lēmumu R 326/2000‑4, 4. lpp., trešā un ceturtā daļa) pati bija uzsvērusi, ka vārds “la española” ir kļuvis par ierastu vārdu ikdienas valodā, ka tam ir vāja atšķirtspēja, un ka tas ir kļuvis par nozarē izplatītu norādi.
93 ITSB pārējos iebildumu procesos pats pauda nostāju, kas ir pretēja tai, ko tas pauž šajā procesā. Turklāt Iebildumu nodaļa savā 2000. gada 22. februāra lēmumā Nr. 259/2000 (6. lpp., piektā daļa), ko Apelāciju ceturtā padome apstiprinājusi (2003. gada 17. februāra lēmums R 326/2000‑4) pirmā iebildumu procesa ietvaros un 2000. gada 27. aprīļa lēmumā Nr. 843/2000 (6. lpp., ceturtā daļa) secināja, ka izteicienam “la española” ir tikai vāja atšķirtspēja tādēļ, ka tas veido pārtikas nozarē parastu nosaukumu un nozīmē norādi uz preču ģeogrāfisko izcelsmi. Tāpat un pretēji tam, kas tiek apgalvots izskatāmajā lietā, Iebildumu nodaļa savā 2000. gada 22. februāra lēmumā secināja, ka, tā kā abām preču zīmēm kopīgajam elementam ir vāja atšķirtspēja, patērētāja uzmanību nepiesaistīšot vārds “la española”, bet reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements.
– Par preču zīmju līdzību un sajaukšanas iespēju
94 Apelāciju padome uzskata, ka konkrēto preču zīmju radītais kopējais vizuālais iespaids ir atšķirīgs un attiecīgi to visaptverošs novērtējums nevar izcelt nekādas to līdzības, kas izslēdzot jebkādu sajaukšanas iespēju.
95 Ir jāatgādina, ka no Tiesas judikatūras attiecībā uz Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kura normatīvais saturs būtībā ir identisks Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, izriet, ka sajaukšanas iespēju veido iespēja, ka sabiedrība var domāt, ka konkrētās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 29. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 17. punkts). Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja sabiedrības apziņā ir jānovērtē visaptveroši un, ņemot vērā visus izskatāmajā lieta atbilstošos faktorus (iepriekš minētais spriedums lietā SABEL, 22. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 16. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 18. punkts).
96 Šis novērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem un it īpaši preču zīmju līdzību un to aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tāpat aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt preču zīmju augsta līdzības pakāpe un otrādi (iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 17. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 19. punkts).
97 Tāpat no faktoru savstarpējās saistības principa izriet, ka preču zīmju augstu līdzības pakāpi var pastiprināt konkrēto preču augsta līdzības pakāpe vai a fortiori to identiskums.
98 Tāpat ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru konkrētā sabiedrības daļa uztver divas preču zīmes kā līdzīgas tad, ja tās vismaz daļēji ir vienādas vienā vai vairākos konkrētos aspektos (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 30. punkts, un 2006. gada 7. septembra spriedums lietā T‑168/04 L & D/ITSB – Sämann (“Aire Limpio”), Krājums, II‑2699. lpp., 91. punkts).
99 Konkrēto preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus, kā arī faktu, ka vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (iepriekš minētais spriedums lietā SABEL, 23. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 25. punkts).
100 Attiecībā uz vizuālo aspektu – Pirmās instances tiesa konstatē, ka abām konfliktējošām preču zīmēm ir daudz kopīgu elementu, proti:
– tās ietver vertikālu un regulāru, identiska izmēra taisnstūrveida etiķeti, kurā ietilpst sarkana apmale ar apaļiem punktiem ārpusē;
– tās ietver priekšplānā, etiķetes vertikālajā asī, sēdošas sievietes attēlu, kurai ir līdzīgu toņu apģērbs un kuras abas tērptas svārkos, baltā blūzē un ar sarkanu šalli, kam ir plūksnainas malas;
– abām attēlotajām sievietēm ir sasieti mati, aiz labās auss iesprausts zieds un ķemme ar ornamentu;
– abām attēlotajām sievietēm ir kailas rokas, galva ir vērsta uz kreiso pusi, un viņas sēž uz okera krāsas sienas;
– priekšplānā, netālu no abu attēloto sieviešu galvām, ir olīvkoka zars;
– augšējā malā ir laukums preces nosaukuma iekļaušanai, kam ir līknes forma attiecībā uz etiķetes ārpusi un izliekta forma attiecībā uz iekšpusi;
– preču zīmes nosaukums atrodas baltā rāmī uz sarkana fona, kas izvietots etiķetes augšējā daļā;
– šī rāmja forma ir plakana attiecībā uz etiķetes ārējo daļu un izliekta attiecībā uz tās iekšējo daļu;
– preču zīmes nosaukums ir veidots baltiem vienāda izmēra burtiem uz sarkana ierāmēta fona;
– vienā un tajā pašā krāsu gammā attēlotajai olīvu audzei ir vienāda lieluma perspektīva un tā ir attēlota sievietes aizmugurē.
101 Pirmās instances tiesa uzskata, ka konkrēto grafisko elementu līdzībai gan no krāsu gammas, gan no zīmējuma viedokļa ir lielāka nozīme nekā nelielajām atšķirībām, kuras faktiski kļūst redzamas tikai pēc rūpīgas un izsmeļošas pārbaudes.
102 Raugoties no konceptuālā viedokļa, Pirmās instances tiesa konstatē, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā (9. un 19. punkts) pati uzskata, ka starp konfliktējošām preču zīmēm pastāv, lai gan vāja, tomēr konceptuāla saikne, kas saistīta ar aizsargājamo preču raksturu un izcelsmi.
103 Pirmās instances tiesa uzskata, ka abām konkrētajām preču zīmēm kopīgo elementu veselums vizuāli rada visaptverošas, lielas līdzības iespaidu, jo preču zīme “La Española” ar lielu precizitāti attēlo galveno vizuālo vēstījumu un iespaidu, ko sniedz preču zīme “Carbonell” – tipiskā apģērbā tērpta sieviete, kas konkrētā veidā sēž blakus olīvkoka zaram, uz olīvu audzes fona – kopums, kas ietver gandrīz identisku vietu, krāsu, laukumu, kurā ir iekļauti nosaukumi un veidu, kādā šie nosaukumi ir izveidoti, izvietojumu.
104 Pirmās instances tiesa uzskata, ka šis kopējais iespaids patērētājam neizbēgami rada konfliktējošo precu zīmju sajaukšanas iespēju.
105 Šo sajaukšanas iespēju nevar mazināt atšķirīgu vārdisko elementu esamība, jo, kā tas ir nospriests agrāk, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskajam elementam ir ļoti vāja atšķirtspēja, ņemot vērā, ka tas veic norādi uz preces ģeogrāfisko izcelsmi.
106 Faktiski ir jāatgādina, pirmkārt, ka vidusmēra patērētājam ir tikai reta iespēja veikt dažādo preču zīmju tiešu salīdzinājumu un ka viņam ir jāpaļaujas uz neprecīzu attēlu, ko tas ir saglabājis savā atmiņā (iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts). Šis apstāklis pastiprina svarīgumu, kas piemīt konkrēto preču zīmju īpaši redzamajiem un vienkārši uztveramajiem elementiem, tādiem kā izskatāmajā lietā ir konfliktējošo preču zīmju grafiskie elementi (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “CONFORTFLEX”, 45. punkts).
107 Ir jāatzīmē, otrkārt, ka preču zīmju uztverei no konkrētās preces vai pakalpojumu kategorijas vidusmēra patērētāja viedokļa ir izšķiroša nozīme sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā (iepriekš minētais spriedums lietā SABEL, 23. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 25. punkts). Šī visaptverošā novērtējuma nolūkā vidusmēra patērētājs tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu, tomēr viņa uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts).
108 Tā kā Spānijā olīveļļa ir ļoti parasta patēriņa prece, vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis attiecībā uz tās ārējo izskatu ir zems (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 17. janvāra spriedumu lietā T‑283/04 Georgia‑Pacific/ITSB (Gofrēts raksts), Krājumā nav publicēts, 41. punkts).
109 Treškārt, ir jāņem vērā fakts, kā to apstrīdētajā lēmumā atzīst Apelāciju padome, ka olīveļļa lielākoties tiek pārdota lielās telpās vai ēkās, kur dažādu preču zīmju aptvertās preces ir izvietotas uz plauktiem. Šāda veida pārdošanas vietā, kā to apgalvo prasītāja, patērētājs, veicot savus secīgos pirkumus dažādās veikala vietās, nezaudē daudz laika un mutiski nelūdz pēc dažādajām precēm, kuras viņš meklē, bet pats virzās gar plauktiem, kuros šīs preces atrodas, līdz ar to konfliktējošo preču zīmju atšķirībām fonētiskajā ziņā nav nekādas nozīmes, lai atšķirtu šīs preces. Pastāvot šādiem apstākļiem, patērētājs vairāk vadās no iespaida, nevis no dažādo preču zīmju tieša salīdzinājuma un bieži vien nelasa visas norādes, kas atrodas uz olīveļļas traukiem. Vairumā gadījumu viņš aprobežojas ar to, ka paņem pudeli, kuras etiķete viņam rada viņa meklētās preču zīmes iespaidu. Pastāvot šādiem apstākļiem, tieši preču zīmju grafiskais elements iegūst pastiprinātu nozīmi, kas, pretēji tam, kas secināts apstrīdētajā lēmumā, palielina konkrēto preču zīmju sajaukšanas iespēju.
110 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka gadījumā, ja preču zīmes tiek pārbaudītas no attāluma un tādā ātrumā, kādā patērētājs lielā tirdzniecības telpā veic viņa meklēto preču izvēli, konfliktējošo preču zīmju atšķirības ir grūtāk atšķiramas un līdzības – vairāk pamanāmas tādēļ, ka vidusmēra patērētājs uztver preču zīmi kopumā un neveic tās dažādo detaļu pārbaudi.
111 Visbeidzot, ir jāņem vērā apstāklis, saskaņā ar kuru, ievērojot konfliktējošo apzīmējumu līdzību un faktu, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskajam elementam ir vāja atšķirtspēja, patērētājs var uztvert reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā atvasinātu preču zīmi, kas saistīta ar preču zīmi “Carbonell”, kura apzīmē olīveļļu ar atšķirīgu kvalitāti nekā tai, ko aptver minētā preču zīme (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “CONFORTFLEX”, 61. punkts). Faktiski, kā tas izriet no lietas materiāliem, preču zīme “Carbonell”, kas Spānijā pastāv kopš 1904. gada, tiek identificēta ar olīveļļu Spānijas tirgū un attēls, kuru tā izmanto, tiek automātiski identificēts ar minēto preču zīmi.
112 Ievērojot visu iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome kļūdaini secināja, ka ir izslēgta jebkāda konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja (24. punkts). Gluži pretēji, no Pirmās instances tiesas konstatētā izriet, ka pastāv minēto preču zīmju sajaukšanas iespēja.
113 Līdz ar to ir jāapmierina pirmais pamats par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
114 Tādēļ, nepārbaudot otro pamatu, atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 3. punktam ir jāgroza apstrīdētais lēmums tādējādi, ka apelācijas sūdzība, ko prasītāja iesniegusi Apelāciju padomē, ir pamatota, un līdz ar to iebildumi ir apmierināmi.
Par tiesāšanās izdevumiem
115 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši šī reglamenta 136. panta 2. punktam nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Tā kā ITSB un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tiem jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas prasītājai ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē saskaņā ar atbildētājas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) Iekšējā tirgus saskanošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2004. gada 11. maija lēmums (lieta R 1109/2000‑4) tiek grozīts tādējādi, ka apelācijas sūdzība, ko prasītāja iesniegusi Apelāciju padomē, ir pamatota, un līdz ar to iebildumi ir apmierināmi;
2) ITSB un persona, kas iestājusies lietā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Cooke | García‑Valdecasas | Ciucă |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 12. septembrī.
Satura rādītājs
Atbilstošās tiesību normas
Prāvas priekšvēsture
Process un lietas dalībnieku prasījumi
Par pieņemamību
Par prasījuma, ar ko Pirmās instances tiesu lūdz atzīt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes spēkā neesamību vai, attiecīgā gadījumā, uzdot noraidīt tās [reģistrācijas pieteikumu]
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par prasītājas pārstāvja pilnvaru apjomu
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par galīgā nolēmuma spēka piemērošanas principu
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par lietas būtību
Sākotnējie apsvērumi
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
– Par grafisko elementu atšķirtspēju
– Par vārdisko daļu dominējošo raksturu
– Par preču zīmju līdzību un sajaukšanas iespēju
Par tiesāšanās izdevumiem