VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2014. gada 13. novembrī (*)
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Līdzekļu iesaldēšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņš prasības celšanai – Daļēja nepieņemamība – Interese celt prasību – Pierādīšanas pienākums – Atcelšanas seku pielāgošana laikā
Lieta T‑653/11
Aiman Jaber, ar dzīvesvietu Lādikījā (Sīrija), ko pārstāv M. Ponsard, D. Amaudruz un A. Boesch, advokāti,
prasītājs,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv B. Driessen un S. Kyriakopoulou, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību atcelt Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 121, 11. lpp.), Padomes 2011. gada 9. maija Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 121, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas lēmumu 2011/302/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 136, 91. lpp.), Padomes 2011. gada 23 maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 504/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 136, 45. lpp.), Padomes 2011. gada 23. jūnija Īstenošanas lēmumu 2011/367/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 164, 14. lpp.), Padomes 2011. gada 23. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 611/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 164, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 1. augusta Īstenošanas lēmumu 2011/488/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 199, 74. lpp.), Padomes 2011. gada 1. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 755/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 199, 33. lpp.), Padomes 2011. gada 23. augusta Īstenošanas lēmumu 2011/515/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 218, 20. lpp.), Padomes 2011. gada 23. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 843/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 218, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 2. septembra Lēmumu 2011/522/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273 (OV L 228, 16. lpp.), Padomes 2011. gada 2. septembra Regulu (ES) Nr. 878/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 228, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 23. septembra Lēmumu 2011/628/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273 (OV L 247, 17. lpp.), Padomes 2011. gada 23. septembra Regulu (ES) Nr. 950/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 247, 3. lpp.), Padomes 2011. gada 13. oktobra Lēmumu 2011/684/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273 (OV L 269, 33. lpp.), Padomes 2011. gada 13. oktobra Regulu (ES) Nr. 1011/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 269, 18. lpp.), Padomes 2011. gada 14. novembra Lēmumu 2011/735/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273 (OV L 296, 53. lpp.), Padomes 2011. gada 14. novembra Īstenošanas lēmumu 2011/736/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 296, 55. lpp.), Padomes 2011. gada 14. novembra Regulu (ES) Nr. 1150/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 296, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 14. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1151/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 296, 3. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273 (OV L 319, 56. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1244/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 319, 8. lpp.), Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu Nr. 442/2011 (OV L 16, 1. lpp.), Padomes 2012. gada 23. aprīļa Lēmumu 2012/206/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/782 (OV L 110, 36. lpp.), Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas lēmumu 2012/256/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782 (OV L 126, 9. lpp.), Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 410/2012, ar ko īsteno Regulas Nr. 36/2012 32. panta 1. punktu (OV L 126, 3. lpp.), Padomes 2012. gada 15. jūnija Regulu (ES) Nr. 509/2012, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV L 156, 10. lpp.), Padomes 2012. gada 20. jūnija Lēmumu 2012/322/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/782 (OV L 165, 45. lpp.), Padomes 2012. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmumu 2012/335/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782 (OV L 165, 80. lpp.), Padomes 2012. gada 25. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 544/2012/KĀDP, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā Nr. 36/2012 (OV L 165, 20. lpp.), Padomes 2012. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 545/2012, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV L 165, 23. lpp.), Padomes 2012. gada 23. jūlija Lēmumu 2012/420/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/782 (OV L 196, 59. lpp.), Padomes 2012. gada 23. jūlija Īstenošanas lēmumu 2012/424/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782 (OV L 196, 81. lpp.), Padomes 2012. gada 23. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 673/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā Nr. 36/2012 (OV L 196, 8. lpp.), Padomes 2012. gada 29. novembra Lēmumu 2012/739/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/782 (OV L 330, 21. lpp.), Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2013/185/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2012/739 (OV L 111, 77. lpp.), Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 363/2013, ar ko īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV L 111, 1. lpp.), un Padomes 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 14. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši I. Višnevska-Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka] un I. Uljoa Rubio [I. Ulloa Rubio] (referents),
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 11. jūnija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājs Aiman Jaber ir Sīrijas pilsonis ar izglītību mašīnbūves jomā, kurš veic komercdarbību tērauda un būvmateriālu jomā, kā arī ieved un eksportē lauksaimniecības produktus.
Lēmums 2011/273 un Regula Nr. 442/2011
2 Stingri nosodīdama miermīlīgu protestu vardarbīgo apspiešanu, kas notikusi vairākās vietās Sīrijā, un aicinādama Sīrijas drošības spēkus atturēties no represijām, Eiropas Savienības Padome 2011. gada 9. maijā pieņēma Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 121, 11. lpp.). Ņemot vērā situācijas nopietnību, Padome noteica ieroču embargo, iekšējām represijām izmantojama aprīkojuma eksporta aizliegumu, ierobežojumus ieceļošanai Eiropas Savienībā, kā arī līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu tām personām un vienībām, kuras ir atbildīgas par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem.
3 To personu vārdi, kas atbildīgas par vardarbīgajām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, kā arī ar tām saistīto fizisko vai juridisko personu vārdi un vienību nosaukumi ir minēti Lēmuma 2011/273 pielikumā. Saskaņā ar šī lēmuma 5. panta 1. punktu pēc priekšlikuma, kas saņemts no dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padome izstrādā un groza pielikumā iekļauto sarakstu. Prasītāja vārda šajā sarakstā nav.
4 Tā kā daži pret Sīriju pieņemtie ierobežojošie pasākumi ietilpst Līguma par ES darbību piemērošanas jomā, Padome pieņēma 2011. gada 9. maija Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 121, 1. lpp.). Šī regula būtībā ir identiska Lēmumam 2011/273, taču tajā ir paredzētas iespējas atbrīvot iesaldētos līdzekļus. To personu, vienību vai struktūru, kas atzītas par atbildīgām saistībā ar aplūkotajām represijām vai ir saistītas ar atbildīgajām personām, saraksts, kas ir atrodams minētās regulas II pielikumā, ir identisks Lēmuma 2011/273 pielikumā esošajam sarakstam. Prasītāja vārda šajā sarakstā nav. Saskaņā ar Regulas Nr. 442/2011 14. panta 1. un 4. punktu, ja Padome nolemj fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai piemērot tajā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza II pielikumu un tādējādi II pielikumā iekļauto sarakstu regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos pārskata.
5 Ar 2011. gada 1. augusta Īstenošanas lēmumu 2011/488/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 199, 74. lpp.), Padome grozīja Lēmumu 2011/273, lai tostarp piemērotu aplūkotos ierobežojošos pasākumus citām personām un vienībām. Papildus prasītāja vārdam šī lēmuma pielikumā esošajā tabulā ar 4. kārtas numuru ir iekļautas dažādas norādes, tostarp šajā sarakstā iekļaušanas datums, proti, 2011. gada 1. augusts, dzimšanas vieta un šāds pamatojums:
“Mahir al‑Assad partneris Shabiha bruņotajā grupējumā. Tieši iesaistīts represijās un vardarbībā pret civiliedzīvotājiem un Shabiha bruņoto grupējumu koordinēšanā.”
6 Tajā pašā dienā Padome, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu un Lēmumu 2011/273, pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 755/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 99, 3. lpp.). Tur prasītāja vārds ir atrodams šīs īstenošanas regulas pielikumā esošajā tabulā ar 4. kārtas numuru ar tādu pašu informāciju un pamatojumu, kādi norādīti Īstenošanas lēmuma 2011/488 pielikumā.
7 2011. gada 2. augustā Padome Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu personām un vienībām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kas ir noteikti Lēmumā 2011/273, ko īsteno ar Īstenošanas lēmumu 2011/488, un Regulā Nr. 442/2011, ko īsteno ar Īstenošanas regulu Nr. 755/2011 (OV C 227, 3. lpp.).
8 Lēmums 2011/273 un Regula Nr. 442/2011 tika īstenoti vai grozīti tostarp ar šādiem tiesību aktiem, kuru pielikumos esošajos sarakstos prasītāja vārds nav ietverts:
– Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas lēmums 2011/302/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 136, 91. lpp.), un Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 504/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 136, 45. lpp.);
– Padomes 2011. gada 23. jūnija Īstenošanas lēmums 2011/367/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 164, 14. lpp.), un Padomes 2011. gada 23. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 611/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 164, 1. lpp.);
– Padomes 2011. gada 23. augusta Īstenošanas lēmums 2011/515/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 218, 20. lpp.), un Padomes 2011. gada 23. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 843/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 218, 1. lpp.);
– Padomes 2011. gada 2. septembra Lēmums 2011/522/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273 (OV L 228, 16. lpp.), un Padomes 2011. gada 2. septembra Regula (ES) Nr. 878/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 228, 1. lpp.);
– Padomes 2011. gada 23. septembra Lēmums 2011/628/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273 (OV L 247, 17. lpp.), un Padomes 2011. gada 23. septembra Regula (ES) Nr. 950/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 247, 3. lpp.);
– Padomes 2011. gada 13. oktobra Lēmums 2011/684/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273 (OV L 269, 33. lpp.), un Padomes 2011. gada 13. oktobra Regula (ES) Nr. 1011/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 269, 18. lpp.);
– Padomes 2011. gada 14. novembra Lēmums 2011/735/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273 (OV L 296, 53. lpp.), un Padomes 2011. gada 14. novembra Regula (ES) Nr. 1150/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 296, 1. lpp.);
– Padomes 2011. gada 14. novembra Īstenošanas lēmums 2011/736/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV L 296, 55. lpp.), un Padomes 2011. gada 14. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1151/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 296, 3. lpp.);
– Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1244/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV L 319, 8. lpp.).
Lēmums 2011/782 un Regula Nr. 36/2012
9 Pieņemdama 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273 (OV L 319, 56. lpp.), Padome, ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā, uzskatīja, ka ir jāpiemēro papildu ierobežojoši pasākumi. Skaidrības labad ar Lēmumu 2011/273 noteiktie pasākumi un papildu pasākumi tika iekļauti vienā tiesību aktā. Lēmuma 2011/782 18. pantā ir paredzēti ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā un 19. pantā – tā I pielikumā minēto personu un vienību līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Prasītāja vārds tur ir atrodams aplūkotā saraksta tabulā “A. Personas” ar 34. kārtas numuru ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/488 pielikumā norādītie.
10 2011. gada 2. decembrī Padome Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu personām un vienībām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kas ir noteikti Lēmumā 2011/782 un Regulā Nr. 442/2011, ko īsteno ar Īstenošanas regulu Nr. 1244/2011 (OV C 351, 14. lpp.).
11 Regula Nr. 442/2011 tika aizstāta ar Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu Nr. 442/2011 (OV L 16, 1. lpp.). Prasītāja vārds ir atrodams šīs pēdējās regulas II pielikumā esošajā tabulā ar 34. kārtas numuru ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/488 pielikumā norādītie.
12 2012. gada 24. janvārī Padome Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu personām un vienībām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kas ir noteikti Lēmumā 2011/782, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2012/37/KĀDP, un Regulā Nr. 36/2012, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 55/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV C 19, 5. lpp.).
13 Lēmums 2011/782 un Regula Nr. 36/2012 tika īstenoti vai grozīti tostarp ar šādiem tiesību aktiem, kuru pielikumos esošajos sarakstos prasītāja vārds nav ietverts:
– Padomes 2012. gada 27. februāra Lēmums 2012/122/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/782 (OV L 54, 14. lpp.), un Padomes 2012. gada 27. februāra Regula (ES) Nr. 168/2012, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV L 54, 1. lpp.);
– Padomes 2012. gada 23. marta Īstenošanas lēmums 2012/172/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782 (OV L 87, 103. lpp.), un Padomes 2012. gada 23. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 266/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā Nr. 36/2012 (OV L 87, 45. lpp.);
– Padomes 2012. gada 23. oktobra Lēmums 2012/206/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2011/782 (OV L 110, 36. lpp.);
– Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas lēmums 2012/256/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782 (OV L 126, 9. lpp.), un Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 410/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā Nr. 36/2012 (OV L 126, 3. lpp.);
– Padomes 2012. gada 15. jūnija Regula (ES) Nr. 509/2012, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV L 156, 10. lpp.);
– Padomes 2012. gada 20. jūnija Lēmums 2012/322/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/782 (OV L 165, 45. lpp.);
– Padomes 2012. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmums 2012/335/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782 (OV L 165, 80. lpp.), Padomes 2012. gada 25. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 544/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā Nr. 36/2012 (OV L 165, 20. lpp.), un Padomes 2012. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 545/2012, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV L 165, 23. lpp.);
– Padomes 2012. gada 23. jūlija Lēmums 2012/420/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/782 (OV L 196, 59. lpp.), Padomes 2012. gada 23. jūlija Īstenošanas lēmums 2012/424/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782 (OV L 196, 81. lpp.), un Padomes 2012. gada 23. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 673/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā Nr. 36/2012 (OV L 196, 8. lpp.).
Lēmums 2012/739
14 Ar Padomes 2012. gada 29. novembra Lēmumu 2012/739/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/782 (OV L 330, 21. lpp.), attiecīgie ierobežojošie pasākumi tika iekļauti vienotā tiesību aktā. Prasītāja vārds ir atrodams Lēmuma 2012/739 I pielikumā atrodamā saraksta tabulā ar 33. kārtas numuru ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/488 pielikumā norādītie.
15 2012. gada 30. novembrī Padome Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu personām un vienībām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kas ir noteikti Lēmumā 2012/739 un Regulā Nr. 36/2012, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1117/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 370, 6. lpp.).
16 Ar Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2013/185/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2012/739 (OV L 111, 77. lpp.), tika atjaunināts to personu un vienību saraksts, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi un kuras ir minētas Lēmuma 2012/739 I pielikumā. Prasītāja vārds ir minēts I pielikumā atrodamā saraksta tabulā ar 33. kārtas numuru ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/488 pielikumā norādītie.
17 Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) Nr. 363/2013, ar kuru īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV L 111, 1. lpp.), ir ietverta tā pati informācija un pamatojums kā Īstenošanas lēmuma 2011/488 pielikumā norādītie.
18 2013. gada 23. aprīlī Padome Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu personām un vienībām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kas ir noteikti Lēmumā 2012/739, ko īsteno ar Īstenošanas lēmumu 2013/185, un Regulā Nr. 36/2012, ko īsteno ar Īstenošanas regulu Nr. 363/2013 (OV C 115, 5. lpp.).
Lēmums 2013/255
19 2013. gada 31. maijā Padome pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 14. lpp.). Prasītāja vārds ir minēts I pielikumā esošajā tabulā ar 33. kārtas numuru ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/488 pielikumā norādītie.
20 2013. gada 1. jūnijā Padome Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu personām un vienībām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kas ir noteikti Lēmumā 2013/255 un Regulā Nr. 36/2012 (OV C 155, 1. lpp.).
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
21 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2011. gada 26. decembrī iesniegtu prasības pieteikumu prasītājs cēla prasību atcelt Lēmumu 2011/273, kāds tas ir īstenots vai grozīts līdz šī prasības pieteikuma iesniegšanas dienai, ieskaitot visus lēmumus par tā grozīšanu vai īstenošanu, Regulu Nr. 442/2011, kāda tā ir īstenota vai grozīta līdz šī prasības pieteikuma iesniegšanas dienai, ieskaitot visas regulas par tās grozīšanu vai īstenošanu, un Lēmumu 2011/782, kāds tas ir īstenots vai grozīts līdz attiecīgā prasības pieteikuma iesniegšanas dienai, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.
22 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 26. decembrī, prasītājs, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 76.a pantu, iesniedza pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā procesā.
23 Ar 2012. gada 29. marta lēmumu Vispārējā tiesa (sestā palāta) noraidīja pieteikumu izskatīt lietu paātrinātā procesā.
24 2012. gada 20. februārī Padome Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza iebildumu rakstu.
25 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2012. gada 13. februārī iesniegtu procesuālo rakstu prasītājs lūdza atļaut pielāgot savus prasījumus attiecībā uz Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas lēmumu 2012/37/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782 (OV L 19, 33. lpp.), Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 55/2012, ar ko īsteno Regulas Nr. 36/2012 33. panta 1. punktu (OV L 19, 6. lpp.), un Regulu Nr. 36/2012. Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2012. gada 16. martā iesniegtu vēstuli Padome sniedza savus apsvērumus par prasītāja pieteikumu, it īpaši apgalvojot, pirmkārt, ka divos pirmajos tiesību aktos, uz ko tas attiecas, viņš nav minēts un, otrkārt, ka prasība par Regulu Nr. 36/2012 ir celta novēloti. Ar 2012. gada 4. aprīļa lēmumu Vispārējā tiesa atļāva prasītājam iesniegt procesuālo rakstu par prasījumu pielāgošanu, bet vienīgi attiecībā uz Regulu Nr. 36/2012. Prasītājs procesuālo rakstu par pielāgojumiem kancelejā iesniedza 2012. gada 15. jūnijā. Ar kancelejā 2012. gada 29. jūnijā iesniegtu vēstuli Padome sniedza savus apsvērumus par šo pieteikumu par prasījumu pielāgošanu.
26 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2012. gada 30. martā iesniegtu procesuālo rakstu prasītājs lūdza atļaut pielāgot savus prasījumus attiecībā uz Regulu Nr. 168/2012, Lēmumu 2012/122, Īstenošanas regulu Nr. 266/2012 un Īstenošanas lēmumu 2012/172. Ar kancelejā 2012. gada 24. aprīlī iesniegtu vēstuli Padome sniedza savus apsvērumus par prasītāja pieteikumu, apgalvojot, ka tiesību aktos, uz kuriem tas attiecas, prasītājs nav minēts. Ar 2012. gada 1. jūnija lēmumu Vispārējā tiesa nolēma neatļaut iesniegt procesuālo rakstu par prasījumu pielāgošanu.
27 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2012. gada 24. maijā iesniegtu procesuālo rakstu prasītājs lūdza atļaut pielāgot savus prasījumus attiecībā uz Lēmumu 2012/206. Prasītājs procesuālo rakstu par pielāgojumiem kancelejā iesniedza 2012. gada 22. jūnijā. Ar kancelejā 2012. gada 3. jūlijā iesniegtu vēstuli Padome iebilda pret prasījumu pielāgošanu, jo minētajā lēmumā prasītājs nav minēts.
28 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2012. gada 22. jūnijā iesniegtu procesuālo rakstu prasītājs lūdza atļaut pielāgot savus prasījumus attiecībā uz Īstenošanas lēmumu 2012/256 un Īstenošanas regulu Nr. 410/2012. Prasītājs procesuālo rakstu par pielāgojumiem kancelejā iesniedza 2012. gada 23. jūlijā. Ar kancelejā 2012. gada 9. augustā iesniegtu vēstuli Padome iebilda pret prasījumu pielāgošanu, jo šajos tiesību aktos prasītājs nav minēts.
29 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2012. gada 31. jūlijā iesniegtu procesuālo rakstu prasītājs pielāgoja savus prasījumus, lūdzot atcelt arī Regulu Nr. 509/2012, Lēmumu 2012/322, Īstenošanas lēmumu 2012/335, Īstenošanas regulu Nr. 2012/544, Regulu Nr. 545/2012, Īstenošanas regulu Nr. 673/2012, Lēmumu 2012/420 un Īstenošanas lēmumu 2012/424. Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2012. gada 9. augustā iesniegtu vēstuli Padome iebilda pret prasījumu pielāgošanu, jo šajos tiesību aktos prasītājs nav minēts.
30 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2012. gada 7. decembrī iesniegtu procesuālo rakstu prasītājs lūdza atļaut pielāgot savus prasījumus attiecībā uz Lēmumu 2012/739. Prasītājs procesuālo rakstu par pielāgojumiem kancelejā iesniedza 2013. gada 7. janvārī. Ar kancelejā 2013. gada 21. janvārī iesniegtu vēstuli Padome neizteica iebildumus pret šo prasījumu pielāgošanu.
31 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2013. gada 24. maijā iesniegtu procesuālo rakstu prasītājs lūdza atļaut pielāgot savus prasījumus attiecībā uz Padomes 2013. gada 28. februāra Lēmumu 2013/109/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2012/739 (OV L 58, 8. lpp.), Padomes 2013. gada 10. aprīļa Regulu (ES) Nr. 325/2013, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV L 102, 1. lpp.), Īstenošanas lēmumu 2013/185, Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmumu 2013/186/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2012/739 (OV L 111, 101. lpp.), un Īstenošanas regulu Nr. 363/2013. Ar kancelejā 2013. gada 24. jūnijā iesniegtu procesuālo rakstu prasītājs pielāgoja savus prasījumus, lūdzot atcelt vienīgi šo pēdējo regulu, Īstenošanas lēmumu 2013/185 un Lēmumu 2013/255. Ar kancelejā 2013. gada 17. jūlijā iesniegtu vēstuli Padome neizteica iebildumus pret šo prasījumu pielāgošanu.
32 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas septītajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
33 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa nolēma sākt mutvārdu procesu un Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzaicināja lietas dalībniekus atbildēt uz noteiktiem rakstveidā uzdotiem jautājumiem un iesniegt konkrētus dokumentus. Padome izpildīja šo lūgumu. Savukārt prasītāja pārstāvis Vispārējo tiesu informēja, ka viņš uz rakstveidā uzdotajiem jautājumiem neatbildēs.
34 Vispārējā tiesa 2014. gada 11. jūnija tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un to atbildes uz tās uzdotajiem jautājumiem.
35 Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz viņu, Lēmumu 2011/273, Regulu Nr. 442/2011, Īstenošanas lēmumu 2011/302, Īstenošanas regulu Nr. 504/2011, Īstenošanas lēmumu 2011/367, Īstenošanas regulu Nr. 611/2011, Īstenošanas lēmumu 2011/488, Īstenošanas regulu Nr. 755/2011, Īstenošanas lēmumu 2011/515, Īstenošanas regulu Nr. 843/2011, Lēmumu 2011/522, Regulu Nr. 878/2011, Lēmumu 2011/628, Regulu Nr. 950/2011, Lēmumu 2011/684, Regulu Nr. 1011/2011, Lēmumu 2011/735, Īstenošanas lēmumu 2011/736, Regulu Nr. 1150/2011, Īstenošanas regulu Nr. 1151/2011, Lēmumu 2011/782, Īstenošanas regulu Nr. 1244/2011, Regulu Nr. 36/2012, Lēmumu 2012/206, Īstenošanas lēmumu 2012/256, Īstenošanas regulu Nr. 410/2012, Regulu Nr. 509/2012, Lēmumu 2012/322, Īstenošanas lēmumu 2012/335, Īstenošanas regulu Nr. 544/2012, Regulu Nr. 545/2012, Lēmumu 2012/420, Īstenošanas lēmumu 2012/424, Īstenošanas regulu Nr. 673/2012, Lēmumu 2012/739, Īstenošanas lēmumu 2013/185, Īstenošanas regulu Nr. 363/2013 un Lēmumu 2013/255;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
36 Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt par nepieņemamu prasījumu pielāgošanu attiecībā uz Regulu Nr. 36/2012, Lēmumu 2012/206, Īstenošanas regulu Nr. 410/2012, Īstenošanas lēmumu 2012/256, Regulu Nr. 509/2012, Lēmumu 2012/322, Īstenošanas lēmumu 2012/335, Īstenošanas regulu Nr. 2012/544, Regulu Nr. 545/2012, Īstenošanas regulu Nr. 673/2012, Lēmumu 2012/420 un Īstenošanas lēmumu 2012/424;
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par pieņemamību
37 Padome, neizvirzīdama iebildi atbilstoši Reglamenta 114. pantam, apgalvo, ka šī prasība ir daļēji nepieņemama, pamatojoties uz tiesvedības uzsākšanas novēloto raksturu un prasītāja intereses celt prasību neesamību.
Par prasības novēloto raksturu
38 Saskaņā ar LESD 263. panta sesto daļu prasība atcelt tiesību aktu ir jāceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad vai nu tiesību akts publicēts, vai darīts zināms attiecīgajai personai, vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms. Atbilstoši Reglamenta 102. panta 1. punktam, ja termiņš, kas atvēlēts tiesvedības uzsākšanai par iestādes pieņemtu aktu, sākas no šā akta publicēšanas, šo termiņu skaita no 14 dienas beigām pēc akta publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Atbilstoši šī paša Reglamenta 102. panta 2. punktam šis termiņš turklāt, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, ir jāpagarina par fiksētu desmit dienu termiņu.
39 Turklāt attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem termiņš prasības atcelt tādu tiesību aktu, ar kuru personai vai vienībai tiek noteikti šādi pasākumi, celšanai sākas no šī tiesību akta individuālas paziņošanas attiecīgajai personai, ja tās adrese ir zināma, datuma vai no paziņojuma publicēšanas datuma Oficiālajā Vēstnesī, ja šo tiesību aktu attiecīgajai personai nav bijis iespējams paziņot (Tiesas 2013. gada 23. aprīļa spriedums apvienotajās lietās no C‑478/11 P līdz C‑482/11 P Gbagbo u.c./Padome, Krājums, 59.–62. punkts).
40 Tā kā Reglamenta 102. panta 1. punktā ir paredzēts 14 dienu papildu termiņš prasības celšanai pret Oficiālajā Vēstnesī publicētiem tiesību aktiem, jāatzīst, ka šī tiesību norma pēc analoģijas ir piemērojama arī tad, ja notikums, kurš iezīmē šī termiņa sākumu, ir paziņojums par šiem tiesību aktiem, kurš arī tiek publicēts Oficiālajā Vēstnesī. Tie paši iemesli, kas ir bijuši pamats 14 dienu papildu termiņa piešķiršanai publicētiem tiesību aktiem, ir spēkā attiecībā uz publicētiem paziņojumiem – atšķirībā no individuālas paziņošanas (Vispārējās tiesas 2014. gada 4. februāra spriedums apvienotajās lietās T‑174/12 un T‑80/13 Syrian Lebanese Commercial Bank/Padome, 64. un 65. punkts).
41 Pirmām kārtām, kas attiecas uz pieteikumu par lietas ierosināšanu, jānorāda, ka tas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2011. gada 26. decembrī.
42 Pirmkārt, ciktāl prasības pieteikumā prasītājs lūdz atcelt Lēmumu 2011/273, kāds tas ir īstenots ar Īstenošanas lēmumu 2011/488, un Regulu Nr. 442/2011, kāda tā ir īstenota ar Īstenošanas regulu Nr. 755/2011, jānorāda, ka prasība ir celta novēloti.
43 Padome prasītājam nav nosūtījusi individuālu paziņojumu. Tā ir vērsusi personu, uz kurām attiecas Lēmumā 2011/273, kas īstenots ar Īstenošanas lēmumu 2011/488, un Regulā Nr. 442/2011, kas īstenota ar Īstenošanas regulu Nr. 755/2011, paredzētie ierobežojošie pasākumi, uzmanību [uz šiem pasākumiem] ar Oficiālajā Vēstnesī 2011. gada 2. augustā publicētu paziņojumu (skat. iepriekš 7. punktu). Tādējādi termiņš prasības celšanai beidzās 2011. gada 26. oktobrī, tas ir, labu laiku pirms prasības pieteikuma iesniegšanas.
44 Prasītājs tomēr Padomei pārmet, ka tā nav viņam individuāli paziņojusi Lēmumu 2011/273, kāds tas ir īstenots ar Īstenošanas lēmumu 2011/488, un Regulu Nr. 442/2011, kāda tā īstenota ar Īstenošanas regulu Nr. 755/2011. Šajā ziņā viņš apgalvo, ka apgalvojums, saskaņā ar kuru tā adrese Padomei nebija zināma, ir pretrunā viņa darījumu cilvēka statusam, par kuru nav šaubu, un tam, ka viņš nenoliedzami esot pazīstama persona Sīrijas uzņēmēju elitē. Turpinot viņš apgalvo, ka termiņš prasības celšanai sākas tikai pēc pārskatīšanas procedūras Padomē, kura šajā gadījumā beidzās tikai 2012. gada 5. janvārī, kad Padome pirmo reizi atbildēja uz prasītāja pārskatīšanas lūgumu.
45 Attiecībā uz prasītāja argumentāciju, ka lēmumi viņam bija jāpaziņo individuāli, jo viņa adrese bija zināma, uzreiz jānorāda, ka Lēmuma 2011/273 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu personas vārda vai vienības nosaukuma iekļaušanai to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, paziņo attiecīgajai personai vai vienībai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai personai vai vienībai iespēju paust savus komentārus.
46 Turklāt jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru Padome pati brīvi nevar izvēlēties veidu, kādā šos lēmumus paziņot ieinteresētajām personām. No iepriekš minētā sprieduma lietā Gbagbo u.c./Padome izriet, ka Tiesa ir atzinusi tiesību aktu, kurus tiek prasīts atcelt, netiešu paziņošanu, tos publicējot Oficiālajā Vēstnesī, tikai tad, ja Padomei nav bijis iespējams tos paziņot individuāli.
47 Šajā gadījumā tas, ka Padome prasītājam nav nosūtījusi individuālu paziņojumu, tai nevar tikt pārmests. Jānorāda, ka Savienības iestādēm ir tikai ierobežoti resursi Sīrijā, lai atrastu visu fizisko personu, kuras skar ierobežojošie pasākumi, privātās adreses, it īpaši nemieru laikā. Turklāt Padomes prakse paziņojumu attiecīgajām fiziskajām personām nosūtīt tikai uz to privāto adresi, nevis uz to profesionālo adresi, ir pamatota, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka paziņojumu var atvērt un izlasīt trešās personas, nevis ieinteresētā persona, bet ierobežojoši pasākumi ir delikāts jautājums. Tādējādi šīs lietas apstākļos Padomei nebija citas izvēles kā vien paziņot par prasītāja vārda iekļaušanu to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, publicējot paziņojumu Oficiālajā Vēstnesī.
48 Prasītāja apgalvojums, ka termiņš prasības celšanai sākas vienīgi pēc pārskatīšanas procedūras Padomē, ir jānoraida. Šajā ziņā ir pietiekami atgādināt, ka saskaņā ar LESD 263. panta sesto daļu termiņš prasības par Savienības iestāžu tiesību aktiem celšanai ir divi mēneši pēc tam, kad tiesību akts ir publicēts vai darīts zināms attiecīgajai personai, vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms. Iespēja vērsties Padomē pārskatīšanas procedūras ietvaros tādējādi nevar veidot atkāpi no šī noteikuma. Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no noteikumu par procesuālajiem termiņiem piemērošanas saskaņā ar Tiesas statūtu 45. panta otro daļu var atkāpties tikai tad, ja pastāv ārkārtas apstākļi, neparedzēti apstākļi vai force majeure, jo šo noteikumu precīza piemērošana ir jānodrošina saskaņā ar tiesiskās noteiktības prasību un nepieciešamību novērst jebkādu diskrimināciju vai patvaļību tiesvedībā (šajā sakarā skat. Tiesas 1985. gada 26. novembra spriedumu lietā 42/85 Cockerill-Sambre/Komisija, Recueil, 3749. lpp., 10. punkts, kā arī Tiesas 1992. gada 5. februāra rīkojumu lietā C‑59/91 Francija/Komisija, Recueil, I‑525. lpp., 8. punkts, un 1998. gada 7. maija rīkojumu lietā C‑239/97 Īrija/Komisija, Recueil, I‑2655. lpp., 7. punkts).
49 Otrkārt, ciktāl prasības pieteikumā prasītājs lūdz atcelt Lēmumu 2011/782, prasība ir celta, ievērojot LESD 263. panta sestajā daļā, to skatot kopā ar Reglamenta 102. panta 2. punktu, noteiktos termiņus. Šajā ziņā jānorāda, ka, tā kā Padome ir vērsusi personu un vienību, uz kurām šis lēmums attiecas, uzmanību uz to ar Oficiālajā Vēstnesī 2. decembrī publicētu paziņojumu (skat. iepriekš 10. punktu) un prasības pieteikums tika iesniegts 2011. gada 26. decembrī, prasība attiecībā uz šo lēmumu ir celta savlaicīgi. Tādējādi nav jāņem vērā citi faktori, tādi kā publikācijas Oficiālajā Vēstnesī datums vai individuālas paziņošanas prasītājam datums.
50 No tā izriet, ka prasības pieteikums nevar tikt uzskatīts par savlaicīgi iesniegtu attiecībā uz prasību atcelt Lēmumu 2011/273, kāds tas ir īstenots ar Īstenošanas lēmumu 2011/488, un Regulu Nr. 442/2011, kāda tā īstenota ar Īstenošanas regulu Nr. 755/2011. Taču tas ir savlaicīgi iesniegts attiecībā uz Lēmumu 2011/782.
51 Otrām kārtām, kas attiecas uz pieteikumiem par prasījumu pielāgošanu, jāatzīst, ka tie ir iesniegti savlaicīgi saskaņā ar LESD 263. panta sesto daļu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 6. septembra spriedumu lietā T‑110/12 Iranian Offshore Engineering & Construction/Padome, 16. un 17. punkts). Katrs no šiem pieteikumiem ir iesniegts divu mēnešu laikā no tiesību akta pieņemšanas datuma (skat. iepriekš 25.–31. punktu). Tādējādi nav jāņem vērā citi faktori, tādi kā publikācijas Oficiālajā Vēstnesī datums vai individuālas paziņošanas prasītājam datums.
52 Ņemot vērā iepriekš minēto, visas prasības par prasījumu pielāgošanu ir uzskatāmas par pieņemamām ratione temporis.
Par interesi celt prasību
53 Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu “jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem”.
54 Saskaņā ar iedibināto judikatūru fiziskas vai juridiskas personas prasība atcelt tiesību aktu ir pieņemama vienīgi tad, ja tai ir radusies un pastāvoša interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts (Tiesas 2000. gada 13. jūlija spriedums lietā C‑174/99 P Parlaments/Richard, Recueil, I‑6189. lpp., 33. punkts, un Vispārējās tiesas 2004. gada 28. septembra spriedums lietā T‑310/00 MCI/Komisija, Krājums, II‑3253. lpp., 44. punkts).
55 Interesei celt prasību ir jāpastāv līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, kas nozīmē, ka prasības rezultātā lietas dalībniekam, kurš cēlis šo prasību, ir jāvar panākt labvēlīgu iznākumu (Tiesas 2007. gada 7. jūnija spriedums lietā C‑362/05 P Wunenburger/Komisija, Krājums, I‑4333. lpp., 42. punkts, un Vispārējās tiesas 2011. gada 7. decembra rīkojums lietā T‑255/11 Fellah/Padome, Krājumā nav publicēts, 12. punkts).
56 Šis labvēlīgais iznākums var būt saistīts gan ar attiecīgās personas materiālajām interesēm, gan ar tās nākotnes izredzēm (šajā ziņā skat. Tiesas 1973. gada 27. jūnija spriedumu lietā 35/72 Kley/Komisija, Recueil, 679. lpp., 4. punkts, un Vispārējās tiesas 1998. gada 28. maija spriedumu apvienotajās lietās T‑78/96 un T‑170/96 W/Komisija, Recueil FP, I‑A‑239. un II‑745. lpp., 47. punkts).
57 Šajā lietā Padome apgalvo, ka prasība ir nepieņemama attiecībā uz tiesību aktiem, kuros prasītājs nav minēts, jo tādējādi viņam neesot nekādas intereses celt prasību. Tāpat tā apgalvo, ka prasība atcelt Lēmumu 2011/273 ir nepieņemama intereses celt prasību neesamības dēļ, jo šis tiesību akts ir atcelts un aizstāts ar Lēmumu 2011/782.
– Par tiesību aktiem, kuros prasītāja vārds nav minēts
58 Pirmkārt, attiecībā uz tiesību aktiem, pret kuriem prasītājam neesot intereses vērsties tāpēc, ka tajos neesot minēts viņa vārds, jāatzīst, ka no tiesību aktiem, kas apstrīdēti pieteikumā par lietas ierosināšanu, vienīgi Lēmuma 2011/782, ar kuru atceļ Lēmumu 2011/273, pielikumā ir expressis verbis atsauce uz prasītāju. Tādējādi minētā pieteikuma iesniegšanas brīdī prasītājam bija pamatota interese lūgt Vispārējai tiesai atcelt šo tiesību aktu, jo šī atcelšana prasītājam var sniegt to, ka viņa vārds tiktu svītrots no to personu un vienību sarakstiem, uz kurām attiecas pret Sīriju vērstie ierobežojošie pasākumi.
59 Otrkārt, kas attiecas uz tiesību aktiem, kas ir apstrīdēti procesuālajos rakstos par prasījumu pielāgošanu, prasītājs lūdz atcelt vairākus Padomes pieņemtus tiesību aktus, ar kuriem tiek īstenots vai grozīts gan Lēmums 2011/782, gan Regula Nr. 36/2012, kā arī Lēmumi 2012/739 un 2013/255.
60 Šajā ziņā jāatzīst, ka vienīgi Regula Nr. 36/2012, kāda tā ir īstenota ar Īstenošanas regulu Nr. 363/2013, Lēmums 2012/739, kāds tas ir īstenots ar Īstenošanas lēmumu 2013/185, un Lēmums 2013/255 ietver expressis verbis atsauces uz prasītāju. Šajos aktos prasītāja vārds ir vai nu iekļauts pamataktiem pievienotajos sarakstos par ierobežojošajiem pasākumiem, vai arī norādes par šo iekļaušanu ir tikušas aizstātas. Šī iemesla dēļ jāatzīst, ka prasītājs saglabā interesi celt prasību attiecībā pret tiem, jo to atcelšanas rezultātā viņa vārds tiktu svītrots no attiecīgajiem sarakstiem. Savukārt tas neattiecas uz citiem procesuālajos rakstos par prasījumu pielāgošanu minētajiem tiesību aktiem, kuros prasītājs nekādi nav pieminēts.
61 Tādējādi, ņemot vērā iepriekš 50., 52., 58. un 60. punktā izdarītos secinājumus, prasība ir jānoraida kā nepieņemama, ciktāl tā ir vērsta pret šādiem tiesību aktiem:
– Lēmums 2011/273, kāds tas ir īstenots vai grozīts ar Īstenošanas lēmumiem 2011/302, 2011/367, 2011/515 un 2011/736, kā arī ar Lēmumiem 2011/522, 2011/628, 2011/684 un 2011/735;
– Regula Nr. 442/2011, kāda tā ir īstenota vai grozīta ar Īstenošanas regulām Nr. 504/2011, Nr. 611/2011, Nr. 843/2011, Nr. 1151/2011 un Nr. 1244/2011, kā arī ar Regulām Nr. 878/2011, Nr. 950/2011, Nr. 1011/2011 un Nr. 1150/2011;
– Īstenošanas lēmumi 2012/256, 2012/335 un 2012/424, kā arī Lēmumi 2012/206, 2012/322 un 2012/420, ar kuriem īstenots vai grozīts Lēmums 2011/782;
– Īstenošanas regulas Nr. 410/2012, Nr. 2012/544 un Nr. 673/2012, kā arī Regulas Nr. 509/2012, Nr. 545/2012 un Nr. 325/2013, ar kurām īstenota vai grozīta Regula Nr. 36/2012.
– Par atceltajiem un aizstātajiem tiesību aktiem
62 Attiecībā uz tiesību aktiem, par kuriem prasītājam neesot intereses celt prasību tāpēc, ka tie vairs nav spēkā, jānorāda, tāpat kā to dara Padome, ka Lēmums 2011/782 ir ticis atcelts un aizstāts ar Lēmumu 2012/739 un ka šis pēdējais atbilstoši tā 31. panta 1. punktam no 2013. gada 1. jūnija vairs nav spēkā.
63 Tādējādi jāatzīst, ka kopš attiecīgajiem datumiem, kad tie tika atcelti un zaudēja spēku, Lēmumi 2011/782 un 2012/739 vairs nerada tiesiskas sekas.
64 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasības atcelt tiesību aktu ietvaros prasītājs var saglabāt interesi, lai tiesvedības laikā atceltais akts tiktu atcelts [ar spriedumu], ja šī tiesību akta atcelšanai [ar spriedumu] pašai par sevi var būt tiesiskas sekas (skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 14. janvāra rīkojumu lietā T‑497/10 Divandari/Padome, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
65 Prasītāja intereses celt prasību saglabāšanās ir jāizvērtē in concreto, ņemot vērā tostarp apgalvotā pārkāpuma sekas un apgalvotā kaitējuma būtību (Tiesas 2013. gada 6. jūnija spriedums lietā C‑183/12 P Ayadi/Komisija, 63. punkts).
66 Taču prasītājam pašam ir jāpamato interese celt prasību par atceltajiem tiesību aktiem (Vispārējās tiesas 2013. gada 15. maija rīkojums lietā T‑413/12 Post Invest Europe/Komisija, 22. punkts).
67 Šajā lietā ne no šīs lietas materiāliem, ne arī no prasītāja sniegtajām atbildēm šai sakarā tiesas sēdē neizriet, ka apstrīdēto tiesību aktu, kuri vairs nav spēkā, atcelšana viņam joprojām varētu radīt kādu labvēlīgu iznākumu. Šajā ziņā it īpaši jānorāda, ka prasītājs savā replikā nav reaģējis uz Padomes argumentiem, ko tā izvirzījusi savai aizstāvībai, ka prasītājam vairs nav intereses celt prasību pret atceltajiem tiesību aktiem. Šajā kontekstā viņš nav pamatojis savu interesi celt prasību atbilstoši iepriekš 66. punktā minētajai judikatūrai (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 12. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T‑128/12 un T‑182/12 HTTS/Padome, 34. un 35. punkts, un 2013. gada 6. septembra spriedumu apvienotajās lietās T‑42/12 un T‑181/12 Bateni/Padome, 31. un 32. punkts).
68 No tā izriet, ka prasītājs nav precizējis savu interesi celt prasību attiecībā pret Lēmumiem 2011/782, 2012/739 un 2013/185. Tādējādi Vispārējā tiesa uzskata, ka nav jālemj par šo prasību, ciktāl tā ir vērsta pret šiem tiesību aktiem.
Secinājums par pieņemamību
69 Ņemot vērā iepriekš 37.–68. punktā veikto vērtējumu, šī prasība ir pieņemama vienīgi attiecībā uz Regulu Nr. 36/2012, Īstenošanas regulu Nr. 363/2013 un Lēmumu 2013/255, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju (turpmāk tekstā – “apstrīdētie tiesību akti”).
Par lietas būtību
70 Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza divus pamatus. Pirmais ir par tiesību uz aizstāvību, pienākuma norādīt pamatojumu un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu. Otrais ir par tiesību uz īpašumu un ekonomisko brīvību pārkāpumu.
71 Ar pirmo pamatu prasītājs Padomei pārmet, ka tā ir pārkāpusi viņa tiesības uz aizstāvību, pienākumu norādīt pamatojumu, viņa tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Šajā ziņā viņš norāda, ka saskaņā ar judikatūru pamattiesības ir neatņemama Savienības vispārīgo tiesību principu sastāvdaļa un tādējādi to ievērošana ir tās pieņemto tiesību aktu tiesiskuma priekšnoteikums.
72 Šajā sakarā prasītājs būtībā izvirza trīs iebildumus.
73 Pirmkārt, prasītājs pārmet Padomei, ka tā nav viņam nosūtījusi nekādu oficiālu paziņojumu, kas tam ļautu saprast viņa vārda iekļaušanas pārsūdzētajos tiesību aktos atrodamajos personu sarakstos pamatojumu. Viņš uzskata, ka tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tostarp nozīmē, ka Padomei ir pienākums personai vai vienībai, kuras skar ierobežojošie pasākumi, norādīt pamatojumu, kādēļ tās minētajos sarakstos ir ietvertas. Turklāt viņš uzsver, ka Padome nav atbildējusi uz viņa vēršanos tajā un vienīgi apstiprinājusi viņa vārda saglabāšanu šajos sarakstos.
74 Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka Padome šajā lietā ir vien paudusi aptuvenus un vispārīgus apsvērumus, lai pamatotu viņa vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos. Šai sakarā viņš atgādina, ka saskaņā ar judikatūru, ņemot vērā, ka personām un vienībām, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, nav tiesību tikt uzklausītām pirms lēmuma pieņemšanas, pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana ir vēl jo būtiskāka. Šim pamatojumam esot jāietver ne tikai attiecīgā tiesību akta piemērošanas juridiskie pamati, bet arī īpaši un konkrēti iemesli, pamatojoties uz kuriem Padome, īstenojot savu rīcības brīvību, uzskata, ka uz attiecīgajām personām vai vienībām ir jāattiecina ierobežojošie pasākumi. Visbeidzot, viņš apgalvo, ka Savienības tiesību aktu pamatojuma nepietiekamība nevar tikt labota ar tiesvedībā Savienības tiesā sniegtiem paskaidrojumiem.
75 Treškārt, prasītājs apstrīd viņa vārda iekļaušanas attiecīgajos sarakstos pamatojumu un apgalvo, ka Padome nav izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, kas tai šajā sakarā ir.
76 Padome apstrīd prasītāja argumentus.
77 Vispārējā tiesa uzskata, ka vispirms ir jāizvērtē trešais iebildums.
78 Trešā iebilduma pamatojumam prasītājs apgalvo, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi iemeslus, kas pamato viņa vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos. Viņš tai pārmet, ka tā nav sniegusi pierādījumus par viņa saiknēm ar Maher Al‑Asaad un Shabiha bruņoto grupējumu. Viņš uzsver, ka pierādīšanas pienākums ir Padomei un ka tā nevar balstīties uz prezumpcijām.
79 Padome sākumā atgādina, ka ierobežojošo pasākumu jomā Vispārējai tiesai ir jāīsteno vienīgi ierobežota kontrole pār Savienības iestāžu pieņemto lēmumu tiesiskumu. Turpinot tā uzsver, ka prasītāja vārda iekļaušana attiecīgajos sarakstos ir pamatota, jo viņš ir viena no personām, kuras ir saistītas ar režīmu, kurš sekmē cilvēktiesību pārkāpumus. Šajā ziņā tā norāda, ka prasītājam līdzekļu iesaldēšanas pasākums ir piemērots, pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, kas klasificēta kā “konfidenciāla ES informācija”. Tā atsaucas arī uz informāciju no t.s. “atvērtajiem” avotiem. Tā uzskata, ka, kaut arī prasītājs apstrīd pamatojuma atbilstību faktiem, viņš nav sniedzis nekādus pierādījumus par tā neatbilstību.
80 Saskaņā ar judikatūru Hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte it īpaši prasa, lai, pārbaudot lēmuma par konkrētas personas vārda iekļaušanu vai saglabāšanu to personu sarakstos, uz kurām attiecas sankcijas, pamatā esošo iemeslu tiesiskumu, Savienības tiesa nodrošinātu, lai šis lēmums būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, un tādējādi pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai šie apsvērumi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam, ir pamatots (skat. Tiesas 2013. gada 18. jūlija spriedumu apvienotajās lietās C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P Komisija u.c./Kadi; turpmāk tekstā – “spriedums apvienotajās lietās Kadi II”, 119. punkts).
81 Tieši kompetentajai Savienības iestādei apstrīdēšanas gadījumā ir jāpierāda pret attiecīgo personu vērsto apsvērumu pamatotība, nevis šai personai ir jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie iemesli nav pamatoti. Ir būtiski, lai iesniegtā informācija un pierādījumi pamatotu apsvērumus, kas vērsti pret attiecīgo personu. Ja šī informācija neļauj konstatēt, ka apsvērumi ir pamatoti, Savienības tiesa šos iemeslus neņem vērā kā lēmuma par attiecīgo iekļaušanu vai saglabāšanu pamatojumu (skat. spriedumu apvienotajās lietās Kadi II, 121.–123. punkts).
82 Šajā lietā vispirms jāatzīst, ka vienīgais pamatojums, ko Padome sniegusi, lai pamatotu prasītāja vārda iekļaušanu attiecīgajā sarakstā, ir izvilkumi no dokumenta, kas datēts ar 2011. gada 25. jūliju un kurā ir atsauce “Coreu KĀDP/0317/11” (Padomes dokuments 5044/12). Šajā dokumentā ir ietverta tāda pati konspektīva informācija kā apstrīdētajos tiesību aktos pārņemtā, proti, ka prasītājs ir saistīts ar Maher Al‑Assad saistībā ar Shabiha bruņoto grupējumu un ka viņš ir tieši piedalījies represijās, atbalstot Shabiha bruņoto grupējumu. Padome nesniedz nekādus papildu pierādījumus, kas varētu pamatot vai kaut vai norādīt uz saikni starp prasītāju Maher Al‑Assad.
83 Turpinot Padome, lai pierādītu prasītāja saiknes ar šo bruņoto grupējumu, savu procesuālo rakstu pielikumā ir iesniegusi dažādās interneta vietnēs, tostarp Vikipēdijas interneta vietnē, Musulmaņu Brālības oficiālajā interneta vietnē un Saada Syria Forums interneta vietnē, publicētus rakstus par Shabiha bruņoto grupējumu. Neatkarīgi no jautājuma par to, vai šī informācija ir uzticama un vai Padome to patiešām ir ņēmusi vērā apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas brīdī, jāatzīst, ka tikai divos no šiem rakstiem īsi minēts prasītāja vārds un nevienā no tiem nav sniegti pietiekami pamatoti precizējumi par prasītāju un tā dalību Shabiha bruņotajā grupējumā.
84 Turklāt, atbildot uz tiesas sēdē uzdoto Vispārējās tiesas jautājumu, Padome nevarēja iesniegt nekādus papildu pierādījumus, kas pamatotu saiknes starp prasītāju un Maher-Al‑Assad, no vienas puses, un Shabiha bruņoto grupējumu, no otras puses.
85 Tādējādi Padomes iesniegtajā informācijā nav nevienas norādes, kas varētu pamatot apgalvojumus, ka, pirmkārt, prasītājam ir saikne ar Maher Al‑Assad saistībā ar Shabiha bruņoto grupējumu un, otrkārt, ka viņš ir tieši iesaistīts vardarbīgās represijās pret civiliedzīvotājiem un no minētā bruņotā grupējuma atkarīgu grupu koordinēšanā.
86 No tā izriet, ka Padome nav izpildījusi pierādīšanas pienākumu, kas tai ir atbilstoši Pamattiesību hartas 47. pantam, kāds tas interpretēts spriedumā apvienotajās lietās Kadi II.
87 Tādējādi ir jāapmierina pirmā pamata atbalstam prasītāja izvirzītais trešais iebildums un jāatceļ apstrīdētie tiesību akti tiktāl, ciktāl tie skar prasītāju, nepastāvot vajadzībai izvērtēt citus šīs prasības atbalstam izvirzītos pamatus.
Par apstrīdēto tiesību aktu atcelšanas sekām laikā
88 Atbilstoši LESD 264. panta otrajai daļai Tiesa, ja tā to uzskata par vajadzīgu, var noteikt, kuras no atceltā tiesību aka sekām ir jāuzskata par galīgām. No judikatūras izriet, ka šī tiesību norma ļauj Savienības Tiesai lemt par datumu, no kura stājas spēkā tās spriedumu par tiesību aktu atcelšanu sekas (skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 12. decembra spriedumu lietā T‑58/12 Nabipour u.c./Padome, 250. un 251. punkts un tajos minētā judikatūra).
89 Šajā lietā turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ Vispārējā tiesa uzskata, ka apstrīdēto tiesību aktu iedarbība laikā ir jāsaglabā līdz Tiesas statūtu 56. panta pirmajā daļā paredzētā apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām vai, ja šajā termiņā tiks iesniegta apelācija sūdzība, līdz brīdim, kad Tiesa to būs noraidījusi.
90 Jāatgādina, ka Savienība ir noteikusi ierobežojošus pasākumus pret Sīriju represiju pret šīs valsts civiliedzīvotājiem dēļ un ka šiem pasākumiem ir humanitāri un miermīlīgi mērķi.
91 Tādējādi ir jārada līdzsvars starp prasītāja interesi, lai šis spriedums par tiesību akta atcelšanu stātos spēkā nekavējoties, un Savienības politikas ierobežojošu pasākumu pret Sīriju jomā izvirzīto vispārējo interešu mērķi. Ierobežojoša pasākuma atcelšanas iedarbības laikā pielāgošana tādējādi var būt attaisnojama ar vajadzību nodrošināt ierobežojošo pasākumu efektivitāti un galu galā ar primāriem apsvērumiem, kas attiecas uz drošību un Savienības un tās dalībvalstu starptautisko attiecību īstenošanu.
92 Apstrīdēto tiesību aktu tūlītēja atcelšana, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, ļautu šim pēdējam pārcelt visus savus līdzekļus vai to daļu ārpus Savienības teritorijas, un Padome vajadzības gadījumā nevarētu savlaicīgi piemērot LESD 266. pantu, lai labotu šajā spriedumā konstatētos trūkumus, un tādējādi varētu tikt radīts nopietns un neatgriezenisks kaitējums jebkādas līdzekļu iesaldēšanas, ko Padome nākotnē varētu izlemt piemērot attiecībā uz prasītāju, efektivitātei.
93 Attiecībā uz LESD 266. panta piemērošanu šajā lietā ir jānorāda, ka prasītāja vārda iekļaušanas attiecīgajos sarakstos atcelšana ar šo spriedumu izriet no tā, ka šīs iekļaušanas pamatojums nav balstīts uz pietiekamiem pierādījumiem (skat. iepriekš 82.–86. punktu). Lai gan Padomei ir jālemj par šī sprieduma izpildes pasākumiem, prasītāja vārda jauna iekļaušana sarakstos nevar tikt automātiski izslēgta. Faktiski, īstenojot šo jauno pārbaudi, Padome var iekļaut prasītāja vārdu sarakstos atkārtoti, pamatojoties uz juridiski pietiekami pamatotiem motīviem.
94 No tā izriet, ka atcelto lēmumu un regulu sekas attiecībā uz prasītāju ir jāatstāj spēkā līdz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām vai, ja šajā termiņā tiks iesniegta apelācijas sūdzība, līdz tās iespējamai noraidīšanai.
Par tiesāšanās izdevumiem
95 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punkta pirmajai daļai lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tomēr atbilstoši šī paša Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
96 Tā kā šajā gadījumā abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, iepriekš minētā tiesību norma tiks taisnīgi piemērota, nospriežot, ka Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus un vienu trešdaļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
nospriež:
1) prasību, tai esot novēlotai, noraidīt kā nepieņemamu, ciktāl tajā ir prasīts atcelt Padomes 2011. gada 1. augusta Īstenošanas lēmumu 2011/488/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, un Padomes 2011. gada 1. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 755/2011, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā;
2) prasību noraidīt kā nepieņemamu, ciktāl tajā ir prasīts atcelt Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes 2011. gada 9. maija Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas lēmumu 2011/302/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273, Padomes 2011. gada 23. jūnija Īstenošanas lēmumu 2011/367/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273, Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 504/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011, Padomes 2011. gada 23. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 611/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011, Padomes 2011. gada 23. augusta Īstenošanas lēmumu 2011/515/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273, Padomes 2011. gada 23. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 843/2011, ar ko īsteno Regulu 442/2011, Padomes 2011. gada 2. septembra Lēmumu 2011/522/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273, Padomes 2011. gada 2. septembra Regulu (ES) Nr. 878/2011, ar ko groza Regulu 442/2011, Padomes 2011. gada 23. septembra Lēmumu 2011/628/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273, Padomes 2011. gada 23. septembra Regulu (ES) Nr. 950/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011, Padomes 2011. gada 13. oktobra Lēmumu 2011/684/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273, Padomes 2011. gada 13. oktobra Regulu (ES) Nr. 1011/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011, Padomes 2011. gada 14. novembra Lēmumu 2011/735/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273, Padomes 2011. gada 14. novembra Īstenošanas lēmumu 2011/736/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273, Padomes 2011. gada 14. novembra Regulu (ES) Nr. 1150/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011, Padomes 2011. gada 14. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1151/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011, Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1244/2011, ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011, Padomes 2012. gada 23. aprīļa Lēmumu 2012/206/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas lēmumu 2012/256/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 410/2012, ar ko īsteno Regulas (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā 32. panta 1. punktu, Padomes 2012. gada 15. jūnija Regulu (ES) Nr. 509/2012, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes 2012. gada 20. jūnija Lēmumu 2012/322/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes 2012. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmumu 2012/335/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes 2012. gada 25. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 544/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes 2012. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 545/2012, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes 2012. gada 23. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 673/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes 2012. gada 23. jūlija Lēmumu 2012/420/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, un Padomes 2012. gada 23. jūlija Īstenošanas lēmumu 2012/424/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, jo šie tiesību akti neattiecas uz Aiman Jaber;
3) izbeigt tiesvedību lietā par prasību, ciktāl tajā ir prasīts atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273, Padomes 2012. gada 29. novembra Lēmumu 2012/739/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/782, un Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2013/185/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2012/739, jo šie tiesību akti ir atcelti un aizstāti;
4) atcelt, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz A. Jaber:
– Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu Nr. 442/2011;
– Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 363/2013, ar ko īsteno Regulu Nr. 36/2012;
– Padomes 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;
5) atcelto lēmumu un regulu ietekme attiecībā pret A. Jaber tiek saglabāta līdz brīdim, kad būs beidzies termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai, vai, ja apelācijas sūdzība tiks iesniegta šajā termiņā, līdz iespējamai apelācijas sūdzības noraidīšanai;
6) Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina trešdaļu A. Jaber tiesāšanās izdevumu;
7) A. Jaber sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu.
Van der Woude | Wiszniewska-Białecka | Ulloa Rubio |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 13. novembrī.
[Paraksti]