Lieta C‑342/17

Memoria Srl un Antonia Dall’Antonia

pret

Comune di Padova

(Tribunale amministrativo regionale per il Veneto lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumi – Tiesas kompetence – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamība – Pilnībā iekšēja situācija – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko ir aizliegta jebkāda ar apbedīšanas urnu uzglabāšanu saistīta darbība pelņas gūšanas nolūkā – Samērīguma pārbaude – Valsts tiesiskā regulējuma saskaņotība

1.        Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Pakalpojumi iekšējā tirgū – Direktīva 2006/123 – Piemērošanas joma – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko pašvaldības dienestiem ir piešķirts monopols apbedīšanas urnu uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanai – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123 8. apsvērums un 1. panta 3. punkts)

2.        Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko ir aizliegta jebkāda ar apbedīšanas urnu uzglabāšanu saistīta darbība pelņas gūšanas nolūkā – Nepieļaujamība – Attaisnojums – Neesamība

(LESD 49. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 41. un 42. punktu)

2.      LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, ar kuru personai, kura uzglabā apbedīšanas urnu, pat neraugoties uz mirušās personas tieši pausto gribu, ir aizliegts uzticēt šīs urnas uzglabāšanu trešajai personai; ar kuru tai ir uzlikts pienākums uzglabāt to savā mājoklī, ja vien tā nav nodota pašvaldības kapsētā, un ar kuru turklāt ir aizliegta jebkāda darbība, kura tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā un kuras priekšmets, pat ja tas nav vienīgais, ir apbedīšanas urnu uzglabāšana uz jebkādā pamata un neatkarīgi no uzglabāšanas laikposma.

Šajā ziņā, runājot, pirmkārt, par attaisnojumu, kas ir balstīts uz sabiedrības veselības aizsardzību, no Tiesas pastāvīgās judikatūras, protams, izriet, ka sabiedrības veselības aizsardzība ir viens no primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, kas ir atzīti Savienības tiesībās, un ka dalībvalstīm šajā jomā ir plaša rīcības brīvība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 1. jūnijs, Blanco Pérez un Chao Gómez, C‑570/07 un C‑571/07, EU:C:2010:300, 44., 68. un 106. punkts). Tomēr šāds mērķis nevar attaisnot pamatlietā aplūkojamo ierobežojumu, ievērojot, ka mirušās personas pelni – atšķirībā no mirstīgajām atliekām – no bioloģiskā viedokļa ir inerti, jo karstuma iedarbības rezultātā tie ir kļuvuši sterili, no kā izriet, ka to glabāšana nevar radīt ar sabiedrības veselības apsvērumiem radītu ierobežojumu.

Runājot, otrkārt, par mērķi aizsargāt mirušo personu piemiņas pienācīgu cieņu, arī tas var būt primārs vispārējo interešu apsvērums. Tomēr ir jākonstatē, ka pastāv mazāk ierobežojoši pasākumi, lai sasniegtu šo mērķi, tādi kā, it īpaši, pienākums nodrošināt apbedīšanas urnu uzglabāšanu apstākļos, kas ir analoģiski pašvaldību kapsētu apstākļiem, un darbības izbeigšanas gadījumā – nodot šīs urnas publiskai kapsētai vai atdot tos mirušās personas radiniekiem.

(skat. 54., 55., 57., 59. un 66. punktu un rezolutīvo daļu)