Prasība, kas celta 2013. gada 23. septembrī – SolarWorld u.c./Komisija
(lieta T-507/13)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: SolarWorld AG (Bonna, Vācija), Brandoni solare SpA (Castelfidardo, Itālija), Global Sun Ltd (Sliema, Malta), Silicio Solar, SAU (Puertollano, Spānija) un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;
atcelt Komisijas 2013. gada 2. augusta Lēmumu 2013/423/ES, ar ko pieņem saistības, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu, un
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas prasītāju tiesības uz taisnīgu procesu, labu pārvaldību, prasītāju tiesības uz aizstāvību un dempinga apkarošanas pamatregulas 1 8. panta 4. punkts un 19. panta 2. punkts, jo
Komisija panāca vienošanos ar Ķīnas valdību un Ķīnas Iekārtu un aprīkojuma tirdzniecības palātu lielas Ķīnas preču eksporta ražotāju grupas vārdā, pienācīgi un atbilstoši neizpaužot saistību, par kurām notika sarunas, svarīgākos noteikumus;Komisija nav devusi iespēju ieinteresētajām pusēm iesniegt laicīgus un lietderīgus apsvērumus par vienošanos par saistībām, kuras ir uzņemtas ar apstrīdēto lēmumu.Ar otro pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā un dempinga apkarošanas pamatregulas 6. panta 1. punkta un 8. panta 1. punkta pārkāpums, ciktāl apstrīdētais lēmums ir patvaļīga novirze no Komisijas izmeklēšanas rezultātiem un ciktāl tajā ir noteiktas minimālās importa cenas, kuru līmeņi ir acīmredzami nepiemēroti, lai novērstu ES ražotāju zaudējumus.Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu tiek akceptēta un pastiprināta horizontālā vienošanās par cenām un līdz ar to tā ir pretrunā ar LESD noteikto prasību, ka iekšējā tirgū nedrīkst izkropļot konkurenci.