CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 6. oktobrī

Lieta F‑2/10

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Lūgumi atmaksāt medicīniskos izdevumus – Nelabvēlīga akta neesamība – Acīmredzami nepieņemama un acīmredzami juridiski nepamatota prasība – Reglamenta 94. pants

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu un ar kuru L. Marcuccio tostarp lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru tika noraidīts viņa 2009. gada 17. marta lūgums pilnā apmērā atlīdzināt medicīniskos izdevumus, kas viņam ir radušies pēc negadījuma, no kā viņš cieta 2001. gada 29. oktobrī, otrkārt, atcelt Komisijas 2009. gada 22. septembra lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa sūdzība par lēmumu, ar kuru tika noraidīts viņa 2009. gada 17. marta lūgums, treškārt, piespriest Komisijai viņam izmaksāt summu, kas atbilst starpībai starp summu par medicīniskajiem izdevumiem, kurus viņš sedza laika periodā no 2000. gada 1. decembra līdz 2009. gada 17. martam, un šajā ziņā viņam atmaksātos izdevumus vai jebkuru citu summu, ko Tiesa uzskatīs par taisnīgu un godīgu šajā lietā, tai pieskaitot nokavējuma procentus 10 % apmērā par katru gadu ar procentu ikgadējo kapitalizāciju

Nolēmums Prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami nepamatotu. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus. Prasītājs atlīdzina Civildienesta tiesai summu EUR 1500 apmērā.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Administrācijas atbilde par nogaidīšanu uz ierēdņa lūgumu – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Ja bez prasības atcelt strīdīgo lēmumu ierēdnis prasa, ciktāl tas ir nepieciešams, atcelt arī lēmumu par viņa sūdzības noraidīšanu, tad šim pēdējam prasījumam nav autonoma satura un patiesībā tas saplūst ar prasījumiem par strīdīgo lēmumu.

(skat. 26. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1989. gada 17. janvāris, 293/87 Vainker/Parlaments, Recueil, 23. lpp., 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 10. jūnijs, T‑330/03 Liakoura/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑191. un II‑859. lpp., 13. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 15. decembris, F‑34/07 Skareby/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑477. un II‑A‑1‑2637. lpp., 27. punkts.

2.      Nelabvēlīgs akts ir tāds akts, kas rada obligātas tiesiskas sekas, kuras var tieši un tūlītēji ietekmēt prasītāja intereses, konkrēti mainot viņa tiesisko stāvokli, un šādu aktu ir jābūt pieņēmušai kompetentai iestādei un tajā ir jābūt iekļautai administrācijas galīgajai nostājai.

Tas tā nav attiecībā uz iestādes vēstuli, ar kuru tā daļēji apmierina ierēdņa lūgumu, precizē noteiktus jautājumus, atbildot uz viņa lūgumu, un viņam dara zināmu, ka viņa lūgums tiek izskatīts.

(skat. 29. un 32.–34. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑101/05 Grünheid/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑55. un II‑A‑1‑199. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra.