PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2006. gada 12. janvārī (*)
Kopienas preču zīme – Grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “quantum” – Valsts grafiskas preču zīmes “Quantième” īpašnieka iebildumi – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 15. panta 2. punkts un 43. panta 3. punkts
Lieta T‑147/03
Devinlec Développement innovation Leclerc SA, Tulūza (Francija), ko pārstāv Ž. P. Simons [J.‑P. Simon], avocat,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Novaiss Gonsalvess [J. Novais Gonçalves] un A. Foliards-Mongirāls [A. Folliard-Monguiral], pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā –
T.I.M.E. ART Uluslararasi Saat Ticareti ve diş Ticaret AŞ, Stambula (Turcija), ko pārstāv F. Jakobači [F. Jacobacci], advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju trešās padomes 2003. gada 30. janvāra lēmumu lietā R 109/2002‑3 attiecībā uz iebildumu procesu starp Devinlec Développement innovation Leclerc SA un T.I.M.E. Art Uluslararasi Saat Ticareti ve diş Ticaret AŞ.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši P. Mengoci [P. Mengozzi] un I. Višņevska-Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 30. aprīlī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 24. oktobrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 28. oktobrī,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 30. jūnijā
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1997. gada 8. septembrī sabiedrība T.I.M.E. ART Uluslararasi Saat Ticareti ve diş Ticaret AŞ (turpmāk tekstā – “persona, kas iestājusies lietā”) Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 14. klasē un atbilst šādam aprakstam: “rokas pulksteņi, pulksteņi, to mehānismi un detaļas, rokas pulksteņu/pulksteņu stikli, rokas pulksteņu/pulksteņu ietvari, rokas pulksteņu sprādzes, rokas pulksteņu ķēdes, rokas pulksteņu un pulksteņu korpusi”.
4 1998. gada 17. augustā reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 62/98.
5 1998. gada 9. novembrī sabiedrība Devinlec Développement innovation Leclerc SA (turpmāk tekstā – “prasītāja”) iesniedza iebildumu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz agrāku grafisku preču zīmi, kas reģistrēta Francijā 1987. gada 11. decembrī ar Nr. 1 555 274 un attēlota šādi:
6 Preces, attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrākā preču zīme, iepriekšminētā Nicas Nolīguma izpratnē atbilst šādam aprakstam:
– 14. klase: “Pulksteņi un pulksteņu preces; juvelierizstrādājumi”;
– 18. klase: “Ādas izstrādājumi”.
7 Iebildums, kas tika balstīts uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto relatīvo atteikuma pamatojumu, bija vērsts pret visām reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm.
8 1999. gada 10. martā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu lūdza, lai prasītāja iesniedz pierādījumus par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu.
9 Lai pierādītu agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu, prasītāja iesniedza vairākus priekšmetus un dokumentus, inter alia, pulksteņus, rēķinus, reklāmas materiālus, preses rakstus un apliecinātu direktora paziņojumu.
10 No šiem pierādījumiem bija acīmredzams, ka agrākā preču zīme ir tikusi izmantota Francijā attiecībā uz “rokas pulksteņiem un rokas pulksteņu sprādzēm” šāda grafiska apzīmējuma formā:
11 Iebildumu nodaļa par iebildumu pieņēma 2001. gada 30. novembra lēmumu. Pirmkārt, Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka prasītāja ir iesniegusi pierādījumus par agrākās preču zīmes izmantošanu un ka šāda izmantošana šī sprieduma 10. punktā attēlotā grafiskā apzīmējuma formā nav mainījusi agrākās preču zīmes atšķirtspēju. Otrkārt, tā apmierināja iebildumu, pamatojoties uz to, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm aptvertās preces ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas, ka apzīmējumi vizuāli, fonētiski un konceptuāli ir pietiekami līdzīgi un ka tādējādi konkrētajai sabiedrības daļai pastāv sajaukšanas iespēja.
12 2002. gada 29. janvārī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza ITSB apelāciju par Iebildumu nodaļas lēmumu.
13 Ar 2003. gada 30. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju trešā padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un attiecīgi noraidīja iebildumu. Būtībā Apelāciju padome uzskatīja, ka, neskatoties uz ar konfliktējošajām preču zīmēm aptverto preču identiskumu un līdzību, bija jāņem vērā apstākļi, kādos ar agrāko preču zīmi aptvertās preces tika laistas tirgū, un fakts, ka rokas pulksteņi un pulksteņu sprādzes, kas marķētas ar šo preču zīmi, tiek pārdotas gala patērētājam tikai E. Leclerc tirdzniecības centros. Šajos apstākļos Apelāciju padome uzskatīja, ka konfliktējošo preču zīmju vizuālā un fonētiskā līdzība un to iespējamā kopējā alūzija uz kvantitātes jēdzienu neliktu vidusmēra patērētājam, ja viņam būtu jāsastopas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi uz “rokas pulksteņiem, pulksteņiem un to detaļām, rokas pulksteņu/pulksteņu stikliem, rokas pulksteņu/pulksteņu ietvariem, rokas pulksteņu sprādzēm, pulksteņu ķēdēm, rokas pulksteņu un pulksteņu korpusiem” veikalos, kas nav E. Leclerc veikali, uzskatīt, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm aptvertās preces ir no viena un tā paša uzņēmuma vai saistītiem uzņēmumiem (apstrīdētā lēmuma 39. un 40. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– noraidīt pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus, kas radušies administratīvajā procesā ITSB.
15 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas ir nelabvēlīgs personai, kas iestājusies lietā.
Juridiskais pamatojums
17 Lai pamatotu savu prasījumu pirmo daļu, prasītāja izvirza divus pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), 50. noteikums. Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un “preču zīmju tiesību vispārējie principi”.
18 Persona, kas iestājusies lietā, izvirza neatkarīgu pamatu apstrīdētā lēmuma atcelšanai, apgalvojot, ka pārkāpts Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkts un 43. panta 3. punkts.
19 Pirmās instances tiesa vispirms izvērtēs personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto autonomo pamatu un pēc tam prasītājas izvirzīto otro un pirmo pamatu.
Par personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto autonomo pamatu – apgalvojumu par Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta un 43. panta 3. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
20 Persona, kas iestājusies lietā, lūdz Pirmās instances tiesu konstatēt, ka Apelāciju padome ir kļūdījusies, uzskatot, ka agrākā preču zīme, kādu to bija izmantojusi prasītāja, nav mainījusi Francijā agrāk reģistrētā apzīmējuma atšķirtspēju. Attiecīgi persona, kas iestājusies lietā, arī lūdz Pirmās instances tiesu atzīt, ka agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumi, ko prasītāja iesniedza ITSB administratīvā procesa laikā, nav pietiekami un ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 43. panta 3. punktu.
21 Tiesas sēdē prasītāja un ITSB apgalvo, ka apstrīdētais lēmums šajā punktā ir jāapstiprina.
Pirmās instances tiesas vērtējums
22 Regulas Nr. 40/94 15. pants ar nosaukumu “Kopienas preču zīmju izmantošana” nosaka:
“1. Ja piecos gados pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas tās īpašnieks nav sācis šo preču zīmi Kopienā patiesi izmantot saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, vai ja tās izmantošana ir pārtraukta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz Kopienas preču zīmi attiecina šajā regulā paredzētās sankcijas, ja vien šai neizmantošanai nav pamatotu iemeslu.
2. Izmantošana 1. punkta nozīmē ir arī
a) Kopienas preču zīmes izmantošana tādā veidā, kas atšķiras zināmos elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu [atšķirtpēju] no tās formas, kādā tā tikusi reģistrēta;
[..].”
23 Regulas Nr. 40/94 43. pants ar nosaukumu “Iebildumu izskatīšana” nosaka:
“2. Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus, ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida. Ja agrākā preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.
3. Šā panta 2. punktu piemēro attiecībā uz 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētām agrākām preču zīmēm, aizvietojot izmantošanu Kopienā ar izmantošanu tajā dalībvalstī, kur agrākā preču zīme ir aizsargāta.
[..]”
24 Šajā lietā ir jāatgādina, ka apstrīdētais lēmums apstiprināja Iebildumu nodaļas vērtējumu par to, ka prasītāja bija iesniegusi agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumus saskaņā ar Regulas 43. panta 2. un 3. punktu un ka apzīmējums, ko prasītāja izmantoja un kas ir attēlots šī sprieduma 10. punktā, nav mainījis preču zīmes atšķirtspēju tādā formā, kādā tā tika reģistrēta Francijā un kas ir attēlota šī sprieduma 5. punktā. Apstrīdētā lēmuma 11. punktā Apelāciju padome īpaši norādīja, ka atšķirības burta “q” fonta izvēlē un stilizācijā agrākajā preču zīmē nemaina atšķirtspēju, jo no iebildumu procesā iesniegtajiem pierādījumiem nepārprotami izriet, ka šis burts netiks apskatīts atsevišķi no vārda, kas ir šī vārda daļa un kurš savukārt ir agrākās preču zīmes būtiska sastāvdaļa. Apstrīdētā lēmuma 12. punktā Apelāciju padome atzīmēja arī, ka vairāki preses izgriezumi un reklāmas materiāli par agrāko preču zīmi parāda, ka šī preču zīme arī ir izmantota tādā formā, kādā tā tika reģistrēta, un ka burta “q” stilizācija nav tikusi uzsvērta.
25 Šis vērtējums ir jāapstiprina.
26 Pirmkārt, ir jāprecizē, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu, aplūkojot to kopsakarā ar 43. panta 2. un 3. punktu, pierādījumi par agrākas valsts vai Kopienas preču zīmes faktisku izmantošanu, ar kuru ir pamatots iebilduma process pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, ietver arī pierādījumus par agrākās preču zīmes izmantošanu formā, kas atšķiras ar elementiem, kuri nemaina šīs preču zīmes atšķirtspēju tādā formā, kādā tā tikusi reģistrēta (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑156/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO AIRE”), Recueil, II‑2789. lpp., 44. punkts).
27 Runājot par jautājumu, vai izskatāmajā lietā šī sprieduma 10. punktā attēlotā apzīmējuma izmantošana maina preču zīmes atšķirtspēju, kā to apgalvo persona, kas iestājusies lietā, ir jākonstatē, ka tas tā nav.
28 Šajā ziņā vienīgie elementi, kas nošķir agrāko valsts preču zīmi, kāda tā tika reģistrēta, no apzīmējuma, kuru izmantojusi prasītāja, ir, pirmkārt, burta “q” stilizācija, kas norāda uz rokas pulksteņa ciparnīcu, un, otrkārt, lielo burtu izmantošana agrākās valsts preču zīmes vārdiskā elementa attēlojumā.
29 Pirmkārt, kaut gan ir taisnība, ka izmantotā apzīmējuma attēlojumā burta “q” stilizācija ir izteiktāka nekā agrākajā valsts preču zīmē, agrākās preču zīmes atšķirtspēja tomēr vienmēr balstās uz šīs preču zīmes pilnu vārdisko elementu. Vispār ir jāprecizē, ka burta “q” stilizācija, kas norāda, kā tikko jau tika minēts, uz pulksteņa ciparnīcu, nav īpaši atšķirtspējīga attiecībā uz precēm, kas ietilpst 14. klasē, t.i., vienīgajām precēm, attiecībā uz kurām prasītāja ir iesniegusi pierādījumus par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu. Otrkārt, runājot par lielo burtu izmantošanu, ir pietiekami atzīmēt, ka tas nepavisam nav oriģināli un arī nemaina agrākās valsts preču zīmes atšķirtspēju.
30 No tā izriet, ka prasītājas iesniegtos pierādījumus saistībā ar šī sprieduma 10. punktā attēloto apzīmējumu, kas attiecas uz 14. klasē ietilpstošajām precēm – “rokas pulksteņiem un rokas pulksteņu sprādzēm”, Apelāciju padome varēja pamatoti ņemt vērā, lai novērtētu, vai prasītāja ir pierādījusi agrākās valsts preču zīmes faktisko izmantošanu.
31 Tā kā persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd ne Apelāciju padomes veikto šo pierādījumu, ne arī pierādījumu, kurus iesniegusi prasītāja, lai pierādītu agrākās valsts preču zīmes faktisko izmantošanu tādā formā, kādā tā tikusi reģistrēta, vērtējumu, personas, kas iestājusies lietā, autonomais pamats ir jānoraida.
Par prasītājas izvirzīto otro pamatu – apgalvojumu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un “vispārējo preču zīmju tiesību principu” pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
32 Prasītāja apstrīd vairākus Apelāciju padomes vērtējumus par ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētajām precēm, konfliktējošo preču zīmju salīdzinājumu un sajaukšanas iespējas neesamību.
33 Pirmkārt, runājot par ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētajām precēm, prasītāja, neapstrīdot to identiskumu un līdzību, apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 30. punktā Apelāciju padome ir balstījusies uz kļūdainu faktisko pieņēmumu. Faktiski prasītāja iebilst pret Apelāciju padomes apgalvojumiem par to, ka ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces netiks tirgotas līdzās precēm, kuras apzīmē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un ka tās tiks tirgotas vienīgi E. Leclerc tirdzniecības centros.
34 Prasītāja šai sakarā atzīmē, ka šā apgalvojuma pamatā, šķiet, ir tās direktora 1999. gada 7. maija apliecinājums, kas iesniegts kopā ar citiem dokumentiem, lai pierādītu, ka agrākā preču zīme ir bijusi plaši izmantota. Tātad, no vienas puses, prasītājasprāt, nedz šis apliecinājums, nedz citi ITSB nosūtītie dokumenti neļauj secināt, ka tie Le Manège à Bijoux tirdzniecības punkti E. Leclerc tirdzniecības centros, kuros tirgo ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces, netirgo arī citas identiskas vai līdzīgas preces vai ka ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces tiek tirgotas tikai un vienīgi šajos tirdzniecības punktos. Otrkārt, prasītāja atgādina, ka iepriekšminētais apliecinājums un citi tā pavaddokumenti ir iesniegti tikai vienā nolūkā – pierādīt, ka agrākā preču zīme laikposmā no 1993. līdz 1998. gadam ir bijusi plaši izmantota, tādējādi nepieļaujot iebilduma noraidīšanu. Prasītāja īpaši uzsver, ka Apelāciju padome, piemēram, nelika viņai pierādīt, ka E. Leclerc tirdzniecības centri spēj tirgot ar citām preču zīmēm aptvertas identiskas vai līdzīgas preces. Prasītāja apgalvo, ka šāda iespēja pastāv un ka viņa ir gatava sniegt jebkādus pierādījumus, lai savus apgalvojumus pamatotu.
35 Otrkārt, konfliktējošo preču zīmju salīdzinājuma sakarā prasītāja vispirms atzīmē, ka Apelāciju padome, pārbaudot agrāko preču zīmi, ir nonākusi pretrunās, jo tā ir vērtējusi un salīdzinājusi nevis izmantoto, bet gan reģistrēto preču zīmi.
36 Turklāt prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome, salīdzinot konfliktējošos apzīmējumus vizuāli, fonētiski un konceptuāli, ir vairākkārt kļūdījusies.
37 Kaut arī prasītāja piekrīt, ka vizuālā ziņā apstrīdētajā lēmumā norādītajam vārda sākumam “quant” ir līdzība, tā tomēr atzīmē, ka Apelāciju padome nav konstatējusi, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir kopīgs arī burts “m”, kā arī to, ka pastāv vizuāla līdzība starp agrākās preču zīmes burtu “i” un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes burtu “u”. Pretēji Apelāciju padomes vērtējumam prasītāja tāpat apgalvo, ka grafiskajam elementam modinātājpulksteņa formā, kas atrodas virs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskā elementa, faktiski nav atšķirtspējas attiecībā uz ar šo preču zīmi apzīmētajām precēm un tas vizuāli nenošķir konfliktējošos apzīmējumus. Prasītāja apgalvo – ja konkrētā sabiedrības daļa turklāt uzskatītu šo grafisko elementu par kaut cik būtisku, tad tā par būtisku uzskatītu arī agrākās preču zīmes (kā tā ir tikusi izmantota) stilizēto burtu “q”, kurš arī atgādina rokas pulksteņa vai modinātājpulksteņa ciparnīcu. Tātad šādā gadījumā šie elementi konfliktējošos apzīmējumus padara vēl līdzīgākus.
38 Prasītāja uzskata, ka fonētiskā ziņā Apelāciju padome ir pamatoti nospriedusi, ka starp reģistrācijai pieteikto un agrāko preču zīmi pastāv liela fonētiska līdzība, vienlaikus tomēr uzsverot, ka konfliktējošo preču zīmju pēdējo zilbju izruna (reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei – “tum”, agrākajai preču zīmei – “tième”) atšķiras, tomēr šim Apelāciju padomes uzsvērumam nav būtiskas nozīmes, jo abās preču zīmēs ir kopīgs burts “m”.
39 Konceptuālā aspektā prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 37. un 38. punktā ir nepamatoti nospriedusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi. Izmantojot mērķa sabiedrības daļas segmenta aptauju, kas veikta 2002. gada 31. maijā un 1. jūnijā, kuras kopsavilkums sniegts prasības pieteikuma pielikumā, prasītāja apgalvo, ka, pirmkārt, mērķa sabiedrības daļa nezina konfliktējošo preču zīmju vārdisko elementu precīzo nozīmi un ka, otrkārt, pat tas mērķa sabiedrības daļas segments, kas uzskata, ka tam ir zināma konfliktējošo preču zīmju vārdisko elementu nozīme, vairākumā gadījumu uzskata, ka abas preču zīmes attiecas uz daudzumu (quantité). No tā prasītāja secina, ka šajos apstākļos konfliktējošo apzīmējumu vizuālā un fonētiskā līdzība vēl vairāk palielinās.
40 Treškārt, saistībā ar vērtējumu par to, ka nepastāv iespēja sajaukt konfliktējošās preču zīmes, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā principu par savstarpējo atkarību starp preču līdzību un tās apzīmējošo preču zīmju līdzību. Konkrēti, prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka vispārējā sajaukšanas iespējas novērtējumā ir būtiski, kādos apstākļos konkrētā laikposmā tiek tirgotas preces, kuras apzīmē ar agrāko preču zīmi. Turklāt tā aicina Pirmās instances tiesu nospriest, ka Apelāciju padome šim faktoram ir piešķīrusi pārāk lielu nozīmi, ņemot vērā līdzību, kas apstrīdētajā lēmumā konstatēta starp precēm un konfliktējošajām preču zīmēm. Prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā šai ziņā nav ņemta vērā ne vien Kopienu judikatūra, bet arī “preču zīmju tiesību pamatprincipi”, konkrēti, preču zīmes nodošanas princips neatkarīgi no tā, kuram uzņēmumam tā pieder, kā arī vienlīdzīgas attieksmes pret zīmju īpašniekiem princips. Runājot par šo pēdējo no minētajiem “principiem”, prasītāja precizē, ka, pat ja agrākā preču zīme ir pastāvējusi vismaz piecus gadus pirms reģistrācijas pieteikuma publikācijas, prasītāja nav to plaši izmantojusi un līdz ar to Apelāciju padome nedrīkstēja izmantot agrākās preču zīmes izmantošanas pierādījumus, kurus prasītāja tai iesniedza ITSB administratīvā procesa laikā. Prasītāja uzskata, ka šajos apstākļos Apelāciju padome ir sašaurinājusi agrākās preču zīmes aizsardzības jomu.
41 ITSB, pirmkārt, norāda, ka netiek apstrīdēts fakts, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces daļēji ir identiskas un daļēji – līdzīgas.
42 Otrkārt, ITSB uzsver, ka, salīdzinot šos apzīmējumus un vērtējot, vai pastāv to sajaukšanas iespēja, jāņem vērā tas, ka saistībā ar rokas pulksteņiem, pulksteņiem un to sprādzēm/ķēdēm konkrēta sabiedrības daļa ir vidusmēra franču patērētājs, bet saistībā ar rokas pulksteņu un pulksteņu detaļām un mehānismiem, kā arī rokas pulksteņu un pulksteņu korpusiem, sabiedrības daļā ietilpst arī speciālisti, kas ražo vai labo rokas pulksteņus un pulksteņus, jo it īpaši korpusus parasti nepārdod atsevišķi no rokas pulksteņiem vai pulksteņiem.
43 Treškārt, salīdzinot apzīmējumus, ITSB secina, ka tie ir vizuāli, fonētiski un konceptuāli atšķirīgi.
44 ITSB atzīst, ka vizuālajā ziņā konfliktējošajiem apzīmējumiem ir kopīgi vārdisko elementu pirmie pieci burti (“quant”), tomēr tas uzsver, ka šo vārdu galotnes ir atšķirīgas, ka vārdi ir dažāda garuma un rakstīti dažādos fontos, turklāt reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietilpst arī grafisks elements, ko nevar neņemt vērā, pat ja var apstrīdēt to, vai tas īpaši raksturo ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces. ITSB no tā secina, ka konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli atšķirīgi un ka tos var atšķirt bez grūtībām.
45 ITSB uzskata, ka konfliktējošo apzīmējumu līdzību fonētiskajā ziņā, kas izriet no tiem kopīgās zilbes “quant”, neitralizē fonētiskas atšķirības konfliktējošo apzīmējumu pēdējā zilbē (reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei – “um”, agrākajai preču zīmei – “ième”). ITSB šai ziņā atzīmē, ka konfliktējošo apzīmējumu beigu zilbju izruna būtiski atšķiras.
46 ITSB atgādina, ka konceptuālajā ziņā abiem konfliktējošo apzīmējumu vārdiskajiem elementiem ir atšķirīgas nozīmes, kas savukārt nozīmē, ka apzīmējumus nevar uzskatīt par konceptuāli līdzīgiem. ITSB īpaši atzīmē, ka ir visnotaļ iespējams, ka vidusmēra patērētājs uztvers agrākās preču zīmes vārdu “quantième” kā skaitlisku apzīmējumu mēneša dienām, skaitot no viena līdz trīsdesmit vienam. ITSB apgalvo, ka šāda nozīme rokas pulksteņu tirdzniecībā turklāt esot diezgan izplatīta, ko apstiprina arī izdrukas no vairākām franču interneta lapām, kas pievienotas atbildes raksta pielikumā. Līdz ar to ITSB uzskata, ka vidusmēra patērētājam šī nozīme būs vai nu jau zināma, vai viņš to varēs uzzināt, izlasot sava pirkuma instrukciju vai konsultējoties ar pārdevēju. ITSB turklāt piemetina – nedrīkst aizmirst, ka attiecīgajā sabiedrības daļā ietilpst arī rokas pulksteņu ražošanas nozares speciālisti, kuriem vārda “quantième” nozīme neradīs ne mazākās šaubas.
47 ITSB uzskata, ka šo secinājumu nevar atspēkot ar prasītājas argumentu, kas pamatojas uz prasības pieteikumam pievienoto aptauju, saskaņā ar kuru attiecīgā sabiedrības daļa konfliktējošos apzīmējumus konceptuāli asociēs, uzskatot, ka ar tiem apzīmē daudzumu (quantité). Neskarot dažādas neskaidrības, kas ir saistītas ar minētās aptaujas veikšanas apstākļiem, ITSB atzīmē, ka jebkurā gadījumā tikai aptuveni 11 % respondentu ir norādījuši, ka vārds “quantum” attiecas uz daudzumu, kurpretim nedaudz vairāk par 28 % respondentu asociē vārdu “quantième” ar šo jēdzienu. ITSB uzskata, ka šie procenti nav pārliecinoši, turklāt aptauja neparāda tās aptaujātās sabiedrības daļas īpatsvaru, kas atbildēja, ka abi vārdi attiecas uz daudzuma jēdzienu.
48 Ceturtkārt, runājot par sajaukšanas iespēju, ITSB vispirms atzīmē, ka, tā kā ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces nav preces, ko pircēji iegādājas katru dienu, vidusmēra patērētājs pievērsīs īpašu uzmanību visiem šo preču aspektiem, tostarp to preču zīmēm. Tā kā šādus pirkumus veic, vizuāli salīdzinot preces un preču zīmes, konfliktējošo preču zīmju vizuālajām atšķirībām ir īpaši liela nozīme. ITSB arī apgalvo, ka agrākās preču zīmes aizsardzības līmenis Francijā ir zems, jo tās vārdisko elementu plaši lieto, lai raksturotu vienu no attiecīgo preču īpašībām. Šajos apstākļos Birojs uzskata, ka konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja neatkarīgi no tā, vai dažas preces, ko ar tām apzīmē, ir identiskas vai ļoti līdzīgas, nepastāv. ITSB vēl atzīmē, ka šo secinājumu nevar atspēkot ar kļūdu, ko pieļāvusi Apelāciju padome, sajaukšanas iespējas izvērtējumā neņemot vērā ar agrāko preču zīmi apzīmēto preču īpašās tirdzniecības faktoru.
49 Persona, kas iestājusies lietā, pirmkārt, uzskata, ka prasītāja nepamatoti pārmet Apelāciju padomei to, ka tā, salīdzinot preces un konfliktējošos apzīmējumus, ir pārbaudījusi agrāko preču zīmi nevis tās lietojuma aspektā, bet gan kā Francijā reģistrētu aizsargātu preču zīmi.
50 Otrkārt, persona, kas iestājusies lietā, iebilst prasītājas apgalvojumam par to, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskajam elementam nav atšķirtspējas. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šāds elements atšķirībā no vārdiska elementa nekādā gadījumā nevar būt tikai aprakstošs. Līdz ar to tā uzskata, ka Apelāciju padome, salīdzinot konfliktējošos apzīmējumus, ir pamatoti ņēmusi vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafisko elementu.
51 Šai ziņā persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka Apelāciju padome pamatoti ir nospriedusi, ka jebkāda vizuālā līdzība konfliktējošo apzīmējumu starpā ir izslēgta.
52 Runājot par konfliktējošo apzīmējumu fonētisko salīdzinājumu, persona, kas iestājusies lietā, uzskata – ir ticams, ka tiem kopīgo zilbi “quan” attiecīgais vidusmēra patērētājs katrā apzīmējumā izrunās atšķirīgi. Turklāt konfliktējošo apzīmējumu beigu zilbju būtiski atšķirīgo izrunu vēl atšķirīgāku padarīs franču valodas fonētikas likumības. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, apstrīd aptaujas rezultātus, ko iesniegusi prasītāja, konkrēti – to objektivitāti un faktu, ka trūkst norādes par respondentu izglītības līmeni. Šai aspektā persona, kas iestājusies lietā, atzīmē, ka šāda norāde ir svarīga, lai zinātu, cik liela patērētāju daļa izrunā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdisko elementu kā latīnismu, kura izruna atšķiras no vārda “quantième” izrunas.
53 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka no tā izriet, ka Apelāciju padome ir kļūdījusies, uzskatot, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv fonētiska līdzība. Persona, kas iestājusies lietā, būtībā lūdz Pirmās instances tiesu šai aspektā novērst minēto kļūdu, kas nodara tai kaitējumu.
54 Konceptuālā ziņā persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka nepastāv nekāda līdzība starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, būtībā atkārtojot ITSB argumentus.
55 Treškārt, runājot par argumentu, ka nepastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja, persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka Apelāciju padomes secinājums ir pareizs. Ja persona, kas iestājusies lietā, tāpat kā prasītāja atzīst, ka konkrētas preces tirdzniecības apstākļi ir jāizvērtē objektīvā situācijā, tā tomēr apgalvo, ka šai gadījumā tieši tā arī ir noticis. Faktiski persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka agrākā preču zīme pieder kategorijai “privātās preču zīmes” (private labels) vai “veikalu preču zīmes” (store brands) un šādas preču zīmes izstrādā un izmanto tikai lieli veikalu tīkli. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka tāpēc ar šīm preču zīmēm apzīmētās preces ir jāuzskata par īpašas kategorijas precēm, jo tās tiek tirgotas īpašā veidā, un tas pamato Apelāciju padomes pieeju.
56 Persona, kas iestājusies lietā, turklāt apgalvo, ka ar prasītājas preču tirdzniecību saistīto faktoru Apelāciju padome nav izmantojusi kā pretargumentu citiem elementiem, kas iekļauti apstrīdētajā lēmumā, bet uzskatījusi to vienkārši par apstākli, kas ļauj patērētājam saprast, ka ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces atšķirībā no citām ar privāto preču zīmi aptvertām precēm viņi atradīs tikai E. Leclerc tirdzniecības centros. Savukārt šī vispārīgā kārtība, kādā tiek tirgotas ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces, ietekmētu vidusmēra patērētāja attieksmi, ja viņš ar precēm, kas apzīmētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, saskartos citos tirdzniecības punktos. Persona, kas iestājusies lietā, turklāt noraida prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru apstrīdētajā lēmumā nav ņemti vērā “vispārīgie preču zīmju tiesību principi”.
57 Neraugoties uz to un neskarot Apelāciju padomes secinājumus, persona, kas iestājusies lietā, pārmet tai, ka tā, veicot vispārīgo novērtējumu, nav pietiekami ņēmusi vērā agrākās preču zīmes vājo atšķirtspēju. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka ar šo apstākli Apelāciju padomei būtu pieticis, lai izslēgtu jebkādu konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju. Līdz ar to tā lūdz Pirmās instances tiesai konstatēt, ka Apelāciju padome šai ziņā ir pieļāvusi tiesību kļūdu.
Pirmās instances tiesas vērtējums
58 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāku preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību [sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja] tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrāka preču zīme.
59 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Atbilstoši šai pašai judikatūrai sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
60 Kā tas izriet no pastāvīgās judikatūras, aplūkojot konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību, sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedums lietā T‑292/01 Phillips Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
– Par konkrēto sabiedrības daļu
61 Tā kā valsts agrākā preču zīme ir reģistrēta Francijā, attiecīgā sabiedrības daļa ir Francijas sabiedrības daļa. Tomēr ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka, ņemot vērā preces, kas apzīmētas ar konfliktējošajām preču zīmēm, attiecīgajā sabiedrības daļā, no vienas puses, ietilpst vidusmēra patērētāji un, no otras puses, rokas pulksteņu rūpniecības nozares speciālisti.
62 Šis aspekts nav jāpārbauda, jo šajā lietā ir pietiekami pārbaudīts, ka Francijas patērētājam pastāv būtiska sajaukšanas iespēja. Faktiski, ja sajaukšanas iespēja minētajam vidusmēra patērētājam ir izslēgta, kā to ir nospriedusi Apelāciju padome, tad šis apstāklis ir pietiekams, lai prasību noraidītu, jo šis vērtējums īpaši ir pamatots attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas “profesionālo” segmentu, kas pēc definīcijas vienmēr ir uzmanīgāks nekā vidusmēra patērētājs. Tikai tad, ja Pirmās instances tiesa uzskatītu, ka Apelāciju padome ir nepamatoti izslēgusi sajaukšanas iespēju, attiecīgajā gadījumā būtu jāpārbauda, vai šāda sajaukšanas iespēja saistībā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētajām precēm pastāv arī šajās profesionālo lietotāju aprindās.
63 Tomēr ir jāatzīmē, ka saistībā ar precēm, kas apzīmētas ar konfliktējošajām preču zīmēm, kuras nav ikdienas preces un kuras parasti pārdod ar pārdevēja starpniecību, ir jāņem vērā, ka vidusmēra patērētāja uzmanības pakāpe, kā to pamatoti ir uzskatījusi Apelāciju padome, ir jāuzskata par augstāku nekā parasti un līdz ar to – par paaugstinātu.
– Par preču salīdzinājumu
64 Ir skaidrs, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas, kā tas norādīts arī apstrīdētajā lēmumā.
– Par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu
65 Pirms Apelāciju padomes veiktā konfliktējošo apzīmējumu vizuālā, fonētiskā un konceptuālā salīdzinājuma pārbaudes ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Apelāciju padomei būtu jāpārbauda agrākā valsts preču zīme tā, kā tā ir izmantota šī sprieduma 10. punktā norādītajā attēlā, nevis, kā tā ir tikusi reģistrēta.
66 Faktiski ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 noteikumiem, kas reglamentē veidu, kādā izskatāmi iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, agrākas valsts preču zīmes faktiska izmantošana ir jāpierāda tādēļ, lai tās īpašnieks pēc skaidra Kopienas preču zīmes pieteicēja pieprasījuma varētu pierādīt, ka šī preču zīme patiešām ir faktiski un reāli izmantota tirgū piecus gadus pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas dienas. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 43. panta 2. un 3. punktu šis pierādījums ir vajadzīgs arī gadījumos, kad izmantotā preču zīme atšķiras no agrākās preču zīmes, kā tā ir reģistrēta, ar elementiem, kuri nemaina tās atšķirtspēju. Ja tas netiek pierādīts, it īpaši gadījumā, ja izmantotie elementi maina agrākās preču zīmes atšķirtspēju vai arī ja nav pamatotu iemeslu tās neizmantošanai, iebildumi ir jānoraida. Tādējādi agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumi iebildumu procesā neparedz sniegt un nesniedz tās īpašniekam aizsardzību attiecībā uz apzīmējumu vai apzīmējuma, kas nav reģistrēts, elementiem. Ja tiktu pieņemta pretēja argumentācija, prettiesiski tiktu pastiprināta aizsardzība agrākas preču zīmes īpašniekam, kurš iebilst pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
67 Šai lietā prasītāja ir reģistrējusi tikai 5. punktā norādīto preču zīmi, uz kuras pamata ir celti iebildumi, par kuriem apstrīdētajā lēmumā ir lēmusi Apelāciju padome, un tikai un vienīgi šai preču zīmei piemīt aizsardzība, kādu atzīst agrākajām reģistrētajām preču zīmēm. Tātad tikai šī preču zīme iebildumu izskatīšanas aspektā ir jāsalīdzina ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, kā to pamatoti un likumīgi ir darījusi Apelāciju padome, saistībā ar tām precēm, attiecībā uz kurām prasītāja pierādīja faktisko izmantošanu, konkrēti – 14. klases precēm “rokas pulksteņi un pulksteņu sprādzes”.
68 Līdz ar to ir jāpārbauda apstrīdētā lēmuma tiesiskums attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo salīdzinājumu.
69 Vizuālā salīdzinājuma ziņā jāatceras, ka apstrīdētā lēmuma 31.–33. punktā Apelāciju padome ir konstatējusi:
“31. Vizuāli agrākā preču zīme ir vārds “quantième”, kas uzrakstīts fontā, ko neraksturo īpaša oriģinalitāte. Burts “q” ir nedaudz apaļāks nekā parasti, tomēr būtiski neatšķiras no ierastā burta “q”. Faktiski izrakstā no “Larousse” angļu–franču vārdnīcas 1995. gada izdevuma, ko iesniedza iebildumu iesniedzēja, to daļu, kas satur vārdus, kas sākas ar šo burtu, ievada burts “q”, kurš būtiski neatšķiras no burta “q”, kurš figurē agrākajā preču zīmē. Melnā svītra virs preču zīmes tajā neietilpst. Agrākajā preču zīmē nav nekā tāda, kas piesaistītu konkrētas sabiedrības daļas uzmanību burtam “q” pašam par sevi.
32. Lai gan attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi [Apelāciju padome] apstrīdētajā lēmumā ir nospriedusi, ka tajā ietilpst arī elements, kas līdzinās abstraktam rokas pulksteņa vai pulksteņa korpusam burta “q” formā, tā tomēr secina, ka vārds “quantum”, kas nav [nebija] uzrakstīts īpaši oriģinālā fontā, ir [bija] tās dominējošais elements. No lietas materiālos esošām brošūrām un preses izdevumu izgriezumiem skaidri izriet, ka tas nav nekas neparasts, ja uz rokas pulksteņiem ir apzīmējumi ar simbolu, kas centrēts virs vārdiskā elementa vai nosaukuma, tāpat, kā tas ir reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Vēl pierastāka parādība ir tas, ka šajā simbolā ietilpst arī burti, kas raisa nepastarpinātas asociācijas ar vārdisko elementu vai nosaukumu, kā tas ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes gadījumā. Ir iespējams, ka vidusmēra patērētājs, kas ir pieradis redzēt tādā pašā veidā izvietotus logotipus, uztvers to kā ekscentrisku un atšķirtspējīgu logotipu, nevis kā vienkāršu, izcelsmes ziņā pilnīgi neko neizsakošu pulksteni.
33. Vizuāli preču zīmes ir līdzīgas tai ziņā, ka katra no tām satur priedēkli “quant”. Tās atšķiras tādējādi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver logotipu, ko vidusmēra patērētājs uztvers kā vārda “quantum” saīsinājumu. Maz ticams, ka vidusmēra patērētājs, ieraudzījis agrāko preču zīmi, pievērsīsies burtam “q”, jo nav īpaša iemesla, kāpēc viņam būtu jāpievērš šim burtam uzmanība.”
70 Nepastāv domstarpības par to, ka Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nav vizuālas līdzības.
71 Tomēr Pirmās instances tiesa uzskata, ka šāda līdzība pastāv.
72 Ir jāatzīmē, kā to pamatoti ir norādījusi Apelāciju padome, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir kopīgs priedēklis “quant”. Kā turklāt ir uzsvērusi prasītāja, tām ir kopīgs arī burts “m”. Tātad vizuālā aspektā preču zīmju vārdiskajiem elementiem ir kopīgi seši burti, tostarp katra apzīmējuma pirmie pieci burti. Ja vidusmēra patērētājs bieži vien pievērš uzmanību tieši vārdu sākumam (skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 17. marta spriedumu apvienotajās lietās T‑183/02 un T‑184/02 El Corte Inglés/ITSB – González Cabello et Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”), Recueil, II-965. lpp., 81. punkts), viņš vizuāli var pievērst uzmanību arī apzīmējumu beigu burtiem, ņemot vērā attiecīgo apzīmējumu ierobežoto garumu (skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 6. jūlija spriedumu lietā T‑117/02 Grupo El Prado Cervera/ITSB – Héritiers Debuschewitz (“CHUFAFIT”), Krājums, II-2073. lpp., 48. punkts). Tā kā šajā lietā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements ir visai īss, ir jāatgādina, ka tā beigu burts, proti, burts “m”, ir identisks vienam no agrākās preču zīmes četriem beigu burtiem. Turklāt, kā to arī norādīja Apelāciju padome, konfliktējošo apzīmējumu burtu fonti nav oriģināli. Tātad apzīmējumu vārdiskie elementi ir vizuāli līdzīgi.
73 Tomēr ir jāpārbauda, vai, kā uz to norāda Apelāciju padome, tomēr nesniedzot nepārprotamu slēdzienu šajā jautājumā, un kā to apgalvo prasītāja savos rakstiskajos apsvērumos, grafiska elementa klātbūtne virs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskā elementa ļauj uzskatīt konfliktējošos apzīmējumus par vizuāli pilnīgi atšķirīgiem.
74 Ir jāuzsver, ka principā konkrētā sabiedrības daļa aprakstošu elementu, kas ir kombinētās preču zīmes daļa, neuzskatīs par atšķirtspējīgu un dominējošu elementu tās radītajā kopējā iespaidā (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. jūlija spriedumu lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser-Busch (“BUDMEN”), Recueil, II‑2251. lpp., 53. punkts, un “CHUFAFIT”, iepriekš minēts šī sprieduma 72. punktā, 51. punkts).
75 Šai lietā ir jāpiekrīt ITSB pieļāvumam, respektīvi, ka rokas pulksteņa vai pulksteņa ciparnīcas attēls nepiešķir īpašu atšķirtspēju precēm, attiecībā uz kurām persona, kas iestājusies lietā, lūdz reģistrēt Kopienas preču zīmi.
76 Turklāt ir jāatgādina, ka attiecībā uz kombinētas preču zīmes viena vai vairāku elementu dominējošā rakstura novērtēšanu, papildus katra no šo elementu raksturīgajām iezīmēm var ņemt vērā dažādu elementu attiecīgo vietu kombinētas preču zīmes konfigurācijā (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 35. punkts).
77 Šai lietā ir pietiekami atzīmēt, ka grafiskais elements atrodas virs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes centrālā vārdiskā elementa, tomēr šis novietojums nevedina uz domām, ka vizuālā ziņā šo elementu attiecīgā sabiedrības daļa, kas skatīsies uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi, varētu uzskatīt par dominējošu. Šai ziņā ir vērts atzīmēt, ka attiecīgā sabiedrības daļa pārliecinošā vairākumā gadījumu saskarsies ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, pērkot rokas pulksteņus, un ka parasti to preču zīmes ir attēlotas uz ciparnīcām. Tā kā ciparnīcu izmēri ir salīdzinoši nelieli, grafiskos elementus vizuāli būs grūti uztvert tādēļ, ka, tāpat kā šajā lietā, tie nav novietoti kombinētās preču zīmes centrā, bet gan virs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskā elementa.
78 Šajos apstākļos ir jāsecina, ka konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli līdzīgi.
79 Veicot konfliktējošo apzīmējumu fonētisko salīdzinājumu, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 34. punktā ir konstatējusi:
“Tā kā simbols[, kas figurē] reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, visticamāk tiks uztverts kā ekscentrisks vārda “quantum” saīsinājums, fonētiski šo preču zīmi izrunās kā vārdu “quantum”. Turklāt ir maz ticams, ka attiecīgā sabiedrības daļa šo vārdu izrunās pareizi kā “kwäntóm” (skat. “Le Robert électronique”), it īpaši tādēļ, ka šis vārds tiek lietots ļoti specifiskos kontekstos un attiecīgā sabiedrības daļa neuztvers to kā latīnismu. Reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē zilbe “quan” tiks izrunāta kā “kan” tieši tāpat kā agrākajā preču zīmē. Tātad pastāv zināma fonētiska līdzība, neraugoties uz faktu, ka apzīmējumu galotnes (“‑tom” vai “‑tum” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un “‑tjem” – agrākajā preču zīmē), iespējams, atšķirsies un ka agrāko preču zīmi var izrunāt ar trim zilbēm.”
80 Šo vērtējumu būtībā nevar atspēkot.
81 Izrunas aspektā nebūtu visai reāli pieņemt, ka Francijas vidusmēra patērētājs izrunās reģistrācijai pieteikto preču zīmi “quantum” pēc latīnismu izrunas likumībām, t.i., “kvantom”. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka aptauja, kuru prasītāja veica administratīvā procesa laikā un kuras rezultāti pievienoti prasības pieteikuma pielikumā, runā par labu šim vērtējumam. No aptaujas rezultātiem, kas izlases kārtā veikta no 2002. gada 30. maija līdz 1. jūnijam un reprezentatīvi atspoguļo 984 Francijas iedzīvotāju viedokli, izriet, ka 79,5 % respondentu reģistrācijai pieteikto preču zīmi izrunā vai nu kā “kantom”, vai arī “kantoum”.
82 Šai ziņā par nepamatotu uzskatāms pārmetums, ko izsaka persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar ko aptauja nav reprezentatīva, it īpaši tāpēc, ka nav nekādas norādes par aptaujāto personu izglītības līmeni, atzīmējot, ka šāda norāde ir svarīga, lai zinātu, cik liela respondentu daļa izrunā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdisko elementu kā latīnismu, kura izruna atšķiras no vārda “quantième” izrunas. Pirmkārt, persona, kas iestājusies lietā, nekādi nepamato savus apgalvojumus par to, ka aptaujas rezultātiem neesot nozīmes, lai gan viss liecina par to, ka aptauja ir veikta ar objektīvu metodi un objektīvos apstākļos. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, nepaskaidro iemeslus, kuru dēļ Apelāciju padome ir kļūdījusies, apstrīdētajā lēmumā atsaucoties uz šīs aptaujas rezultātiem. Otrkārt, tā kā aptaujātie Francijas respondenti pēc definīcijas bija šo iedzīvotāju “pārstāvji”, aptaujā nepārprotami ir ņemts vērā šo iedzīvotāju izglītības līmenis, kā to netieši apliecina tabulas, kurās analizēta aptaujātās grupas struktūra. Faktiski persona, kas iestājusies lietā, ignorē faktu, ka attiecīgajā sabiedrības daļā ietilpst Francijas vidusmēra patērētāji, attiecībā uz kuriem nevar pieņemt, ka viņiem ir zināšanas par latīņu valodu un latīņu valodas vārdu izrunu, lai arī nepareizu.
83 No tā izriet, ka attiecīgā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto preču zīmi parasti izrunās kā “kantóm” vai pat “kantoum”, lai gan tā agrāko preču zīmi parasti izrunā kā “kantjεm”, nedalot šo vārdu trīs zilbēs, kā to apliecina arī iepriekšminētās aptaujas rezultāti.
84 Neraugoties uz patskani “o” vai “u” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un skaņas “jε” klātbūtni agrākajā preču zīmē, konfliktējošajām preču zīmēm ir kopīga ne tikai skaņa “kant”, bet arī burts “m”, kas veido beigu līdzskani.
85 Līdz ar to jāsecina, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv fonētiska līdzība.
86 Konfliktējošo apzīmējumu konceptuālā salīdzinājuma ziņā jāatceras, ka apstrīdētā lēmuma 35.–38. punktā Apelāciju padome ir konstatējusi:
“35. Konceptuāli preču zīmēm ir atšķirīgas nozīmes. Vārda “quantum” nozīme dažādās nozarēs atšķiras. Filozofijā tas nozīmē galīgu un noteiktu daudzumu, dabaszinātnēs tas attiecas uz diskrētu vērtību, kuras daudzkārtnis vai daudzkārtņi atbilst enerģijas daudzumiem. [Darbības daudzums [..], elektromagnētiskās enerģijas kvantums ir proporcionāls radiācijas frekvencei (tas atbilst šai frekvencei, kas pareizināta ar Planka konstanti – to reizēm sauc par kvantumu – skat. “Le Robert électronique”]. Šai vārdnīcā minētais vārds [quantum] ir lietots arī informātikas kontekstā, piemēram, laika kvantums: programmas darbības elementārais maksimālais ilgums datoru sistēmās ar “dalītu laiku”. No vadības zinību, finanšu, ekonomikas un juridisko terminu vārdnīcas “Le Robert & Collins” (1992) izriet, ka šo vārdu lieto juridiskajā vai administratīvajā jomā, apzīmējot ar to nodarītā kaitējuma apjomu (kaitējuma un kompensācijas apjoms). Tā kā šā vārda lietojuma jomas ir specifiskas, vidusmēra patērētājam, pat ja var pieņemt, ka viņš ir mācījies fiziku skolas līmenī, nebūs skaidras izpratnes ne par vienu no iepriekšminētajām nozīmēm, lai sasaistītu to ar konkrētu zinātnisku terminu.
36. Attiecībā uz vārdu “quantième”, elektroniskā vārdnīca “Le Robert électronique”, pirmkārt, definē to kā īpašības vārdu, respektīvi, vārdu, kas atbilst jautājuma teikumam “kurš [pēc kārtas]?” vai “kādā kārtībā vai kādā secībā?” [piemēram, “Es nezinu, kura apmeklējuma laikā tas bija (Furetjē, Pilsētas romāns, II). Kurš pēc kārtas jūs esat? Sestais.”] un, otrkārt, kā lietvārdu, kas apzīmē mēneša dienu no pirmās līdz trīsdesmit pirmajai [pirmais, otrais..., trīsdesmitais, trīsdesmit pirmais. Kāds šodien ir datums? – Datums, mēneša diena; kā arī ar nozīmi ‘cik?’ Šis pulkstenis rāda datumus]. No iebildumu iesniedzēja iesniegtā profesora Žana-Pjēra Lasala (Jean-Pierre Lassalle) atzinuma skaidri izriet, ka tikai šā vārda adjektīviskais lietojums ir novecojis. Tomēr vārda otrā nozīme nav novecojusi, un to lieto, atsaucoties uz dienu apzīmējumiem pulksteņos. Neskatoties uz šo apstākli, tā kā minēto vārdu ikdienā nelieto, vidusmēra patērētājs to uzreiz nesapratīs. Ja vidusmēra patērētājs tomēr palūgtu padomu rokas pulksteņu pārdevējam, pēdējais tomēr varētu skaidri saprast šā vārda nozīmi, respektīvi, saprast to kā mēneša norādi rokas pulksteņos un pulksteņos; līdz ar to nav izslēgts, ka vidusmēra patērētājs varētu iegūt izpratni par šā vārda precīzo nozīmi.
37. No iebildumu iesniedzēja iesniegtās aptaujas izriet, ka daļa vidusmēra patērētāju varētu uzskatīt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme netieši norāda uz daudzumu (quantité), tomēr šādu patērētāju ir mazāk nekā to, kuri uzskatītu, ka agrākā preču zīme norāda uz šo jēdzienu. Lai gan daudzi patērētāji varētu apgalvot, ka zina vārda “quantième” nozīmi, tomēr daudz vairāk ir to, kas sapratīs, ko nozīmē vārds “quantum”. Šī proporcija ir vēl svarīgāka pirmajā gadījumā, jo sakne “quanti” saistās ar daudzuma (quantité) jēdzienu. [Turpretim] tas nebūt nav tik nepārprotami priedēkļa “quant” gadījumā, kas figurē reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un saistās ar franču valodas prievārdu “quant”.
38. Raugoties no patērētāju viedokļa, kuri precīzi vai netieši saprot viena vai abu vārdu precīzo nozīmi, preču zīmes ir konceptuāli atšķirīgas. Raugoties no patērētāju viedokļa, kuri nesaprot šīs nozīmes, konceptuālajam faktoram nav lielas nozīmes, veicot [konfliktējošo apzīmējumu] salīdzinājumu.”
87 Vispirms ir jāatzīmē, ka Apelāciju padome nav nepārprotami secinājusi, ka pastāv konceptuāla atšķirība saistībā ar to, kā attiecīgā sabiedrības daļa uztvers konfliktējošos apzīmējumus.
88 Turklāt ir jāatzīmē, ka, pirmkārt, kā to ir konstatējusi Apelāciju padome, Francijas vidusmēra patērētājs uzreiz nesapratīs konfliktējošo apzīmējumu vārdiskos elementus it īpaši tāpēc, ka šie vārdi tiek lietoti tehniskās un specifiskās jomās. Tomēr nevar izslēgt, kā to norāda Apelāciju padome, ka vidusmēra patērētājs uztver vārdu “quantum” kā zinātnisku terminu. Tomēr tas nenozīmē, ka viņš tam piešķirs konkrētu nozīmi.
89 Tomēr, kā tiesas sēdes laikā to pamatoti norādīja persona, kas iestājusies lietā, šai sakarā ir jāpiešķir zināma nozīme objektīvajiem apstākļiem, kādos šīs preču zīmes parādās tirgū (skat. iepriekš 74. punktā minēto Pirmās instances tiesas spriedumu “BUDMEN”, 57. punkts, un 2004. gada 6. oktobra spriedumu apvienotajās lietās no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03 New Look/ITSB – Naulover (“NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”), Krājums, II‑3471. lpp., 49. punkts), it īpaši apstākļiem, kādos tirgo rokas pulksteņus un pulksteņus. Faktiski šīs preces parasti pārdod ar pārdevēja starpniecību, kurš it īpaši sniedz pircējam konkrētus padomus un, iespējams, pastāsta arī par attiecīgā izstrādājuma tehniskajiem dotumiem un koncepciju. Šais apstākļos ir iespējams, ka vidusmēra patērētājs gūst informāciju par agrākās preču zīmes vārdiskā elementa “quantième” nozīmi, kas ir plaši sastopama pulksteņu izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā.
90 Šā iemesla dēļ iepriekšminētās aptaujas rezultātiem, ko iesniegusi prasītāja, konceptuālā ziņā nevar piešķirt tik lielu nozīmi, kādu tai piešķir prasītāja. Nav noliedzams fakts, ka respondenti, minot abu vārdu nozīmes, 69 % gadījumu vārdam “quantième” un 45 % – vārdam “quantum” ir atsaukušies uz daudzuma jēdzienu, tomēr, tā kā šī aptauja tika veikta respondentu dzīvesvietā, tajā nav ņemti vērā objektīvie apstākļi, kādos konfliktējošās preču zīmes nonāk vai var nonākt tirgū.
91 No tā izriet, ka, lai gan attiecīgā sabiedrības daļa parasti nespēj uzreiz noteikt konfliktējošo preču zīmju vārdisko elementu precīzo nozīmi, tā tomēr spēj saprast agrākās preču zīmes vārdiskā elementa nozīmi, ņemot vērā objektīvos apstākļus, kādos tiek tirgotas ar konfliktējošajām preču zīmēm aizsargātās preces. Līdz ar to starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv zināma konceptuāla atšķirība.
92 No šiem argumentiem izriet, ka konfliktējošie apzīmējumi vizuāli un fonētiski ir līdzīgi, bet tiem ir konceptuālas atšķirības.
– Par sajaukšanas iespēju
93 Ir jāatgādina, ka šai lietā Apelāciju padome uzskatīja, ka nepastāv iespēja sajaukt konfliktējošās preču zīmes, sniedzot pamatojumu apstrīdētā lēmuma 39. un 40. punktā.
94 Tās analīze ir šāda:
“39. [..] Lai gan ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces pēc būtības un mērķa ir identiskas vai līdzīgas precēm, kas apzīmētas ar agrāko preču zīmi, un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētie aksesuāri pēc būtības un mērķa ir komplementāri precēm, kas apzīmētas ar agrāko preču zīmi, no lietas apstākļiem izriet, ka, tā kā ar agrāko preču zīmi apzīmētos rokas pulksteņus pārdod tikai un vienīgi E. Leclerc tirdzniecības centros, bet ar citām preču zīmēm apzīmētos rokas pulksteņus šajos centros nepārdod, preces, kas ir apzīmētas ar konfliktējošajām preču zīmēm, netiks tirgotas līdzās cita citai vienos un tais pašos veikalos.
40. Ņemot vērā apstākļus, kādos tirgo ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces, kā arī faktu, ka ar šo preču zīmi apzīmētie rokas pulksteņi un rokas pulksteņu siksniņas tiek tirgotas galapatērētājiem tikai un vienīgi E. Leclerc tirdzniecības centros, Apelāciju padome neuzskata, ka konfliktējošo preču zīmju vizuālās un fonētiskās līdzības un to iespējamā kopīgā konceptuālā norāde uz daudzuma jēdzienu liks vidusmēra patērētājam, sastopoties ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi uz “rokas pulksteņiem, pulksteņiem, pulksteņu sprādzēm/ķēdēm vai rokas pulksteņu vai pulksteņu korpusiem”, domāt, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai saistītiem uzņēmumiem.”
95 Šos argumentus nevar pieņemt.
96 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespējas vērtējums paredz zināmu savstarpēju būtisko faktoru un it īpaši preču zīmju līdzības un ar tām apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības atkarību. Tādējādi zemu preču vai pakalpojumu līdzības pakāpi var kompensēt augsta apzīmējumu līdzības pakāpe (pēc analoģijas skat. Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 piemērošanu skat. iepriekš minēto spriedumu “GIORGIO BEVERLY HILLS”, 32. punkts).
97 Šai lietā ir skaidrs, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas. No tā izriet, ka, lai novērstu sajaukšanas iespēju, šis identiskums un šī līdzība ir jākompensē ar augstu apzīmējumu atšķirības pakāpi. Kā jau iepriekš norādīts, konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli un fonētiski līdzīgi, tomēr starp tiem ir zināmas konceptuālas atšķirības.
98 Saskaņā ar judikatūru apzīmējumu konceptuālās atšķirības lielā mērā var neitralizēt šo apzīmējumu vizuālo un fonētisko līdzību (iepriekš 60. punktā minētais spriedums “BASS”, 54. punkts). Tomēr saskaņā ar šo pašu judikatūru šāda neitralizācija notiek tikai tad, ja vismaz vienai no attiecīgajām preču zīmēm konkrētās sabiedrības daļas skatījumā ir skaidra un noteikta nozīme, ko attiecīgā sabiedrības daļa spēj uzreiz uztvert.
99 Tomēr šajā lietā, kā jau iepriekš norādīts, ir izslēgts, ka konkrētā sabiedrības daļa spētu uzreiz uztvert noteikto agrākās preču zīmes vārdiskā elementa “quantième” nozīmi vai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskā elementa “quantum” nozīmi.
100 Šais apstākļos apzīmējumu konceptuālā atšķirība nav tāda, lai lielā mērā neitralizētu šo apzīmējumu vizuālo un fonētisko līdzību.
101 Apelāciju padome tomēr ir nospriedusi, ka ar agrāko preču zīmi apzīmēto preču tirdzniecības īpašie apstākļi ļauj izslēgt jebkādu konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēju.
102 Šai ziņā prasītāja un ITSB uzskata, ka šis kritērijs, vērtējot sajaukšanas iespēju, vispār nav jāņem vērā.
103 Saskaņā ar judikatūru, visaptveroši izvērtējot sajaukšanas iespēju, nozīme, ko piešķir konfliktējošo apzīmējumu vizuālajam, fonētiskajam un konceptuālajam aspektam, var mainīties atkarībā no objektīviem apstākļiem, kuros preču zīmes var nonākt tirgū (skat. iepriekš šī sprieduma 74. punktā minēto spriedumu “BUDMEN”, 57. punkts, un iepriekš šī sprieduma 89. punktā minēto spriedumu “NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”, 49. punkts). Ir jāatzīmē, ka šai aspektā kā atskaites punkts ir jāņem ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču “parastie” tirdzniecības apstākļi, respektīvi, apstākļi, kas ir parasti sagaidāmi attiecībā uz to preču kategoriju, kuras apzīmē ar attiecīgajām preču zīmēm. Šai lietā runa ir par apstākļiem, kuros rokas pulksteņus un to sprādzes parasti tirgo ar pārdevēja starpniecību un patērētājs pašapkalpošanās ceļā piekļūt šīm precēm nespēj.
104 Līdz ar to ir pilnīgi pamatoti ņemt vērā objektīvos apstākļus, kādos tirgo ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces. Faktiski ir jāatgādina, ka ITSB instancēm ir jāveic ilgtermiņa pārbaude, lai noteiktu, vai nepastāv sajaukšanas iespēja. Tā kā ar preču zīmēm apzīmēto preču tirdzniecības apstākļi laika gaitā un pēc preču zīmju īpašnieku vēlēšanās var mainīties, divu preču zīmju sajaukšanas iespējas ilgtermiņa pārbaude, ko veic sabiedrības interesēs, respektīvi, lai nepieļautu iespēju, ka attiecīgā sabiedrības daļa var kļūdīties attiecībā uz konkrēto preču tirdzniecības izcelsmi, nedrīkst būt atkarīga no preču zīmju īpašnieku tirdzniecības plāniem, kas ir subjektīvi, turklāt neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti.
105 Turklāt jāuzsver, ka ITSB instances ir pilnvarotas ņemt vērā objektīvos preču tirdzniecības apstākļus, īpaši tajos gadījumos, kad jāizvērtē nozīme, kāda piešķirama konfliktējošo preču zīmju vizuālajam, fonētiskajam un konceptuālajam aspektam. Tādējādi, ja ar kādu preču zīmi apzīmēta prece tiek pārdota tikai pēc mutiska pasūtījuma, tad attiecīgās preču zīmes fonētiskie aspekti no attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa vienmēr ir svarīgāki nekā vizuālie (šeit skat. iepriekš šī sprieduma 89. punktā minēto spriedumu “NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”, 49. punkts).
106 Šai ziņā Pirmās instances tiesa nepiekrīt personas, kas iestājusies lietā, argumentam, saskaņā ar kuru Apelāciju padome konkrētajā lietā ir pienācīgi ņēmusi vērā objektīvos prasītājas preču tirdzniecības apstākļus, jo šīs preces ir apzīmētas ar savdabīgām (sui generis) preču zīmēm, respektīvi, privātajām preču zīmēm vai veikalu preču zīmēm. Faktiski šāds apgalvojums ignorē, pirmkārt, faktu, ka ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces ir atrodamas nevis E. Leclerc tirdzniecības centru plauktos, bet gan specializētos tirdzniecības punktos, kuri var atrasties tirdzniecības galerijā, un, otrkārt, apstākli, ka arī tirdzniecības centros veikalu preču zīmes pastāv līdzās citu īpašnieku preču zīmēm, kas apzīmē identiskas vai līdzīgas preces.
107 No tā izriet, ka, veicot konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas novērtējumu un tajā ņemot vērā ar agrāko preču zīmi apzīmēto preču tirdzniecības specifiskos apstākļus, kuri vienmēr ilgst tikai noteiktu laiku un ir atkarīgi tikai no šīs preču zīmes īpašnieka komercstratēģijas, Apelāciju padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu.
108 Visu šo iemeslu dēļ Apelāciju padome ir nepamatoti nospriedusi, ka nepastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja Francijas vidusmēra patērētāja skatījumā.
109 Šo vērtējumu nevar atspēkot ITSB un personas, kas iestājusies lietā, arguments, saskaņā ar kuru agrākajai preču zīmei sakarā ar tās zemo atšķirtspēju ir piešķirama tikai ierobežota aizsardzība.
110 Lai gan faktiski ir tā, ka sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākās preču zīmes atšķirtspēja (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 24. punkts), šajā lietā ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču identiskums papildus apzīmējumu, ko preču zīmes iekļauj, vizuālajai un fonētiskajai līdzībai, ko nespēj pietiekami neitralizēt minēto apzīmējumu konceptuālās atšķirības, ir pietiekams, lai Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē radītu sajaukšanas iespēju attiecībā uz Francijas vidusmēra patērētāju. Tā kā sajaukšanas iespēja ir īpašs agrākās preču zīmes aizsardzības nosacījums, šī aizsardzība tai ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai agrākajai preču zīmei ir tikai vāja atšķirtspēja.
111 Visbeidzot, saistībā ar apgalvojumiem par sajaukšanas iespējas neesamību konkrētās sabiedrības daļas segmentā, ko veido speciālisti, ir jāatzīmē, ka 14. klasē minētos aksesuārus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta preču zīmes reģistrācija, nebūt nelieto tikai šie speciālisti un ka tos nevar nošķirt no citām precēm, attiecībā uz kurām ir pieprasīta Kopienas preču zīmes reģistrācija. Līdz ar to ir pietiekami konstatēt, ka pastāv iespēja, ka preču zīmes varētu sajaukt Francijas vidusmēra patērētājs, lai uzskatītu, ka pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja attiecībā uz attiecīgo sabiedrības daļu.
112 Tātad ir jāpieņem otrais pamats – apgalvojums par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, nepārbaudot prasītājas izvirzīto pirmo pamatu, un ir jāapmierina prasījumi atcelt apstrīdēto lēmumu.
113 No tā izriet, ka nav jālemj par prasītājas prasījumu otro daļu, ar kuru tā lūdz atteikt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, jo ITSB katrā ziņā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktam ir jāveic pasākumi, lai izpildītu Kopienas tiesas spriedumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
114 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Šajā lietā prasītāja bija lūgusi piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā instancē. Tā kā ITSB spriedums nav labvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.
115 Turklāt prasītāja lūdza piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus, kas prasītājai radušies administratīvajā procesā ITSB. Šajā ziņā saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Tomēr tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies procesā iebildumu nodaļā. Attiecīgi prasītājas lūgums piespriest personai, kas iestājusies lietā un kurai spriedums ir nelabvēlīgs, atlīdzināt izdevumus, kas radušies administratīvajā procesā ITSB, var tikt apmierināts tikai attiecībā uz nepieciešamajiem izdevumiem, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju trešās padomes 2003. gada 30. janvāra lēmumu lietā R 109/2002‑3;
2) Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) sedz savus tiesāšanās izdevumus un tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai Pirmās instances tiesā;
3) persona, kas iestājusies lietā, sedz savus izdevumus un izdevumus, kas prasītājai radušies Apelāciju padomē.
Legal | Mengozzi | Wiszniewska-Białecka |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 12. janvārī.