PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2007. gada 14. februārī
Lieta T‑435/04
Manuel Simões Dos Santos
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Civildienests – ITSB ierēdņi un darbinieki – Novērtējums un paaugstināšana amatā – Atsākšana no nulles un jauns nopelnu punktu aprēķins – Pārejas noteikumi – Prasība atcelt tiesību aktu – Iebilde par prettiesiskumu – Atpakaļejoša spēka aizliegums – Tiesiskuma un tiesiskās drošības princips – Juridiskais pamats – Tiesiskā paļāvība – Vienlīdzīga attieksme
Priekšmets Prasība atcelt, pirmkārt, ITSB 2004. gada 7. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja 2004. gada 11. marta sūdzība, un, otrkārt, ITSB 2003. gada 15. decembra lēmumu, kurā noteikts prasītāja nopelnu punktu skaits, kas iegūts 2003. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, kā arī apvienotās komitejas 2003. gada 12. decembra attīstības ziņojumu
Nolēmums Atcelt ITSB 2003. gada 15. decembra lēmumu, ar kuru galīgi nosaka prasītāja nopelnu punktus 2003. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, kā arī ITSB 2004. gada 7. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja 2004. gada 11. marta sūdzība, ciktāl tajos ir ietverts konstatējums par prasītāja nopelnu punktu skaita izzušanu, kas apstiprināts ar 2004. gada 30. marta Lēmumu PERS-PROM-39-03rev1 par paaugstināšanu amatā. Prasību pārējā daļā noraidīt. ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Jaunas paaugstināšanas amatā sistēmas pieņemšana
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
2. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Jaunas paaugstināšanas amatā sistēmas pieņemšana
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
3. Ierēdņi – Principi – Tiesiskuma un tiesiskās drošības princips
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
4. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Jaunas paaugstināšanas amatā sistēmas pieņemšana
(Civildienesta noteikumu 45., 90. un 91. pants)
1. Atpakaļejošs spēks nepastāv tad, ja izmaiņas tiesiskajā regulējumā ir piemērojamas situāciju, kas radušās agrākā tiesiskā regulējuma darbības laikā, sekām nākotnē, jo tiesiskās paļāvības principu nevar saprast tādējādi, ka tas vispārīgi nepieļautu šādu piemērošanu. Tādējādi iestādes pieņemtais iekšējais tiesiskais regulējums par jaunas novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas īstenošanu netiek piemērots ar atpakaļejošu spēku, ja jaunās paaugstināšanas amatā punktu aprēķināšanas kārtības rezultātā, sākot ar paaugstināšanu amatā pēc tās stāšanās spēkā, netiek ņemti vērā ierēdņa agrāk uzkrātie nopelnu punkti, kas atzīti, pamatojoties uz iepriekšējo tiesisko regulējumu. Pēc jaunās sistēmas stāšanās spēkā administrācijai ir pienākums piemērot agrākajiem faktiem, pamatojoties uz kuriem iepriekšējo paaugstināšanu amatā ietvaros, kas veiktas atbilstoši agrākajām un pa to laiku atceltajām sistēmām, tika atzīti uzkrātie nopelnu punkti, jaunajās tiesību normās paredzētās tiesiskās sekas.
Turklāt jaunā tiesiskā regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku nav arī tas, ka noteiktu paaugstināšanas amatā punktu aprēķināšana tiek veikta saistībā ar ierēdņa darba stāžu pakāpē, kāds tas bija tā spēkā stāšanās datumā vai datumā pirms tā spēkā stāšanās, jo šāds datums ir tikai atskaites punkts jaunā tiesiskā regulējuma piemērošanai attiecīgā ierēdņa nākotnes situācijai. Šāds tiesiskais regulējums tikai reglamentē attiecīgās personas turpmāko karjeras gaitu, likumīgi ņemot vērā pabeigtos dienesta periodus un iepriekš notikušos faktus.
(skat. 95., 100., 101., 103. un 104. punktu)
Atsauce
Tiesa: 1999. gada 29. jūnijs, C‑60/98 Butterfly Music, Recueil, I‑3939. lpp., 24. un 25. punkts un tajos minētā judikatūra.
2. Iestādēm nav pienākuma pieņemt kādu noteiktu novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmu, ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas tām ir, lai atbilstoši to organizācijas un personāla vadības vajadzībām īstenotu Civildienesta noteikumu 45. panta mērķus. Var pieņemt, ka jebkuras ierēdņu novērtēšanai un paaugstināšanai amatā spēkā esošo metožu maiņas mērķis ir novērst atsevišķas neērtības, ko radīja iepriekšējo noteikumu piemērošana. Tātad tādām reformām, kuru nepieciešamības izvērtēšanai administrācijai ir plaša rīcības brīvība, ir raksturīgi no zināmas dienas ierēdņu nopelnu vērtēšanu veikt uz jauna pamata. Administrācijai nevar pieprasīt jaunajā sistēmā pilnībā un identiski ņemt vērā nopelnu punktus, kas ierēdņiem piešķirti saskaņā ar iepriekšējo sistēmu, jo tādējādi paaugstināšanas metodes reformai gandrīz nenovēršami tiktu atņemta jebkāda praktiska nozīme un turklāt darbiniekiem nav tiesību uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma saglabāšanu.
Tādējādi Civildienesta noteikumu 45. pants iestādēm to personāla vadības politikas ietvaros atstāj plašu rīcības brīvību attiecībā uz novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas ieviešanu un izmaiņām tajā ar vispārpiemērojamu pasākumu veikšanas palīdzību. Līdz ar to ierēdnis principā nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību par to, ka attiecībā uz viņu tiks veikti noteikti pasākumi, kas garantētu, ka saglabāsies no agrākā atceltā tiesiskā regulējuma izrietošās priekšrocības, kā sekas būtu šīs rīcības brīvības samazināšana nepiemērotā veidā. Tādējādi atsauce uz tiesisko paļāvību pret šādu vispārpiemērojamu pasākumu var būt sekmīga tikai ārkārtējos izņēmuma gadījumos un ļoti īpašos apstākļos. Lai gan Kopienu tiesa var pārbaudīt, vai kompetentā iestāde, īstenodama šo plašo rīcības brīvību, pilnībā ievērojusi tās robežas, tomēr šīs pārbaudes apjoms ir tikai ierobežots un attiecas tikai uz jautājumu, vai veiktajiem pasākumiem ir acīmredzami nepiemērots raksturs un vai iestādes novērtējums tādējādi ir acīmredzami kļūdains.
(skat. 132. un 133. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1994. gada 5. oktobris, C‑280/93 Vācija/Padome, Recueil, I‑4973. lpp., 90. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 11. februāris, T‑30/02 Leonhardt/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑265. lpp., 55. punkts un tajā minētā judikatūra; 2005. gada 28. jūnijs, T‑158/03 Industrias Químicas del Vallés/Komisija, Krājums, II‑2425. lpp., 95. punkts.
3. Katram individuālam pasākumam, kas ir ierēdnim nelabvēlīgs, atbilstoši no tiesiskuma un tiesiskās drošības principa izrietošām prasībām nepieciešams skaidrs, precīzs un nepārprotams juridiskais pamats. Ierēdņi un darbinieki ir pakļauti plašajai rīcības brīvībai personāla lietās, ko īsteno administrācija un ko tikai ierobežotā veidā līdzsvaro tās pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses. Tādējādi vēl jo svarīgāk ir, lai jebkurš individuāls akts, kurš pieņemts, īstenojot šo plašo rīcības brīvību, ir ierēdnim nelabvēlīgs un ietekmē tā personisko tiesisko situāciju, vismaz balstītos uz skaidru un pietiekami precīzu un saprotamu juridisko pamatu. Turklāt, tikai bez nosacījumiem ievērojot principu par skaidra juridiskā pamata prasību, kas izriet no tiesiskuma un tiesiskās drošības principa, kuriem sava personāla vadībā pakļauta jebkura Kopienu iestāde, var tikt garantēta minimāla paredzamība un pārskatāmība attiecībā uz individuālo aktu apjomu, kas, īstenojot minēto plašo rīcības brīvību, var tikt pieņemti attiecībā uz ierēdni.
(skat. 143. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1994. gada 29. jūnijs, C‑298/93 P Klinke/Tiesa, Recueil, I‑3009. lpp., 38. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 27. jūnijs, T‑214/00 X/Komisija, Recueil FP, I‑A‑143. un II‑663. lpp., 28.–34. punkts.
4. Iestādes pieņemts iekšējais tiesiskais regulējums par jaunas novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas īstenošanu, kura vispārējos un pārejas noteikumos nav ietverta atsauce uz nopelnu punktiem, kas izriet no iepriekšējās atceltās sistēmas, nav pietiekams juridiskais pamats, lai anulētu ierēdņa uzkrātos nopelnu punktus, kas iegūti, pamatojoties uz agrāko tiesisko regulējumu. Šī uzkrāto punktu likvidēšana, kaut vai netieša, ir attiecīgajai personai nelabvēlīgs individuāls pasākums, kuram atbilstoši tiesiskuma un tiesiskās drošības principam nepieciešams skaidrs, precīzs un nepārprotams juridiskais pamats. Jaunā tiesiskā regulējuma norma, kas vispārējā veidā paredz atcelt un aizstāt agrāko novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmu ar jaunu sistēmu, arī nav šāds skaidrs un precīzs juridiskais pamats šim mērķim.
(skat. 144. punktu)