Language of document : ECLI:EU:T:2021:651

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2021. gada 6. oktobrī (*)

Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Abresham Super Basmati Selaa Grade One World’s Best Rice” reģistrācijas pieteikums – Agrāka nereģistrēta vārdiska preču zīme “BASMATI” – Līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un Euratom – Pārejas periods – Interese celt prasību – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) – Common law noteikumi par prasību saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju (action for passing off) – Maldinošas izmantošanas iespēja – Agrākās preču zīmes ar reputāciju vājināšanās iespēja

Lietā T‑342/20

Indo European Foods Ltd, Herova [Harrow], Apvienotā Karaliste, ko pārstāv A. Norris, barrister, un N. Welch, solicitor,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv H. O’Neill un V. Ruzek, pārstāvji,

atbildētājs,

otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks –

Hamid Ahmad Chakari, ar dzīvesvietu Vīnē (Austrija),

par prasību par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 1079/2019‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Indo European Foods un H.A. Chakari,

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss [A. M. Collins], tiesneši V. Kreišics [V. Kreuschitz] un G. Šteinfate [G. Steinfatt] (referente),

sekretāre: Ž. Pišona [J. Pichon], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 2. jūnijā,

ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 8. oktobrī,

pēc tiesas sēdes 2021. gada 29. jūnijā

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2017. gada 14. jūnijā otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, Hamid Ahmad Chakari, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009, (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), kas grozīta [aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)].

2        Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:

Image not found

3        Preces, attiecībā uz kurām ir pieteikta reģistrācija, pēc pieteikuma daļējas noraidīšanas paralēlā iebildumu procesā ietilpst 30. un 31. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–        30. klase: “Rīsu milti; uzkodas uz rīsu bāzes; rīsu galetes; rīsu mīkla izmantošanai kulinārijā; ekstrudēti pārtikas produkti no rīsiem”;

–        31. klase: “Rīsu milti lopbarībai”.

4        Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2017. gada 6. septembra Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 169/2017.

5        2017. gada 13. oktobrī prasītāja, Indo European Foods Ltd, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 46. pantu, iesniedza iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš šī sprieduma 3. punktā norādītajām precēm.

6        Prasītājas iebildums bija balstīts uz agrāku Apvienotajā Karalistē nereģistrētu vārdisku preču zīmi “BASMATI”, kas tiek izmantota attiecībā uz rīsiem.

7        Iebilduma pamatojumam tika izvirzīts Regulas 2017/1001 8. panta 4. punktā norādītais pamats. Prasītāja būtībā uzsvēra, ka saskaņā ar Apvienotajā Karalistē piemērojamām tiesībām tā ir tiesīga nepieļaut reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu, ceļot tā saukto “plašas” formas prasību saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju (action for passing off).

8        2019. gada 5. aprīlī Iebildumu nodaļa pilnībā noraidīja iebildumu. Tā uzskatīja, ka prasītājas iesniegtie pierādījumu [elementi] nav pietiekami, lai pierādītu, ka agrāka preču zīme ir tikusi izmantota plašākā nekā tikai vietējas nozīmes komercdarbībā pirms attiecīgā datuma un attiecīgajā teritorijā. Līdz ar to tās ieskatā nav izpildīts viens no Regulas 2017/1001 8. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

9        2019. gada 16. maijā prasītāja saskaņā ar Regulas 2017/1001 66.–71. pantu iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

10      Ar 2020. gada 2. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību kā nepamatotu, jo prasītāja nav pierādījusi, ka nosaukums “basmati” tai ļauj aizliegt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu Apvienotajā Karalistē saskaņā ar anglosakšu tiesību delikta plašas formas prasību saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju.

11      No prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem izrietot, ka, lai darbība veidotu minēto deliktu, ir jāpierāda, ka, pirmkārt, nosaukums “basmati” apzīmē noteiktu preču klasi, otrkārt, šim nosaukumam ir reputācija, kas rada goodwill (t.i., klientu pievilkšanas spēku) attiecībā uz būtisku Apvienotās Karalistes sabiedrības daļu, treškārt, prasītāja ir viena no vairākiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir tiesības atsaukties uz goodwill, kas saistīts ar minēto nosaukumu, ceturtkārt, iesniedzējs īsteno maldinošu izmantošanu, kas liek vai varētu likt sabiedrībai domāt, ka ar apstrīdēto apzīmējumu piedāvātās preces ir no basmati rīsiem un, piektkārt, tai ir radies vai varētu rasties kaitējums [preču] sajaukšanas dēļ, ko rada minētā maldinošā izmantošana.

12      Apelācijas padome uzskatīja, ka ir izpildīti pirmie trīs nosacījumi, ko paredz plašas formas prasība saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju. Turpretī tā uzskatīja, ka prasītāja nav pierādījusi, ka apzīmējuma, kura reģistrācija ir apstrīdēta, izmantošana var izraisīt nosaukuma ar reputāciju “basmati” maldinošu izmantošanu. Turklāt Apelācijas padome uzskatīja, ka izskatāmajā lietā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana nerada prasītājai komerciālu kaitējumu, kas izpaužas kā pārdošanas apjomu samazināšanās, jo attiecīgās preces ir citas preces, nevis rīsi, savukārt prasītāja pārdeva vienīgi rīsus. Tāpat neviens arguments neizskaidrojot, kādā veidā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana varētu ietekmēt nosaukuma “basmati” atšķirtspēju, ņemot vērā, ka ‘super basmati’ rīsi ir atzīta basmati rīsu šķirne.

 Lietas dalībnieku prasījumi

13      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu un apmierināt iebildumu attiecībā uz visām precēm;

–        pakārtoti – nodot lietu atpakaļ EUIPO atkārtotai izskatīšanai;

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp Apelācijas padomē un Iebildumu nodaļā radušos izdevumus.

14      EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par prasības priekšmetu un tās pieņemamību

15      Pirmkārt, EUIPO apgalvo, ka, tā kā iebildumi pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju ir balstīti uz agrāku Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē nereģistrētu preču zīmi un ņemot vērā šīs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības 2020. gada 1. februārī, Līgumā par minētās valsts izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Izstāšanās līgums”) paredzētā pārejas perioda beigšanās ir šķērslis iebildumu procesam un attiecīgajai prasībai zūd prasības priekšmets. Patiešām, sākot no pārejas perioda beigām, Regulā 2017/1001 veiktās atsauces uz dalībvalstīm un dalībvalstu tiesībām vairs neattiecoties uz Apvienoto Karalisti un Apvienotās Karalistes tiesībām. Līdz ar to, sākot no šī datuma, pirmkārt, reģistrācijai pieteiktā preču zīme neradot nekādas tiesiskās sekas Apvienotās Karalistes teritorijā, otrkārt, tiesības, uz kurām atsaucas prasītāja, vairs neesot uzskatāmas par “agrākām tiesībām” Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkta izpratnē un, treškārt, pēc reģistrācijai pieteiktās preču zīmes iespējamās reģistrācijas konflikti nevarot rasties, jo pēdējā minētā preču zīme netiks aizsargāta Apvienotajā Karalistē, tomēr agrākās tiesības tiks aizsargātas vienīgi Apvienotajā Karalistē.

16      Izstāšanās līgums, kurā ir noteikta Apvienotās Karalistes izstāšanās kārtība no [Eiropas] Savienības, stājās spēkā 2020. gada 1. februārī. Šajā Līgumā ir paredzēts pārejas periods no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim. Izstāšanās līguma 127. pantā ir precizēts, ka, ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi, pārejas periodā Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā ir piemērojamas Savienības tiesības.

17      Šī strīda priekšmets ir Apelācijas padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmums, kurā tā lēma par prasītājas izvirzītā iebilduma pamata esamību. Taču relatīva iebildumu pamata esamība ir jāizvērtē vēlākais brīdī, kad EUIPO lemj par iebildumiem. Proti, Vispārējā tiesa nesen ir nospriedusi, ka agrākai preču zīmei, uz kuru balstīts iebildums, ir jābūt spēkā ne tikai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas brīdī, bet arī brīdī, kad EUIPO lemj par iebildumiem (spriedums, 2019. gada 14. februāris, Beko/EUIPO – Acer (“ALTUS”), T‑162/18, nav publicēts, EU:T:2019:87, 41. punkts). Tomēr ir arī pretēja judikatūra, saskaņā ar kuru, lai izvērtētu relatīva iebildumu pamata esamību, ir jāaplūko situācija, kas pastāvēja brīdī, kad tika iesniegts Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums, pret kuru, balstoties uz agrāku preču zīmi, celti iebildumi (spriedumi, 2018. gada 17. oktobris, Golden Balls/EUIPO – Les Éditions P. Amaury (“GOLDEN BALLS”), T‑8/17, nav publicēts, EU:T:2018:692, 76. punkts; 2020. gada 30. janvāris, Grupo Textil Brownie/EUIPO – The Guide Association (“BROWNIE”), T‑598/18, EU:T:2020:22, 19. punkts, un 2020. gada 23. septembris, Bauer Radio/EUIPO – Weinstein (“MUSIKISS”), T‑421/18, EU:T:2020:433, 34. punkts). Saskaņā ar pēdējo minēto judikatūru, apstāklim, ka pēc šī datuma, tostarp pēc attiecīgās dalībvalsts, kurā preču zīme ir aizsargāta, iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības, agrāka preču zīme varētu zaudēt nereģistrētas preču zīmes statusu vai cita tāda apzīmējuma statusu, kas izmantots plašākā nekā tikai vietējas nozīmes komercdarbībā, principā nav nozīmes iebildumu procesa iznākumam (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, “BROWNIE”, T‑598/18, EU:T:2020:22, 19. punkts).

18      Šajā lietā šis jautājums nav jārisina. Proti, H. A. Chakari lūdza Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju 2017. gada 14. jūnijā, tātad brīdī, kad Apvienotā Karaliste bija Savienības dalībvalsts. Apelācijas padomes lēmums tika pieņemts 2020. gada 2. aprīlī, proti, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, bet pārejas perioda laikā. Tā kā Izstāšanās līgumā nav pretēju noteikumu, Regula 2017/1001 joprojām ir piemērojama Apvienotās Karalistes preču zīmēm, kā arī agrākām Apvienotajā Karalistē nereģistrētām preču zīmēm, kuras tiek izmantotas komercdarbībā. Līdz ar to līdz pārejas perioda beigām agrākās preču zīmes turpina saņemt tādu pašu aizsardzību, kāda tām būtu bijusi, ja Apvienotā Karaliste nebūtu izstājusies no Savienības (spriedums, 2020. gada 23. septembris, “MUSIKISS”, T‑421/18, EU:T:2020:433, 33. punkts).

19      Katrā ziņā uzskatīt, ka strīda priekšmets zūd brīdī, kad tiesvedības gaitā rodas notikums, kura rezultātā agrāka preču zīme varētu zaudēt nereģistrētas preču zīmes vai cita tāda apzīmējuma statusu, kas izmantots plašākā nekā tikai vietējas nozīmes komercdarbībā, tostarp pēc attiecīgās dalībvalsts iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības, nozīmētu, ka Vispārējai tiesai būtu jāņem vērā pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas radušies apstākļi, kuri nevar ietekmēt šī lēmuma pamatotību (pēc analoģijas skat., spriedumu, 2014. gada 8. oktobris, Fuchs/ITSB – Les Complices (Zvaigzne aplī), T‑342/12, EU:T:2014:858, 24. punkts). Tomēr, tā kā Vispārējā tiesā celtā prasība ir vērsta uz EUIPO Apelācijas padomes lēmuma tiesiskuma pārbaudi Regulas 2017/1001 72. panta izpratnē, Vispārējai tiesai, lai izvērtētu minēto tiesiskumu, principā ir jāņem vērā apstrīdētā lēmuma datums.

20      No tā izriet, ka neatkarīgi no tā, kurš ir noteicošais brīdis, uz kuru ir izdarīta izvēle atsaukties (preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdis vai Apelācijas padomes lēmums), uz prasītājas iebildumu un apelācijas sūdzības pamatojumam norādīto preču zīmi var tikt balstīti iebildumi.

21      EUIPO izvirzītie argumenti šo secinājumu neatspēko. Lai gan no 2019. gada 14. februāra sprieduma “ALTUS” (T‑162/18 nav publicēts, EU:T:2019:87, 41.–43. punkts), uz kuru atsaucas EUIPO, izriet, ka agrākajai preču zīmei, uz kuru balstīts iebildums, joprojām ir jābūt spēkā brīdī, kad EUIPO lemj par iebildumiem, no tā nevar tikt secināts, ka prasībai Vispārējā tiesā zūd priekšmets, ja tiesvedības gaitā Vispārējā tiesā šī preču zīme zaudē savu statusu atbilstoši Regulas 2017/1001 8. panta 4. punktam.

22      Šajā tiesvedībā faktiski nav nozīmes 2021. gada 2. jūnija spriedumam Style & Taste/EUIPO – The Polo/Lauren Company (Polo spēlētāja attēls) (T‑169/19, EU:T:2021:318), uz kuru arī atsaucas EUIPO un kurš, tā ieskatā, attiecas uz “saistīto” jautājumu. Pirmkārt, lieta, kurā tika taisīts šis spriedums, neattiecas uz iebildumu procesu, bet gan uz jautājumu par datumu, kurā ir aizsargājamas agrākas tiesības, lai pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu varētu balstīt uz Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 52. panta 2. punkta d) apakšpunkta pamata. Otrkārt, saskaņā ar šajā spriedumā sniegto risinājumu šīs tiesību normas piemērošanas ietvaros, šajā tiesību normā paredzēto agrāko rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašniekam ir jāpierāda, ka viņš var aizliegt apstrīdētās Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanu ne tikai šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datumā, bet arī datumā, kurā EUIPO lemj par pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu (spriedums, 2021. gada 2. jūnijs, (Polo spēlētāja attēls, T‑169/19, EU:T:2021:318, 30. punkts). Tomēr šis datums nav vēlāks par iepriekš šī sprieduma 20. punktā minētajiem datumiem.

23      Līdz ar to Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības nav izraisījusi šī strīda priekšmeta zudumu.

24      Otrkārt, EUIPO apgalvo, ka, tā kā apstrīdētā lēmuma atcelšana vairs nevarot prasītājai sniegt nekādu labumu, tai vairs neesot intereses celt prasību šajā tiesvedībā. Tas norāda, ka, pat ja tas noraidītu Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, iesniedzējs varētu pārvērst savu preču zīmi par valsts preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem visās Savienības dalībvalstīs, saglabājot saskaņā ar Regulas 2017/1001 139. pantu noraidītā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma prioritāti. Tādējādi [reģistrācijas pieteikuma] iesniedzējs saņemtu preču zīmes aizsardzību tajā pašā teritorijā kā tad, ja iesniegtie iebildumi pret minēto Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu tiktu noraidīti. Tiesas sēdē EUIPO piebilda, ka tā ieskatā intereses celt prasību neesamība izrietot arī no tā, ka gadījumā, ja Vispārējā tiesa atceltu apstrīdēto lēmumu un līdz ar to strīds tiktu nodots atpakaļ izskatīšanai Apelācijas padomē, tā varētu vienīgi noraidīt apelācijas sūdzību, ņemot vērā, ka no judikatūras lietās, kurās pasludināts 2019. gada 14. februāra spriedums “ALTUS” (T‑162/18, nav publicēts, EU:T:2019:87) un 2021. gada 2. jūnija spriedums “Polo spēlētāja attēls” (T‑169/19, EU:T:2021:318), izriet, ka EUIPO lēmuma pieņemšanas brīdī aizsargātajai preču zīmei, uz kuru balstīts iebildums, ir jābūt spēkā esošai.

25      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasītāja interesei celt prasību, ņemot vērā prasības priekšmetu, ir jāpastāv prasības celšanas brīdī, pretējā gadījumā šāda prasība nav pieņemama. Šim strīda priekšmetam – tāpat kā interesei celt prasību – ir jāpastāv līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā lieta ir jāizbeidz, un tas nozīmē, ka prasības iznākumam ir jāspēj radīt labumu lietas dalībniekam, kurš cēlis šo prasību (skat. spriedumus, 2007. gada 7. jūnijs, Wunenburger/Komisija, C‑362/05 P, EU:C:2007:322, 42. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 8. oktobris, Zvaigzne aplī, T‑342/12, EU:T:2014:858, 23. punkts un tajā minētā judikatūra). Tātad, ja procesa laikā prasītāja interese celt prasību zūd, Vispārējās tiesas nolēmums par lietas būtību nevar viņam radīt nekādu labumu.

26      Vispirms ir jānoraida EUIPO arguments, saskaņā ar kuru intereses celt prasību neesamība izriet no tā, ka iesniedzējs varētu pārvērst savu preču zīmi par valsts preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem visās Savienības dalībvalstīs un tādējādi saņemt preču zīmes aizsardzību tajā pašā teritorijā kā tad, ja pret minēto Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu celtie iebildumi tiktu noraidīti. Proti, šie apsvērumi principā der attiecībā uz jebkuru iebildumu procesu.

27      Turklāt EUIPO kļūdaini apgalvo, ka Apelācijas padomei – kurai lieta tiktu nodota atpakaļ izskatīšanai, ja Vispārējā tiesa atceltu apstrīdēto lēmumu,– būtu jānoraida apelācijas sūdzība, jo nav agrākas preču zīmes, kas ir aizsargāta ar dalībvalsts tiesībām. EUIPO balstās uz kļūdainu premisu, apgalvojot, ka Apelācijas padomei faktu vērtējums būtu jāveic, analizējot situāciju, kāda ir tās lēmuma pieņemšanas brīdī. Patiesībā pēc Apelācijas padomes lēmuma atcelšanas prasītājas apelācijas sūdzība, kuru tā iesniegusi Apelācijas padomei, atkal kļūst par izskatāmu (spriedums, 2018. gada 8. februāris, Sony Interactive Entertainment Europe/EUIPO – Marpefa (“Vieta”), T‑879/16, EU:T:2018:77, 40. punkts). Līdz ar to minētajai padomei no jauna ir jālemj par šo pašu apelācijas sūdzību, ņemot vērā tās iesniegšanas brīdī esošo situāciju, jo apelācijas sūdzība atkal kļūst par izskatāmu tajā pašā stadijā, kurā tā bija pirms apstrīdētā lēmuma. No tā izriet, ka nav nozīmes judikatūrai, ko EUIPO ir minējis savas argumentācijas pamatojumam. Proti, šī judikatūra tikai apstiprina, ka katrā ziņā nevar pieprasīt, lai preču zīme, uz kuru balstīti iebildumi, turpinātu pastāvēt pēc Apelāciju padomes lēmuma pieņemšanas.

28      No tā izriet, ka šīs lietas priekšmets nav zudis un ka prasītājas interese celt prasību turpina pastāvēt.

 Par lietas būtību

 Par “ratione temporis” piemērojamo regulu

29      Vispirms ir jākonstatē ka, ņemot vērā attiecīgā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, proti, 2017. gada 14. jūniju, kas ir izšķirošais, nosakot piemērojamās materiālās tiesības, šo strīdu regulē Regulas Nr. 207/2009 materiāltiesiskās normas (šajā nozīmē skat., spriedumus, 2014. gada 8. maijs, Bimbo/ITSB, C‑591/12 P, EU:C:2014:305, 12. punkts, un 2020. gada 18. jūnijs, Primart/EUIPO, C‑702/18 P, EU:C:2020:489, 2. punkts un tajā minētā judikatūra).

30      Līdz ar to šajā lietā attiecībā uz materiālajām tiesību normām Apelācijas padomes atsauces apstrīdētajā lēmumā un lietas dalībnieku atsauces procesuālajos rakstos uz Regulas 2017/1001 8. panta 4. punktu ir jāsaprot kā tādas, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktu un kuru saturs ir identisks.

 Par atcelšanas prasību

31      Prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpumu. Tā it īpaši apstrīd Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru nevar tikt konstatēta maldinošas izmantošanas iespēja, balstoties uz apstrīdētajām precēm, kā arī apstrīd vērtējumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana nevar tai radīt kaitējumu, jo nepastāv tieši pārdošanas apjomu zudumi. Tā uzskata, ka Apelācijas padome esot nepareizi interpretējusi tiesību normas saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju un nosacījumus, saskaņā ar kuriem maldinoša izmantošana var būt pamats apelācijas sūdzībai.

32      Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktu nereģistrētas preču zīmes vai apzīmējuma, kas nav preču zīme, īpašnieks var iebilst pret Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, ja šī nereģistrētā preču zīme vai apzīmējums kumulatīvi atbilst šādiem četriem nosacījumiem: šis apzīmējums tiek izmantots komercdarbībā; tā mērogs nav tikai vietējs; tiesības uz šo preču zīmi vai apzīmējumu ir iegūtas saskaņā ar dalībvalsts, kurā tā vai tas tiek izmantots, tiesību aktiem pirms Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas; visbeidzot, šīs preču zīmes vai šī apzīmējuma īpašniekam ir jābūt tiesībām aizliegt vēlākas preču zīmes izmantošanu. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, tādēļ, ja nereģistrēta preču zīme vai apzīmējums neatbilst kādam no šiem nosacījumiem, nevar tikt apmierināti iebildumi, kas balstīti uz komercdarbībā izmantotas nereģistrētas preču zīmes vai citu apzīmējumu esamību Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta izpratnē (skat. spriedumu, 2018. gada 24. oktobris, Bacardi/EUIPO – Palírna U zeleného stromu (“42 BELOW”), T‑435/12, EU:T:2018:715, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

33      Pirmie divi nosacījumi, proti, saistībā ar norādītās preču zīmes vai apzīmējuma izmantošanu un mērogu, kas nevar būt tikai vietējs, izriet no paša Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta teksta un tātad ir interpretējami Savienības tiesību gaismā (skat. spriedumu, 2018. gada 24. oktobris, “42 BELOW”, T‑435/12, EU:T:2018:715, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

34      Savukārt no precizējuma “ja, ievērojot tās dalībvalsts tiesību aktus, kuri attiecas uz šo zīmi” izriet, ka pārējie divi tālāk Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie kritēriji ir ar regulu paredzētie nosacījumi, kas – atšķirībā no iepriekš minētajiem – ir novērtējami atbilstoši tiesību normās, kas reglamentē norādīto apzīmējumu, noteiktajiem kritērijiem. Šī atsauce uz tiesību normām, kas reglamentē norādīto apzīmējumu, ir pamatota, ņemot vērā, ka Regulā Nr. 207/2009 ir atzīta iespēja Eiropas Savienības preču zīmju sistēmā neietilpstošus apzīmējumus pretstatīt Eiropas Savienības preču zīmei. Līdz ar to tikai tiesību normas, kas reglamentē norādīto apzīmējumu, ļauj noteikt, vai šis apzīmējums ir agrāks par Eiropas Savienības preču zīmi un vai tas var būt pamats aizliegumam izmantot vēlāku preču zīmi (skat. spriedumu, 2018. gada 24. oktobris, “42 BELOW”, T‑435/12, EU:T:2018:715, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

35      Saskaņā ar Regulas 2017/1001 95. panta 1. punktu iebildumu EUIPO iesniedzējam ir pienākums pierādīt, ka ir izpildīts nosacījums, saskaņā ar kuru izvirzītais apzīmējums tā īpašniekam dod tiesības aizliegt vēlākas preču zīmes izmantošanu (skat. spriedumu, 2019. gada 23. maijs, Dentsply De Trey/EUIPO – IDS (“AQUAPRINT”), T‑312/18, nav publicēts, EU:T:2019:358, 100. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr, tā kā Vispārējās tiesas īstenotajai tiesiskuma kontrolei ir jāatbilst efektīvas tiesiskās aizsardzības principam, tad pārbaude, ko Vispārējā tiesa veic atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktam, ir pilnīga tiesiskuma kontrole (spriedums, 2011. gada 5. jūlijs, Edwin/ITSB, C‑263/09 P, EU:C:2011:452, 52. punkts).

36      Izskatāmajā lietā tātad ir jāpārbauda, vai Apelācijas padome ir ņēmusi vērā atbilstošās valsts tiesību normas un vai tā, ņemot vērā šīs tiesību normas, ir pareizi izvērtējusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta piemērošanas nosacījumus.

37      Prasītājas iebildumi ir balstīti uz Apvienotajā Karalistē piemērojamajās tiesībās paredzēto plašas formas prasību saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju. Norādot uz 2012. gada 18. janvāra spriedumu Tilda Riceland Private/ITSB – Siam Grains (“BASmALI”) (T‑304/09, EU:T:2012:13, 18. punkts), kurā ir piemērots attiecīgais valsts tiesiskais regulējums, prasītāja atsaucas uz Trade Marks Act, 1994 (Apvienotās Karalistes Likums par preču zīmēm), kura 5. panta 4. punktā tostarp ir noteikts, ka preču zīmi nereģistrē, ja vai tiktāl, cik tās izmantošanai Apvienotajā Karalistē šķērslis varētu būt kāda tiesību norma (tostarp saskaņā ar tiesību normām attiecībā uz apzīmējuma uzurpāciju), kas aizsargā nereģistrētu preču zīmi vai jebkuru citu komercdarbībā izmantotu apzīmējumu.

38      No Apvienotās Karalistes Likuma par preču zīmēm 5. panta 4. punkta – atbilstoši tam, kā to interpretē attiecīgās valsts tiesas,– izriet, ka lietas dalībniekam, kas uz to atsaucas, ir jāsniedz pierādījums, ka saskaņā ar Apvienotajā Karalistē piemērojamo tiesisko regulējumu saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju, ir jābūt izpildītiem trim nosacījumiem, proti, pirmkārt, attiecīgais apzīmējums ir ieguvis goodwill, otrkārt, ka preču, ko aptver vēlāka preču zīme, piedāvājums, izmantojot šo apzīmējumu, ir maldinoša izmantošana, ko īsteno minētās preču zīmes īpašnieks, un, treškārt, ka pastāv goodwill nodarītais kaitējums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 4. oktobris, Paice/EUIPO – Blackmore (“DEEP PURPLE”), T‑328/16, nav publicēts, EU:T:2018:649, 22.–25. punkts un tajā minētā judikatūra, 2019. gada 23. maijs, “AQUAPRINT”, T‑312/18, nav publicēts, EU:T:2019:358, 102. punkts).

39      Lai gan maldinoša izmantošana – neatkarīgi no tā, vai tā ir tīša vai netīša –, ko veicis atbildētājs prasībā saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju, ir tāda, kas var likt prasītāja klientiem piedēvēt tam atbildētāja piedāvāto preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi (skat. spriedumu, 2019. gada 23. maijs, “AQUAPRINT”, T‑312/18, nav publicēts, EU:T:2019:358, 103. punkts un tajā minētā judikatūra), no Apvienotās Karalistes tiesu nolēmumiem izriet, ka apzīmējums, ko izmanto, lai apzīmētu preces vai pakalpojumus, var iegūt reputāciju tirgū apzīmējuma uzurpācijai piemērojamo tiesību normu izpratnē pat tad, ja savā komercdarbībā to ir izmantojuši vairāki tirgus dalībnieki (Chocosuisse Union des fabricants suisses de chocolat & Ors v Cadbury Ltd. [1999] EWCA Civ 856). Šis tā sauktais “plašas” formas pārkāpums saistībā ar apzīmējuma uzurpācija, ko ir atzinušas Apvienotās Karalistes tiesas, tādējādi ļauj vairākiem uzņēmējiem būt apveltītiem ar tiesībām uz apzīmējumu, kas ir ieguvis reputāciju tirgū (skat. spriedumu, 2015. gada 30. septembris, Tilda Riceland Private/ITSB – Siam Grains (“BASmALI”), T‑136/14, EU:T:2015:734, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

40      “Plašas” formas delikta saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju ietvaros atbildētājs maldina par savu preču izcelsmi vai raksturu, maldinoši radot priekšstatu, ka to izcelsmes vieta ir konkrēts reģions vai ka tam ir īpašas iezīmes vai sastāvs. Maldinošā izmantošana var izpausties kā aprakstošu vai sugas vārdu, kuri nepareizi apraksta atbildētāja preces, izmantošana, ļaujot domāt, ka tām piemīt tāda īpašība vai iezīme, kuras tām nav (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 18. jūlijs, Alfonso Egüed/EUIPO – Jackson Family Farms (“BYRON”), T‑45/16, EU:T:2017:518, 95. punkts).

41      Izskatāmajā lietā prasītājas izvirzītais pamats attiecas uz iepriekš šī sprieduma 38. punktā minēto otro un trešo nosacījumu, proti, nosacījumiem, kas attiecas, pirmkārt, uz maldinošu izmantošanu, kā arī, otrkārt, uz agrāka apzīmējuma iegūtajam goodwill nodarīto kaitējumu.

–       Par maldinošu izmantošanu

42      Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome, veicot maldinošas izmantošanas iespējas vērtējumu, nav ievērojusi Apvienotajā Karalistē piemērojamajās tiesību normās paredzētos juridiskos nosacījumus attiecībā uz plašas formas prasību saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju, jo ir analizējusi tikai to, vai liels konkrētās sabiedrības daļas locekļu skaits var tikt maldināts attiecībā uz konkrētās preces komerciālo izcelsmi, nevis izvirzījusi jautājumu, vai šī sabiedrības daļa var tikt maldināta attiecībā uz minētās preces raksturīgajām iezīmēm.

43      Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka tas, ka rīsi nav daļa no attiecīgajām precēm, nav noteicošais. Tā uzskata, ka, ja konkrētā sabiedrības daļa tiek vedināta domāt, ka minētās preces ir gatavotas no basmati rīsiem, lai gan tas tā neesot, ir īstenojies nosacījums par maldinošu izmantošanu. Ar vārdu “basmati” saistītais goodwill attiecas ne tikai uz basmati rīsiem, bet arī uz precēm, kuru sastāvā tie ir vai kuras gatavotas no šiem rīsiem un ir marķētas kā tādas, kas izriet arī no United Kingdom Intellectual Property Office (Apvienotās Karalistes Intelektuālā īpašuma birojs) 2016. gada 9. augusta lēmuma iebildumu procesā O‑378‑16 (turpmāk tekstā – “Basmati Bus lēmums”). Abos gadījumos esot saglabājušās basmati rīsiem piemītošās minimālās iezīmes, kas to padara par skaidri noteiktu rīsu šķirni. Iegādājoties preci, uz kuras norādīts, ka tā gatavota no basmati rīsiem vai ka tie ir tās sastāvā, konkrētā sabiedrības daļa sagaida, ka šo preču sastāvā patiešām ir šie rīsi, un no Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste) nolēmuma Taittinger SA pret ALLBEV LTD (1993) F.S. R. 641 (turpmāk tekstā “spriedums Taittinger”) un no Basmati Bus lēmuma skaidri izriet, ka nosacījums saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu var īstenoties arī attiecībā uz dažāda veida precēm. Proti, saskaņā ar Apvienotās Karalistes judikatūru viena no tiesību normu, kas attiecas uz apzīmējuma uzurpāciju, galvenajām iezīmēm esot tāda, ka, lai pastāvētu maldinoša izmantošana, kas var būt pamats prasības celšanai vai radīt kaitējumu, precēm nav jābūt identiskām vai ar tādu pašu reputācijas apjomu un tikpat plašu goodwill.

44      Treškārt, prasītāja norāda, ka Apelācijas padome kļūdaini esot balstījusi savu lēmumu arī uz apsvērumu, saskaņā ar kuru prasītāja nav apgalvojusi un vēl jo mazāk pierādījusi, ka H. A. Chakari izmantoja reģistrācijai pieteikto preču zīmi Apvienotajā Karalistē un ka šī izmantošana attiecas uz precēm, kas nebija gatavotas no autentiskiem basmati rīsiem. Tās ieskatā, lai gan nav nepieciešams sniegt konkrētu pierādījumu šajā ziņā, ar reputāciju apveltītā nosaukuma “basmati” maldinošas izmantošanas iespēja izrietot no minētās preču zīmes abstraktas un godīgas izmantošanas. Tā uzskata, ka, ņemot vērā, ka tā ir viena no ar vārdu “basmati” saistītā goodwill īpašniecēm un ka šis vārds Apvienotajā Karalistē tiek lietots īpaša rīsu veida apzīmēšanai, šī iespēja izriet no šīs preču zīmes aptverto preču plašā apraksta, kas ietver no jebkāda veida rīsiem gatavotas preces. Tādējādi tās ieskatā attiecībā uz minēto preču vispārīgu aprakstu būtu jāņem vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes abstrakta un godīga izmantošana.

45      Ceturtkārt, prasītāja precizē, ka tās argumenti, pamatojot aizliegumu H. A. Chakari izmantot reģistrācijai pieteikto preču zīmi, nav balstīti uz to preču kvalitāti, kas gatavotas no šīs preču zīmes aptvertajiem rīsiem, bet gan uz faktu, ka attiecīgo preču apraksts vispār neietver prasību, lai tās tiktu gatavotas tikai no autentiskiem basmati rīsiem, un tas nozīmē, ka to sastāvā basmati rīsu varētu nebūt vispār.

46      EUIPO apstrīd prasītājas argumentus. Pirmkārt, tiesību normām apzīmējuma uzurpācijas jomā, protams, ir raksturīgs tas, ka, lai konstatētu maldinošas izmantošanas un goodwill nodarītā kaitējuma iespēju, attiecīgajām precēm nav nedz jābūt vienām un tām pašām, nedz apveltītām ar tāda paša tvēruma reputāciju un goodwill. Tomēr tas neatspēkojot Apelācijas padomes argumentāciju, ņemot vērā, ka tā neesot nedz norādījusi, nedz likusi noprast, ka apstrīdētajām precēm ir jābūt tādām pašām kā tām, attiecībā uz kurām agrākajai preču zīmei ir goodwill. Turklāt EUIPO uzskata, ka tas, ka attiecīgajām precēm nav jābūt tām pašām, nenozīmē, ka vienkārša saikne starp tām, piemēram, sastāvdaļu līmenī, ir pietiekama, lai rastos maldinoša izmantošana. Tātad Apelācijas padome pamatoti esot uzsvērusi, ka goodwill, kas iegūts attiecībā uz konkrēta veida rīsiem, šajā gadījumā – basmati rīsiem, nav pielīdzināms goodwill, kas iegūts attiecībā uz precēm, kuru sastāvā ir rīsi. Tā kā goodwill ir pievilkšanas spēks, kas piesaista klientus, tā tvērums tiekot definēts ar precēm un pakalpojumiem, ar kuriem konkrētā sabiedrības daļa saista šo pievilkšanas spēku. Tā kā prasītāja ietilpst uzņēmumu grupā, kas izmanto nosaukumu “basmati”, lai apzīmētu īpašu rīsu veidu, rīsi esot prece, uz kuru attiecas iegūtais goodwill. Apelācijas padomes secinājumi pierādot, ka sākumpunkts ir tas, ka nosaukumam “basmati” ir goodwill attiecībā uz preci “rīsi” un ka esot bijis jānosaka, vai, izmantojot šo nosaukumu saistībā ar konkrētajām precēm, tiek gūts labums no šī goodwill, attiecībā uz patērētājiem radot maldinošu izmantošanu. Runājot par rīsu miltiem, no rīsiem gatavotiem ēdieniem vai rīsu miltiem lopbarībai, EUIPO ieskatā netika iesniegts neviens pierādījums, kas norādītu, ka [preču] sastāvā esošais rīsu veids patērētājiem ir svarīgs, pieņemot lēmumu iegādāties šīs preces.

47      Otrkārt, EUIPO uzskata, ka Apelācijas padome neesot izvairījusies no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes abstraktas izmantošanas pārbaudes, bet skaidri paredzējusi šādu izmantošanu, kas var ietvert tās izmantošanu attiecībā uz precēm, kuru sastāvā nav basmati rīsu vai kuras nav ražotas no šiem rīsiem.

48      Turklāt EUIPO uzsver, ka, pat ja prasītāja varētu pierādīt, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdu “basmati” uztver kā norādi uz to, ka attiecīgo preču sastāvā ir basmati rīsi vai tās satur basmati rīsus, iebilduma apmierināšanai ar to nepietiek, jo neesot iesniegti nekādi pierādījumi, lai pamatotu nostāju, saskaņā ar kuru H. A. Chakari bija nodoms izmantot reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecībā uz citām precēm, kas nav gatavotas no basmati rīsiem vai nesatur basmati rīsus. Tas uzskata, ka plašas formas pārkāpums saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju ir judikatūrā rodamā tiesnešu tiesību norma, kas izriet no prasībām, kuras balstītas uz pārkāpumu saistībā ar preču zīmes faktisku maldinošu izmantošanu, nevis saistībā ar tīri hipotētisku izmantošanu nākotnē, ja nekas neliecina, ka šī izmantošana būs maldinoša. Preču zīmes reģistrācijas procesa kontekstā, ja nav pierādījumu par faktiskas maldināšanas esamību vai nopietnu maldināšanas iespēju nākotnē, tikai ar iespēju, ka šāda maldinoša izmantošana varētu rasties nākotnē, nepietiek, lai nepieļautu preču zīmes reģistrāciju, ja specifikācija atļauj labticīgu izmantošanu. Šī pieeja turklāt atbilstot pastāvīgajai praksei saistība ar plašām preču kategorijām, uz kurām attiecas absolūts maldināšanas pamats saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, kura ietvaros tiek prezumēts, ka pieteikuma iesniedzēji nerīkosies ļaunticīgi. EUIPO ieskatā pietiekamu aizsardzību veido minētās regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kurā ir noteikts, ka preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, ja preču zīmes izmantošanas rezultātā, ko veicis tās īpašnieks vai ja tas noticis ar tā piekrišanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta, preču zīme varētu maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz to raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

49      Treškārt, EUIPO ieskatā prasītāja kļūdaini apgalvo, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, izmantojot premisu, ka prasītājas argumentācija ir balstīta uz to, vai attiecīgo preču sastāvā varētu būt zemākas vai augstākas kvalitātes basmati rīsi. Tas tā neesot, jo Apelācijas padome esot vienīgi izklāstījusi plašas formas pārkāpuma saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju robežas un uzsvērusi, ka prasītājai nav tāda paša veida monopola tiesību, kuras saistītas ar apzīmējumiem, kas ir atšķirtspējīgi saistībā ar vienu komerciālo izcelsmi, un uz kurām ir balstīta lielākā daļa citu Regulā Nr. 207/2009 paredzēto relatīvo iebildumu pamatu.

50      Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts attiecas uz nereģistrētām preču zīmēm un ikvienu komercdarbībā izmantotu “citu apzīmējumu”. Attiecīgā apzīmējuma izmantošanas funkcija atkarībā no minētā apzīmējuma rakstura var nozīmēt ne tikai attiecīgās preces komerciālas izcelsmes identificēšanu, ko veic konkrētā sabiedrības daļa, bet arī tostarp tās ģeogrāfiskās izcelsmes un īpašu tai raksturīgu iezīmju vai īpašību, uz kurām balstās tās reputācija, identificēšanu. Tātad attiecīgo apzīmējumu atkarībā no tā rakstura var kvalificēt kā atšķirtspējīgu elementu tad, ja tas palīdz identificēt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus salīdzinājumā ar cita uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem, bet arī tostarp tad, ja tas palīdz identificēt noteiktas preces vai pakalpojumus salīdzinājumā ar citām līdzīgām precēm vai pakalpojumiem (skat. spriedumu, 2015. gada 30. septembris, “BASmALI”, T‑136/14, EU:T:2015:734, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

51      Kā precizēts iepriekš šī sprieduma 40. punktā, izdarot “plašas formas” pārkāpumu saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju, uz kuru ir balstīta šajā lietā celtā prasība, atbildētājs maldina par savu preču izcelsmi vai raksturu, maldinoši radot priekšstatu par to izcelsmi konkrētā reģionā vai to īpašām iezīmēm vai sastāvu. Maldinošā izmantošana var izpausties kā tāda aprakstoša vai sugas vārda izmantošana, kuri nepareizi apraksta atbildētāja preces, ļaujot domāt, ka tām piemīt tāda īpašība vai iezīme, kuras tām nav (spriedums, 2017. gada 18. jūlijs, T‑45/16, EU:T:2017:518, 95. punkts).

52      Apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padome konstatēja, ka ir izpildīti pirmie plašas formas prasības saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju nosacījumi, ciktāl nosaukums “basmati” Apvienotajā Karalistē tiekot izmantots noteiktu preču klases apzīmēšanai un ciktāl šim vārdam Apvienotajā Karalistē esot tāda reputācija, kas nozīmīgai sabiedrības daļai rada goodwill, kuram viena no īpašniecēm ir prasītāja.

53      Attiecībā uz nosacījumu par maldinošu izmantošanu Apelācijas padome ir kļūdaini uzskatījusi, ka neviens no prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem neļauj secināt, ka vārda “basmati” reputācija un no tās izrietošais goodwill pārsniedz skaidri definētu preču klasi, proti, īpašu rīsu veidu, aptverot cita veida preci, kuras sastāvdaļa tomēr ir rīsi.

54      Pirmkārt, tā kā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā savu vērtējumu ir balstījusi uz prasītājai noteikto pierādīšanas pienākumu un Apvienotās Karalistes judikatūru, uz kuru tā atsaucas, ir jāprecizē, ka neatkarīgi no minētās judikatūras pierādījuma spēka Apelācijas padomes vērtējums nebūtu ierobežojams tikai ar šo prasītājas norādīto judikatūru. Proti, lai gan EUIPO ir jāņem vērā tās dalībvalsts tiesību normas, saskaņā ar kurām tiek aizsargāts iebildumu pamatā esošais agrākais apzīmējums, EUIPO pēc savas iniciatīvas ir jāiegūst informācija par attiecīgās dalībvalsts tiesībām, ja šāda informācija ir vajadzīga, vērtējot attiecīgā reģistrācijas atteikuma pamata piemērošanas nosacījumus (skat. spriedumu, 2018. gada 24. oktobris, “42 BELOW”, T‑435/12, EU:T:2018:715, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).

55      Otrkārt, no Apvienotās Karalistes judikatūras attiecībā uz pārkāpumu saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju, protams, izriet, ka tad, ja ar nosaukumu saistītais goodwill ir konstatēts attiecībā uz noteiktām precēm un pakalpojumiem un pēc tam šis nosaukums tiek izmantots attiecībā uz citām precēm vai pakalpojumiem, pierādīt to, ka pastāv maldinošas izmantošanas iespēja, būs vēl grūtāk tad, ja šīs preces un pakalpojumi ir atšķirīgi. Tomēr šajā judikatūrā ir precizēts, ka, lai gan šis apstāklis ir vērā ņemams elements, analizējot eventuālas maldinošas izmantošanas iespēju, kopīgas darbības jomas esamība nav noteicošā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 4. oktobris, “DEEP PURPLE”, T‑328/16, nav publicēts, EU:T:2018:649, 30. un 31. punkts, un 2020. gada 2. decembris, Monster Energy/EUIPO – Nanjing aisiyou Clothing (Nagu skrāpējuma attēls), T‑35/20, nav publicēts, EU:T:2020:579, 86. punkts).

56      Konkrētāk attiecībā uz plašas formas pārkāpumu saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju prasītāja atsaucas uz spriedumu Taittinger, no kura izriet, ka maldinoša izmantošana var būt pat dažādu veidu preču gadījumā (spriedums Taittinger, 641., 665. un 667. lpp.; skat. arī Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu palāta)) lēmumu lietā Diageo North America Inc pret Intercontinental Brands (ICB) Ltd (2010) EWCA Civ 920, 9. un 15. punkts). Proti, Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu palāta)) spriedumā Taittinger uzskatīja, ka ir ticami, ka būtiska sabiedrības daļa varētu domāt, ka attiecīgā prece ar nosaukumu “Elderflower Champagne” nav šampanietis, bet zināmā veidā ir ar to saistīta. Sabiedrības daļa, kas apzinās, ka runa ir par bezalkoholisko dzērienu, varētu domāt, ka šampanieša ražotāji ir izgatavojuši bezalkoholisko šampanieti tādā pašā veidā kā bezalkoholisko vīnu vai bezalkoholisko alu.

57      No tā izriet, ka attiecīgo preču identiskums nav nepieciešams un, kā to turklāt atzīst pats EUIPO, maldinošas izmantošanas iespējas esamība var tikt konstatēta arī attiecībā uz precēm, kas ir tikai līdzīgas. Tas vēl jo vairāk attiecas uz konkrētajām precēm, kuras ir gatavotas no rīsiem un tādējādi lielā mērā ir līdzīgas basmati rīsiem.

58      Līdz ar to, pat ja ar vārdu “basmati” saistītais goodwill attiecas vienīgi uz basmati rīsiem kā šķirni vai preču klasi, kā tas ir konstatēts apstrīdētā lēmuma 16. punktā, atsaucoties uz Basmati Bus lēmumu, ievērojama konkrētās sabiedrības daļa varētu domāt, ka Apelācijas padomes minētās preces, proti, rīsu milti, no rīsiem gatavoti ēdieni, rīsu mīkla vai rīsu milti lopbarībai, kas marķēti kā “Abresham Super Basmati Selaa Grade One World’s Best Rice”, ir zināmā veidā saistītas ar basmati rīsiem. Tādējādi prasītāja pamatoti norāda, ka minētā sabiedrības daļa, iegādājoties preci, uz kuras norādīts, ka tās gatavotas no basmati rīsiem vai tie ir tās sastāvā, sagaida, ka šīs preces sastāvā patiešām ir šie rīsi.

59      Tāpat Apelācijas padome attiecībā uz atsevišķām precēm, tādām kā rīsu milti, no rīsiem sagatavoti ēdieni, rīsu mīkla vai rīsu milti lopbarībai, kļūdaini uzskatīja, ka neviens pierādījums neliecina, ka šo preču gatavošanai izmantoto rīsu veids ir nozīmīgs patērētājiem un tādējādi var ietekmēt viņu lēmumu par attiecīgo preču iegādi.

60      Patiešām, nav pamata secināt, ka šādu prasību var izsecināt no valsts tiesību normas, ar kuru šajā lietā ir pamatoti iebildumi. Gluži pretēji, no Basmati Bus lēmuma izriet, ka nosacījums par maldinošas izmantošanas iespēju ir īstenojies, ja konkrētai sabiedrības daļai var rasties priekšstats, ka attiecīgās preces ir ražotas no basmati rīsiem vai tie ir šo preču sastāvā, lai gan tas tā nav. Attiecīgā šī lēmuma daļa ir citēta prasības pieteikuma 19. punktā:

“Liels [patērētāju] skaits drīzāk sagaida basmati, nevis cita veida rīsus. Ja šie pakalpojumi nepiedāvā “basmati” rīsus, ko atļauj esošā specifikācija, pastāv maldinošas izmantošanas iespēja.”

61      Attiecībā uz Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru tikai tāda iespēja, ka attiecīgajām precēm var būt zemāka kvalitāte nekā basmati rīsiem, neļauj prasītājai aizliegt to izmantošanu, jo tiesību normas saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju netiecas patērētājam garantēt iegādāto preču kvalitāti, pietiek konstatēt, kā to pamatoti norāda prasītāja, ka tās argumenti ir vērsti uz to, lai pamatotu aizliegumu H. A. Chakari izmantot reģistrācijai pieteikto preču zīmi tādēļ, ka preču, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, plašā apraksta dēļ šo preču sastāvā var nebūt basmati rīsu.

62      Visbeidzot, attiecībā uz Apelācijas padomes konstatējumu, saskaņā ar kuru prasītāja nav apgalvojusi un vēl jo mazāk pierādījusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tika izmantota Apvienotajā Karalistē un ka šī izmantošana attiecas uz precēm, kas nav gatavotas no autentiskiem basmati rīsiem, ir jānorāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes faktiskā izmantošana nav viens no prasības saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju nosacījumiem. Proti, no Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu palāta)) nolēmuma Maier pret ASOS Plc (2015) F.S. R. 20, 71.–85. punkta izriet, ka ir prezumējama reģistrācijai pieteiktās preču zīmes abstrakta un godīga izmantošana. Attiecībā uz plašas formas prasību saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju šo rezultātu apstiprina arī Basmati Bus lēmums, saskaņā ar kuru Apvienotās Karalistes Intelektuālā īpašuma birojs nepieprasīja pierādījumus, ka attiecīgā preču zīme (“Basmati Bus”) faktiski ir tikusi izmantota attiecībā uz standarta [piedāvājuma] rīsiem, bet vienīgi konstatēja, ka, “ja [attiecīgie] pakalpojumi [nepiedāvā] basmati rīsus, ko atļauj esošā specifikācija, [pastāv] maldinošās izmantošanas iespēja” (Basmati Bus lēmuma 54. punkts).

63      Tāpat reģistrācijai pieteiktās preču zīmes faktiska izmantošana nav arī Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktā paredzētais nosacījums.

64      No tā izriet, ka prasītāja pamatoti apgalvo, ka maldinošas izmantošanas iespēja izriet no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes abstraktas un godīgas izmantošanas, ņemot vērā attiecīgo preču, proti, no rīsiem gatavoto preču vispārīgo aprakstu.

65      Šo secinājumu neatspēko EUIPO argumentācija, saskaņā ar kuru būtībā plašas formas prasība saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju esot pielīdzināma absolūtam atteikuma pamatojumam preču zīmes maldinoša rakstura dēļ saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu vai 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas ir tiesību normas, kuru piemērošanai tiekot prezumēts, ka [reģistrācijas] pieteikuma iesniedzēji nerīkosies ļaunticīgi, tādējādi EUIPO pēc savas iniciatīvas nevar izvirzīt iebildumus, ja vien nevar izdarīt pieņēmumu par faktiskas maldināšanas esamību vai pietiekami nopietnu maldināšanas iespēju attiecībā uz patērētājiem.

66      Proti, kā norādīts iepriekš šī sprieduma 32.–34. punktā, Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētais nosacījums, saskaņā ar kuru nereģistrētai preču zīmei vai apzīmējumam ir jāpiešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu, ir nosacījums, kas izvērtējams atbilstoši tajās tiesību normās nostiprinātajiem kritērijiem, kuras regulē norādīto apzīmējumu. No tā izriet, ka pastāvīgajai praksei attiecībā uz minētās regulas 7. panta 1. punkta g) apakšpunktā vai 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu piemērošanu nav nozīmes, lai interpretētu tās valsts tiesību normas, kuras iekļaujas vienīgi attiecīgās valsts tiesiskajā regulējumā, uz kuru norādīts iebildumu pamatojumam, un attiecīgās dalībvalsts taisītos tiesu nolēmumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 29. marts, AnheuserBusch/Budějovický Budvar, C‑96/09 P, EU:C:2011:189, 190. punkts).

–       Par kaitējumu

67      Prasītāja apgalvo, ka ar vārdu “basmati” saistītajam goodwill nodarītais kaitējums var rasties, ja pārtikas produkti, kuri it kā tiek gatavoti no basmati rīsiem, patiesībā tiek gatavoti no cita veida rīsiem, un uzsver, ka kaitējums ir saistīts ar atšķirtspējas vai pat autentisku basmati rīsu “savdabīguma un ekskluzivitātes” zudumu. Apelācijas padomes apgalvojumam, saskaņā ar kuru neviens arguments neizskaidro veidu, kādā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana varētu ietekmēt minētā vārda atšķirtspēju, ņemot vērā, ka ‘super basmati’ šķirne ir atzīta basmati rīsu šķirne, neesot nozīmes, jo šis apgalvojums liekot domāt, ka minētā preču zīme tiek izmantota attiecībā uz precēm, kas gatavotas no basmati rīsiem.

68      Pirmkārt, EUIPO apgalvo, ka Apelācijas padomes apsvērumi šajā ziņā nav izšķiroši apstrīdētā lēmuma iznākumam. Otrkārt, tā ieskatā Apelācijas padome ir skaidri atzinusi, ka ietekme uz atšķirtspēju veido iespējamā kaitējuma veidu, kas var rasties delikta saistībā ar apzīmējuma uzurpāciju gadījumā. Tomēr tā pamatoti esot uzsvērusi, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu argumentu, lai pierādītu patērētāja faktisko maldināšanu vai nopietnu maldināšanas risku nākotnē, proti, to, ka H. A. Chakari rīsus, kas nav basmati šķirnes rīsi, uzrāda kā basmati rīsus.

69      Šajā ziņā ir taisnība, ka Apelācijas padome ir noraidījusi pamatu, kas attiecas uz plašas formas apzīmējuma uzurpāciju, balstoties vienīgi uz to, ka nav konstatējama nosaukuma ar reputāciju “basmati” maldinoša izmantošana. Tomēr Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 24. punktā pauda savu nostāju jautājumā par kaitējumu, uzskatot, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana nerada prasītājai komerciālā kaitējuma iespēju, motivēdama ar to, ka tā “nesaskata, kā [minētās preču zīmes] izmantošana saistībā ar [attiecīgajām precēm] var radīt tiešus pārdošanas zaudējumus prasītājai, kura saskaņā ar pašas apsvērumiem [ir] nozīmīga rīsu, nevis [minēto] preču, piegādātāja”. Šis vērtējums ir kļūdains.

70      Proti, kā izriet no valsts judikatūras un kā to atzīst pats EUIPO, neatkarīgi no tiešiem pārdošanas zaudējumiem prasītājai, kaitējums ir saistīts ar minētā apzīmējuma atšķirtspējas vai pat autentisku basmati rīsu “savdabīguma un ekskluzivitātes” zudumu. Šajā ziņā no iepriekš šī sprieduma 56. punktā minētā Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu palāta)) 2010. gada nolēmuma izriet, ka viens no elementiem, kas prasītājam ir jāpierāda, lai konstatētu plašu apzīmējuma uzurpācijas gadījumu, ir tas, ka tam ir nodarīts vai ar lielu varbūtību tiek nodarīts kaitējums saistībā ar tam piederošo goodwill, tā iemesla dēļ, ka atbildētājs pārdod preces, kas maldinoši aprakstītas, izmantojot apzīmējumu, kam ir goodwill. Saskaņā ar šo spriedumu kaitējums var rasties apzīmējuma atšķirtspējas norādīšanas dēļ. Turklāt spriedumā Taittinger tika nospriests, ka, pat nepastāvot būtisku vai tiešo pārdošanas zaudējumu iespējai, jebkura prece, kas nav šampanietis, bet kuru ir atļauts aprakstīt kā tādu, nenovēršami vājina šo savdabīgumu un ekskluzivitāti un tādējādi nodara ne vien maldinošu, bet arī faktisku kaitējumu (spriedums Taittinger, 641., 668.–670. un 678. lpp.).

71      Turklāt, tā kā Apelācijas padome ir norādījusi, ka neviens arguments neizskaidro, kādā veidā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana varētu ietekmēt vārda “basmati” atšķirtspēju, ņemot vērā, ka ‘super basmati’ šķirne esot atzīta par basmati rīsu šķirni – šis konstatējums izriet no kļūdainas premisas, ka minētās preču zīmes izmantošana attiecoties vienīgi uz precēm, kas gatavotas no basmati vai ‘super basmati’ rīsiem. Taču maldinošas izmantošanas iespēja, kā tas ir precizēts iepriekš šī sprieduma 64. punktā, izriet no šīs preču zīmes abstraktas un godīgas izmantošanas, ņemot vērā apstrīdēto preču, proti, no plaša rīsu klāsta gatavotu preču vispārīgo aprakstu.

72      Ņemot vērā iepriekšminēto, vienīgais prasītājas izvirzītais pamats ir jāapmierina un tādējādi apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

 Par lūgumu apmierināt iebildumus

73      Ar pirmā prasījuma otro daļu prasītāja lūdz Vispārējo tiesu apmierināt iebildumus attiecībā uz visām precēm.

74      EUIPO uzskata, ka šis lūgums ir nepieņemams, jo tam ir nepieciešams veikt jaunu faktu, pierādījumu un apsvērumu, par kuriem Apelācijas padome nav lēmusi, pārbaudi.

75      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasītāja ar pirmā prasījuma otro daļu būtībā lūdz Vispārējo tiesu pieņemt lēmumu, kādu tās ieskatā bija jāpieņem EUIPO, proti, lēmumu, ar kuru tiek konstatēts, ka iebilduma nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi prasītāja lūdz grozīt apstrīdēto lēmumu, kā tas paredzēts Regulas 2017/1001 72. panta 3. punktā. Līdz ar to šis lūgums ir pieņemams.

76      Taču Vispārējai tiesai atbilstoši Regulas 2017/1001 72. panta 3. punktam atzītās [lēmumu] grozīšanas tiesības nepiešķir tai pilnvaras veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru apelācijas padome vēl nav paudusi nostāju. Līdz ar to [lēmumu] grozīšanas tiesības principā ir īstenojamas vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc apelācijas padomes veiktā vērtējuma kontroles var, balstoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesību apstākļiem, noteikt, kāds lēmums Apelācijas padomei bija jāpieņem (spriedums, 2011. gada 5. jūlijs, Edwin/ITSB, C‑263/09 P, EU:C:2011:452, 72. punkts; skat. arī spriedumu, 2019. gada 30. aprīlis, Kuota International/EUIPO – Sintema Sport (“K”), T‑136/18, nav publicēts, EU:T:2019:265, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).

77      Jāsecina, ka šajā lietā nav īstenojušies Vispārējās tiesas [lēmumu] grozīšanas tiesību nosacījumi.

78      Tā, Apelācijas padome apstrīdēto lēmumu ir pamatojusi vienīgi ar to, ka prasītāja nav pierādījusi, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana varētu izraisīt vārda “basmati”, kam piemīt plaša reputācija, maldinošu lietošanu. It īpaši tā skaidri precizēja, ka pamats, kas attiecas uz plašas formas apzīmējuma uzurpāciju, nevar tikt apmierināts, neizvērtējot, vai ir pierādīta agrākās preču zīmes izmantošana komercdarbībā Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta izpratnē. Tādējādi, tā kā Apelācijas padome ir veikusi nepilnīgu minētās tiesību normas nosacījumu izvērtējumu, Vispārējā tiesa nevar īstenot [apstrīdētā lēmuma] grozīšanas pilnvaras.

79      Līdz ar to prasītājas pirmā prasījuma otrā daļa, ar kuru lūgts grozīt attiecīgo lēmumu, ir jānoraida.

 Par otro prasījumu

80      EUIPO norāda, ka prasītājas otrais, pakārtoti izvirzītais prasījums, ar kuru tā lūdz Vispārējai tiesai nodot lietu atpakaļ EUIPO, nav pakārtots atcelšanas prasījumam, ņemot vērā, ka šāda lietas nodošana atpakaļ izrietētu no pirmā prasījuma pirmās daļas, ja tā tiktu apmierināta.

81      Saistībā ar prasību, kas celta Savienības tiesā par kādu EUIPO apelācijas padomes lēmumu, EUIPO atbilstoši Regulas 2017/1001 72. panta 6. punktam ir jāveic pasākumi, lai izpildītu Savienības tiesas spriedumu. Tādēļ EUIPO ir jāizdara secinājumi no Savienības tiesas spriedumu rezolutīvās daļas un motīviem (skat. spriedumu, 2019. gada 31. janvāris, Pear Technologies/EUIPO – Apple (“PEAR”), T‑215/17, nav publicēts, EU:T:2019:45, 81. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to prasītājas otrajam prasījumam nav patstāvīga priekšmeta, jo tas tikai izriet no pirmā prasījuma pirmās daļas, ar kuru tiek lūgts atcelt apstrīdēto lēmumu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

82      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

83      Tā kā EUIPO spriedums nav labvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās izvirzītajiem prasījumiem.

84      Tomēr, lai gan saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu apelācijas padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem, tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies procesā Iebildumu nodaļā. Līdz ar to prasītājas prasījums attiecībā uz šiem pēdējiem minētajiem izdevumiem ir jānoraida.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 1079/20194.

2)      Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)      Piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Indo European Foods Ltd ir radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

Collins

Kreuschitz

Steinfatt

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 6. oktobrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.