Language of document :

Prasība, kas celta 2010. gada 3. martā - Südzucker u.c./Komisija

(lieta T-102/10)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Südzucker AG Mannheim/Ochsenfurt (Mannheim, Vācija), AGRANA Zucker GmbH (Vīne, Austrija), Südzucker Polska S.A. (Breslau, Polija), Raffinerie Tirlemontoise SA (Brisele, Beļģija), Saint Louis Sucre SA (Parīze, Francija) (pārstāvji - H.-J. Prieß un B. Sachs, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt Komisijas 2009. gada 3. novembra Regulu (EK) Nr. 1193/2009, ar ko labo Regulu (EK) Nr. 1762/2003, (EK) Nr. 1775/2004, (EK) Nr. 1686/2005 un (EK) Nr. 164/2007 un nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005., 2005./2006. tirdzniecības gadam;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza vairākus pamatus.

Kā pirmo prasības pamatu prasītājas izvirza EKL 233. panta (pēc analoģijas - LESD 266. panta) pārkāpumu, jo Komisija neesot īstenojusi Tiesas 2008. gada 8. maija spriedumā apvienotajās lietās C-5/06 un C-23/06-C-36/06 Zuckerfabrik Jülich u.c. (Krājums, I-3231. lpp.) atzīto. Šajā spriedumā Tiesa esot noteikusi, kā ir nosakāmi parametri "eksportējamais pārpalikums" un "eksporta saistību kopskaits" ražošanas maksājumu cukura nozarē aprēķinam no 2002./2003. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam. Prasītājas uzskata, ka Komisija apstrīdētajā regulā ir sagrozījusi arī trešo parametru "kompensāciju kopapjoms", kaut arī tā aprēķināšana neietilpa strīda lietā Zuckerfabrik Jülich priekšmetā.

Kā otro prasības pamatu prasītājas norāda faktu, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1 15. panta 1. punktu, kā arī tās jēgu un mērķi. Šajā sakarā cita starpā prasītājas norāda, ka Komisija, aprēķinot kompensāciju kopapjomu, ir ierēķinājusi arī kompensācijas par eksportētajiem apjomiem, kur nav tikuši ņemti vērā un kompensēti. Turpinot tās norāda, ka ikmēneša eksporta apjomu vienādošanas rezultātā tikušas radītas neprecizitātes aprēķinā. Prasītājas šajā sakarā uzskata, ka Tiesa spriedumā lietā Zuckerfabrik Jülich ir noteikusi, ka ir aizliegts kopējo zaudējumu apmēru noteikt lielāku par kopējiem izdevumiem kompensācijām.

Treškārt, esot pārkāpts atpakaļejoša spēka aizliegums, jo Komisija ar apstrīdēto regulu kompensāciju kopapjomu esot grozījusi ar atpakaļejošu spēku.

Ceturtā prasības pamata ietvaros prasītājas izvirza pienākuma norādīt pamatojumu atbilstoši EKL 253. pantam (LESD 296. panta 2. punkts) neizpildi, jo Komisija apstrīdēto regulu pamato ar to, ka ar to tiekot īstenots spriedums lietā Zuckerfabrik Jülich, tomēr, kā uzskata prasītājas, tā atkāpjas no šajā spriedumā atzītā.

Visbeidzot prasītājas iedaļā "dažādas kļūdas tiesību piemērošanā" norāda, ka 2009. gada 3. novembrī Komisija vairs neesot bijusi kompetenta pieņemt regulu par ražošanas maksājumiem no 2002./2003. līdz 2005./2006 tirdzniecības gadam, jo Regula Nr. 1260/2001, kuru kā juridisko pamatu norāda Komisija, regulas pieņemšanas brīdī jau bija atcelta. Vēl tiek norādīts uz EKL 37. panta 2. punkta pārkāpumu, jo pamatojoties uz šo normu bija jāizvēlas cita procedūra regulas pieņemšanai.

____________

1 - Padomes 2001. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (OV L 178, 1. lpp.).