CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2009. gada 10. septembrī

Lieta F–16/08

Joachim Behmer

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Nopelnu punktu piešķiršanas procedūra Eiropas Parlamentā – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums – Tiesvedības gaitā sniegts pamatojums

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru J. Behmer lūdz atcelt Parlamenta 2007. gada 4. jūnija lēmumu par divu nopelnu punktu piešķiršanu prasītājam 2004. gada novērtēšanas procedūrā un 2007. gada 26. jūnija lēmumu par divu nopelnu punktu piešķiršanu prasītājam 2006. gada novērtēšanas procedūrā

Nolēmums Izbeigt tiesvedību lietā par prasību, kas ir celta par Parlamenta 2007. gada 4. jūnija lēmumu par divu nopelnu punktu piešķiršanu prasītājam 2004. gada novērtēšanas procedūrā. Atcelt Parlamenta 2007. gada 26. jūnija lēmumu par divu nopelnu punktu piešķiršanu prasītājam 2006. gada novērtēšanas procedūrā. Parlaments sedz savus un atlīdzina pusi prasītāja tiesāšanās izdevumu. Prasītājs sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem pats.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kandidāta sūdzība par lēmumu par nopelnu punktu piešķiršanu

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa, 43. pants un 90. panta 2. punkts)

Iestādei noteiktais pienākums norādīt pamatojumu ir pārkāpts ar iecēlējinstitūcijas lēmumu par nopelnu punktu piešķiršanu, kura pamatojums tiek sniegts tikai tajā brīdī, kad tiek tieši noraidīta lēmuma adresāta iesniegtā sūdzība, un tas notiek pēc Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētā četru mēnešu termiņa beigām un pēc tam, kad attiecīgā persona ir cēlusi prasību par netiešo noraidošo lēmumu.

Šo secinājumu nevar ietekmēt argumentācija, saskaņā ar kuru lēmumam par nopelnu punktu piešķiršanu neesot bijis vajadzīgs norādīt pamatojumu, jo tas esot pieņemts lēmuma adresātam zināmā kontekstā un tā rīcībā arī esot bijis pamatojuma iesākums. Faktiski tas, ka nopelnu punktu piešķiršana notiek reizi gadā, nozīmē, ka iestādei katru gadu ir jāpieņem jauns lēmums par nopelnu punktu piešķiršanu, kuram ir jābūt pamatotam tikai ar attiecīgā ierēdņa sniegumu atsauces periodā. Turklāt apstāklis, ka attiecīgās personas iesniegtās sūdzības saturs pierādot, ka tā saprotot novērtēšanas sistēmu, nenozīmē, ka viņa ir varējusi iepazīties ar iemesliem, kas ir bijuši pamatā lēmuma par nopelnu punktu piešķiršanu pieņemšanai.

Šāda pamatojuma neesamība nav apstrīdēta arī judikatūrā, saskaņā ar kuru, runājot par kavējuma problēmu, paziņojot lēmuma – kas turklāt ir pamatots – pamatojumu, nav jāatceļ lēmums, ņemot vērā, ka tā atcelšanas gadījumā iestāde varētu vienīgi pieņemt jaunu lēmumu, kuram būtu tāds pats pamatojums, un prasītājs tādējādi nevarētu no tā gūt nekādu labumu. Faktiski, ja prasītājs apstrīd iestādes lēmuma pamatotību, nav neiespējams, ka pēc minētā lēmuma izzušanas ar atpakaļejošu spēku tā atcelšanas un tam sekojošas atkārtotas pārbaudes dēļ attiecībā uz viņu tiek pieņemts atšķirīgs lēmums.

(skat. 25. un 29.–34. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, Recueil, 2861. lpp., 22. punkts; 1990. gada 7. februāris, C‑343/87 Culin/Komisija, Recueil, I‑225. lpp., 15. punkts; 2004. gada 23. septembris, C‑150/03 P Hectors/Parlaments, Krājums, I‑8691. lpp., 50. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 12. februāris, T‑52/90 Volger/Parlaments, Recueil, II‑121. lpp., 40. un 41. punkts; 2000. gada 26. janvāris T‑86/98 Gouloussis/Komisija, Recueil FP, I‑A‑5. un II‑23. lpp.; 2002. gada 20. februāris, T‑117/01 Roman Parra/Komisija, Recueil FP, I‑A‑27. un II‑121. lpp., 32. punkts; 2004. gada 6. jūlijs, T‑281/01 Huygens/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑203. un II‑903. lpp., 109. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 31. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 8. oktobris, F‑81/07 Barbin/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 28. punkts.